69. nodaļa

Kurš ir kura tēvs?

JĒZUS diskusija ar jūdu vadītājiem svētku laikā kļūst saspringtāka. ”Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums,” Jēzus atzīst, ”tomēr jūs mani meklējat nokaut, jo maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas. Ko es pie Tēva esmu redzējis, to es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva.”

Jēzus nenosauc vārdā jūdu vadītāju tēvu, tomēr skaidri parāda, ka viņam un šiem jūdiem ir dažādi tēvi. Nezinādami, par ko Jēzus runā, viņi atbild: ”Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jūdi uzskata, ka viņiem ir tāda pati ticība kā Dieva draugam Ābrahāmam.

Bet Jēzus šokē viņus ar šādu atbildi: ”Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus!” Īsts dēls patiešām seko sava tēva priekšzīmei. ”Bet jūs mani meklējat nokaut,” Jēzus saka, ”mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.” Tāpēc Jēzus saka vēlreiz: ”Jūs darāt sava tēva darbus!”

Jūdi vēl aizvien nesaprot, par ko Jēzus runā. Viņi joprojām apgalvo, ka ir likumīgi Ābrahāma dēli, un saka: ”Mēs neesam netiklībā dzimuši.” Uzskatīdami sevi par patiesiem Dieva kalpiem, tādiem pašiem kā Ābrahāms, viņi apgalvo: ”Mums ir viens tēvs, Dievs.”

Vai tiešām Dievs ir viņu Tēvs? ”Ja Dievs būtu jūsu tēvs,” Jēzus atbild, ”jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no sevis esmu nācis, bet viņš mani sūtījis. Kādēļ jūs manu runu nesaprotat?”

Jēzus ir centies parādīt reliģiskajiem vadītājiem, kādas sekas būs viņa atraidīšanai. Bet tagad viņš skaidri pasaka: ”Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības.” Kāds tēvs ir Velns? Jēzus viņu nosauc par slepkavu un vēl piebilst: ”Viņš ir melis un melu tēvs.” Tāpēc nobeigumā Jēzus saka: ”Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.”

Sadusmoti par dzirdēto nosodījumu, jūdi atbild: ”Vai mēs pareizi nesakām, ka tu esi samarietis un ka tevī ir velns?” Apzīmējums ”samarietis” tiek izmantots, lai izteiktu nicinājumu un nosodījumu, jo jūdi neieredz samariešus.

Jēzus ignorē nicinošo mājienu par samarieti un atsaka: ”Manī nav velna, bet es dodu godu savam Tēvam, jūs turpretim laupāt man godu.” Tad Jēzus dod pārsteidzošu solījumu: ”Ja kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs ne mūžam!” Protams, Jēzus neapgalvo, ka neviens no viņa sekotājiem tiešā nozīmē nekad neredzēs nāvi. Drīzāk viņš vēlas pateikt, ka šie cilvēki nekad neredzēs mūžīgu iznīcību jeb ”otro nāvi”, no kuras nav augšāmcelšanas.

Bet jūdi saprot Jēzus vārdus tiešā nozīmē. Tāpēc viņi saka: ”Nu mēs zinām, ka tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un tu saki: Kas manus vārdus turēs, nebaudīs nāves ne mūžam! Vai tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko tu sevi dari?”

Ir skaidri redzams, kā visas sarunas laikā Jēzus virza šo cilvēku domas uz faktu, ka viņš ir apsolītais Mesija. Tomēr Jēzus nevis tieši atbild uz jūdu jautājumu par to, kas viņš ir, bet gan saka: ”Ja es pats sevi ceļu godā, mans gods nav nekas. Bet tas, kas mani ceļ godā, ir mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu. Jūs viņu nepazīstat, bet es viņu pazīstu. Ja es sacītu, ka nepazīstu viņu, es būtu melis līdzīgs jums.”

Turpinājumā Jēzus vēlreiz piemin uzticīgo Ābrahāmu: ”Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to.” Ar ticības acīm Ābrahāms tiešām bija raudzījies uz apsolītā Mesijas ierašanos. Bet jūdi neticīgi atsaka: ”Tev vēl nav piecdesmit gadu, un tu būtu Ābrahāmu redzējis?”

”Patiesi, patiesi, es jums saku,” atbild Jēzus, ”pirms Ābrahāms tapa, esmu es.” Jēzus, bez šaubām, runā par savu pirmscilvēka esamību, kad viņš bija varena garīga būtne debesīs.

Izdzirdējuši Jēzus apgalvojumu, ka viņš ir dzīvojis jau pirms Ābrahāma, jūdi ņem rokās akmeņus, lai viņu nomētātu. Bet Jēzus paslēpjas un izkļūst no tempļa neskarts. Jāņa 8:37—59; Atklāsmes 3:14; 21:8.

▪ Kā Jēzus parāda, ka viņam un viņa ienaidniekiem ir dažādi tēvi?

▪ Ko nozīmē tas, ka jūdi Jēzu nosauc par samarieti?

▪ Kādā ziņā Jēzus sekotāji, saskaņā ar viņa vārdiem, nekad neredzēs nāvi?