Neapstājies pie sasniegtā

MĀCOTIES saskaņot savu dzīvi ar Bībeles principiem, tu pamazām mainīji uzskatus, runas veidu un paradumus, kas varbūt bija veidojušies daudzu gadu garumā. Liela daļa šo izmaiņu bija notikušas jau pirms tam, kad tu pieteicies teokrātiskās kalpošanas skolā. Droši vien tavas garīgās izaugsmes rezultāts ir bijis tas, ka tu sevi esi veltījis Jehovam. Vai tas nozīmē, ka tagad viss ir sasniegts? Nē, nekādā ziņā! Kristīšanās ir tikai sākums.

Māceklis Timotejs jau bija draudzes vecākais, kad apustulis Pāvils, dodams padomus un atgādinājumus par viņa kalpošanas pienākumiem, rakstīja: ”Par to pārdomā, pie tā paliec, lai tavas sekmes būtu visiem skaidras!” (1. Tim. 4:12—15, JD.) Vienalga, vai tu tikai sāc iet patiesības ceļu vai arī esi kristietis ar daudzu gadu pieredzi, tev pastāvīgi jādomā par savu izaugsmi.

Efeziešiem 3:14—19 var lasīt, ka Pāvils lūdza Dievu, lai viņa ticības biedri spētu saprast, kāds ir patiesības ”platums, gaŗums, augstums un dziļums”. Jēzus ir parūpējies, lai draudzē būtu cilvēki, kas var mācīt draudzi un rūpēties par tās locekļu garīgumu. Regulāra iedziļināšanās Dieva iedvesmotajos Rakstos un pieredzējušu vecāko vadība nodrošina draudzes locekļu garīgo izaugsmi. (Efez. 4:11—15.)

Augt garīgi nozīmē arī ”atjaunoties savā sirdsprātā” — veidot sevī tādu prāta nostāju, kāda ir Dievam un Kristum. Lai veidotu šādu prāta nostāju, nepārtraukti jāizzina viņu domas un ”jāapģērbj jaunais cilvēks”. (Efez. 4:23, 24.) Vai, lasot evaņģēlijus, tu saproti, kā tev jāseko Kristus priekšzīmei? Vai tu centies izprast konkrētas Jēzus īpašības un dari visu iespējamo, lai veidotu tādas pašas īpašības sevī? (1. Pēt. 2:21.)

Par cilvēka garīgo izaugsmi liecina tas, par ko viņš runā. Tie, kas ir ”apģērbuši jauno cilvēku”, nerunā netaisnību un neķītrības, kā arī neaprunā un nepaļā citus. No viņu mutes nāk ”tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem”. (Efez. 4:25, 26, 29, 31; 5:3, 4; Jūd. 16.) Tas, ko viņi saka privātās sarunās un draudzes sapulcēs, liecina, ka patiesība labvēlīgi ietekmē viņu dzīvi.

Par garīgo izaugsmi liecina arī tas, ka cilvēks netiek ”šurpu turpu svaidīts, padodamies katram mācības vējam”. (Efez. 4:14.) Kā tu rīkojies, ja pasaule tev piedāvā jaunas idejas, mērķus vai izklaidēšanās veidus? Vai tev rodas kārdinājums veltīt tiem laiku uz garīgās darbības rēķina? Ja tu to darītu, tiktu nopietni kavēta tava garīgā izaugsme. Daudz saprātīgāk ir veltīt savu laiku un uzmanību garīgiem mērķiem. (Efez. 5:15, 16.)

Arī izturēšanās pret citiem cilvēkiem liecina par garīgo izaugsmi. Vai tu esi iemācījies būt laipns un žēlsirdīgs? Vai tu proti piedot brāļiem un māsām? (Efez. 4:32.)

Tam, ka tu arvien labāk proti izmantot Jehovas norādījumus, jābūt redzamam gan draudzē, gan mājās. Tam jābūt redzamam arī skolā, sabiedriskās vietās un darba vietā. (Efez. 5:21—6:9.) Ja jebkurā dzīves situācijā tavā rīcībā ir redzamas Dievam tīkamas īpašības, tad var droši teikt, ka tu garīgi audz.

Jehova mums visiem ir devis dažādas spējas un talantus, un viņš vēlas, lai mēs tos izmantojam tā, ka ar mūsu starpniecību varētu izpausties viņa lielā žēlastība pret cilvēkiem. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam, kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namtuŗi.” (1. Pēt. 4:10.) Kā tu veic savus ”namtura” pienākumus?

Pēteris tālāk rakstīja: ”Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus.” (1. Pēt. 4:11.) Šajā pantā ir uzsvērts pienākums runāt pilnīgā saskaņā ar Dieva vārdiem — runāt tā, lai Dievs tiktu pagodināts. Arī pašam runas veidam jābūt tādam, kas pagodina Jehovu. Mācības teokrātiskās kalpošanas skolā tev palīdzēs izmantot savas spējas tā, lai tu varētu palīdzēt citiem un godināt Dievu. Tas ir galvenais mācību mērķis. Bet pēc kādiem kritērijiem lai nosaka savas sekmes?

Galvenais ir nevis tas, cik daudz punktu runas padomu lapā tu esi izpildījis vai kādi uzdevumi tev tiek uzticēti, bet gan tas, kā mācību procesā uzlabojas tavas spējas slavēt Dievu. Skolas mērķis ir palīdzēt draudzes locekļiem kļūt par labiem sludinātājiem. Tāpēc pastāvīgi uzdod sev šādus jautājumus: ”Vai es pārdomāju, ko teikšu sludināšanā? Vai es no sirds interesējos par cilvēkiem, kam sludinu? Vai es sagatavoju augsni labiem atkārtotajiem apmeklējumiem — vai es uzdodu cilvēkiem jautājumus, ko apspriest nākamajā tikšanās reizē? Vai es pastāvīgi cenšos uzlabot savu spēju piekļūt cilvēku sirdij, mācot viņiem Bībeli?”

Par garīgo izaugsmi nav pareizi spriest pēc tā, kādi pienākumi tev tiek uzticēti. Par garīgo izaugsmi liecina nevis pats uzdevums, bet tas, kā tu to izpildi. Ja tu esi gatavojis runu vai uzdevumu, kas saistīts ar draudzes mācīšanu, ir labi sev pajautāt: ”Vai es izmantoju labas mācīšanas metodes? Vai es izklāstīju materiālu tā, ka mani klausītāji no tā kaut ko ieguva?”

Lai pienācīgi izmantotu savas spējas, nepieciešama uzņēmība. Vai tu centies sadarboties ar draudzes locekļiem sludināšanā? Vai tu palīdzi tiem, kas nesen pievienojušies draudzei, tiem, kas ir gados jauni, un tiem, kas jūtas nespēcīgi? Vai tu labprāt palīdzi uzkopt Valstības zāli un centies piedāvāt savu palīdzību kongresu laikā? Varbūt tu laiku pa laikam vari uzņemties palīgpioniera kalpošanu? Varbūt tu vari kļūt par pionieri vai palīdzēt kādai draudzei, kurai trūkst pieredzējušu sludinātāju? Ja tu esi brālis, vai tu dari visu iespējamo, lai atbilstu prasībām, kurām jāatbilst kalpošanas palīgiem un vecākajiem? Gatavība palīdzēt citiem un uzņemties atbildību ir labs garīgās izaugsmes rādītājs. (Ps. 110:3.)

Neraizējies, ja tev trūkst kristīgās dzīves pieredzes. Gudrību, kas tev nepieciešama, tu vari atrast Dieva Rakstos. (Ps. 19:8; 119:130; Sal. Pam. 1:1—4.) Bībeles padomi dod iespēju mācīties no Jehovas un iegūt gudrību, kas ir nesalīdzināmi pārāka par to gudrību, ko dod cilvēka pieredze. Protams, arī pieredze, ko var iegūt, kalpojot Jehovam, ir ļoti vērtīga. Bet kas būtu jādara, lai to izmantotu pēc iespējas labāk?

Tā kā daudz kas dzīvē mēdz atkārtoties, cilvēki bieži vien domā: ”To es esmu jau pieredzējis. Es zinu, kā rīkoties.” Vai tā domāt ir saprātīgi? Salamana Pamācībās 3:7 ir izteikts brīdinājums: ”Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam.” Pieredze nenoliedzami ļauj iegūt sapratni par to, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās. Tomēr garīgi nobriedis cilvēks no savas pieredzes zina arī to, ka nekas nevar izdoties bez Jehovas palīdzības. Tātad garīgi nobriedis cilvēks ir nevis tas, kurš paļaujas uz saviem spēkiem, bet tas, kurš vienmēr ir gatavs lūgt palīdzību Jehovam. Garīgi nobriedis cilvēks skaidri saprot, ka nekas viņa dzīvē nevar notikt bez Jehovas ziņas. Viņš vienmēr cenšas saglabāt tuvas, uzticības pilnas attiecības ar debesu Tēvu.

Lai gan apustulis Pāvils bija ar garu svaidīts kristietis un garīgi nobriedis cilvēks, viņš tomēr uzskatīja, ka viņam jāturpina tiekties pēc tā, lai iegūtu dzīvību. (Filip. 3:13—16.) Vai tu domā tāpat?

Kāda līdz šim ir bijusi tava garīgā izaugsme? Vai tev ir izdevies ”apģērbt jauno cilvēku”? Cik lielā mērā tu pakļaujies Jehovas augstākajai varai? Vai tu visas savas spējas izmanto, lai slavētu Jehovu? Ja tu cītīgi mācies teokrātiskās kalpošanas skolā, tavā runas veidā un tajā, kā tu māci citus, arvien skaidrāk jābūt redzamām tām labajām īpašībām, kas minētas Dieva Rakstos. Domā par savu garīgo izaugsmi. Priecājies par iespēju pilnveidot savas labās īpašības, tad tavas sekmes noteikti būs redzamas.