”Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība”

”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. [..] Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu.” (1. PĒTERA 4:7, 8.)

JĒZUS zināja, ka pēdējās stundas, ko viņš pavadīja kopā ar saviem apustuļiem, ir ļoti nozīmīgas. Viņš zināja, ka apustuļiem drīzumā būs jāpaveic milzīgs darbs un ka tos ienīdīs un vajās, tāpat kā bija noticis ar viņu pašu. (Jāņa 15:18—20.) Vairākas reizes šajā pēdējā vakarā, kad viņi bija kopā, Jēzus atgādināja, cik svarīgi ir ”citam citu mīlēt”. (Jāņa 13:34, 35; 15:12, 13, 17.)

² Apustulis Pēteris, kas toreiz bija ar Jēzu, saprata šo pamācību. Pēc daudziem gadiem, neilgi pirms Jeruzalemes izpostīšanas, Pēteris rakstīja vēstuli, kurā uzsvēra mīlestības nozīmi. Viņš deva kristiešiem padomu: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. [..] Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu.” (1. Pētera 4:7, 8.) Pētera vārdi jāņem vērā visiem, kas dzīvo pašreizējās sistēmas ”pastarajās dienās”. (2. Timotejam 3:1.) Kas ir ”sirsnīga mīlestība”? Kāpēc ir svarīgi attīstīt šādu mīlestību pret citiem? Un kā tai būtu jāizpaužas?

Kas ir ”sirsnīga mīlestība”?

³ Daudzi uzskata mīlestību par jūtām, kas rodas pašas no sevis. Taču Pēteris runāja nevis par kuru katru mīlestību, bet par cildenāko mīlestības veidu. Ar vārdu ”mīlestība” 1. Pētera vēstules 4. nodaļas 8. pantā ir tulkots grieķu valodas vārds agapē, kas apzīmē nesavtīgu mīlestību, kuras pamatā ir principi. Kādā Bībeles komentārā norādīts: ”Agapē mīlestības izpausmes var kontrolēt, jo tas galvenokārt ir nevis emocionāls stāvoklis, bet apņemšanās, kurai seko rīcība.” Tā kā mums ir iedzimta nosliece uz savtīgumu, mums ir nepieciešami atgādinājumi mīlēt citam citu saskaņā ar Dieva principiem. (1. Mozus 8:21; Romiešiem 5:12.)

⁴ Tas nenozīmē, ka citi jāmīl tikai aiz pienākuma apziņas. Agapē sevī ietver arī sirsnīgas un dziļas jūtas. Pēteris rakstīja, ka mums jāveido ”sirsnīga mīlestība citam pret citu”a, un tas prasa piepūli. Par grieķu valodas vārdu, kas iztulkots ar vārdu ”sirsnīga”, kāds speciālists rakstīja: ”Tas liek iztēloties atlētu, kas ir sasprindzinājis muskuļus un skrējiena finišā atdod visus spēkus līdz pēdējam.”

⁵ Tātad nedrīkstētu būt tā, ka mūsu mīlestība izpaustos vienīgi tad, kad tas neprasa lielu piepūli, vai ka mēs mīlētu tikai dažus cilvēkus. Kristīgā mīlestība prasa atrast citiem vietu savā sirdī un mīlēt viņus arī tad, ja tas nenākas viegli. (2. Korintiešiem 6:11—13.) Protams, paust šādu mīlestību ir jāmācās, tāpat kā sportistam ir jātrenējas, lai augtu viņa meistarība. Mīlēt citam citu ir ļoti svarīgi, un tam ir vismaz trīs iemesli.

Kāpēc jāattīsta savstarpēja mīlestība?

⁶ Pirmkārt, tas jādara tāpēc, ka ”mīlestība ir no Dieva”. (1. Jāņa 4:7.) Jehova, kas ir šīs brīnišķīgās īpašības pirmavots, mūs ir mīlējis pirmais. Apustulis Jānis rakstīja: ”Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.” (1. Jāņa 4:9.) Dieva Dēls tika ”sūtīts” un tapa par cilvēku, veica savu kalpošanu un nomira pie moku staba tādēļ, ”lai mēs dzīvotu”. Kā mums būtu jāatsaucas uz šo izcilo Dieva mīlestības izpausmi? Jānis paskaidro: ”Ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1. Jāņa 4:11.) Interesanti, ka Jānis rakstīja: ”Ja Dievs mūs tā ir mīlējis,” — nevis ”tevi” vai ”jūs”, bet tieši ”mūs”. Doma ir skaidra: ja Dievs mīl mūsu ticības biedrus, tad arī mums viņi jāmīl.

⁷ Otrkārt, mīlēt citam citu ir sevišķi svarīgi tieši tagad, kad ”visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis”, jo tā mēs varam palīdzēt saviem brāļiem. (1. Pētera 4:7.) Mēs dzīvojam ”grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1.) Starp raižu iemesliem ir pasaulē valdošie apstākļi, dabas katastrofas un cilvēku nelabvēlīgā attieksme pret mums. Grūtībās lielu atspaidu var sniegt ciešas attiecības ar ticības biedriem. Sirsnīga mīlestība ir vienojošs spēks, kas pamudina ”gādāt citam par citu”. (1. Korintiešiem 12:25, 26.)

⁸ Treškārt, citi jāmīl, lai ”nedotu vietu velnam”. (Efeziešiem 4:27.) Sātans mēģina mūs paklupināt, izmantojot ticības biedru nepilnības — viņu vājības un kļūdas. Vai tad, ja kāds izteiktu neapdomīgu piezīmi vai nelaipni pret mums izturētos, mēs nolemtu aiziet no draudzes? (Salamana Pamācības 12:18.) Tā nerīkotos neviens, kas sirsnīgi mīl citus. Mīlestība palīdz saglabāt mieru un kalpot Dievam ”vienprātībā”. (Cefanjas 3:9.)

Kā mīlestībai jāizpaužas

⁹ Pirmām kārtām mīlestībai jāizpaužas ģimenes lokā. Jēzus sacīja, ka viņa patiesos sekotājus varēs pazīt pēc mīlestības to starpā. (Jāņa 13:34, 35.) Mīlestībai jābūt redzamai ne tikai draudzē, bet arī ģimenē — vīra un sievas, kā arī vecāku un bērnu starpā. Ir būtiski ne tikai mīlēt ģimenes locekļus, bet arī ļaut mīlestībai izpausties konkrētā rīcībā.

¹⁰ Kā dzīvesbiedri var paust viens otram mīlestību? Vīrs, kas patiesi mīl sievu, ar vārdiem un darbiem apliecina savas siltās jūtas gan citu cilvēku klātbūtnē, gan tad, kad viņi ir divatā. Viņš ciena sievas goda jūtas un ņem vērā viņas domas, uzskatus un emocijas. (1. Pētera 3:7.) Sievas intereses viņam ir svarīgākas par savējām, un viņš dara visu iespējamo, lai gādātu par sievas materiālajām, garīgajām un emocionālajām vajadzībām. (Efeziešiem 5:25, 28.) Sieva, kas mīl savu vīru, izturas pret viņu ar ”bijību”, pat ja vīrs reizēm neattaisno viņas cerības. (Efeziešiem 5:22, 33.) Viņa atbalsta savu dzīvesbiedru un pakļaujas viņam, neizvirza nesaprātīgas prasības, bet kopīgi ar vīru cenšas pievērst galveno uzmanību garīgiem jautājumiem. (1. Mozus 2:18; Mateja 6:33.)

¹¹ Kā vecāki var apliecināt mīlestību saviem bērniem? Protams, mīlestība izpaužas tajā, ka vecāki apgādā bērnus. (1. Timotejam 5:8.) Taču bērniem ir vajadzīgs kaut kas vairāk par ēdienu, apģērbu un pajumti. Lai viņi izaugtu par cilvēkiem, kas mīl patieso Dievu un tam kalpo, viņiem ir jāmāca garīgi jautājumi. (Salamana Pamācības 22:6.) Tāpēc ir jāatrod laiks ģimenes Bībeles nodarbībām, kopīgai līdzdalībai kalpošanā un kristīgo sapulču apmeklēšanai. (5. Mozus 6:4—7.) Viss minētais ir jādara regulāri, kaut arī šajos grūtajos laikos tas prasa ievērojamus upurus. Pūles, ko ieguldām, rūpējoties par bērnu garīgajām vajadzībām, ir mīlestības izpausme, jo tā mēs apliecinām, ka mums rūp bērnu mūžīgā nākotne. (Jāņa 17:3.)

¹² Vecāki, kas mīl savus bērnus, rūpējas arī par viņu emocionālajām vajadzībām. Bērni ir viegli ievainojami un jūtīgi, un viņiem ir jājūt, ka viņus kāds mīl. Sakiet viņiem, ka jūs viņus mīlat, un izturieties pret viņiem maigi, jo tad viņi jutīsies mīlēti un augs viņu pašcieņa. Sirsnīgi un neliekuļoti uzslavējiet viņus, lai viņi zinātu, ka jūs ievērojat viņu pūles un augstu tās vērtējat. Ar mīlestību pamāciet bērnus, jo pārmācība ļauj viņiem saprast, ka jums nav vienalga, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs. (Efeziešiem 6:4.) Šādas mīlestības izpausmes sekmē ģimenē laimi un vienotību un palīdz tās locekļiem izturēt mūsdienu dzīves grūtības.

¹³ Mīlestība palīdz neievērot citu trūkumus. Kad Pēteris aicināja kristiešus paust ”sirsnīgu mīlestību citam pret citu”, viņš minēja arī iemeslu, kāpēc tas jādara: ”Mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1. Pētera 4:8.) ”Apklāt” grēkus nenozīmē slēpt nopietnus pārkāpumus. Par tādiem būtu jāpaziņo tiem draudzes locekļiem, kuru pienākums ir izskatīt šādus jautājumus. (3. Mozus 5:1; Salamana Pamācības 29:24.) Nebūtu pareizi pieļaut, ka cilvēki, kas nopietni grēko, turpina apdraudēt citus, — tā neizpaustos mīlestība, un tas nebūtu saskaņā ar Bībeli. (1. Korintiešiem 5:9—13.)

¹⁴ Bet parasti ticības biedru kļūdas un trūkumi ir samērā nenozīmīgi. Mēs visi reizēm klūpam vārdos vai darbos, liekot citiem vilties vai pat viņus sāpinot. (Jēkaba 3:2.) Vai vajadzētu stāstīt citiem par ticības biedru trūkumiem, ar kuriem esam saskārušies? Tā mēs tikai sētu nesaskaņas draudzē. (Efeziešiem 4:1—3.) Ja mūsu rīcību nosaka mīlestība, mēs ”necelsim neslavu” citiem kristiešiem. (Psalms 50:20, VDP.) Tāpat kā apmetums un krāsa pārklāj negludumus sienas virsmā, mīlestība apklāj citu cilvēku nepilnības. (Salamana Pamācības 17:9.)

¹⁵ Mīlestība mūs mudina palīdzēt tiem, kam tas ir sevišķi vajadzīgs. Ritot pēdējām dienām, apstākļi pasaulē arvien vairāk pasliktinās, un ir situācijas, kad ticības biedriem ir vajadzīga materiāla vai praktiska palīdzība. (1. Jāņa 3:17, 18.) Vai kāds mūsu draudzes loceklis ir nonācis nopietnās naudas grūtībās vai palicis bez darba? Varbūt mēs viņam varam palīdzēt materiālā ziņā. (Salamana Pamācības 3:27, 28; Jēkaba 2:14—17.) Vai kādai padzīvojušai atraitnei ir jāremontē dzīvoklis? Varbūt mēs varam piedāvāties paveikt kādu no darbiem. (Jēkaba 1:27.)

¹⁶ Mēs mīlam ne tikai tos, kas dzīvo mums līdzās. Reizēm kļūst zināms, ka Dieva kalpi citās zemēs ir nonākuši nelaimē spēcīgu vētru, zemestrīču vai valstī notiekošu nemieru dēļ. Iespējams, viņiem trūkst pārtikas, apģērba un citu pirmās nepieciešamības preču. Nav svarīgi, kāda ir viņu ādas krāsa un tautība, jo mēs mīlam visu ”brāļu saimi”. (1. Pētera 2:17.) Tāpat kā kristieši pirmā gadsimta draudzēs, mēs labprāt piedalāmies palīdzības sniegšanā šiem brāļiem. (Apustuļu darbi 11:27—30; Romiešiem 15:26.) Visas minētās mīlestības izpausmes nostiprina saites, kas šajās pēdējās dienās vieno kristiešus. (Kolosiešiem 3:14.)

¹⁷ Mīlestība mūs rosina stāstīt citiem labo vēsti par Dieva Valstību. Padomāsim par Jēzus piemēru. Kāpēc viņš sludināja un mācīja cilvēkus? Viņam ”sirds.. iežēlojās” par ļaudīm, kuru garīgais stāvoklis bija ļoti bēdīgs. (Marka 6:34.) Reliģiskie vadītāji, kuru pienākums bija mācīt šiem cilvēkiem garīgas patiesības un viest viņos cerību, nelikās par viņiem ne zinis un mānīja viņus. Tāpēc Jēzus, dziļas un patiesas mīlestības un līdzjūtības mudināts, mierināja ļaudis ar ”labo vēsti par Dieva valstību”. (Lūkas 4:16—21, 43.)

¹⁸ Arī mūsdienās par daudziem cilvēkiem garīgā ziņā neviens nerūpējas, viņiem tiek stāstīta nepatiesība un netiek piedāvāta nekāda cerība. Ja mēs, tāpat kā Jēzus, centīsimies ņemt vērā to cilvēku garīgās vajadzības, kuri vēl nepazīst patieso Dievu, tad mīlestība un līdzjūtība mūs pamudinās stāstīt viņiem labo vēsti par Dieva Valstību. (Mateja 6:9, 10; 24:14.) Laika nav palicis daudz, tāpēc sludināt šo vēsti, kas var glābt cilvēku dzīvību, vēl nekad nav bijis tik svarīgi kā tagad. (1. Timotejam 4:16.)

”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis”

¹⁹ Tieši pirms vārdiem par to, ka kristiešiem jāmīl citam cits, Pēteris rakstīja: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis.” (1. Pētera 4:7.) Drīz tagadējās ļaunās pasaules vietā tiks izveidota Dieva taisnīgā jaunā pasaule. (2. Pētera 3:13.) Tagad nav īstais brīdis dzīvot bezrūpīgi. Jēzus brīdināja: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks.” (Lūkas 21:34, 35.)

²⁰ Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai ”būtu modrīgi” un neaizmirstu, kādā laikā mēs dzīvojam. (Mateja 24:42.) Sargāsimies no Sātana kārdinājumiem, kas var novērst uzmanību no svarīgākā. Nepieļausim, ka pasaule, kurā valda bezjūtība un mīlestības trūkums, mūs atturētu apliecināt mīlestību citiem. Galvenais — arvien vairāk tuvosimies patiesajam Dievam Jehovam, kura mesiāniskā Valstība drīz īstenos viņa brīnišķīgo nodomu, kas saistīts ar zemi. (Atklāsmes 21:4, 5.)

[Zemsvītras piezīme]

JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM

• Kādu atvadu padomu Jēzus deva saviem mācekļiem, un kas liecina, ka Pēteris bija sapratis šī padoma būtību? (1., 2. rindkopa.)

• Kas ir ”sirsnīga mīlestība”? (3.—5. rindkopa.)

• Kāpēc ir jāmīl citi? (6.—8. rindkopa.)

• Kā var apliecināt, ka mīlam citus cilvēkus? (9.—18. rindkopa.)

• Kāpēc tagad nav īstais brīdis dzīvot bezrūpīgi, un kāda apņēmība mums ir nepieciešama? (19., 20. rindkopa.)

[Attēls 29. lpp.]

Ja ģimenes locekļiem ir tuvas attiecības savā starpā, viņiem ir vieglāk izturēt mūsdienu dzīves grūtības

[Attēls 30. lpp.]

Mīlestība mūs mudina palīdzēt tiem, kam palīdzība ir sevišķi vajadzīga

[Attēls 31. lpp.]

Stāstot citiem labo vēsti par Dieva Valstību, mēs apliecinām savu mīlestību