Kā citi ietekmē mūsu attieksmi pret sludināšanu
1 Mēs visi esam pakļauti citu cilvēku ietekmei. Ticības biedri mūs ietekmē labvēlīgi, jo viņi mūs mudina uz labiem kristīgiem darbiem. (Ebr. 10:24.) Turpretī cilvēki, kas nav Jehovas liecinieki, — varbūt tie ir mūsu ģimenes locekļi, darba biedri, skolas biedri, kaimiņi vai paziņas — reizēm mūs mudina rīkoties pretēji kristīgiem principiem vai ”nopeļ mūsu labo dzīvi iekš Kristus”. (1. Pēt. 3:16.) Kā lai mēs saglabājam apņemšanos sludināt, ja apkārtējie pret mums ir noskaņoti nelabvēlīgi?
2 Ģimenes locekļi. Dažās ģimenēs vīrs, kas nav Jehovas liecinieks, negrib, ka viņa sieva un bērni sludinātu. Šāda situācija bija izveidojusies kādā ģimenē, kas dzīvo Meksikā. Sieva un septiņi bērni pieņēma patiesību, un sākumā vīrs ar to bija ļoti neapmierināts. Viņam nepatika, ka sieva un bērni sludina pa mājām un piedāvā cilvēkiem literatūru par Bībeli, jo viņš to uzskatīja par necienīgu nodarbošanos. Bet viņa sieva un bērni bija stingri apņēmušies kalpot Jehovam un regulāri sludināt. Ar laiku vīrs sāka labvēlīgāk izturēties pret sludināšanu, ko Dievs uzticējis saviem kalpiem, un galu galā pats nolēma veltīt savu dzīvi Jehovam. Lai nonāktu pie šāda lēmuma, viņam bija vajadzīgi 15 gadi. Bet vai viņš būtu pieņēmis patiesību, ja sieva un bērni būtu pārstājuši sludināt? (Lūk. 1:74; 1. Kor. 7:16.)
3 Darba biedri. Ja tu sludini darba biedriem, droši vien ne visi ar to ir apmierināti. Kāda māsa stāstīja, ka reiz viņas darba vietā sākās saruna par pasaules galu un viņa ieteica kolēģiem izlasīt 24. nodaļu Mateja evaņģēlijā, bet kolēģi tikai smējās par viņu. Tomēr dažas dienas vēlāk kāda viņas kolēģe teica, ka ir izlasījusi šo nodaļu un ir ļoti pārsteigta par uzzināto. Māsa viņai iedeva kādu publikāciju un norunāja ar viņu un viņas vīru sākt Bībeles nodarbības. Pirmā nodarbība beidzās ap diviem naktī. Pēc trešās tikšanās reizes māsas kolēģe kopā ar vīru sāka apmeklēt sapulces, un drīz viņi abi atmeta smēķēšanu un sāka sludināt. Vai tas būtu noticis, ja mūsu māsa nebūtu sludinājusi darba biedriem?
4 Skolas biedri. Daudzi gados jauni Jehovas liecinieki sastopas ar vienaudžu pretestību skolā, un viņiem ir bail, ka jaunieši smiesies, ja uzzinās, ka viņi sludina. Kāda jauna kristiete, kas dzīvo ASV, teica: ”Es neuzdrošinājos sludināt jauniešiem, jo es baidījos, ka viņi mani apsmies.” Tāpēc šī māsa nevēlējās sludināt vienaudžiem skolā un savā sludināšanas teritorijā. Ko tu vari darīt, lai nepadotos vienaudžu ietekmei? Paļaujies uz Jehovu un domā, kā iegūt viņa labvēlību. (Sal. Pam. 29:25.) Tu vari lepoties ar to, ka sludināšanā spēj prasmīgi lietot Dieva Rakstus. (2. Tim. 2:15.) Minētā jauniete sāka lūgt, lai Jehova stiprina viņas vēlēšanos runāt ar vienaudžiem. Ar laiku viņa sāka sludināt skolas biedriem, un viņai tas ļoti labi izdevās. Vēl pēc kāda laika viņa sāka sludināt visiem paziņām, un tagad viņa saka: ”Jaunieši grib uzzināt par nākotni, viņiem ir vajadzīga cerība, un Jehova mūs izmanto, lai viņiem palīdzētu.”
5 Kaimiņi. Reizēm gadās, ka mūsu kaimiņi vai paziņas pret mums nav visai labi noskaņoti, jo viņiem nepatīk mūsu uzskati un darbība. Ja tevi uztrauc tas, ko viņi par tevi domā, pajautā sev: ”Vai viņi zina patiesību, kas var dot mūžīgu dzīvi? Ko es varētu darīt, lai viņus ieinteresētu?” Kāds rajona pārraugs ir novērojis, ka labus panākumus gūst tie sludinātāji, kas, kaut arī nedaudz, tomēr regulāri sludina saviem kaimiņiem. Lūdz Jehovam spēku un gudrību, kas tev nepieciešami, lai tu varētu atrast atsaucīgus cilvēkus. (Filip. 4:13.)
6 Ja mēs padotos apkārtējo ietekmei, mēs varētu iepriecināt tos, kas pret mums noskaņoti nelabvēlīgi. Bet vai tas viņiem nāktu par labu, un vai tas nāktu par labu mums? Vietā, kur dzīvoja Jēzus, cilvēki bija noskaņoti pret viņu. Pat Jēzus pusbrāļi reizēm izteica viņam nepatīkamas piezīmes. Taču Jēzus zināja, ka viņš var palīdzēt cilvēkiem vienīgi tad, ja paliek uzticīgs Dievam. Tāpēc viņš ”panesa pārestību no grēciniekiem”. (Ebr. 12:2, 3.) Mums jārīkojas tāpat. Tāpēc centies izmantot visas iespējas, lai sludinātu Valstību. ”Darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Tim. 4:16.)