Ko nozīmē ”nebūt no pasaules”

 1. Kādu domu Jēzus uzsvēra pēdējā savas dzīves vakarā uz zemes?

PĒDĒJĀ vakarā, kad Jēzus vēl bija cilvēks un dzīvoja uz zemes, viņš pauda patiesas rūpes par to, kā turpmāk klāsies viņa sekotājiem. Jēzus pat lūgšanā runāja par šo jautājumu ar savu Tēvu, teikdams: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:15, 16.) Šis sirsnīgais lūgums palīdz saprast, cik ļoti Jēzus mīlēja savus sekotājus un cik svarīgi bija vārdi, ko viņš jau iepriekš bija teicis dažiem mācekļiem tajā pašā vakarā: ”Jūs neesat no pasaules.” (Jāņa 15:19.) Jēzus uzskatīja, ka ir ļoti būtiski, lai viņa sekotāji nepiederētu pie pasaules.

 2. Kas ir ”pasaule”, ko minēja Jēzus?

² ”Pasaule”, ko Jēzus minēja, ir visa cilvēce, kas ir atsvešinājusies no Dieva. Pār to valda Sātans, un tai ir raksturīgs savtīgums un lepnums — īpašības, kas nāk no Sātana. (Jāņa 14:30; Efeziešiem 2:2; 1. Jāņa 5:19.) Kā teikts Bībelē, ”šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība”. (Jēkaba 4:4.) Bet kā tie, kas vēlas palikt Dieva mīlestībā, var nepiederēt pie pasaules, kaut arī tajā dzīvo? Apskatīsim šo jautājumu no vairākiem aspektiem: pirmkārt, mums jābūt uzticīgiem Dieva Valstībai, kuras ķēniņš ir Kristus, un jāpaliek neitrāliem politiskos jautājumos, otrkārt, jāpretojas pasaules gara ietekmei, treškārt, jādomā par savu ārējo izskatu, ceturtkārt, jāglabā sava acs skaidra un, piektkārt, jāsatver visi Dieva ieroči.

 3. a) Kāda bija Jēzus attieksme pret iesaistīšanos politikā? b) Kāpēc var teikt, ka Jēzus svaidītie sekotāji ir sūtņi? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

³ Jēzus neiesaistījās politikā; galvenais viņa uzdevums bija sludināt Dieva Valstību — valdību, kura tiks nodibināta debesīs un kuras ķēniņš viņš būs. (Daniēla 7:13, 14; Lūkas 4:43; 17:20, 21.) Tāpēc, stāvēdams Romas ieceltā vietvalža Poncija Pilāta priekšā, Jēzus teica: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.) Jēzus sekotāji ir uzticīgi viņam un Valstībai, kurā viņš valda, un, sekodami viņa paraugam, sludina Valstību visiem cilvēkiem. (Mateja 24:14.) ”Kristus dēļ mēs esam sūtņi,” rakstīja apustulis Pāvils. ”Kristus dēļ mēs lūdzam — saņemiet šo izlīgumu ar Dievu!”a (2. Korintiešiem 5:20, JD-07.)

 4. Kā visi patiesie kristieši apliecina savu uzticību Dieva Valstībai? (Skat. ”Agrīno kristiešu neitralitāte”.)

⁴ Sūtņi pārstāv kādas ārvalsts galvu vai pašu valsti, tāpēc viņi nejaucas tās valsts iekšējās lietās, kurā viņi darbojas, un vienmēr paliek neitrāli. Taču sūtņi aizstāv savas valsts intereses. To pašu var teikt par Kristus svaidītajiem sekotājiem, kuru ”piederība ir debesīs”. (Filipiešiem 3:20.) Dedzīgi sludinādami Valstību, viņi ir palīdzējuši miljoniem Kristus ”citu avju” ”saņemt.. izlīgumu ar Dievu”. (Jāņa 10:16; Mateja 25:31—40.) Tagad ”citas avis” atbalsta Kristus svaidītos brāļus, kas pilda sūtņu pienākumus. Abas šīs grupas vienoti darbojas mesiāniskās Valstības interesēs, saglabājot absolūtu neitralitāti politiskos jautājumos. (Jesajas 2:2—4.)

 5. Ar ko kristiešu draudze atšķiras no senajiem izraēliešiem, un kā mums tāpēc jārīkojas?

⁵ Uzticība Kristum nav vienīgais iemesls, kāpēc patiesie kristieši ir neitrāli. Atšķirībā no senajiem izraēliešiem, kam Dievs bija piešķīris savu zemi, mēs piederam pie starptautiskas brāļu saimes. (Mateja 28:19; 1. Pētera 2:9.) Ja mēs sāktu atbalstīt politiskās partijas, mēs vairs nevarētu ar tīru sirdsapziņu sludināt vēsti par Valstību un tiktu grauta mūsu kristīgā vienotība. (1. Korintiešiem 1:10.) Sākoties karam, mēs būtu spiesti ar ieročiem rokās cīnīties pret ticības biedriem, ko mums ir pavēlēts mīlēt. (Jāņa 13:34, 35; 1. Jāņa 3:10—12.) Jēzus to labi zināja, tāpēc viņš saviem mācekļiem deva norādījumu likt zobenu savā vietā un pat mācīja mīlēt savus ienaidniekus. (Mateja 5:44; 26:52; skat. ”Vai es saglabāju neitrālu nostāju?”.)

 6. Kā solījums, ko esam devuši Dievam, ietekmē mūsu attiecības ar ”ķeizaru”?

⁶ Patiesie kristieši ir devuši solījumu kalpot Dievam, nevis veltījuši savu dzīvi kādam cilvēkam, valstij, tautai vai darbam kādā organizācijā. 1. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 19. un 20. pantā, ir rakstīts: ”Vai jūs nezināt, ka.. nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti.” Tāpēc Jēzus sekotāji dod ”ķeizaram” to, kas tam pienākas, — izturas pret to ar cieņu, maksā nodokļus un pakļaujas valsts varai, ja tas nav pretrunā ar Dieva prasībām, — taču viņi arī dod ”Dievam, kas Dievam pieder”. (Marka 12:17; Romiešiem 13:1—7.) Dievam pienākas pielūgsme, nedalīta mīlestība, uzticība un paklausība. Ja nepieciešams, Jēzus sekotāji pat ir gatavi atdot savu dzīvību par Dievu. (Lūkas 4:8; 10:27; Apustuļu darbi 5:29; Romiešiem 14:8.)

7., 8. Kas ir ”pasaules gars”, un kā tas ietekmē cilvēku?

⁷ Lai kristieši paliktu nošķirti no pasaules, viņiem jāsargās no tajā izplatītā gara. ”Mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva,” rakstīja Pāvils. (1. Korintiešiem 2:12.) Vēstulē efeziešiem viņš norādīja: ”[Jūs] reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos.” (Efeziešiem 2:2, 3.)

⁸ Pasaules gars ir neredzams, ietekmīgs spēks, kas mudina neklausīt Dievam un veicina ”miesas kārumu, acu kārumu”. (1. Jāņa 2:16; 1. Timotejam 6:9, 10.) Šī gara spēks ir tajā, ka tas ir patīkams grēcīgajai miesai, ir nemanāms, darbojas nemitīgi un, tāpat kā gaiss, ir visur. Tā ietekmē cilvēkā pakāpeniski veidojas Dievam netīkamas īpašības — savtīgums, augstprātība, alkatība, godkāre, tieksme pēc morālas neatkarības, dumpīgums.b Tātad, darbojoties pasaules garam, cilvēka sirdī pamazām parādās īpašības, kas raksturīgas Sātanam. (Jāņa 8:44; Apustuļu darbi 13:10; 1. Jāņa 3:8, 10.)

 9. Kā pasaules gars var ietekmēt mūsu prātu un sirdi?

⁹ Vai pasaules gars varētu ietekmēt arī mūsu prātu un sirdi? Tas ir iespējams, bet tikai tad, ja neesam piesardzīgi. (Salamana Pamācības 4:23.) Sākumā šī ietekme var būt tikpat kā nemanāma, piemēram, ja sākam pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kas šķiet jauki un patīkami, bet kas nemīl Jehovu. (Salamana Pamācības 13:20; 1. Korintiešiem 15:33.) Jāuzmanās ir arī no literatūras, kas satur nepiedienīgus aprakstus, interneta vietnēm, kurās atrodami pornogrāfiski materiāli vai kuras veidojuši atkritēji, apšaubāma rakstura izklaides un sporta sacensībām, kurās izpaužas nežēlīgs sāncensības gars, — no visa, kas atspoguļo Sātana un viņa varā esošās pasaules domāšanu.

10. Kā var pretoties pasaules garam?

¹⁰ Kā pretoties pasaules gara grūti pamanāmajai ietekmei un pasargāt sevi Dieva mīlestībā? Mums pilnībā jāizmanto viss, ko Jehova sagādā garīgā ziņā, un pastāvīgi jālūdz viņam svētais gars. Jehova ir daudz varenāks nekā Sātans un pasaule, pār ko Sātans valda. (1. Jāņa 4:4.) Tāpēc ārkārtīgi svarīgas ir lūgšanas, kas palīdz saglabāt tuvas attiecības ar Jehovu.

11. Kā pasaules gars ir ietekmējis ģērbšanās normas?

¹¹ Par cilvēka domāšanas veidu parasti liecina tas, kā viņš ģērbjas un kopj sevi. Daudzās zemēs ģērbšanās normas ir noslīdējušas ļoti zemu, un kāda televīzijas raidījuma vadītājs pat izteicās, ka drīz vairs nebūs tāda apģērba, ar ko vieglas uzvedības sievietes varētu atšķirties no pārējām. Kā bija atzīmēts kādā laikrakstā, pat meitenes, kas vēl nav sasniegušas pusaudžu vecumu, valkā drēbes, ko var raksturot ar vārdiem ”daudz kailuma, maz pieklājības”. Vēl viena tendence ir ģērbties nevīžīgi; šāds apģērbs pauž dumpīguma garu, kā arī liecina par nedrošību un pašcieņas trūkumu.

12., 13. Pēc kādiem principiem jāvadās, ja runa ir par ārējo izskatu?

¹² Jehovas kalpi cenšas izskatīties labi, un tas nozīmē rūpēties, lai apģērbs būtu kārtīgs, tīrs, pieklājīgs un piemērots situācijai. Mūsu ārējam izskatam vienmēr jāliecina par pieticību un saprātīgumu, jo šīs īpašības līdz ar ”labiem darbiem” piestāv ikvienam — kā vīrietim, tā sievietei —, kas ”grib parādīt dievbijību”. Protams, galvenais ir nevis piesaistīt citu cilvēku uzmanību, bet ”pasargāt sevi Dieva mīlestībā”. (1. Timotejam 2:9, 10; Jūdas 21.) Visskaistākā rota ir ”apslēptais sirds cilvēks”, kas ”ir Dievam dārgs”. (1. Pētera 3:3, 4.)

¹³ Tāpat jāpatur prātā, ka mūsu ārējais izskats ietekmē citu cilvēku viedokli par Jehovu un viņa kalpiem. Grieķu valodas vārds, kas 1. vēstulē Timotejam, 2. nodaļas 9. pantā, tulkots ”kaunīgi”, kad tas attiecas uz morālām kategorijām, pauž domu par dziļu cieņu pret citu jūtām un viedokli. Tātad citu cilvēku sirdsapziņa ir svarīgāka nekā tas, uz ko mums, pēc pašu domām, ir tiesības. Pirmām kārtām mēs cenšamies sagādāt godu Jehovam un viņa tautai, kā arī ”parādīties kā Dieva kalpi”, kas ”visu.. dara Dievam par godu”. (1. Korintiešiem 10:31; 2. Korintiešiem 6:3, 4; 7:1.)

14. Kādi jautājumi par ārējo izskatu un higiēnu būtu jāpārdomā?

¹⁴ Pieklājīgs ārējais izskats un tīrība ir sevišķi svarīgi tad, kad dodamies sludināt un apmeklējam kristiešu sapulces. Lūk, daži jautājumi pašpārbaudei. Vai mans izskats un personiskās higiēnas paradumi piesaista nevēlamu uzmanību? Vai tie citiem liek justies neērti? Vai tiesības rīkoties pēc sava prāta man ir svarīgākas nekā iespēja draudzē pildīt kalpošanas pienākumus, kas tiek uzticēti priekšzīmīgiem sludinātājiem? (1. Pētera 5:6.)

15. Kāpēc Bībelē nav atrodams saraksts ar striktiem norādījumiem par ārējo izskatu?

¹⁵ Bībelē nav atrodams saraksts ar striktiem norādījumiem par to, kā ģērbties, kā lietot kosmētiku un kā rūpēties par higiēnu. Jehova mums neliedz izvēles brīvību un tiesības domāt pašiem. Viņš vēlas, lai mēs kļūtu par nobriedušiem cilvēkiem, kas izprot Bībeles principus un kam ”prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.) Visvairāk viņš grib, lai mūsu lēmumu pamatā būtu mīlestība — mīlestība pret Dievu un pret tuvāko. (Marka 12:30, 31.) Paturot to prātā, ārējā izskata ziņā tik un tā ir iespējama liela dažādība. Par to var pārliecināties, vērojot skaisti ģērbtos un priecīgos Jehovas kalpus, kad viņi sanāk kopā sapulcēs, lai kurā pasaules zemē tas būtu.

16. Kāds pretstats pastāv starp uzskatiem, kas veidojas pasaules gara ietekmē, un Jēzus mācībām, un par ko mums būtu jāpadomā?

¹⁶ Pasaules gars maldina cilvēkus, tāpēc daudzi meklē laimi naudā un mantā. Taču Jēzus teica: ”Neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” (Lūkas 12:15.) Jēzus neaicināja uz askēzi un tamlīdzīgām galējībām, bet viņš paskaidroja, ka dzīvību un patiesu laimi var iegūt tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības, un tie, kuru acs ir ”skaidra”, tas ir, cilvēki, kas ir patiesi un kas pievērš galveno uzmanību garīgiem jautājumiem. (Mateja 4:4; 6:22, 23.) Mums jāpadomā, vai mēs tik tiešām paļaujamies uz to, ko teica Jēzus, un vai mūsu uzskatus nav ietekmējis ”melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Par ko liecina tas, ko mēs runājam, kādus mērķus sev izvirzām un ko uzskatām par svarīgāko? Kādus secinājumus var izdarīt, vērojot mūsu dzīves veidu? (Lūkas 6:45; 21:34—36; 2. Jāņa 6.)

17. Ko iegūst cilvēks, kas patur savu aci ”skaidru”?

¹⁷ ”Gudrība attaisnojas ar saviem darbiem,” teica Jēzus. (Mateja 11:19.) Cilvēks, kas patur savu aci ”skaidru”, iegūst ļoti daudz. Iespēja kalpot Dievam viņam sagādā patiesu gandarījumu un atvieglojumu. (Mateja 11:29, 30.) Viņš izvairās no nevajadzīgām raizēm un aiztaupa sev daudz pārdzīvojumu un emocionālu sāpju. (1. Timotejam 6:9, 10.) Tā kā viņš ir apmierināts ar to, ka viņam ir pats nepieciešamākais, viņš var veltīt vairāk laika savai ģimenei un citiem kristiešiem un varbūt viņam pat ir labāks miegs. (Salamans Mācītājs 5:11.) Sekojot Jēzus padomam, cilvēks ir priecīgāks, jo viņam ir vairāk iespēju palīdzēt citiem. (Apustuļu darbi 20:35.) Viņš ir ”bagāts cerībā” un iemanto iekšēju mieru. (Romiešiem 15:13; Mateja 6:31, 32.) Ieguvums tik tiešām ir nenovērtējams.

18. Kā Bībelē aprakstīts mūsu ienaidnieks, viņa paņēmieni un mūsu cīņas raksturs?

¹⁸ Cilvēki, kas paliek Dieva mīlestībā, iegūst arī garīgu aizsardzību no Sātana, kurš grib kristiešiem atņemt ne tikai laimi, bet arī mūžīgu dzīvību. (1. Pētera 5:8.) ”Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā,” rakstīja Pāvils. (Efeziešiem 6:12.) Oriģinālvalodā šajā pantā lietots vārds, kas norāda nevis uz cīņu no liela attāluma, no drošas paslēptuves, bet uz tuvcīņu. Savukārt no vārdiem ”valdības”, ”varas” un ”pasaules valdnieki” izriet, ka ļauno garu uzbrukumi ir labi organizēti un pārdomāti.

19. Kādi ir kristieša garīgie ieroči?

¹⁹ Par spīti savām cilvēciskajām vājībām un ierobežotajām iespējām, mēs cīņā varam uzvarēt. Kā tas ir iespējams? Mums jāsatver ”visi Dieva ieroči”. (Efeziešiem 6:13.) Par šiem ieročiem Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 14. līdz 18. pantā, ir rakstīts: ”Stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evanģelijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri [tas ir, cerību] un gara zobenu, tas ir Dieva vārdu, un garā lūdziet Dievu ik brīdi, visādi viņu piesaucot un pielūdzot.”

20. Ar ko mēs atšķiramies no karavīriem?

²⁰ Tā kā garīgos ieročus mums ir piešķīris Dievs, tie mūs nepievils, ja vien izmantosim tos nepārtraukti. Atšķirībā no karavīriem, kam starp kaujām mēdz būt ilgi pārtraukumi, kristiešiem visu laiku jācīnās uz dzīvību un nāvi, un šī cīņa nemitēsies, kamēr Dievs nebūs iznīcinājis Sātana pasauli un ieslodzījis visus ļaunos garus bezdibenī. (Atklāsmes 12:17; 20:1—3.) Cīņā ar savām vājībām un nepareizām vēlmēm mēs nedrīkstam padoties — mums ir ”jānorūda” sevi, lai saglabātu uzticību Jehovam. (1. Korintiešiem 9:27.) Jābažījas būtu tad, ja izrādītos, ka esam pārstājuši cīnīties.

21. Kā var uzvarēt garīgajā cīņā?

²¹ Jāatceras, ka garīgajā cīņā nav iespējams uzvarēt, ja paļaujamies paši uz saviem spēkiem. Pāvils atgādina, ka ir nepieciešams ”garā lūgt Dievu ik brīdi”. Tāpat mums jāklausās, ko saka Jehova, iedziļinoties viņa Rakstos, un jāizmanto iespējas būt kopā ar saviem ”cīņas biedriem”, jo mēs necīnāmies vieni. (Filemonam 2; Ebrejiem 10:24, 25.) Ja ņemsim vērā šos padomus, mēs spēsim ne tikai uzvarēt garīgajā cīņā, bet arī aizstāvēt savu ticību, kad tā tiks apstrīdēta.

22., 23. a) Kāpēc mums vienmēr jābūt gataviem aizstāvēt savu ticību, un kādi jautājumi palīdz pārbaudīt sevi? b) Par ko stāstīts nākamajā nodaļā?

²² ”Tā kā jūs neesat no pasaules,” teica Jēzus, ”tad pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.) Tāpēc kristiešiem vienmēr jābūt gataviem aizstāvēt savu ticību, darot to ar cieņu un lēnprātību. (1. Pētera 3:15, 16.) Lai noskaidrotu, vai esam gatavi tā rīkoties, pārbaudīsim sevi ar dažiem jautājumiem. Vai es saprotu, kāpēc Jehovas liecinieku nostāja dažreiz ir pretēja vairākuma viedoklim? Vai, paužot viedokli, kam citi nepiekrīt, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Bībelei un ”uzticīgajam kalpam” ir taisnība? (Mateja 24:45; Jāņa 17:17.) Vai es esmu ne tikai gatavs atšķirties no citiem, lai rīkotos saskaņā ar Jehovas gribu, bet arī lepojos ar to? (Jeremijas 9:23; Mateja 10:32, 33.)

²³ Bieži vien mūsu apņēmība palikt nošķirtiem no pasaules tiek pārbaudīta ar ļoti viltīgiem paņēmieniem. Piemēram, kā jau tika minēts, Sātans mēģina ievilināt Jehovas kalpus pasaulē, izmantojot izklaidi. Kā izvēlēties izklaidi, kas ļautu atgūt spēkus un saglabāt tīru sirdsapziņu? Par to stāstīts nākamajā nodaļā.