Bībeles viedoklis

Kāpēc nebūtu jāflirtē?

”KĀPĒC UZSKATA, KA FLIRTS IR KAUT KAS NEGODĪGS, MALDINOŠS VAI SLIKTS? TĀ NAV TAISNĪBA! FLIRTS IR SPĒLE. TĀ IR SPĒLE, KURĀ ABAS PUSES IR UZVARĒTĀJAS, JO JŪS SAGĀDĀJAT PATĪKAMUS BRĪŽUS ARĪ OTRAM.” (Sūzana Reibina, Ņujorkas Flirta skolas direktore)

DAUDZI cilvēki domā, ka flirtēt ir normāli, ka tas neko ļaunu nenodara un ka attiecību veidošanā un saglabāšanā flirts ir pat nepieciešams. Rietumu valstīs pēdējā laikā parādās aizvien vairāk grāmatu, žurnālu rakstu, kā arī īpašu kursu, kur tiek mācīti žesti, pozas un skatieni, kas nepieciešami ”flirta mākslai”.

Kas ir flirts? Tam ir doti dažādi skaidrojumi. Kādā vārdnīcā flirts ir skaidrots kā ”nenopietna uzmanības izrādīšana vai pavedinoša uzvedība”. Citā vārdnīcā rakstīts, ka flirtēt nozīmē ”izrādīt uzmanību bez nopietniem nolūkiem”. Tātad, pēc vispārēja priekšstata, par flirtu ir runa tad, ja cilvēks bez nolūka apprecēties izrāda uzmanību pretējā dzimuma pārstāvim. Vai būtu jādomā, ka flirts nav nekas slikts? Kāds ir Bībeles viedoklis par flirtu?a

Lai gan Bībelē nav pieminēts flirts, mēs varam izdibināt, kāds par to ir Dieva viedoklis. Kādā veidā? Mēs varam noskaidrot Dieva viedokli, ja apskatām Bībelē atrodamos principus, kas saistīti ar šo jautājumu. Tā mēs ’vingrinām prātu izšķirt labu un ļaunu’. (Ebrejiem 5:14.) Vispirms padomāsim, vai ir pareizi, ja flirtē precēti cilvēki.

Ja cilvēks ir precējies

Ir dabiski, ja vīrs un sieva, atrazdamies divatā, apliecina viens otram savu sirsnību un maigumu. (Salīdzināt 1. Mozus 26:8.) Bet pievērst uzmanību, izrādot personiskas simpātijas, cilvēkam, kas nav laulātais partneris, ir pretrunā ar Dieva principiem. Jehova bija paredzējis, lai cilvēkiem laulībā būtu ciešas attiecības, kas balstītos uz uzticību. (1. Mozus 2:24; Efeziešiem 5:21—33.) Viņš uzskata laulību par svētu, pastāvīgu savienību. Maleahija 2:16 (LB-26) ir lasāmi Dieva vārdi: ”Es ienīstu šķiršanu.”b

Ja precēts cilvēks flirtē, vai viņa uzvedība ir savienojama ar Dieva viedokli par laulību? Precēts cilvēks flirtējot pirmām kārtām izrāda necieņu pret Dieva iedibinātās laulības svētumu. Vēl viens princips ir izteikts Efeziešiem 5:33, kur kristīgiem vīriem pavēlēts ”savu sievu mīlēt kā sevi pašu”, bet sievām — ’just bijību [”dziļu cieņu”, NW] pret savu vīru’. Vai cilvēks, kas flirtē un tādā veidā izraisa greizsirdību dzīvesbiedrā, to mīl un ciena?

Pastāv kāds vēl bīstamāks fakts: attiecības, kas sākušās ar flirtu, var kļūt tik tuvas, ka tiek pārkāpta laulība — tas ir grēks, ko Jehova klaji nosoda un sauc par nodevību. (2. Mozus 20:14; 3. Mozus 20:10; Maleahija 2:14, 15, NW; Marka 10:17—19.) Jehova uzskata laulības pārkāpšanu par tik nopietnu grēku, ka viņš atļauj nevainīgajai pusei šķirties. (Mateja 5:32.) Vai ir iespējams, ka Jehova atbalstītu tik bīstamu ieradumu kā flirtēšanu? Dievs to neatbalsta, tāpat kā mīloši vecāki neļauj mazam bērnam spēlēties ar asu virtuves nazi.

Bībelē, runājot par laulības pārkāpšanu, izteikts šāds brīdinājums: ”Vai kāds var saglabāt savā azotī uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes? Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas? Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aiz[s]kaŗ.” (Salamana Pamācības 6:27—29.) Tomēr pat tad, ja precēts cilvēks nepārkāpj laulību, flirtējot viņam var rasties spēcīgas jūtas.

Aizraušanās

Daži pieļauj, ka viņiem veidojas jūtas pret kādu, kas nav viņu vīrs vai sieva, kaut arī viņi nenonāk līdz fiziskai tuvībai. Taču Jēzus brīdināja: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28.) Kāpēc Jēzus iebilda pret kaislību, kas paliek tikai sirdī?

Viens iemesls ir tas, ka ”no sirds iziet.. laulības pārkāpšana”. (Mateja 15:19.) Bet šādas attiecības nodara ļaunumu arī tad, ja tās neattīstās tik tālu, ka neizbēgami notiek laulības pārkāpšana. Kāpēc tā var teikt? Kādā grāmatā par šo jautājumu ir rakstīts: ”Jebkāda darbība vai attiecības, kuras atņem pārāk daudz laika un enerģijas, ko jūs citādi būtu veltījis savam laulātajam draugam, ir sava veida neuzticība.” Ja cilvēks aizraujas ar kādu ārpus laulības, viņš vairs neveltī tik daudz laika, uzmanības un sirsnīgu jūtu savam dzīvesbiedram. Ņemot vērā Jēzus pavēli izturēties pret citiem tā, kā mēs gribētu, lai izturas pret mums, precēts cilvēks, kas flirtē, var uzdot sev jautājumu: ”Kā es justos, ja mans dzīvesbiedrs uzturētu tādas pašas attiecības ar kādu citu?” (Salamana Pamācības 5:15—23; Mateja 7:12.)

Kas jādara tam, kam radušās nepareizas jūtas? Cilvēks, kas ir precējies, bet kam ir jūtas pret kādu ārpus laulības, līdzinās automobiļa vadītājam, kas aizmidzis pie stūres. Viņam ir ”jāatmostas”, jāapzinās sava situācija un nekavējoties izšķirīgi jārīkojas, pirms viņa laulība un attiecības ar Dievu ir cietušas katastrofu. Jēzus paskaidroja, ka ir nepieciešams radikāls solis, sacīdams, ka kaut kas tikpat vērtīgs kā acs jāizrauj vai kaut kas tikpat vērtīgs kā roka jānocērt, ja tas var apdraudēt cilvēka labo stāvokli Dieva priekšā. (Mateja 5:29, 30.)

Tāpēc būtu gudri censties pēc iespējas mazāk satikt cilvēku, pret kuru radušās jūtas, un tāpat būtu jādomā, kādās vietās jūs viņu satiekat. Noteikti izvairieties palikt divatā un, ja šādas attiecības ir izveidojušās darbā, sašauriniet sarunu tematu loku. Varbūt ir nepieciešams pārtraukt jebkādus kontaktus ar šo cilvēku. Pēc tam ir stingri jākontrolē, uz ko skatāties un par ko domājat, tāpat jākontrolē savas jūtas un uzvedība. (1. Mozus 39:7—12; Psalms 19:15; Salamana Pamācības 4:23; 1. Tesaloniķiešiem 4:4—6.) Izcilu priekšzīmi rādīja Ījabs, kas bija precēts vīrs; viņš sacīja: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu.” (Ījaba 31:1.)

Secinājums ir skaidrs: precēts cilvēks, kas flirtē, rīkojas riskanti un pretēji Bībeles principiem. Bet kāds ir Bībeles viedoklis par flirtu starp neprecētiem cilvēkiem? Vai var uzskatīt, ka tas ir normāli, nekaitīgi vai pat nepieciešami, lai nodibinātu attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi? Vai tas var nodarīt kādu patiesu ļaunumu?

Bet ja flirtē neprecēti cilvēki?

Nav nekas slikts, ja divi neprecējušies cilvēki izrāda savstarpējas simpātijas ar nosacījumu, ka viņi domā par precēšanos un izvairās no nepiedienīgas rīcības. (Galatiešiem 5:19—21.) Dažreiz šādas simpātijas tiek apliecinātas, ja abi tikko ir sākuši draudzēties un pastāv kaut vai neliela iespēja, ka viņi apprecēsies. Ja nodomi ir labi, parādīt uzmanību kādam nav nepareizi. Tāda izturēšanās patiesībā nav flirts.

Bet ja neprecēti cilvēki flirtē vienkārši izpriecas dēļ? Tā kā viņi ir neprecējušies, varētu šķist, ka netiek nodarīts nekāds ļaunums. Taču padomājiet, ka pastāv iespēja izraisīt sāpīgus pārdzīvojumus otram cilvēkam. Ja flirts tiek uztverts nopietnāk, nekā ir bijis domāts, tas var sagādāt milzīgas sirdssāpes. Pilnīgi patiesi ir vārdi no Salamana Pamācībām 13:12: ”Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.” Pat ja divi cilvēki apgalvo, ka viņiem nav nopietnas intereses vienam par otru, vai viņi var būt pārliecināti par to, ko otrs īstenībā domā un jūt? Bībelē ir dota šāda atbilde: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9; salīdzināt Filipiešiem 2:4.)

Tāpat ņemiet vērā, ka pastāv bīstama varbūtība stāties ārlaulības dzimumattiecībās, kuru iespējamās sekas ir dažādas slimības vai grūtniecība. Ārlaulības dzimumattiecības Bībelē ir aizliegtas, un tie, kas nepārstāj rīkoties netikli, zaudē Dieva labvēlību. Apustulis Pāvils, pauzdams gudrību, brīdināja kristiešus, ka viņiem, lai pretotos kārdinājumam, ’jānonāvē sevī netiklība’ un jāizvairās no ’kaisles un kārības’, kuru dēļ cilvēks var stāties ārlaulības dzimumattiecībās. (Kolosiešiem 3:5; 1. Tesaloniķiešiem 4:3—5.) Vēstulē efeziešiem 5:3 viņš dod padomu, ka netiklībai ’pat vārda pēc jābūt svešai’ — tas ir, nav jārunā par netiklību tādā veidā, ka varētu rasties nepareizas vēlmes. Flirtēt nozīmē rīkoties pretēji šim padomam. Dievs pat aizliedz nepieklājīgas sarunas par dzimumattiecībām.

Bībeles principi skaidri parāda, ka flirtēt nozīmē izturēties cietsirdīgi pret citiem cilvēkiem un paust necieņu pret Jehovu, laulības iedibinātāju. Bībeles viedoklī par flirtu noteikti atspoguļojas mīlestība un saprātīgums, jo šāds viedoklis pasargā cilvēkus no sāpīgiem pārdzīvojumiem. Tāpēc tie, kas mīl Dievu, neflirtēs un izturēsies pret pretējā dzimuma pārstāvjiem ar godu un cieņu. (1. Timotejam 2:9, 10; 5:1, 2.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

© The Curtis Publishing Company