Trešā nodaļa

Viņi palika uzticīgi Jehovam pārbaudījumos

1., 2. Kādi svarīgi notikumi risinājās īsi pirms Daniēla grāmatas darbības sākuma?

PRAVIETISKĀS Daniēla grāmatas darbība sāka risināties laikā, kad būtiski mainījās spēku samēri pasaulē. Asīrijai tikko bija atņemta tās galvaspilsēta Nīnive. Ēģipte bija saglabājusi vairs tikai nelielu ietekmi dienvidos no Jūdejas zemes. Savukārt Babilonijas varenība strauji auga, un tā bija kļuvusi par galveno spēku cīņā par virskundzību pasaulē.

² Ēģiptes faraons Neho 625. gadā pirms mūsu ēras izdarīja pēdējo mēģinājumu apturēt Babilonijas ekspansiju dienvidu virzienā. Šai nolūkā viņš ar savu karaspēku devās uz Karhemišu, kas atradās Eifratas upes krastos tās augštecē. Kauja, kas tika nosaukta par kauju pie Karhemišas, kļuva par izšķirīgu vēsturisku notikumu. Babilonijas karaspēks kroņprinča Nebukadnecara vadībā pilnīgi sakāva faraona Neho spēkus. (Jeremijas 46:2.) Uzvaras spārnots, Nebukadnecars pārstaigāja Sīriju un Palestīnu un faktiski pielika punktu Ēģiptes kundzībai šajā pasaules daļā. Tikai viņa tēva Nabopalasara nāve uz laiku pārtrauca Nebukadnecara karagājienu.

 3. Ar ko beidzās Nebukadnecara pirmais uzbrukums Jeruzalemei?

³ Nākamajā gadā Nebukadnecars, nu jau būdams kronēts Babilonijas valdnieks, atsāka karadarbību Sīrijā un Palestīnā. Šajā laikā viņš pirmo reizi ieradās Jeruzalemē. Bībelē teikts: ”Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita.” (2. Ķēniņu 24:1.)

NEBUKADNECARS JERUZALEMĒ

 4. Ko nozīmē vārdi ”ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā” Daniēla grāmatas 1. nodaļas 1. pantā?

⁴ Vārdi ”trīs gadus” mūs interesē it īpaši, jo Daniēla grāmata sākas šādi: ”Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kaŗa gājienā pret Jeruzālemi un aplenca to.” (Daniēla 1:1.) Jojakīma trešajā pilntiesīgas valdīšanas gadā (viņš valdīja no 628. līdz 618. gadam pirms mūsu ēras) Nebukadnecars vēl nebija ”Bābeles ķēniņš”, bet tikai kroņprincis. 620. gadā pirms mūsu ēras Nebukadnecars piespieda Jojakīmu maksāt nodevas, taču aptuveni pēc trim gadiem Jojakīms sacēlās. Tātad ritēja 618. gads pirms mūsu ēras jeb trešais gads, kopš ķēniņš Jojakīms bija atkarīgs no Babilonijas, kad valdnieks Nebukadnecars ieradās Jeruzalemē otro reizi, šoreiz — lai sodītu dumpinieku Jojakīmu.

 5. Ar ko beidzās Nebukadnecara otrais uzbrukums Jeruzalemei?

⁵ Aplenkuma iznākums bija tāds, ka ”tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu un dažus Dieva nama traukus un piederumus viņa rokā”. (Daniēla 1:2.) Jojakīms acīmredzot gāja bojā vai nu atentātā, vai sacelšanās laikā jau aplenkuma sākumposmā. (Jeremijas 22:18, 19.) 618. gadā pirms mūsu ēras par nākamo ķēniņu kļuva viņa 18 gadus vecais dēls Jojahīns. Bet Jojahīns bija pie varas tikai trīs mēnešus un desmit dienas, un 617. gadā pirms mūsu ēras viņš padevās iebrucējiem. (Salīdzināt 2. Ķēniņu 24:10—15.)

 6. Ko Nebukadnecars izdarīja ar Jeruzalemes tempļa svētajiem traukiem un piederumiem?

⁶ Nebukadnecars paņēma laupījumu — svētos traukus un piederumus no Jeruzalemes tempļa — un ”aizveda tos uz Sineāra zemi un tos nodeva sava dieva namā, bet traukus un dažus citus piederumus viņš novietoja sava dieva [Marduka jeb ebrejiski — Merodaha] mantu noliktavā”. (Daniēla 1:2; Jeremijas 50:2.) Ir atrasts babiloniešu uzraksts, kurā Nebukadnecaram piedēvēti šādi vārdi par Marduka templi: ”Es sakrāju tajā sudrabu un zeltu, un dārgakmeņus.. un izveidoju tur savas valsts dārglietu krātuvi.” Mēs vēl lasīsim par šiem svētajiem traukiem, kad runa būs par notikumiem valdnieka Belsacara laikā. (Daniēla 5:1—4.)

JERUZALEMES JAUNEKĻU ELITE

7., 8. Ko par Daniēla un trīs viņa biedru pagātni var secināt no Daniēla grāmatas 1. nodaļas 3., 4. un 6. panta?

⁷ Uz Babilonu tika aizvesti ne tikai Jehovas tempļa dārgumi. Stāstījumā par tālaika notikumiem teikts: ”Tad viņš [Nebukadnecars] pavēlēja savam vecākajam galminiekam Aspenasam izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus [”bērnus”, NW], kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī.” (Daniēla 1:3, 4.)

⁸ Kas tika izraudzīti? Mēs lasām: ”Viņu starpā bija Jūdas cilts dēli: Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja.” (Daniēla 1:6.) No minētajiem pantiem var kaut ko uzzināt par Daniēla un viņa biedru pagātni, kas citādi ir diezgan neskaidra. Piemēram, ir teikts, ka viņi bija ”Jūdas cilts dēli”, tātad piederēja pie ķēniņa cilts. Neatkarīgi no tā, vai jaunieši bija no ķēniņa dzimtas vai ne, ir loģiski domāt, ka viņi bija no pazīstamām un ietekmīgām ģimenēm. Viņi bija garīgi un fiziski veseli, zinoši, izglītoti un apdāvināti, turklāt viņus varēja dēvēt par ’bērniem’ — iespējams, viņiem vēl nebija pat 15 gadu. Daniēls un viņa biedri noteikti izcēlās starp citiem un piederēja pie Jeruzalemes jauniešu elites.

 9. Kāpēc var teikt, ka Daniēlam un trīs viņa biedriem, pēc visa spriežot, bija dievbijīgi vecāki?

⁹ Daniēla grāmatā nav norādīts, kas bija šo jauniešu vecāki. Bet, pēc visa spriežot, tie bija dievbijīgi cilvēki, kas bija nopietni izturējušies pret saviem vecāku pienākumiem. Ja ņemam vērā, ka tolaik Jeruzalemē valdīja morāls un garīgs pagrimums, īpaši ’ķēniņa namā un dižciltīgo ģimenēs’, tad ir skaidrs, ka Daniēla un viņa trīs biedru slavējamās īpašības nebija izveidojušās nejauši. Protams, vecākiem bija ļoti sāpīgi redzēt, ka viņu dēli tiek aizvesti uz tālu zemi. Bet viņi būtu bijuši ārkārtīgi lepni, ja zinātu, kas notiks pēc tam. Visiem vecākiem ir ļoti svarīgi audzināt savus bērnus, ’pamācot tos būt paklausīgiem tam Kungam’. (Efeziešiem 6:4.)

CENTIENI IETEKMĒT PRĀTU

10. Kas tika mācīts jaunajiem ebrejiem, un kāpēc tas tika darīts?

¹⁰ Nekavējoties sākās centieni ietekmēt jauno trimdinieku prātu. Ar mērķi panākt, lai jaunie ebreji pielāgotos babiloniešu dzīvesveidam, Nebukadnecars saviem ierēdņiem pavēlēja: ”Tie ir mācāmi kaldēju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldēju valoda.” (Daniēla 1:4.) Tā nebija parasta izglītība. Kādā enciklopēdijā norādīts, ka tā ”sevī ietvēra šumeru, akadiešu, aramiešu.. un citu valodu mācīšanos, kā arī šajās valodās sarakstītā plašā literatūras klāsta studijas” (The International Standard Bible Encyclopedia). Pie ”plašā literatūras klāsta” piederēja darbi par vēsturi, matemātiku, astronomiju un citām līdzīgām nozarēm. Turklāt ”ievērojamai daļai no tiem bija reliģisks raksturs — tie bija par zīmju tulkošanu un astroloģiju”.

11. Kas tika darīts, lai panāktu, ka ebreju jaunieši pielāgojas Babilonas galma dzīvei?

¹¹ Lai ebreju jaunieši visā pilnībā aprastu ar Babilonas galma dzīves paražām un kultūru, ”ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ikdienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.” (Daniēla 1:5.) Turklāt ”galminieku virsnieks deva tiem citus vārdus un nosauca Daniēlu par Beltsacaru, Hananju par Sadrahu, Misaēlu par Mesahu un Asarju par Abed-Nego”. (Daniēla 1:7.) Bībeles laikos cilvēkiem diezgan bieži tika dots jauns vārds, lai iezīmētu kādu svarīgu notikumu viņu dzīvē. Piemēram, Jehova mainīja Ābrāma un Sārajas vārdus, nosaukdams tos par Ābrahāmu un Sāru. (1. Mozus 17:5, 15, 16.) Ja cilvēks nosauc kādu jaunā vārdā, viņš apliecina savu varu un ietekmi. Piemēram, kad Jāzeps kļuva par pārtikas krājumu pārzini Ēģiptē, faraons viņu nosauca par Safnat-Paneahu. (1. Mozus 41:44, 45; salīdzināt 2. Ķēniņu 23:34; 24:17.)

12., 13. Kāpēc var teikt, ka citu vārdu došana jaunajiem ebrejiem bija mēģinājums graut viņu ticību?

¹² Daniēla un viņa trīs ebreju tautības draugu nosaukšanai citos vārdos bija īpaša jēga. Vecāki viņiem bija devuši Jehovas kalpiem piemērotus vārdus. ”Daniēls” nozīmē ’mans tiesnesis ir Dievs’. ”Hananja” nozīmē ’Jehova ir parādījis labvēlību’. ”Misaēls”, iespējams, nozīmē ’kas ir līdzīgs Dievam?’. ”Asarja” nozīmē ’Jehova ir palīdzējis’. Vecāki, bez šaubām, ļoti cerēja, ka viņu dēli uzaugs Dieva Jehovas vadībā un kļūs par uzticīgiem un lojāliem Dieva kalpiem.

¹³ Turpretī jaunie vārdi, ko saņēma četri ebreji, bija cieši saistīti ar viltus dievu vārdiem, un tas radīja iespaidu, it kā šie dievi būtu izrādījušies pārāki par patieso Dievu. Tas bija ļoti viltīgs paņēmiens, kura mērķis bija graut jauniešu ticību.

14. Ko nozīmē jaunie vārdi, kas tika doti Daniēlam un trīs viņa draugiem?

¹⁴ Daniēls tika pārdēvēts par Beltsacaru, kas nozīmē ’pasargā valdnieka dzīvību’. Tas acīmredzot bija saīsinātā formā izteikts lūgums Belam jeb Mardukam — Babilonas galvenajam dievam. Nav zināms, vai Nebukadnecars pats piedalījās šī vārda došanā Daniēlam, bet vēlāk viņš ar lepnumu atzīmēja, ka Daniēls ir nosaukts ”pēc [viņa] dieva vārda”. (Daniēla 4:5.) Hananja tika nosaukts par Sadrahu, un šis vārds, pēc vairāku speciālistu domām, ir saliktenis, kas nozīmē ’Aku pavēle’. Aku bija kāda šumeru dieva vārds. Misaēls tika pārdēvēts par Mesahu (iespējams, Mi·ša·aku), acīmredzot viltīgi sagrozot viņa vārdu, lai tas nozīmētu nevis ’kas ir līdzīgs Dievam?’, bet gan ’kas ir tāds kā Aku?’. Savukārt Asarjas babiloniešu vārds Abed-Nego laikam nozīmē ’Nego kalps’. ”Nego” ir ”Nebo” rakstības variants, un tā sauca dievību, kuras vārdā bija nosaukti daudzi Babilonijas valdnieki.

APŅĒMĪBAS PILNI SAGLABĀT UZTICĪBU JEHOVAM

15., 16. Ar kādu spiedienu saskārās Daniēls un viņa biedri, un kāda bija viņu reakcija?

¹⁵ Babiloniešu vārdi, jauna izglītības programma un īpašs uzturs — tas viss bija mēģinājums panākt, lai Daniēls un trīs jaunie ebreji ne tikai pielāgotos babiloniešu dzīvesveidam, bet arī atsvešinātos no sava Dieva, Jehovas, un aizmirstu savu reliģisko izglītību un pagātni. Ko šie jaunekļi darīja, saskārušies ar tādu spiedienu un kārdinājumiem?

¹⁶ Dieva iedvesmotajā ziņojumā ir teikts: ”Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra.” (Daniēla 1:8a.) Kaut gan tikai Daniēls ir nosaukts vārdā, no tālākajiem notikumiem ir redzams, ka trīs viņa biedri atbalstīja šo lēmumu. Vārdi ”cieši apņēmās savā sirdī” liecina, ka Daniēla vecāku un citu cilvēku kādreiz dzimtenē sniegtās pamācības bija ietekmējušas viņa sirdi. Līdzīgas pamācības, ko bija saņēmuši pārējie trīs ebreji, noteikti arī viņiem palīdzēja pieņemt savu lēmumu. No šī gadījuma var labi redzēt, cik svarīgi ir mācīt bērnus, turklāt tas jādara jau tad, kad varētu likties, ka viņi vēl ir pārāk mazi, lai kaut ko saprastu. (Salamana Pamācības 22:6; 2. Timotejam 3:14, 15.)

17. Kāpēc Daniēls un viņa biedri atteicās tikai no valdnieka ēdieniem, kas viņiem tika piedāvāti katru dienu, bet neiebilda pret pārējiem pasākumiem?

¹⁷ Kāpēc jaunie ebreji atteicās tikai no ēdiena un vīna, bet neiebilda pret pārējiem pasākumiem? Daniēla domu gaita ir skaidra: viņš negribēja ’aptraipīt sevi’. Tas, ka cilvēkam bija jāmācās ’kaldēju raksti un valoda’ un viņam tika dots babiloniešu vārds, protams, nebija nekas patīkams, tomēr pats par sevi tas viņu vēl neaptraipīja. Kaut kas līdzīgs gandrīz 1000 gadus agrāk bija noticis ar Mozu. Kaut gan Mozu ”mācīja visās ēģiptiešu gudrībās”, viņš palika uzticīgs Jehovam. Vecāki Mozu bija audzinājuši tā, ka viņam bija stingrs ticības pamats. ”Ticības spēkā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu, nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi.” (Apustuļu darbi 7:22; Ebrejiem 11:24, 25.)

18. Kādā ziņā ēdieni no valdnieka galda aptraipītu jaunos ebrejus?

¹⁸ Kāpēc ēdieni no Babilonijas valdnieka galda aptraipītu jauniešus? Pirmkārt, starp šiem ēdieniem droši vien bija tādi, kas pēc Mozus bauslības bija aizliegti. Piemēram, babilonieši ēda nešķīstus dzīvniekus, ko bauslībai pakļautie izraēlieši nedrīkstēja ēst. (3. Mozus 11:1—31; 20:24—26; 5. Mozus 14:3—20.) Otrkārt, babilonieši nemēdza notecināt nokautajiem dzīvniekiem asinis, pirms viņi ēda to gaļu. Lietot uzturā gaļu, kurā ir palikušas asinis, nozīmētu klaji pārkāpt Jehovas likumu par asinīm. (1. Mozus 9:1, 3, 4; 3. Mozus 17:10—12; 5. Mozus 12:23—25.) Treškārt, viltus dievu pielūdzēji bija paraduši pirms ēšanas piedāvāt ēdienu elkiem. Jehovas kalpiem šāds ēdiens, protams, nebija pieņemams. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 10:20—22.) Un, visbeidzot, dienu no dienas lielā daudzumā lietot treknus ēdienus un alkoholiskus dzērienus būtu neveselīgi jebkura vecuma cilvēkiem, vēl jo vairāk jauniešiem.

19. Ar ko ebreju jaunieši būtu varējuši attaisnoties, bet kas viņiem palīdzēja izdarīt pareizus secinājumus?

¹⁹ Viens ir zināt, kā rīkoties, bet pavisam kas cits — rast drosmi tiešām to darīt, kad jāizjūt spiediens un jāsastopas ar kārdinājumiem. Daniēls un trīs viņa draugi būtu varējuši nospriest, ka viņu vecāki un draugi ir tālu prom un tik un tā neuzzinās, ko viņi dara. Tāpat jaunie ebreji būtu varējuši attaisnoties ar to, ka viņiem jāklausa valdnieka rīkojumam un ka šajā situācijā vienkārši nav izvēles. Turklāt pārējie jaunieši noteikti labprāt piekrita visam, ko no tiem prasīja, uzskatīdami to par privilēģiju, nevis par apgrūtinājumu. Bet šāda nepareiza domu gaita pavisam viegli varēja kļūt par cēloni slepenam grēkam — slazdam, kurā iekrīt daudzi jaunieši. Jaunie ebreji zināja, ka ”tā Kunga acis ir visur” un ka ”Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs, vai ļauns”. (Salamana Pamācības 15:3; Salamans Mācītājs 12:14.) Mēs visi varam mācīties no šo dievbijīgo jauniešu rīcības.

DROSME UN NEATLAIDĪBA TIEK ATALGOTAS

20., 21. Kā rīkojās Daniēls, un kāds bija iznākums?

²⁰ Sirdī apņēmies pretoties kaitīgajai ietekmei, Daniēls rīkojās saskaņā ar savu lēmumu. ”Viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.” (Daniēla 1:8b.) Oriģināltekstā šeit ir lietota gramatiska forma, kas norāda uz atkārtotu darbību. Ļoti bieži ir vajadzīgas neatlaidīgas pūles, lai pretotos kārdinājumiem un pārvarētu noteiktas vājības. (Galatiešiem 6:9.)

²¹ Daniēla neatlaidība nesa augļus. ”Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.” (Daniēla 1:9.) Daniēlam un viņa biedriem viss beidzās labi, bet tas nenotika tāpēc, ka viņi bija patīkami un inteliģenti cilvēki. Veiksmīgu iznākumu nodrošināja Jehovas svētība. Daniēls katrā ziņā atcerējās ebreju sakāmvārdu: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Paklausība šim padomam tika atalgota.

22. Kādu saprotamu iebildumu izteica galminieku priekšnieks?

²² Sākumā galminieku priekšnieks iebilda: ”Es tikai bīstos sava kunga un ķēniņa, kas ir noteicis jums barību un dzērienu. Ja ķēniņš redzētu, ka jūsu izskats nav tik labs kā citu jaunekļu jūsu vecumā, tad es pēc ķēniņa pavēles zaudētu savu galvu jūsu dēļ.” (Daniēla 1:10.) Viņa iebildumus un bažas varēja saprast. Valdnieks Nebukadnecars necieta nekādu pretimrunāšanu, un galminieks apzinājās, ka viņš riskētu ar savu galvu, ja nepaklausītu valdnieka norādījumiem. Ko Daniēls darīja šajā situācijā?

23. Kā Daniēla rīcībā izpaudās saprāts un gudrība?

²³ Lūk, kad viņam noderēja saprāts un gudrība! Jaunais Daniēls, jādomā, atcerējās sakāmvārdu: ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Salamana Pamācības 15:1.) Daniēls nesāka ietiepīgi uzstāt, lai viņa prasība tiktu izpildīta, jo tādā gadījumā viņš riskētu kļūt par mocekli, viņš vienkārši mazliet nogaidīja. Piemērotā brīdī Daniēls griezās pie ’barības sarga’, kas, iespējams, bija vieglāk pierunājams pieļaut nelielas atkāpes no noteikumiem, jo nebija tieši atbildīgs valdnieka priekšā. (Daniēla 1:11.)

TIEK PIEDĀVĀTS DESMIT DIENU ILGS IZMĒĢINĀJUMS

24. Kādu izmēģinājumu Daniēls piedāvāja veikt?

²⁴ Daniēls piedāvāja sargam veikt izmēģinājumu, izteikdams šādu priekšlikumu: ”Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert! Tad lai salīdzina mūsu izskatu ar to jaunekļu izskatu, kuŗi saņem barību no ķēniņa galda. Tad dari pats ar saviem kalpiem, kā tu atzīsti par labu!” (Daniēla 1:12, 13.)

25. Kas droši vien piederēja pie ”augu barības”, ko saņēma Daniēls un trīs viņa draugi?

²⁵ Desmit dienas lietot uzturā tikai ’augu barību un ūdeni’! Vai neizrādīsies, ka jauno ebreju izskats tiešām vairs ”nav tik labs” kā citiem? Vārdi ”augu barība” ir tulkoti no senebreju valodas vārda, kura pamatnozīme ir ’sēklas’. Vairākos Bībeles tulkojumos šeit runāts par ēdamajām pākšaugu sēklām (tādas ir, piemēram, zirņi, pupas, lēcas). Taču ir speciālisti, kas uzskata, ka konteksts norāda uz uzturu, kurā ietilpa ne tikai sēklas. Kādā enciklopēdijā atzīmēts: ”Daniēls un viņa biedri pieprasīja vienkāršus dārzeņu ēdienus, kādus ēda parastie cilvēki, nevis kalorijām bagātos, gaļu saturošos ēdienus no valdnieka galda.” Tātad ”augu barība” varēja nozīmēt sātīgus ēdienus, kuru sastāvā bija pupas, gurķi, ķiploki, puravi, lēcas, melones un sīpoli, kā arī no dažādām labības šķirnēm cepta maize. Šādu uzturu neviens nesauktu par bada maizi. Sargs acīmredzot to saprata. ”Tad viņš pieslējās to priekšlikumam un izdarīja mēģinājumu ar tiem desmit dienu laikā.” (Daniēla 1:14.) Kāds bija iznākums?

26. Ar ko beidzās desmit dienu ilgais izmēģinājums, un kāpēc iznākums bija tieši tāds?

²⁶ ”Pēc tām desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kuŗi saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.” (Daniēla 1:15.) Tas nenozīmē, ka veģetārs uzturs būtu labāks nekā kalorijām bagāti gaļas ēdieni. Desmit dienas ir pārāk īss laiks, lai izpaustos jebkādas ēdienkartes priekšrocības, bet tas nav pārāk īss laiks, lai Jehova īstenotu savu nodomu. ”Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm,” teikts viņa Rakstos. (Salamana Pamācības 10:22.) Četri jaunie ebreji ticēja Jehovam un paļāvās uz viņu, un viņš tos neatstāja. Simtiem gadu vēlāk Jēzus Kristus 40 dienas izdzīvoja vispār bez ēdiena. Toreiz viņš citēja 5. Mozus grāmatas 8. nodaļas 3. pantu, kur teikts, ka ”cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes”. Notikumi ar Daniēlu un viņa draugiem lieliski ilustrē šo principu.

SAPRĀTS UN GUDRĪBA IR LABĀKI NEKĀ SMALKI ĒDIENI UN VĪNS

27., 28. Kā uztura ierobežojumi, kuriem sevi pakļāva Daniēls un trīs viņa draugi, viņus sagatavoja nopietnākiem pārbaudījumiem nākotnē?

²⁷ Desmit dienas bija tikai izmēģinājuma laiks, bet rezultāti bija ļoti pārliecinoši. ”Tad barības sargs pārtrauca izsniegt tiem nolemto barību no ķēniņa galda un vīnu, kas tiem bija jādzeŗ, un atļāva tiem augu barību.” (Daniēla 1:16.) Nav grūti iztēloties, ko par Daniēlu un viņa biedriem domāja pārējie apmācības programmā iesaistītie jaunieši. Atteikties no valdnieka piedāvātajiem gardumiem un katru dienu ēst tikai dārzeņus — tas viņiem noteikti likās pavisam muļķīgi. Taču pie apvāršņa jau vīdēja nopietni pārbaudījumi, ko jaunie ebreji nevarētu izturēt bez īpašas modrības un prāta skaidrības. Vienīgi ticība un paļāvība uz Jehovu viņiem varēja palīdzēt pastāvēt šajos ticības pārbaudījumos. (Salīdzināt Jozuas 1:7.)

²⁸ No tā, kas Daniēla grāmatā teikts tālāk, var redzēt, ka Jehova bija ar šiem jauniešiem: ”Dievs piešķīra šiem četriem jaunekļiem ieskatu un saprašanu visās gudrībās un zinātnēs, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus.” (Daniēla 1:17.) Lai izturētu grūtos laikus, kas bija gaidāmi, viņiem bija vajadzīgs kaut kas vairāk par fizisku spēku un labu veselību. ”Īstenā atziņa ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos; labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs, lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa.” (Salamana Pamācības 2:10—12.) Tieši to Jehova piešķīra četriem dievbijīgajiem jauniešiem, lai tie būtu sagatavoti gaidāmajiem pārbaudījumiem.

29. Kāpēc Daniēls varēja ”saprast visādas parādības un sapņus”?

²⁹ Ir rakstīts, ka Daniēls tika apveltīts ar ”spēju saprast visādas parādības un sapņus”. Šie vārdi nenozīmē, ka viņš bija kļuvis par mediju. Interesants fakts: lai gan Daniēls tiek uzskatīts par vienu no izcilajiem ebreju praviešiem, viņš ne reizi nav izteicis tādus paziņojumus kā, piemēram, ”Saka Dievs tas Kungs” vai ”Tā saka tas Kungs Cebaots”. (Jesajas 28:16; Jeremijas 6:9.) Bet tikai Dieva svētā gara vadībā Daniēls spēja saprast un izskaidrot parādības un sapņus, kas atklāja Jehovas nodomu.

IZŠĶIRĪGAIS PĀRBAUDĪJUMS

30., 31. Kādā ziņā Daniēla un viņa biedru rīcība nāca viņiem visiem par labu?

³⁰ Trīs izglītošanās un mācību gadi bija pagājuši. Taču priekšā vēl bija izšķirīgais pārbaudījums — personīga saruna ar valdnieku. ”Kad laiks notecēja, ko ķēniņš bija noteicis, lai tos vestu viņa priekšā, tad galminieku priekšnieks arī veda tos pie ķēniņa.” (Daniēla 1:18.) Tas bija laiks, kad no četriem jauniešiem tika prasīta atbildība par viņu rīcību. Vai Jehovas likumu ievērošana un atteikšanās pielāgoties babiloniešu dzīvesveidam viņiem būs nākusi par labu?

³¹ ”Kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku skaitā [”tie kalpoja ķēniņa priekšā”, LB-26].” (Daniēla 1:19.) Viņu rīcība iepriekšējos trīs gados bija pilnībā attaisnojusies! Tas nebūt nebija neprāts, ka ēdienu izvēlē viņi bija vadījušies pēc savas ticības un sirdsapziņas. Būdami uzticīgi tajā, kas varēja likties nenozīmīgs, Daniēls un viņa draugi tika svētīti ar kaut ko lielāku. Privilēģija ’kalpot ķēniņa priekšā’ bija mērķis, pēc kura tiecās visi apmācības programmā iesaistītie jaunieši. Bībelē nav teikts, vai četri jaunie ebreji bija vienīgie, kas tika izraudzīti. Bet jebkurā gadījumā par savu uzticību viņi saņēma ’lielu algu’. (Psalms 19:12.)

32. Kāpēc var teikt, ka Daniēlam, Hananjam, Misaēlam un Asarjam bija privilēģija, kas bija lielāka par iespēju atrasties valdnieka galmā?

³² ”Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā,” rakstīts Bībelē. (Salamana Pamācības 22:29.) Tāpēc Nebukadnecars izraudzījās Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju un tie varēja stāvēt valdnieka priekšā — kļūt par viņa galma locekļiem. Mēs redzam, kā Jehova vadīja notikumus, lai ar šo jauniešu, īpaši Daniēla, starpniecību darītu zināmus svarīgus sava nodoma aspektus. Tikt uzņemtam Nebukadnecara galmā bija liels gods, bet vēl daudz lielāks pagodinājums bija tas, ka viņus šādā brīnišķīgā veidā izmantoja visa pastāvošā Ķēniņš — Jehova.

33., 34. a) Kāpēc valdnieku spēcīgi ietekmēja jauno ebreju zināšanas? b) Ko mēs varam mācīties no notikuma ar četriem ebrejiem?

³³ Nebukadnecars drīz ievēroja, ka gudrība un saprāts, ar kādu Jehova bija apveltījis četrus jaunos ebrejus, tālu pārsniedza visu viņa galma padomdevēju un gudro zināšanas. ”Visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā desmitreiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.” (Daniēla 1:20.) Un kā gan citādi! ’Gudrie’ un ’zīlnieki’ bija apguvuši tikai babiloniešu laicīgās un māņticību pilnās zināšanas, turpretī Daniēls un viņa draugi paļāvās uz gudrību, kas nāk no augšas. Šīs zināšanas gluži vienkārši nebija salīdzināmas.

³⁴ Kopš tā laika ir aizritējuši gadsimti, bet būtībā nekas nav mainījies. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad modē bija grieķu filozofija un romiešu tiesības, apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Šīs pasaules gudrība ir Dievam neprātība. Jo ir rakstīts: Es notveršu gudros viņu viltībā. Un atkal: Kungs zina gudro domas, ka tās ir tukšas. Tāpēc neviens lai nelielās ar cilvēkiem!” (1. Korintiešiem 3:19—21, JD.) Mēs nedrīkstam atkāpties no tā, ko Jehova mums ir mācījis, un nedrīkstam pieļaut, ka mūs ietekmētu pasaules valdzinājums un spožums. (1. Jāņa 2:15—17.)

UZTICĪGI LĪDZ GALAM

35. Ko ir iespējams uzzināt par trim Daniēla biedriem?

³⁵ Hananjas, Misaēla un Asarjas stiprā ticība spilgti izpaudās dramatiskajos notikumos, kas aprakstīti Daniēla grāmatas 3. nodaļā, kur stāstīts par Nebukadnecara uzstādīto zelta tēlu Duras ielejā un par pārbaudījumu ar ugunīgo cepli. Šie dievbijīgie ebreji palika uzticīgi Jehovam līdz pat savai nāvei. Mēs to zinām tāpēc, ka apustulis Pāvils, bez šaubām, atsaucās uz viņiem, rakstīdams par tiem, ”kas ar ticību.. uguns spēku nodzēsuši”. (Ebrejiem 11:33, 34.) Viņu dzīve ir lielisks paraugs visiem Jehovas kalpiem, jauniem un veciem.

36. Ar ko bija izcils Daniēla mūžs?

³⁶ Daniēla grāmatas 1. nodaļas pēdējā pantā ir teikts: ”Daniēls palika tur līdz ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.” No vēstures ir zināms, ka Babilona krita Kīra rokās vienā naktī 539. gadā pirms mūsu ēras. Acīmredzot savas labās reputācijas un cienījamā stāvokļa dēļ Daniēls turpināja kalpot Kīra galmā. Daniēla grāmatas 10. nodaļas 1. pantā sacīts, ka Jehova atklāja Daniēlam kaut ko svarīgu ”persieša ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā”. Ja 617. gadā pirms mūsu ēras, kad Daniēls tika aizvests uz Babilonu, viņš bija pusaudzis, tad laikā, kad viņš redzēja šo pēdējo parādību, viņam bija jau gandrīz 100 gadi. Kāds ilgs un svētībām bagāts mūžs, kas pavadīts uzticīgā kalpošanā Jehovam!

37. Ko mēs varam mācīties no Daniēla grāmatas 1. nodaļas?

³⁷ Pirmajā Daniēla grāmatas nodaļā mēs atrodam kaut ko vairāk nekā tikai stāstu par četriem dievbijīgiem jauniešiem, kas sekmīgi iztur ticības pārbaudījumus. Šī nodaļa parāda, ka Jehova sava nodoma īstenošanai var izmantot katru, ko viņš vēlas. Aprakstītie notikumi liecina, ka tad, ja kādu situāciju ir pieļāvis Jehova, pat šķietamai nelaimei var būt labs iznākums. Un mēs mācāmies, ka uzticība mazās lietās tiek bagātīgi atalgota.

VAI JŪS PIEVĒRSĀT UZMANĪBU?

• Kas ir zināms par Daniēla un viņa trīs jauno draugu izcelsmi?

• Kādus pārbaudījumus Babilonā pieredzēja četri pareizi audzinātie ebreju jaunieši?

• Kā Jehova atalgoja četrus ebrejus par viņu drosmi?

• Ko Jehovas kalpotāji mūsdienās var mācīties no Daniēla un viņa trīs draugiem?

[Attēls pa visu lapu 30. lpp.]