Sestā nodaļa

Jautājums, kas skar mūs visus

1., 2. a) Kādu jautājumu Sātans izvirzīja Ēdenē? b) Kā šis jautājums izriet no viņa teiktā?

AR TAVU dzīvi ir saistīts vissvarīgākais jautājums, ar kādu cilvēce jebkad ir saskārusies. No nostājas šajā jautājumā ir atkarīga tava mūžīgā nākotne. Minētais jautājums radās tajā laikā, kad izcēlās dumpis Ēdenes dārzā. Toreiz Sātans jautāja Ievai: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Ieva atbildēja, ka par viena koka augļiem Dievs ir teicis: ”No tiem jums nebūs ēst.., citādi jūs mirsit.” Pēc tam Sātans bez aplinkiem apsūdzēja Jehovu melos, paziņodams, ka ne Ievas, ne Ādama dzīvība nav atkarīga no paklausības Dievam. Sātans apgalvoja, ka Dievs slēpj no cilvēkiem kaut ko labu — spēju pašiem noteikt normas, pēc kurām vadīties dzīvē. Viņš sacīja: ”Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 3:1—5.)

² Būtībā Sātans apgalvoja, ka cilvēkiem būtu labāk pieņemt pašiem savus lēmumus, nevis klausīt Dieva likumiem. Tā viņš apstrīdēja Dieva valdīšanas veidu. Līdz ar to radās ārkārtīgi svarīgais jautājums par Dieva augstāko varu, tas ir, par viņa tiesībām valdīt. Bija jānoskaidro, vai cilvēkiem lielāku labumu var dot Jehovas valdīšana vai no Jehovas neatkarīga valdīšanas forma. Jehova, protams, būtu varējis tūlīt pat iznīcināt Ādamu un Ievu, bet tādā veidā nebūtu pārliecinoši atrisināts jautājums par augstāko varu. Ļaujot pietiekami ilgu laiku attīstīties cilvēku sabiedrībai, Dievs varētu panākt, ka visiem kļūst skaidri redzams, kādas sekas ir neatkarībai no viņa un viņa likumiem.

 3. Kāds bija otrais jautājums, ko izvirzīja Sātans?

³ Sātana uzbrukums Jehovas tiesībām valdīt nebeidzās ar notikumiem Ēdenē. Viņš apšaubīja citu būtņu uzticību Jehovam, un tas kļuva par otro strīdus jautājumu, kas cieši saistīts ar pirmo. Sātana izaicinājums attiecās gan uz Ādama un Ievas pēcnācējiem, gan uz visiem Dieva garīgajiem dēliem, pat uz Jehovas mīļoto pirmdzimto Dēlu. Ījaba laikā, piemēram, Sātans apgalvoja, ka tie, kas kalpo Jehovam, to dara nevis aiz mīlestības pret Dievu un patikas pret viņa valdīšanas veidu, bet savtīgu apsvērumu dēļ. Ja viņiem būtu jāpieredz grūtības, uzstāja Sātans, viņi visi pirmām kārtām domātu par sevi. (Ījaba 2:1—6; Atklāsmes 12:10.)

Ko ir parādījis laiks

4., 5. Kā laiks ir parādījis, vai cilvēki spēj paši noteikt savu ceļu?

⁴ Strīdus jautājumā par augstāko varu ļoti būtiski ir tas, ka Dievs nav radījis cilvēkus tā, lai tie varētu gūt panākumus, dzīvojot neatkarīgi no viņa. Cilvēku pašu labā viņš tos ir padarījis atkarīgus no saviem taisnīgajiem likumiem. Pravietis Jeremija atzina: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu. Pārmāci mani, Kungs.” (Jeremijas 10:23, 24.) Tāpēc Dieva vārdos lasāms aicinājums: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību.” (Salamana Pamācības 3:5.) Tāpat kā cilvēkiem, lai dzīvotu, jāpakļaujas Dieva iedibinātajiem fizikālajiem likumiem, harmoniskas sabiedrības pastāvēšana prasa ievērot Dieva noteiktos morāles likumus.

⁵ Dievs, bez šaubām, zināja, ka cilvēki nespēj sekmīgi iekārtot savu dzīvi bez viņa vadības. Veltīgi mēģinot būt neatkarīgi no Dieva valdīšanas, cilvēki ir veidojuši dažādas politiskas, ekonomiskas un reliģiskas sistēmas. Atšķirības starp tām ir bijušas par iemeslu nemitīgām nesaskaņām, kuru dēļ ir lietota vardarbība, sākušies kari un gājuši bojā cilvēki. ”Viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.) Tieši to var vērot visā cilvēces vēstures gaitā. Kā jau bija paredzēts Dieva Rakstos, ļauni cilvēki un krāpnieki ”iestieg arvien lielākā ļaunumā”. (2. Timotejam 3:13.) Divdesmitajā gadsimtā cilvēki ir sasnieguši nepieredzētu līmeni zinātnē un rūpniecībā, bet ir notikušas arī visbriesmīgākās nelaimes. Vārdi, kas rakstīti Jeremijas grāmatas 10. nodaļas 23. pantā, ir izrādījušies ļoti patiesi — cilvēki nav radīti, lai paši noteiktu savu ceļu.

 6. Kā Dievs drīzumā darīs galu cilvēku neatkarībai no viņa?

⁶ Tas, cik traģiskas un tālejošas sekas ir izraisījusi neatkarība no Dieva, reizi par visām reizēm ir pierādījis, ka cilvēki paši nav spējīgi izveidot labas pārvaldes formas. Laimi, vienotību, veselību un dzīvību var nodrošināt vienīgi Dieva valdīšana. Dieva Rakstos parādīts, ka Jehova vairs ilgi neļaus cilvēkiem valdīt pašiem, neatkarīgi no viņa. (Mateja 24:3—14; 2. Timotejam 3:1—5.) Drīzumā viņš iejauksies cilvēku dzīvē un apstiprinās savu varu pār zemi. Bībeles pravietojumā teikts: ”Šo ķēniņu [tagad pastāvošo cilvēku izveidoto pārvaldes sistēmu] laikā debesu Dievs cels valsti [debesīs], kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu [cilvēki vairs nekad nevaldīs pār zemi]. Tā satrieks un iznīcinās citas [tagad pastāvošās] valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.)

Dieva jaunā pasaule

 7. Kas paliks dzīvs, kad cilvēku valdīšanu nomainīs Dieva valdīšana?

⁷ Kas paliks dzīvs, kad cilvēku valdīšanu nomainīs Dieva valdīšana? Bībelē sacīts: ”Taisnīgie [tie, kas atbalsta Dieva tiesības valdīt] apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie [tie, kas neatbalsta Dieva tiesības valdīt] no zemes tiks izdeldēti.” (Salamana Pamācības 2:21, 22.) Līdzīgus vārdus rakstīja psalmu sacerētājs: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. [..] Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:10, 29.)

 8. Kā Dievs pilnībā apstiprinās savas tiesības uz augstāko varu?

⁸ Kad Sātana sistēma būs iznīcināta, Dievs izveidos jaunu pasauli, kurā būs pilnībā likvidēta briesmīgā vardarbība, kari, nabadzība, ciešanas, slimības un nāve, kas tūkstošiem gadu ir turējušas cilvēci savā varā. Bībelē brīnišķīgiem vārdiem aprakstītas svētības, kādas gaida paklausīgos cilvēkus: ”Viņš [Dievs] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.) Ar savas debesu Valstības palīdzību, kurā valda Kristus, Dievs pilnībā apstiprinās savas tiesības būt mūsu Valdniekam. (Romiešiem 16:20; 2. Pētera 3:10—13; Atklāsmes 20:1—6.)

Kā viņi reaģēja uz strīdus jautājumu

 9. a) Kāda attieksme pret Jehovas teikto ir bijusi cilvēkiem, kas ir palikuši viņam uzticīgi? b) Kā Noa apliecināja savu uzticību Dievam, un ko mēs no viņa varam mācīties?

⁹ Visā vēstures gaitā ir bijuši dievbijīgi cilvēki, kas ir apliecinājuši savu uzticību Jehovam un atzinuši viņu par savu Pavēlnieku. Viņi zināja, ka viņu dzīvība ir atkarīga no tā, vai viņi uzklausīs Jehovu un paklausīs viņam. Viens no šādiem cilvēkiem bija Noa. Dievs sacīja Noam: ”Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai.. Taisi sev šķirstu.” Noa paklausīja Jehovas norādījumiem. Citi tā laika cilvēki, kaut gan tika brīdināti, turpināja dzīvot tā, it kā nekas neparasts nebūtu gaidāms. Bet Noa būvēja milzīgu šķirstu un nepaguris sludināja citiem par Jehovas taisnīgajiem ceļiem. Bībelē rakstīts: ”Noa darīja, kā Dievs sacīja.” (1. Mozus 6:13—22; Ebrejiem 11:7; 2. Pētera 2:5.)

10. a) Kā Ābrahāms un Sāra atbalstīja Jehovas augstāko varu? b) Kādu labumu mēs varam gūt no Ābrahāma un Sāras piemēra?

¹⁰ Arī Ābrahāms un Sāra rādīja lielisku priekšzīmi, kā atbalstīt Jehovas augstāko varu, darīdami visu, ko Jehova viņiem pavēlēja. Viņi dzīvoja haldiešu Ūrā, bagātā pilsētā. Bet, kad Jehova lika Ābrahāmam doties uz citu, nepazīstamu zemi, Ābrahāms ”izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis”. Sāra noteikti bija pieradusi pie ērtībām — viņai bija māja, draugi un radinieki. Tomēr viņa paklausīja Jehovam un savam vīram un devās ceļā uz Kanaāna zemi, nezinādama, kādi dzīves apstākļi viņu tur gaida. (1. Mozus 11:31—12:4; Apustuļu darbi 7:2—4.)

11. a) Kādos apstākļos Mozus atbalstīja Jehovas augstāko varu? b) Ko mēs varam mācīties no Mozus piemēra?

¹¹ Vēl viens cilvēks, kas atbalstīja Jehovas augstāko varu, bija Mozus. Turklāt viņš to izdarīja ļoti grūtos apstākļos — viņam vairākkārt bija jātiekas vaigu vaigā ar Ēģiptes faraonu. Mozus nebūt nebija pašpārliecināts, gluži otrādi, viņš šaubījās par savām spējām pietiekami labi izteikties. Bet viņš paklausīja Jehovam. Ar Jehovas atbalstu un sava brāļa Ārona palīdzību Mozus vairākas reizes paziņoja Jehovas vēsti ietiepīgajam faraonam. Arī izraēliešu vidū bija tādi, kas bargi kritizēja Mozu. Tomēr Mozus uzticīgi izpildīja visu, ko Jehova viņam bija pavēlējis, un ar viņa starpniecību izraēlieši tika atbrīvoti no Ēģiptes. (2. Mozus 7:6; 12:50, 51; Ebrejiem 11:24—27.)

12. a) Kas liecina par to, ka uzticība Jehovam nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai ievērot konkrētus norādījumus, ko Jehova ir licis pierakstīt? b) Kā izpratne par šāda veida uzticību palīdzēs izmantot dzīvē to, kas teikts 1. Jāņa vēstules 2. nodaļas 15. pantā?

¹² Jehovam uzticīgie cilvēki neuzskatīja, ka ir jāpakļaujas tikai tam, ko Dievs ir licis pierakstīt. Kad Potifara sieva centās pierunāt Jāzepu stāties ar viņu netikumīgās dzimumattiecībās, vēl nebija rakstīta Dieva likuma, kas aizliegtu laulības pārkāpšanu. Taču Jāzeps zināja, ka laulības iekārtojumu Ēdenē ir izveidojis Jehova. Viņš saprata, ka tad, ja viņam būtu dzimumattiecības ar cita vīrieša sievu, tas nebūtu patīkami Dievam. Jāzeps nemēģināja noskaidrot, līdz kādai pakāpei Dievs viņam ļautu līdzināties ēģiptiešiem. Viņš apliecināja, ka augstu vērtē Jehovas ceļus, pārdomādams, kā Dievs ir izturējies pret cilvēkiem, cenzdamies saprast, kāda ir Dieva griba, un pēc tam no sirds attiecinādams to uz sevi. (1. Mozus 39:7—12; Psalms 77:12, 13.)

13. Kā notikumi ar Ījabu un ar trim ebrejiem pierādīja, ka Sātans ir melis?

¹³ Cilvēki, kas patiešām pazīst Jehovu, nenovēršas no viņa arī grūtos pārbaudījumos. Sātans apgalvoja, ka pat Ījabs, par kuru Jehova bija teicis atzinīgus vārdus, novērstos no Dieva, ja zaudētu savus lielos īpašumus vai veselību. Bet Ījabs pierādīja, ka Sātans ir melis, kaut arī Ījabs pats nezināja, kālab viņam ir uzbrukušas nelaimes. (Ījaba 2:9, 10.) Daudzus gadsimtus vēlāk, joprojām cenzdamies pierādīt savu taisnību, Sātans pamudināja saniknoto Babilonijas valdnieku piedraudēt trim jauniem ebrejiem ar nāvi degošā ceplī, ja tie nepielūgs valdnieka uzstādīto tēlu. Kad šie ebreji bija spiesti izvēlēties starp paklausību valdnieka pavēlei un paklausību Jehovas likumam, kas aizliedza pielūgt elkus, viņi nepārprotami paziņoja, ka ir Jehovas kalpi un uzskata Jehovu par savu Augstāko Pavēlnieku. Uzticība Dievam viņu acīs bija vērtīgāka nekā dzīvība. (Daniēla 3:14—18.)

14. Kā mēs, nepilnīgi cilvēki, varam apliecināt savu uzticību Jehovam?

¹⁴ Vai no minētajiem piemēriem būtu jāsecina, ka uzticīgs Jehovam var būt tikai pilnīgs cilvēks un ka neviens, kas pieļauj kādu kļūdu, nevar būt viņam patīkams? Tā noteikti nebūtu jādomā. Bībelē stāstīts, ka reizēm Mozus kaut ko darīja nepareizi, tomēr Jehova, lai gan bija neapmierināts, viņu nepameta. Arī Jēzus Kristus apustuļiem bija savi trūkumi. Ņemot vērā mūsu iedzimto nepilnību, Jehova ir apmierināts, ja tīšām neignorējam viņa gribu kādā jautājumā. Ja vājuma dēļ izdarām kaut ko nepareizu, ir ļoti svarīgi no sirds nožēlot savu rīcību un neļaut tai kļūt par paradumu. Tā mēs varam apliecināt, ka mīlam to, ko Jehova uzskata par labu, un ienīstam to, ko viņš nosoda. Pamatojoties uz ticību Jēzus upurim, kas spēj izlīdzināt grēkus, mēs varam iegūt tīru stāvokli Dieva priekšā. (Amosa 5:15; Apustuļu darbi 3:19; Ebrejiem 9:14.)

15. a) Kurš cilvēks palika pilnīgi uzticīgs Dievam, un kas ar to tika pierādīts? b) Kā mums palīdz tas, ko izdarīja Jēzus?

¹⁵ Bet varbūt cilvēki vienkārši nespēj pilnībā pakļauties Jehovas augstākajai varai? Atbilde uz šo jautājumu apmēram 4000 gadus bija ”noslēpums”. (1. Timotejam 3:16.) Lai gan Ādams tika radīts pilnīgs, viņa rīcībā neatspoguļojās nevainojama dievbijība. Kurš gan varētu būt pilnīgi paklausīgs Dievam? Tas, protams, nevarēja būt neviens no grēcīgajiem Ādama pēcnācējiem. Vienīgais cilvēks, kam tas bija pa spēkam, bija Jēzus Kristus. (Ebrejiem 4:15.) Jēzus ar savu dzīvi pierādīja, ka Ādams, kas dzīvoja daudz labvēlīgākos apstākļos, būtu varējis palikt pilnīgi uzticīgs Dievam, ja vien būtu gribējis. Dieva radīšanas darbā nebija nekādu trūkumu. Tāpēc mēs cenšamies sekot Jēzus Kristus piemēram ne tikai paklausot Dieva likumiem, bet arī attīstot personīgu uzticību Jehovam — Visuma Pavēlniekam. (5. Mozus 32:4, 5.)

Kāda ir mūsu nostāja strīdus jautājumā?

16. Kāpēc mums pastāvīgi jāpārbauda, kāda ir mūsu attieksme pret Jehovas augstāko varu?

¹⁶ Jautājums par augstāko varu Visumā attiecas uz mums visiem. Ja mēs atklāti paziņojam, ka esam Jehovas pusē, Sātans mūs padara par savu uzbrukumu mērķi. Viņš vēršas pret mums visiem iespējamiem līdzekļiem un turpinās to darīt līdz pat šīs ļaunās sistēmas beigām. Mēs nedrīkstam zaudēt modrību. (1. Pētera 5:8.) Pēc mūsu uzvedības var redzēt, kāda ir mūsu nostāja jautājumā par Jehovas augstāko varu un tam pakārtotajā jautājumā par uzticību Dievam pārbaudījumos. Nav pieļaujams uzskatīt neuzticību par kaut ko nesvarīgu tāpēc vien, ka pasaulē tā ir plaši izplatīta. Lai mēs paliktu uzticīgi Jehovam, mums jācenšas itin visā dzīvot pēc viņa taisnīgajiem principiem.

17. Kā melu un zagšanas izcelsme palīdz saprast, ka mums jāvairās no šādas rīcības?

¹⁷ Piemēram, mēs nedrīkstam rīkoties līdzīgi Sātanam, kas ir ”melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Mums vienmēr jārunā patiesība. Sātana sistēmā jaunieši bieži vien nestāsta patiesību saviem vecākiem, bet kristīgi jaunieši tā nerīkojas, līdz ar to atspēkodami Sātana apgalvojumu, ka pārbaudījumos Dieva kalpi nebūs viņam paklausīgi. (Ījaba 1:9—11; Salamana Pamācības 6:16—19.) Arī darījuma jautājumus daudzi mēdz kārtot tā, ka ir redzams — viņi ir ”melu tēva”, nevis patiesības Dieva pusē. No šādas rīcības mēs izvairāmies. (Mihas 6:11, 12.) Tāpat jāatceras, ka zagšana nekad nav attaisnojama, pat ja zaglis ir nonācis trūkumā vai ja apzagtais cilvēks ir bagāts. (Salamana Pamācības 6:30, 31; 1. Pētera 4:15.) Pat tad, ja zādzības visapkārt notiek ļoti bieži vai ja tiek paņemts kaut kas mazvērtīgs, zagšana tik un tā ir pretrunā ar Dieva likumiem. (Lūkas 16:10; Romiešiem 12:2; Efeziešiem 4:28.)

18. a) Kāds pārbaudījums visus cilvēkus gaida Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās? b) Kāds paradums mums tagad jāveido?

¹⁸ Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā Sātans un viņa dēmoni būs ieslodzīti bezdibenī un nevarēs ietekmēt cilvēci. Kāds gan tas būs atvieglojums! Bet pēc tūkstoš gadiem viņi uz neilgu laiku tiks atbrīvoti. Sātans un viņa sekotāji visiem spēkiem vērsīsies pret Dievam uzticīgajiem cilvēkiem. (Atklāsmes 20:7—10.) Ja mums būs iespēja dzīvot tajā laikā, kāda būs mūsu nostāja jautājumā par augstāko varu Visumā? Tā kā tad visi cilvēki būs pilnīgi, jebkādu rīcību, kas liecinās par neuzticību Dievam, varēs uzskatīt par tīšu, un tās sekas būs mūžīga iznīcība. Ir ārkārtīgi svarīgi jau tagad veidot paradumu paklausīt visiem norādījumiem, ko Jehova dod ar savu Rakstu un savas organizācijas starpniecību. Tā rīkodamies, mēs apliecinām patiesu padevību Visuma Pavēlniekam.

Atkārtojuma jautājumi

• Kāds ļoti svarīgs strīdus jautājums attiecas uz mums visiem? Kā šis jautājums radās?

• Kādā izcilā veidā daudzi cilvēki, kas dzīvoja senatnē, ir apliecinājuši savu uzticību Jehovam?

• Kāpēc mums ar savu uzvedību katru dienu jāgodā Jehova?