Divdesmit trešā nodaļa

”Jauns vārds”

Jesajas 62:1—12

 1. Kāds apliecinājums ir atrodams Jesajas grāmatas 62. nodaļā?

NOMĀKTAJIEM ebrejiem, kas atrodas Babilonā, ir vajadzīgs iedrošinājums, mierinājums un cerības atgriezties dzimtenē. Ir pagājuši vairāki desmiti gadu, kopš tika izpostīta Jeruzaleme un tās templis. Jūdeja, kas ir kādus 800 kilometrus no Babilonas, ir pamesta, un šķiet, ka Jehova ir aizmirsis ebrejus. Kas viņiem varētu palīdzēt? Palīdzēt var Jehovas solījumi, ka viņš ļaus ebrejiem atgriezties savā zemē un atjaunot tīro pielūgsmi. Tad tādus apzīmējumus kā ”Atstātā” un ”Tuksnaine” nomainīs vārdi, kas liecinās par Dieva labvēlību. (Jesajas 62:4; Cakarijas 2:16.) Jesajas grāmatas 62. nodaļā ir daudz šādu solījumu. Bet, tāpat kā citos pravietojumos par atjaunošanu, arī šīs nodaļas tēma ir daudz plašāka nekā tikai ebreju atbrīvošana no gūsta Babilonā. Jesajas grāmatas 62. nodaļas galvenais piepildījums apliecina, ka Jehovas garīgā tauta, ”Dieva Israēls”, noteikti tiks glābta. (Galatiešiem 6:16.)

Jehova neklusē

 2. Kā Jehova atkal parāda labvēlību Ciānai?

² 539. gadā p.m.ē. Babilona tiek iekarota. Pēc tam Persijas valdnieks Kīrs izdod rīkojumu, ar ko atļauj dievbijīgajiem ebrejiem atgriezties Jeruzalemē un atjaunot Jehovas pielūgsmi. (Ezras 1:2—4.) 537. gadā p.m.ē. pirmie ebreji atgriežas dzimtenē. Jehova atkal ir labvēlīgs pret Jeruzalemi, un to apliecina viņa sirsnīgais pravietiskais paziņojums: ”Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule, un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa.” (Jesajas 62:1.)

 3. a) Kāpēc Jehova beigu beigās atmeta Ciānu, un kas nāca tās vietā? b) Kāda atkrišana sākās, kad tas notika, un kādā laikā mēs dzīvojam?

³ 537. gadā p.m.ē. Jehova izpildīja savu solījumu atjaunot Ciānu jeb Jeruzalemi. Viņš izglāba tās iedzīvotājus, kuru taisnīgums spīdēja kā saule. Tomēr vēlāk viņi atkal novērsās no tīrās pielūgsmes. Viņi pat neatzina Jēzu par Mesiju, un beigu beigās Jehova pārstāja viņus uzskatīt par savu izredzēto tautu. (Mateja 21:43; 23:38; Jāņa 1:9—13.) Jehova lika piedzimt jaunai tautai — ”Dieva Israēlam”. To viņš izraudzījās par savu tautu, un pirmajā gadsimtā tās locekļi dedzīgi sludināja labo vēsti visā tolaik zināmajā pasaulē. (Galatiešiem 6:16; Kolosiešiem 1:23.) Diemžēl pēc apustuļu nāves sākās atkrišana no patiesās reliģijas. Iznākumā izveidojās izkropļota kristietības forma, ko mūsdienās pārstāv kristīgās pasaules reliģijas. (Mateja 13:24—30, 36—43; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Gadsimtiem ilgi kristīgā pasaule ir sagādājusi negodu Jehovas vārdam, un viņš ir pieļāvis šādu situāciju. Bet 1914. gadā sākās Jehovas ”žēlastības gads”, un kopš tā laika ir vērojams šīs Jesajas pravietojumu daļas galvenais piepildījums. (Jesajas 61:2.)

4., 5. a) Ko mūsdienās simbolizē Ciāna un tās bērni? b) Kā Jehova ir izmantojis Ciānu, lai ”tās pestīšana atspīdētu kā degoša lāpa”?

⁴ Mūsdienās Jehovas solījums atjaunot Ciānu ir piepildījies attiecībā uz viņa debesu organizāciju, ”augšējo Jeruzālemi”, ko uz zemes pārstāv tās bērni — ar garu svaidītie kristieši. (Galatiešiem 4:26.) Jehovas debesu organizācija viņam ir uzticama palīdze — modra, mīloša un čakla. Ļoti saviļņojošs notikums risinājās 1914. gadā, kad tai piedzima mesiāniskā Valstība. (Atklāsmes 12:1—5.) It īpaši kopš 1919. gada Jehovas debesu organizācijas bērni, kas ir uz zemes, ir sludinājuši tautām par tās taisnību un pestīšanu. Kā jau Jesaja bija paredzējis, šie bērni ir ļāvuši savai gaismai spīdēt tumsā kā degošai lāpai. (Mateja 5:15, 16; Filipiešiem 2:15.)

⁵ Jehova no sirds interesējas par saviem kalpiem, viņš nerims un neklusēs, iekams nebūs izpildījis visus solījumus, ko ir devis Ciānai un tās bērniem. Neklusē arī atlikušie svaidītie un ”citas avis”, kas tiem piebiedrojušās. (Jāņa 10:16.) Šie cilvēki ļauj savai balsij skanēt, norādot citiem vienīgo glābšanās ceļu. (Romiešiem 10:10.)

Jehova dod ”jaunu vārdu”

 6. Ko Jehova liks pieredzēt Ciānai?

⁶ Ko Jehova liks pieredzēt Ciānai, kuru pārstāv senā Jeruzaleme? Viņš saka: ”Tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks tā Kunga mute.” (Jesajas 62:2.) Kad izraēlieši rīkojas taisnīgi, tautas ir spiestas uzmanīgi to vērot. Pat valdniekiem jāatzīst, ka Jeruzalemi izmanto Jehova un ka viņu pašu vara nobāl salīdzinājumā ar Jehovas Valstības varu. (Jesajas 49:23.)

 7. Ko apzīmē Ciānas jaunais vārds?

⁷ Jehova apstiprina Ciānas stāvokļa maiņu, piešķirdams tai jaunu vārdu. Jaunais vārds apzīmē svētīto un godpilno stāvokli, kādā Ciānas bērni uz zemes atrodas kopš 537. gada p.m.ē.a Tas apliecina, ka Jehova atzīst Ciānu par savējo. Mūsdienās Dieva Izraēla locekļus saviļņo tas, ka Jehovam par viņiem ir prieks, un citas avis priecājas kopā ar viņiem.

 8. Kā Jehova ir pagodinājis Ciānu?

⁸ Piešķīris Ciānai jaunu vārdu, Jehova tai apsola: ”Tu būsi skaists vainags tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.” (Jesajas 62:3.) Jehova it kā ir pacēlis augšup savu simbolisko sievu, debesu Ciānu, lai citi uz to raudzītos ar apbrīnu. (Psalms 48:3; 50:2.) Skaists vainags un ”ķēniņa galvas rota” nozīmē, ka Ciānas tērps ir gods un vara. (Cakarijas 9:16.) Dieva Izraēls pārstāv debesu Ciānu jeb ”augšējo Jeruzālemi”, un tā pastāvēšana ir iespaidīgs apliecinājums, ko spēj paveikt Dieva roka — viņa spēks, kas likts lietā. (Galatiešiem 4:26.) Ar Jehovas palīdzību šī garīgā tauta ir ieguvusi izcilu morālas skaidrības un dievbijības reputāciju. Miljoniem cilvēku, gan svaidītie, gan ”citas avis”, ir izveidojuši stipru ticību un mīlestību. Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā Jehova izmantos svaidītos, kas būs saņēmuši savu lielisko debesu balvu, lai palīdzētu radībai, kas pašreiz klusībā nopūšas, iegūt mūžīgu dzīvi. (Romiešiem 8:21, 22; Atklāsmes 22:2.)

”Tam Kungam būs labs prāts pie tevis”

 9. Kādas izmaiņas notiek ar Ciānu?

⁹ Jauna vārda piešķiršana pieder pie brīnišķīgajām izmaiņām, ko pieredz debesu Ciāna, kuru pārstāv tās bērni uz zemes. Pravietojumā teikts: ”Tevi nesauks vairs ”Atstātā” nedz tavu zemi ”Tuksnaine”, bet tevi sauks ”Pie kā Man labs prāts”, un tavu zemi ”Salaulātā”. Jo tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu.” (Jesajas 62:4.) Ciāna, kas atrodas uz zemes, ir pamesta kopš savas izpostīšanas 607. gadā p.m.ē. Taču Jehovas teiktie vārdi apliecina, ka tā tiks atjaunota un atkal būs apdzīvota. Ciāna, kas reiz bija postā, vairs nebūs atstāta, un tās zeme vairs nebūs tuksnešaina. 537. gadā p.m.ē., kad Jeruzaleme tiek atjaunota, tā nonāk jaunā stāvoklī, kas ir pilnīgi pretējs agrākajam sabrukumam. Jehova paziņo, ka Ciānu sauks ”Pie kā Man labs prāts” un tās zemi — ”Salaulātā”. (Jesajas 54:1, 5, 6; 66:8; Jeremijas 23:5—8; 30:17; Galatiešiem 4:27—31.)

10. a) Kādas pārmaiņas notika ar Dieva Izraēlu? b) Kas ir Dieva Izraēla ”zeme”?

¹⁰ 1919. gadā līdzīgas pārmaiņas sāka notikt ar Dieva Izraēlu. Pirmā pasaules kara laikā šķita, ka Dievs ir atmetis svaidītos kristiešus, bet 1919. gadā viņi atguva Dieva labvēlību un viņu pielūgsmes veids tika attīrīts. Pārmaiņas skāra gan viņu mācības, gan organizatorisko struktūru, gan darbību. Dieva Izraēls nonāca savā ”zemē” — savos garīgajos īpašumos jeb darbības laukā. (Jesajas 66:7, 8, 20—22.)

11. Kā ebreji laulājas ar savu ”māti” — Ciānu?

¹¹ Vēl vairāk uzsverot savas tautas jauno, patīkamo stāvokli, Jehova paziņo: ”Kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies [”laulāsies”, LB-26] ar tevi, un kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi.” (Jesajas 62:5.) Kā ebreji, kas ir Ciānas ”bērni”, var laulāties ar savu māti? Tas notiek, kad no Babilonas atbrīvotie Ciānas bērni atgriežas savā kādreizējā galvaspilsētā un no jauna apmetas tajā uz dzīvi. Tad Ciāna vairs nav pamesta — tajā ir daudz bērnu. (Jeremijas 3:14.)

12. a) Kā Jehova ir apliecinājis, ka svaidītie kristieši pieder pie organizācijas, kas ir saistīta ar viņu laulības saitēm? b) Kā Jehovas izturēšanās pret savu tautu palīdz saprast, kādai jābūt laulībai? (Skat. ielogojumu 342. lpp.)

¹² Līdzīgi notikumi risinās kopš 1919. gada: debesu Ciānas bērni ir apmetušies savā zemē, savos garīgajos īpašumos ar pravietisko nosaukumu ”Salaulātā”. Viņu kristīgā darbība šajā zemē nerada šaubas, ka šie svaidītie kristieši ir ”tauta [Jehovas] vārdam”. (Apustuļu darbi 15:14, JD.) Tā kā viņi nes Valstības augļus un sludina Jehovas vārdu, ir skaidrs, ka Jehovam ir prieks par šiem kristiešiem. Viņš ir apliecinājis, ka svaidītie pieder pie organizācijas, kas ir nesaraujami saistīta ar viņu. Svaidīdams šos kristiešus ar svēto garu, atbrīvodams viņus no garīga gūsta un ar viņu starpniecību darīdams visai cilvēcei zināmu vēsti par Valstību, Jehova ir parādījis, ka viņš priecājas par tiem tāpat, kā līgavainis priecājas par līgavu. (Jeremijas 32:41.)

”Neliecieties mierā”

13., 14. a) Kā senā Jeruzaleme kļūst par pilsētu, kurā var atrast drošību? b) Kā Ciāna mūsu laikos ir kļuvusi ”slavena virs zemes”?

¹³ Simboliskais jaunais vārds, ko ir piešķīris Jehova, cilvēkiem no viņa tautas dod drošības sajūtu. Viņi zina, ka Jehova viņus atzīst un ka viņi pieder Jehovam. Izmantodams citu ilustrāciju, Jehova uzrunā savu tautu kā mūru ieskautu pilsētu: ””Pār taviem mūŗiem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par to Kungu, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš pienācīgi neizveido Jeruzālemi un to nepadara slavenu virs zemes.” (Jesajas 62:6, 7.) Jehovas noteiktā laikā pēc Dievam uzticīgo izraēliešu atgriešanās no Babilonas Jeruzaleme patiešām kļūst ”slavena virs zemes” — tā kļūst par nocietinātu pilsētu, kuras iedzīvotāji var justies drošībā. Dienu un nakti sargi uz pilsētas mūriem to sargā, būdami gatavi brīdināt iedzīvotājus par draudošām briesmām. (Nehemijas 6:15; 7:3; Jesajas 52:8.)

¹⁴ Mūsu laikos Jehova ar savu svaidīto sargu palīdzību ir parādījis lēnprātīgiem cilvēkiem ceļu, kā atbrīvoties no viltus reliģijas gūsta. Šie cilvēki tiek aicināti pievienoties viņa organizācijai, kurā tie ir pasargāti no garīgiem traipiem, no Jehovam nepatīkamas ietekmes un no viņa nelabvēlības. (Jeremijas 33:9; Cefanjas 3:19.) Šādas aizsardzības nodrošināšanā svarīga nozīme ir sarga grupai — ”uzticīgajam un gudrajam kalpam”, kas sagādā garīgo ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45—47.) Arī ”lielais pulks”, kas sadarbojas ar sarga grupu, palīdz Ciānai kļūt ”slavenai virs zemes”. (Atklāsmes 7:9.)

15. Kas liecina par to, ka sarga grupa un tās līdzgaitnieki kalpo Jehovam pastāvīgi?

¹⁵ Sarga grupa un tās līdzgaitnieki joprojām darbojas. Viņu nopietnā attieksme pret kalpošanu ir redzama no tā, cik dedzīgi savu darbu veic miljoniem dievbijīgu cilvēku, ko atbalsta ceļojošie pārraugi un viņu sievas, Bēteļu darbinieki, Jehovas liecinieku izveidoto tipogrāfiju strādnieki, misionāri, speciālie pionieri, pionieri un palīgpionieri. Turklāt viņi, netaupīdami spēkus, piedalās jaunu Valstības zāļu celtniecībā, apmeklē slimos, palīdz tiem, kam ir radušās ar ārstēšanos saistītas problēmas, un organizē palīdzības sniegšanu dabas katastrofās un nelaimes gadījumos cietušajiem. Daudzi no šiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem vārda pilnā nozīmē kalpo ”dienām un naktīm”. (Atklāsmes 7:14, 15.)

16. Ko Jehovas kalpi ”nemitējas Viņam atgādināt”?

¹⁶ Jehovas kalpi tiek mudināti bez mitēšanās lūgt Dievu, lai viņa ”prāts.. notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mateja 6:9, 10; 1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Viņiem tiek dots norādījums: ”Nemitieties Viņam [Jehovam] atgādināt.” Tas jādara tik ilgi, kamēr cerības un ilgas, kas saistītas ar patiesās pielūgsmes atjaunošanu, būs piepildītas. Jēzus uzsvēra nepieciešamību pastāvīgi lūgt Dievu, rosinādams savus sekotājus ”dienu un nakti viņu piesaukt”. (Lūkas 18:1—8.)

Kalpošana Dievam tiks atalgota

17., 18. a) Kā Ciānas iedzīvotāji varēs plūkt sava darba augļus? b) Kā Jehovas tauta mūsdienās plūc sava darba augļus?

¹⁷ Jaunais vārds, ko Jehova dod savai tautai, apliecina, ka tās pūles nav veltas. ”Tas Kungs ir zvērējis pie savas labās rokas un pie sava stiprā elkoņa: ”Tavu labību Es turpmāk vairs nedošu ēšanai taviem ienaidniekiem, un svešinieki nekad vairs nedzers tavu vīnu, gar kuŗu tu esi nopūlējusies! Bet, kas ievāks (graudus), tie tos arī ēdīs un slavēs to Kungu, un, kas lasīs ogas vīnam, tie to arī dzers manas svētnīcas pagalmos.”” (Jesajas 62:8, 9.) Jehovas labā roka un stiprais elkonis simbolizē viņa varu un spēku. (5. Mozus 32:40; Ecēhiēla 20:5.) Zvērēdams pie tiem, Jehova apstiprina, ka viņš ir nolēmis mainīt Ciānas stāvokli. 607. gadā p.m.ē. Jehova ļauj Ciānas ienaidniekiem to izlaupīt un piesavināties tās īpašumu. (5. Mozus 28:33, 51.) Bet tagad Ciānas manta piederēs tikai tiem, kam uz to ir tiesības. (5. Mozus 14:22—27.)

¹⁸ Šī solījuma mūsdienu piepildījumā Jehovas atjaunotās tautas locekļi pieredz izcilu garīgu labklājību. Viņi bagātīgi plūc sava darba augļus — arvien vairāk kļūst kristīgo mācekļu, un lielā pārpilnībā ir pieejama garīgā barība. (Jesajas 55:1, 2; 65:14.) Tā kā Jehovas tauta viņam ir uzticīga, viņš neļauj ienaidniekiem apdraudēt tās garīgo labklājību un atņemt tai pašaizliedzīgā kalpošanā iegūto. Nekas no tā, kas ir paveikts kalpošanā Jehovam, nav veltīgs. (Maleahija 3:10—12; Ebrejiem 6:10.)

19., 20. a) Kā tiek attīrīts ceļš, lai ebreji varētu atgriezties Jeruzalemē? b) Kā mūsu laikos ir attīrīts ceļš, lai lēnprātīgi cilvēki varētu pievienoties Jehovas organizācijai?

¹⁹ Turklāt jaunais vārds piesaista Jehovas organizācijai godprātīgus cilvēkus. Tai pievienojas daudzi jaunpienācēji, un ceļš šiem cilvēkiem joprojām ir vaļā. Jesajas pravietojumā teikts: ”Izeita, izeita pa vārtiem! Sataisiet ceļu tautai, dariet līdzenu, dariet līdzenu staigājamo ceļu! Novāciet akmeņus, uzvelciet karogu tautām!” (Jesajas 62:10.) Sākotnēji šis aicinājums acīmredzot attiecas uz to, ka cilvēki, kas dodas uz Jeruzalemi, iziet pa Babilonijas pilsētu vārtiem. Viņiem jānovāc no ceļa akmeņi, lai ceļojums būtu vieglāks, un jāuzvelk karogs, lai tas rādītu ceļu. (Jesajas 11:12.)

²⁰ Kopš 1919. gada svaidītie kristieši ir nošķirti kalpošanai un iet pa ”svēto ceļu”. (Jesajas 35:8.) Viņi bija pirmie, kas pa garīgo ceļu izgāja no lielās Bābeles. (Jesajas 40:3; 48:20.) Dievs šiem kristiešiem deva iespēju paust viņa varenos darbus un rādīt citiem, kā nokļūt uz šī ceļa. Akmeņu novākšana no ceļa, tas ir, visu šķēršļu likvidēšana, galvenokārt bija vajadzīga viņiem pašiem. (Jesajas 57:14.) Viņiem bija skaidri jāsaprot Dieva nodomi un mācības. Viltus mācības ir kā klupšanas akmeņi ceļā uz dzīvību, bet Jehovas vārds ir ”kā veseris, kas sagŗauj klintis”. Ar šo veseri svaidītie kristieši sadauzīja akmeņus, kas varēja traucēt tiem, kuri vēlējās kalpot Jehovam. (Jeremijas 23:29.)

21., 22. Kādu karogu Jehova ir uzvilcis tiem, kas atstāj viltus reliģiju, un kā to var zināt?

²¹ 537. gadā p.m.ē. Jeruzaleme kļuva par karogu, kas aicināja atlikušos ebrejus atgriezties un atjaunot templi. (Jesajas 49:22.) 1919. gadā, kad svaidīto atlikums tika atbrīvots no viltus reliģijas gūsta, viņiem nebija bezmērķīgi jāklīst apkārt. Viņi zināja, kurp doties, jo Jehova bija uzvilcis karogu. Runa ir par to pašu karogu, kas minēts Jesajas grāmatas 11. nodaļas 10. pantā: ”Notiks tanī dienā: pagāni meklēs Isaja saknes atvasi, kas tautām ir par karogu.” Apustulis Pāvils attiecina šos vārdus uz Jēzu. (Romiešiem 15:8, 12.) Pravietojumā minētais karogs ir Jēzus Kristus — Ķēniņš, kas valda uz debesu Ciānas kalna. (Ebrejiem 12:22; Atklāsmes 14:1.)

²² Ap Jēzu Kristu tiek pulcēti gan svaidītie kristieši, gan ”citas avis”, kas kopīgi pielūdz Visaugstāko Dievu. Jēzus Kristus valda, lai attaisnotu Jehovas augstāko varu Visumā un lai svētītu godprātīgus cilvēkus no visām zemes tautām. Vai gan tas nav iemesls kopā ar citiem viņu slavēt?

”Tava pestīšana nāk!”

23., 24. Kā cilvēki, kas tic Dievam, var iegūt glābšanu?

²³ Jaunais vārds, ko Jehova dod savai sievai līdzīgajai organizācijai, ir saistīts ar tās bērnu mūžīgo glābšanu. Jesaja raksta: ”Redzi, tas Kungs liek pasludināt līdz pasaules galam: ”Sakait Ciānas meitai: Redzi, tava pestīšana nāk, un tās alga nāk līdz ar to, un tās atmaksa iet tai pa priekšu!”” (Jesajas 62:11.) Ebreji tika glābti, kad krita Babilona un kad viņi atgriezās dzimtenē. Taču šie vārdi norāda uz kaut ko nozīmīgāku. Jehovas paziņojums atsauc atmiņā Cakarijas pravietojumu par Jeruzalemi: ”Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis; taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” (Cakarijas 9:9.)

²⁴ Trīsarpus gadus pēc tam, kad Jēzus bija kristīts ūdenī un svaidīts ar Dieva garu, viņš iejāja Jeruzalemē un attīrīja tās templi. (Mateja 21:1—5; Jāņa 12:14—16.) Mūsdienās Jēzus Kristus visiem cilvēkiem, kas tic Dievam, palīdz iegūt glābšanu, kas nāk no Jehovas. Kopš 1914. gada, kad Jēzus kāpa tronī, viņš ir arī Jehovas ieceltais Tiesnesis un Soda izpildītājs. 1918. gadā, trīsarpus gadus pēc kāpšanas tronī, viņš attīrīja Jehovas garīgo templi, ko uz zemes pārstāv svaidīto kristiešu draudze. (Maleahija 3:1—5.) Kad Jēzus tika pacelts kā karogs, no visām pasaules malām sāka pulcēties cilvēki, kas atbalsta mesiānisko Valstību. Līdzība ar senatnes notikumiem ir saskatāma tajā, ka Dieva Izraēls ieguva ”pestīšanu”, kad 1919. gadā tas tika atbrīvots no lielās Bābeles. ”Alga” un ”atmaksa”, kas gaida pašaizliedzīgos strādniekus, kuri piedalās pļaujā, ir nemirstība debesīs vai mūžīga dzīve uz zemes. Visi, kas paliek uzticīgi Dievam, var būt pārliecināti, ka viņu ”darbs tā Kunga lietās nav veltīgs”. (1. Korintiešiem 15:58.)

25. Kādu apliecinājumu saņem Jehovas tauta?

²⁵ Jehovas debesu organizācijai, tās svaidītajiem pārstāvjiem, kas patlaban ir uz zemes, un visiem, kas ar viņiem sadarbojas, ir lieliskas nākotnes izredzes. (5. Mozus 26:19.) Jesaja pravietoja: ”Viņu, Ciānas meitu, sauks: ”Svētā tauta, tā Kunga atpestītie!” Un tevi sauks: ”Meklētā, nekad vairs neatstājamā pilsēta!”” (Jesajas 62:12.) Bija laiks, kad ”augšējā Jeruzāleme”, ko pārstāv Dieva Izraēls, jutās pamesta, taču turpmāk tai vairs nekad tā nebūs jājūtas. Jehova vienmēr ar gādību sargās savu tautu un būs pret to labvēlīgs.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 342. lpp.]

Cildens laulības paraugs

Kad divi cilvēki apprecas, viņi abi no šīs savienības kaut ko gaida. Bet ko no tās gaida Dievs? Tieši viņš izveidoja laulību. Kādu viņš to bija paredzējis?

Priekšstatu par Dieva viedokli sniedz viņa attiecības ar Izraēla tautu. Jesaja šīs attiecības apraksta kā laulību. (Jesajas 62:1—5.) Pievērsiet uzmanību tam, ko ”vīrs” — Dievs Jehova — dara savas ”līgavas” labā. Viņš to sargā un svētī. (Jesajas 62:6, 7, 12.) Viņš to godā un augstu vērtē. (Jesajas 62:3, 8, 9.) Un viņš priecājas par to, kā redzams no jaunajiem vārdiem, ko viņš tai dod. (Jesajas 62:4, 5, 12.)

Kristiešu grieķu rakstos var lasīt kaut ko līdzīgu Jesajas stāstījumam par attiecībām starp Jehovu un Izraēlu. Pāvils salīdzina vīra un sievas attiecības ar Kristus un svaidīto kristiešu draudzes attiecībām. (Efeziešiem 5:21—27.)

Pāvils mudināja kristiešus veidot savā laulībā tādas attiecības, kādas pastāv starp Jēzu un draudzi. Nav iespējama lielāka mīlestība par to, ar kādu Jehova ir izturējies pret Izraēlu un Kristus — pret draudzi. Šīs simboliskās attiecības ir cildens paraugs, kas kristiešiem palīdz veidot sekmīgu un laimīgu laulību. (Efeziešiem 5:28—33.)

[Attēls 339. lpp.]

Jehova sauks debesu Ciānu jaunā vārdā

[Attēli 347. lpp.]

Mūsu laikos Jehovas ieceltā sarga grupa nav cietusi klusu