20. nodaļa

Kā lai es satieku ar savu skolotāju?

”ES NEVARU ciest netaisnīgus skolotājus,” saka Vikija. Tu, bez šaubām, domā tāpat. Kādā aptaujā, kura notika 1981. gadā un kurā piedalījās 160 000 Amerikas jauniešu, 76 procenti aptaujāto apvainoja savus skolotājus kādā favorītisma izpausmē.

Jaunieši jūtas apbēdināti, ja saņem sliktas atzīmes par darbu, kas, viņuprāt, ir pelnījis labu novērtējumu. Skolēni ir neapmierināti, ja viņiem šķiet, ka skolotājs izturas pret viņiem pārlieku stingri vai viņus nepelnīti soda vai ka skolotājs ir pret viņiem netaisns rasu aizspriedumu dēļ. Viņi ir dusmīgi, ja skolotājs pievērš sevišķu uzmanību savam mīlulim vai izturas pret to labvēlīgāk nekā pret citiem.

Protams, skolotāji nebūt nav nekļūdīgi. Viņiem ir savas rakstura īpatnības, problēmas un arī aizspriedumi. Bet Bībelē ir dots šāds brīdinājums: ”Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām.” (Salamans Mācītājs 7:9.) Arī skolotāji daudzējādi klūp. ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” (Jēkaba 3:2.) Vai tu tāpēc nevarētu izturēties pret savu skolotāju pielaidīgāk?

Kāds jaunietis, vārdā Fredijs, reiz pamanīja, ka skolotāja ar visiem runā ļoti strupi. Viņš taktiski uzrunāja skolotāju un noskaidroja viņas īgnuma iemeslu. ”Man vienkārši šorīt gadījās nepatikšanas ar automašīnu,” paskaidroja skolotāja. ”Ceļā uz skolu pārkarsa motors, un es nokavēju darbu.”

Skolotāji un viņu mīluļi

Bet kā ir ar skolotāju sevišķo labvēlību pret saviem mīluļiem? Tev jāatceras, ka skolotājs sastopas ar īpašām prasībām un grūtībām. Grāmatā Being Adolescent (Pusaudža dzīve) ir rakstīts, ka skolotāji atrodas sarežģītā situācijā, jo viņiem jācenšas noturēt jauniešu uzmanību, bet jauniešiem domas parasti klejo kaut kur citur. ”Viņu priekšā ir pusaudži, kuri ir ārkārtīgi kaprīzi, kuru uzmanība viegli tiek novērsta un kuri parasti nav raduši koncentrēties uz kaut ko vienu ilgāk par 15 minūtēm.”

Vai, ņemot to vērā, ir jābrīnās, ka skolotājs bagātīgi veltī uzmanību skolēnam, kas uzcītīgi mācās, ir uzmanīgs un izturas pret viņu ar cieņu? Tiesa, tev varbūt nepatīk, ja kāds, ko tu uzskati par pielīdēju, izpelnās vairāk ievērības nekā tu. Bet vai ir jākļūst neapmierinātam vai skaudīgam tāpēc, ka skolotājs veltī īpašu uzmanību kādam uzcītīgam skolēnam, ja tavas ar izglītību saistītās vajadzības netiek ignorētas? Starp citu, nav nemaz tik slikti arī pašam būt uzcītīgākam.

Karš klasē

Kāds skolnieks par savu skolotāju teica: ”Viņš bija ieņēmis galvā, ka mēs visi viņam esam pieteikuši karu, un nolēma uzbrukt pirmais. Viņš bija īsts psihopāts.” Bet daudzi skolotāji uzskata, ka viņiem tiešām ir pamats būt nedaudz ”psihopātiem”. Kā tika paredzēts Bībelē, pašreiz ir ”grūti laiki”, un skolēni mēdz būt ”nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji”. (2. Timotejam 3:1—3.) Žurnālā U.S.News & World Report tika rakstīts: ”Daudzās pilsētās rajonu skolu skolotāji dzīvo bailēs no vardarbības.”

Rolands Betss, kas pats ir bijis skolotājs, par skolotājiem saka: ”Bērni uzskata par savu pienākumu.. viņus [pārnestā nozīmē] grūstīt un dunkāt, lai redzētu, cik tālu viņi lieksies, līdz beidzot salūzīs.. Kad bērni jūt, ka jaunais skolotājs ir par mata tiesu no sabrukuma, viņi to pagrūž vēl mazliet.” Varbūt arī tu vai tavi klasesbiedri esat kaitinājuši skolotāju? Ja tā ir bijis, tad nav ko brīnīties par skolotāja reakciju.

Bībelē ir teikts: ”Apspiešanas dēļ vien gudrais var rīkoties neprātīgi.” (Salamans Mācītājs 7:7, NW.) Ir pilnīgi saprotams, ka baiļu un necieņas atmosfēra, kas ir izplatīta daudzās skolās, dažiem skolotājiem liek reaģēt pārāk asi un viņi cenšas nodibināt stingru disciplīnu. Grāmatā The Family Handbook of Adolescence var lasīt šādu novērojumu: ”Skolēni, kas.. ar savu uzvedību šķiet noniecinām skolotāju uzskatus, parasti paši arī tiek noniecināti.” Tiešām, naidīgi noskaņotu skolotāju bieži vien rada viņa skolēni.

Der padomāt arī par cietsirdīgajiem jokiem, kas jāpacieš skolotājiem. Kāda jauniete, vārdā Valērija, gan nedaudz pārspīlē, runājot par ”mokām un spīdzināšanu”, ko jaunieši sagādā pagaidu skolotājiem. Bet Rolands Betss atzīst: ”Skolēni bez žēlastības vajā pagaidu skolotājus, kas bieži vien tiek novesti līdz pilnīgam sabrukumam.” Būdami pārliecināti, ka viņiem nekas par to nebūs, skolēni mēdz uzjautrināties ar pēkšņām lempīguma ”lēkmēm”, piemēram, viņiem visiem reizē ”nokrīt” grāmatas vai pildspalvas. Skolēni mēdz kaitināt skolotājus arī citādi — viņi ”tēlo muļķus”, izlikdamies, ka nekā nesaprot. ”Mēs jaucam stundu humora pēc,” saka Bobijs.

Ja jūs sējat cietsirdību, neesiet pārsteigti, ja jums būs neiejūtīgs, naidīgs skolotājs. (Salīdzini Galatiešiem 6:7.) Atceries zelta likumu: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Nepiedalies skolotāja izjokošanā. Uzmanīgi klausies, ko viņš stāsta. Esi pretimnākošs. Varbūt ar laiku viņš vairs nebūs tik naidīgi noskaņots, vismaz pret tevi ne.

”Skolotājs mani neieredz”

Var gadīties, ka personību atšķirību vai kāda pārpratuma dēļ skolotājs ir noskaņots pret tevi nelabvēlīgi; varbūt zinātkāri viņš iztulko kā dumpīgumu vai kādu tavu untumu uzskata par muļķību. Ja skolotājam tu nepatīc, viņam var izveidoties tieksme tevi aizskart vai pazemot. Šādā situācijā var rasties abpusējs naids.

Bībelē ir teikts: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:17, 18.) Centies nenoskaņot skolotāju pret sevi. Izvairies no nevajadzīgiem konfliktiem. Izturies tā, lai skolotājam nebūtu pamata par tevi sūdzēties. Centies būt draudzīgi noskaņots. ”Draudzīgi noskaņots?” tu jautāsi. ”Pret viņu?!” Jā, pret viņu. Uzvedies pieklājīgi un, ienākot klasē, ar cieņu sveicini skolotāju. Laipnība — laiku pa laikam arī smaids — var mainīt skolotāja viedokli par tevi. (Salīdzini Romiešiem 12:20, 21.)

Protams, ne vienmēr visu var atrisināt ar smaidu. Tomēr Salamana Mācītāja 10:4 ir dots šāds padoms: ”Ja pret tevi ceļas valdnieka [vai kāda, kam pār tevi ir vara] dusmas, tad tādēļ neatstāj savu vietu; neaizmirsti, ka lēnprātība vērš par labu lielus grēkus.” Tāpat atceries, ka ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas”. (Salamana Pamācības 15:1.)

”Es esmu pelnījis labāku atzīmi”

Tā saka daudzi skolēni. Pamēģini parunāt ar savu skolotāju. Bībelē var lasīt, kā rīkojās Nātāns diezgan sarežģītā situācijā, kad viņam bija jānorāda uz nopietnu pārkāpumu, ko bija izdarījis ķēniņš Dāvids. Nātāns nemetās Dāvidam virsū, izkliegdams apvainojumus, — viņš uzsāka sarunu pieklājīgi. (2. Samuēla 12:1—7.)

Arī tu varētu pazemīgi un mierīgi parunāt ar skolotāju. Bijušais skolotājs Brūss Vēbers atgādina: ”Skolēna dumpīguma dēļ skolotāja kļūst nepiekāpīga. Ja skolēns kliedz un ārdās vai izsaka apvainojumus par drausmīgu netaisnību un solās atriebties, nekur tālu viņš netiks.” Pamēģini neuzvesties tik bērnišķīgi. Varbūt sākumā tu varētu palūgt skolotājai, lai viņa tev paskaidro savu vērtēšanas sistēmu. Pēc tam, saka B. Vēbers, tu vari ”mēģināt pierādīt, ka skolotāja ir pārskatījusies vai kļūdījusies, nevis aplami spriedusi. Izmanto pašas skolotājas vērtēšanas sistēmu; parādi viņai, kur tieši tu saskati kļūdu saņemtajā novērtējumā.” Pat ja atzīme netiks izmainīta, tavs briedums varbūt ietekmēs skolotāju pozitīvi.

Stāsti par savām problēmām vecākiem

Reizēm tomēr ar runāšanu neko nevar panākt. Lūk, kā bija gadījies Sūzanai. Tā kā Sūzana bija teicamniece, viņa bija šokēta, kad viena no skolotājām sāka viņai likt sliktākas atzīmes. Kāpēc tā notika? Sūzana ir Jehovas lieciniece, un skolotāja atklāti pateica, ka tieši tāpēc viņai Sūzana nepatīk. ”Tas mani ļoti sāpināja,” saka Sūzana, ”un es nezināju, ko lai iesāk.”

Viņa atceras: ”Es sadūšojos un izstāstīju par šo skolotāju savai mātei [kas audzināja Sūzanu viena pati]. Māte atteica: ”Varbūt es parunāšu ar tavu skolotāju.” Kad skolā bija atvērto durvju diena, viņa piegāja pie manas skolotājas un apjautājās par radušos problēmu. Es domāju, ka māte būs ļoti neapmierināta, taču viņa tāda nebija. Viņa mierīgi parunāja ar skolotāju.” Tad šī skolotāja parūpējās par to, lai Sūzanai būtu cita skolotāja.

Protams, ne visas sarežģītās situācijas atrisinās ļoti gludi, un reizēm kaut kas gluži vienkārši ir jāpacieš. Bet, ja tu spēsi mierīgi sadzīvot ar savu skolotāju šajā mācību gadā, tu sagaidīsi nākamo, kad varēs visu sākt no jauna — varbūt kopā ar jauniem klases biedriem vai pat jaunu skolotāju, ar kuru tev būs jāmācās sadzīvot.

Jautājumi pārrunām

◻ Kā tu vari izturēties pret skolotāju, kas pret tevi izturas netaisnīgi?

◻ Kāpēc skolotāji mēdz pievērst tik daudz uzmanības tā saucamajiem mīluļiem?

◻ Kā tu vari apgūt mācību vielu, ja skolotājs šķiet garlaicīgs?

◻ Kāpēc šķiet, ka daži skolotāji ir naidīgi noskaņoti pret skolēniem?

◻ Kā tu skolā vari ievērot zelta likumu?

◻ Ko tu vari darīt, ja uzskati, ka tev ir ielikta nepareiza atzīme vai pret tevi izturas netaisnīgi?

[Izceltais teksts 158. lpp.]

Uzmanība, ko skolotāji veltī saviem mīluļiem, mēdz radīt aizvainojumu

[Izceltais teksts 163. lpp.]

”Daudzās pilsētās rajonu skolu skolotāji dzīvo bailēs no vardarbības.” (U.S.News & World Report)

[Papildmateriāls/Attēls 160., 161. lpp.]

”Mans skolotājs ir garlaicīgs”

Grāmatā The Family Handbook of Adolescence (Ģimenes rokasgrāmata par pusaudžiem) ir teikts: ”Kā liecina daži pētījumi, lielākā daļa pusaudža vecuma skolēnu ir neapmierināti ar saviem skolotājiem un žēlojas, ka skolotāji ir garlaicīgi vai tiem trūkst humora izjūtas.” Arī tev reiz var gadīties skolotājs, kas tev šķiet garlaicīgs ”līdz nāvei”. Ko lai dara šādā situācijā?

Kāda eksperimenta laikā tika noskaidrots, ka pusaudži diezgan labi koncentrējas tādos priekšmetos kā darbmācība, fizkultūra un muzikālā audzināšana. Bet valodas un vēstures stundās spēja koncentrēties ir daudz vājāka.

Vai fizkultūras un muzikālās audzināšanas skolotāji ir apdāvinātāki nekā teorētisko priekšmetu pasniedzēji? Tā vis nav. Daudzi skolēni acīmredzot izjūt nepatiku pret teorētiskajiem priekšmetiem. Ja skolēni jau iepriekš ir nosprieduši, ka mācību priekšmets ir garlaicīgs, viņu uzmanību ir grūti noturēt pat skolotājam, kam ir Sokrata spējas. Varbūt tev gluži vienkārši jāmaina savs viedoklis par dažiem mācību priekšmetiem? Ja tu vairāk interesēsies par mācībām, tev skolā nebūs garlaicīgi.

Reizēm pat skolēni, kurus interesē mācības, žēlojas, ka viņiem ir ”slikti” skolotāji. Bet kas tad ir ”labs” skolotājs? Kāda jauniete teica: ”Man patīk matemātikas skolotāja, jo ar viņu ir ļoti jautri.” Kāds zēns uzslavēja savu angļu valodas skolotāju par to, ka viņš māk dzīt jokus.

Spēja patikt vai pat uzjautrināt var būt skolotāja pluss, tomēr tā nevar aizstāt ’spēju mācīt citus’. (2. Timotejam 2:2, JD.) Minētajā Bībeles pantā gan ir runāts par garīgiem jautājumiem, taču tajā ir ietverta doma, ka labam skolotājam ir jāpārzina tas, ko viņš māca.

Diemžēl ne visiem cilvēkiem ir gan zināšanas, gan spilgta personība. Piemēram, apustulim Pāvilam bija izcilas spējas mācīt Dieva Rakstus. Bet daži kristieši žēlojās, ka ”viņš pats, personīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga”. Pāvils par to teica: ”Lai arī esmu nepraša runā, tomēr ne atziņā.” (2. Korintiešiem 10:10; 11:6.) Cilvēki, kas neuztvēra Pāvila teikto vārdu saturu un redzēja tikai tā saucamos trūkumus viņa runās, laida garām iespēju iegūt vērtīgas zināšanas. Nepieļauj tādu pašu kļūdu savās mācībās. Pirms tu pieliec skolotājam apzīmējumu ”slikts”, pajautā pats sev: ”Vai viņš zina, par ko runā? Vai es varu no viņa kaut ko iemācīties?”

Ja skolotājs runā vienmuļi, tev ir jākoncentrējas vairāk nekā parasti. Lai tu varētu uzmanīgi klausīties, ko viņš stāsta, pamēģini rakstīt konspektu. Ja pārrunas klasē ir bijušas garlaicīgas, pacenties vairāk iemācīties mājās.

Bārbara Meiere, kas pati ir skolotāja, saka: ”Skolotāji, kas vienas un tās pašas stundas droši vien ir atkārtojuši bezgala daudz reižu, mēdz ieslīgt rutīnā.” Ko tu varētu darīt, lai mācības būtu interesantākas? ”Pārmaiņas pēc pacel roku un palūdz papildu paskaidrojumus.. Panāc, lai viņš tev tiešām izstāsta visu, ko viņš zina.” Vai skolotājs būs dusmīgs par šādu rīcību? Nebūt ne, ja vien tu uzrunāsi viņu ar cieņu. (Kolosiešiem 4:6.) Bārbara Meiere turpina: ”Tu atklāsi, ka skolotājs nāk uz stundu nedaudz labāk sagatavojies nekā agrāk, ka viņa rīcībā ir kaut kas vairāk par virspusēju informāciju.”

Entuziasms ir lipīgs, tāpēc tava vēlēšanās mācīties var radīt lielāku entuziasmu arī skolotājā. Protams, nedrīkst gaidīt tūlītējas izmaiņas. Var gadīties stundas, kas tev vienkārši būs jāpacieš. Bet, ja tu esi labs klausītājs un patiesi interesējies par to, kas notiek klasē, tu vari mācīties — pat no garlaicīga skolotāja.

[Attēls 162. lpp.]

Pieaugošā vardarbība skolās ir padarījusi skolotāja darbu pavisam grūtu

[Attēls 164. lpp.]

Ja tu uzskati, ka skolotājs ir izturējies pret tevi netaisnīgi, pieklājīgi aprunājies ar viņu