Jauniešu jautājumi

Vai var aizbēgt no tēva pienākumiem?

”Kad viņa pateica: ”Man no tevis būs bērns,” — es biju šokēts. Kas rūpēsies par bērnu? Man nebija nekādu iespēju to darīt. Gribējās vienkārši pazust.” (Džimsa)

”KATRU gadu gandrīz miljonam pusaudžu iestājas grūtniecība,” teikts Elana Gutmahera institūta ziņojumā. ”78% meiteņu, kurām piedzimst bērni, nav precējušās.”

Senāk vīrieši uzskatīja par savu pienākumu rūpēties par bērniem. Bet, kā rakstīts grāmatā Teenage Fathers, tagad ”ārlaulības bērns vairs nesagādā to kaunu un negodu”, kādu tas sagādāja agrāk. Dažviet kļūt par bērna tēvu pat ir būtiski, lai iegūtu augstāku sociālo statusu jauniešu kompānijā. Tomēr tikai nedaudzi puiši uzņemas ilgstošas saistības pret savu bērnu. Daudzi pēc kāda laika vairs neliekas par to ne zinis.b

Bet vai jaunietis var pilnībā izvairīties no amorālas rīcības sekām? Nē, nevar izvairīties, uzsvērts Bībelē. Tur lasāms brīdinājums: ”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Kā būs paskaidrots šajā rakstā, seksuāli amorāla rīcība var izraisīt sekas, ko gan meitene, gan puisis var just visu mūžu. Jaunieši no tā var izvairīties tikai tad, ja ievēro Bībeles nepārprotamo norādījumu nerīkoties netikumīgi.

Aiziet nemaz nav tik viegli

Rūpes par bērnu prasa ļoti daudz laika un naudas un atsacīšanos no personīgās brīvības. Grāmatā Young Unwed Fathers ir atzīmēts: ”Daži jaunieši pat negrasās rūpēties par kādu, ja viņiem tāpēc no kaut kā ir jāatsakās.” Taču daudzi dārgi samaksā par savu egoismu. Piemēram, daudzās valstīs tiesneši un likumdevēji ir negatīvi noskaņoti pret vīriešiem, kas nepalīdz saviem bērniem. Kad tiesas ceļā ir noteikta paternitāte, tiesa var piespriest jaunajiem tēviem ilgus gadus maksāt alimentus, un tas ir pilnīgi taisnīgi. Daudzi jaunieši, lai izpildītu tiesas rīkojumu, ir spiesti pamest mācības un sākt strādāt, taču bieži viņiem tiek piedāvāti tikai maz apmaksāti darbi. ”Jo mazāk gadu jaunietim ir bijis tad, kad viņš kļuvis par tēvu, jo mazāk izglītības viņš iegūst,” rakstīts grāmatā par pusaudžu grūtniecību School-Age Pregnancy and Parenthood. Un, ja kāds nedomā maksāt alimentus, summa, kas viņam jāmaksā, ar laiku tikai aug augumā.

Protams, ne visi puiši izturas pret saviem bērniem bezjūtīgi. Daudziem sākumā ir labi nodomi. Pēc kādas aptaujas datiem, 75 procenti puišu apmeklē meitenes slimnīcā, lai redzētu savu bērnu. Taču nepaiet ilgs laiks, kad lielākā daļa jauniešu jūt, ka viņiem kļūst pārāk grūti gādāt par bērnu.

Daudziem trūkst nepieciešamo iemaņu un pieredzes, lai atrastu piemērotu darbu. Nespēdami palīdzēt materiāli, viņi jūtas apkaunoti un ar laiku visam atmet ar roku. Tomēr turpmākajā dzīvē jaunietis var to rūgti nožēlot. Kāds jaunietis, kura meitenei piedzima bērns, sacīja: ”Dažreiz es domāju, kā gan tagad dzīvo mans dēls. [..] Es nedomāju, ka rīkojos pareizi, viņu atstādams, jo tagad esmu viņu zaudējis. Varbūt kādu dienu viņš mani atradīs.”

Kā cieš bērni

Tēvi, kas nerūpējas par savu bērnu, var arī izjust spēcīgu kaunu tāpēc, ka viņi ir nodarījuši pāri paši savam bērnam. Bērnam, kā rakstīts arī Bībelē, ir vajadzīga gan māte, gan tēvs. (2. Mozus 20:12; Salamana Pamācības 1:8, 9.) Vīrietis, pārstādams rūpēties par bērnu, pakļauj to milzum daudz grūtībām. ASV Veselības un labklājības departamenta ziņojumā bija teikts: ”Bērniem, ko audzina tikai māte, pirmajās klasēs valodas un matemātikas zināšanu testos ir zemākas atzīmes nekā citiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni, kas aug nepilnās ģimenēs, skolā bieži saņem zemākas atzīmes nekā pārējie, ir nepaklausīgāki un viņu vidū ir augstāks saslimstības līmenis ar hroniskām slimībām, kā arī viņi biežāk cieš no psihiskiem traucējumiem. Pusaudžu vecumā pastāv lielāks risks, ka meitenei iestāsies grūtniecība, ka puisis pametīs skolu, nonāks ieslodzījumā vai arī nestrādās un nemācīsies.”

Žurnālā Atlantic Monthly bija secināts: ”Kā aizvien vairāk liecina socioloģiskie pētījumi, bērniem no izirušām ģimenēm un ārlaulības bērniem daudzējādā ziņā neklājas tik labi kā bērniem, kam ģimenē ir abi vecāki. Vientuļo māmiņu bērniem ir sešas reizes lielāka varbūtība būt trūcīgiem. Pastāv arī liela iespēja, ka viņi nekad neizrausies no nabadzības.”

Paturiet prātā, ka tie ir vispārīgi statistikas dati un ka tie neattiecas uz katru cilvēku atsevišķi. Daudzi bērni izaug par patīkamiem, nosvērtiem cilvēkiem, lai gan ir auguši nepilnā ģimenē. Tomēr, pat to zinot, jaunieti var smagi nomākt vainas apziņa, ka viņš ir pametis savu bērnu. ”Es ar bažām domāju, ka esmu uz visiem laikiem sabojājis viņa dzīvi,” teica kāds jaunietis, kas bija kļuvis par tēvu. (Teenage Fathers.)

Ar kādām grūtībām jāsastopas, gādājot par bērnu

Ne visi jaunieši ir tādi, kas neliekas ne zinis par bērnu. Daži puiši pilnīgi pamatoti jūt morālu pienākumu pret bērnu un patiešām vēlas piedalīties tā audzināšanā. Taču bieži to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Pirmām kārtām jaunietim, kas nav precējies ar sava bērna māti, varbūt ir visai maz likumīgu tiesību uz bērnu, un viņa kontaktus ar bērnu var regulēt meitene un tās vecāki. ”Nemitīgi notiek sacensība: kuram būs kāda teikšana jautājumos, kas attiecas uz bērnu,” atzīst Džims, kura vārdi lasāmi raksta sākumā. Tāpēc varbūt tiek pieņemti lēmumi, kuriem jaunietis pretojas, piemēram: ļaut, lai bērnu adoptē, vai pat izdarīt abortu.c ”Man ir grūti samierināties ar domu, ka viņi bērnu atdos svešam cilvēkam,” žēlojās kāds puisis. ”Bet man šķiet, ka es tur neko nevaru darīt.”

Daži puiši piedāvā meitenei apprecēties.d Protams, apprecoties meitenei vairs nebūs jāizjūt tāds kauns un radīsies iespēja, ka bērnu varēs audzināt abi vecāki. Varbūt abi jaunieši, lai gan rīkojušies nepareizi, patiešām mīl viens otru. Taču fakts, ka jaunietis spēj radīt pēcnācējus, vēl nenozīmē, ka viņš ir pietiekami garīgi un emocionāli nobriedis, lai pildītu tēva un vīra pienākumus. Tāpat tas nenozīmē, ka viņš var uzturēt sievu un bērnu. Kā rāda pētījumu dati, laulības, kas nodibinātas ”bērna dēļ”, bieži vien drīz izirst. Tāpēc steigšus apprecēties ne vienmēr ir gudrākais, ko var darīt šādā situācijā.

Daudzi puiši vēlas materiāli palīdzēt bērnam. Kā jau bija iepriekš minēts, jaunajam tēvam patiešām ir vajadzīga cieša apņemšanās, lai ilgus gadus, varbūt pat 18 gadus vai vairāk, materiāli atbalstītu bērnu. Taču, pastāvīgi palīdzot, ir iespējams māti un bērnu pasargāt no nabadzības.

Bet ko var teikt par piedalīšanos bērna audzināšanā? Arī tas var būt grūti. Dažkārt abu jauniešu vecāki ir noraizējušies, ka jauniešu seksuālās attiecības varētu turpināties, tāpēc viņi varbūt mēģina nepieļaut abu tikšanos vai pat to aizliedz. Varbūt pati meitene nevēlas, lai bērns pieķertos vīrietim, kas nav viņas vīrs. Jebkurā gadījumā, ja tēvam ļauj regulāri satikties ar bērnu, jauniešu vecāki rīkotos prātīgi, nodrošinot, ka apmeklējumu laikā vēl kāds ir klāt, lai jauniešu nepareizā rīcība neatkārtotos.

Daži jaunieši, vēlēdamies būt tuvi bērnam, ir iemācījušies to vannot un ēdināt, un viņi lasa priekšā bērnam. Jaunietis, kas sācis atzīt Bībeles normas, var pat censties bērnam mācīt Dieva Rakstu principus. (Efeziešiem 6:4.) Bet, kaut arī neliela mīlestības pilna uzmanība, ko tēvs veltī bērnam, ir labāka nekā nekāda, tas nav tas pats, kas tēva klātbūtne ikdienā. Un, ja bērna māte vēlāk apprecas, jaunajam tēvam neatliek nekas cits kā tikai bezspēcīgi noskatīties, kā bērna audzināšanu pārņem cits vīrietis.

Ir skaidrs, ka kļūt par ārlaulības bērna tēvu nozīmē sagādāt daudz ciešanu gan sev, gan meitenei, gan bērnam. Turklāt jāņem vērā ne tikai praktiski apsvērumi — cilvēks var zaudēt Dieva Jehovas labvēlību, jo Dievs Jehova nosoda ārlaulības dzimumattiecības. (1. Tesaloniķiešiem 4:3.) Ja pusaudzei ir iestājusies grūtniecība, situācija, protams, nav pilnīgi bezcerīga, tomēr ir skaidri jāsaprot: vislabāk ir vispār nepieļaut amorālu rīcību. Kāds jaunietis atzīst: ”Kad kļūsti par ārlaulības bērna tēvu, tava dzīve vairs nekad nebūs tāda kā agrāk.” Jā, jaunietim, iespējams, visu mūžu būs jāizjūt savas nepareizās rīcības sekas. (Galatiešiem 6:8.) Kā varam redzēt, kārtējo reizi pierādās, cik labs ir Bībeles padoms: ”Sargaities no netiklības!” (1. Korintiešiem 6:18.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 15. lpp.]

Vislabāk ir vienmēr rīkoties tikumīgi