Kas ir sasniegts sludināšanā. ”Druvas” ir ”baltas pļaujai”

1., 2. a) Kāpēc Jēzus mācekļi bija izbrīnīti? b) Par kādu pļauju Jēzus runāja?

MĀCEKĻI bija izbrīnīti. Jēzus viņiem bija teicis: ”Paceliet savas acis un paskatieties uz druvām! Tās ir baltas pļaujai.” Viņi lūkojās uz to pusi, kur norādīja Jēzus, tomēr redzēja, ka lauki ir nevis balti, bet zaļi, jo tos klāja nupat izdīgušie mieži. ”Pļauja?” viņi varbūt domāja. ”Līdz tai vēl ir vairāki mēneši!” (Jāņa 4:35.)

² Taču Jēzus nerunāja par burtisku pļauju. Viņš izmantoja iespēju paskaidrot saviem mācekļiem divas svarīgas domas par garīgo pļauju — cilvēku pulcēšanu. Ko Jēzus viņiem gribēja iemācīt? Lai to uzzinātu, sīkāk izpētīsim Jēzus vārdu kontekstu.

 3. a) Kas, iespējams, mudināja Jēzu teikt, ka ”druvas” ir ”baltas pļaujai”? (Sk. piezīmi.) b) Kā Jēzus paskaidroja savus vārdus?

³ Vārdus par garīgo pļauju Jēzus teica mūsu ēras 30. gada beigās netālu no Samarijas pilsētas Ziharas. Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, bet Jēzus bija palicis pie kādas akas. Tur viņam radās iespēja dalīties patiesībā ar kādu sievieti, kas ātri saprata, cik svarīgas ir viņa mācības. Kad mācekļi atgriezās pie Jēzus, sieviete sajūsmināta steidzās uz Ziharu, lai pastāstītu citiem par to, ko bija uzzinājusi. Viņas stāstītais pilsētas iedzīvotājos raisīja lielu interesi, un daudzi no viņiem nekavējoties devās uz aku, lai satiktu Jēzu. Iespējams, tieši tajā brīdī, kad Jēzus paraudzījās uz labības laukiem un no tālienes ieraudzīja nākam samariešus, viņš teica: ”Paskatieties uz druvām! Tās ir baltas pļaujai.”a Tad, lai paskaidrotu, ka viņš runā nevis par burtisko, bet gan garīgo pļauju, Jēzus piebilda: ”Pļāvējs.. ievāc ražu mūžīgai dzīvei.” (Jāņa 4:5—30, 36.)

 4. a) Kādas divas domas par garīgo pļauju Jēzus uzsvēra? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

⁴ Kādas divas svarīgas domas par garīgo pļauju Jēzus gribēja uzsvērt? Pirmkārt, darbs ir neatliekams. Teikdams, ka druvas ”ir baltas pļaujai”, viņš aicināja savus sekotājus uz rīcību. Lai mācekļi saprastu, cik neatliekams ir darbs, Jēzus arī teica: ”Pļāvējs jau saņem algu.” Tātad pļauja jau bija sākusies — nebija īstais laiks vilcināties! Otrkārt, strādnieki ir priecīgi. Kā teica Jēzus, sējēji un pļāvēji ”kopā priecāsies”. (Jāņa 4:35, 36.) Tāpat kā Jēzus noteikti priecājās, redzēdams, ka ”daudzi samarieši.. sāka viņam ticēt”, arī viņa mācekļi izjustu dziļu prieku, no visas sirds piedalīdamies pļaujā. (Jāņa 4:39—42.) Šie pirmā gadsimta notikumi mums ir ļoti nozīmīgi, jo tie uzskatāmi parāda, kas notiek mūsdienās, kad norit lielākā garīgā pļauja cilvēces vēsturē. Kad šī pļauja sākās? Kas tajā piedalās, un kādas sekmes tiek gūtas?

 5. Kas vada pasaules mēroga pļauju, un kā no Jānim dotās parādības var redzēt, ka darbs ir neatliekams?

⁵ Parādībā, kas bija dota apustulim Jānim, Jehova atklāja, ka viņš Jēzum ir uzdevis vadīt pasaules mēroga garīgo pļauju. (Nolasīt Atklāsmes 14:14—16.) Parādībā Jānis redzēja, ka Jēzum galvā ir kronis, bet rokā — sirpis. ”Zelta kronis” apstiprina to, ka Jēzus ir ķēniņš, kas valda, savukārt ”asais sirpis” norāda uz to, ka viņš ir pļāvējs. Ar eņģeļa starpniecību pavēstīdams, ka ”zemes raža ir nobriedusi”, Jehova uzsvēra: darbs ir neatliekams. Tik tiešām, ”ir pienākusi pļaujas stunda”, tāpēc vilcināties nav laika. Paklausot Dieva pavēlei: ”Laid darbā savu sirpi,” — Jēzus nolaiž savu sirpi pār zemi, un zemes raža tiek novākta, proti, cilvēki visā pasaulē tiek pulcēti kristiešu draudzē. Šī iespaidīgā parādība mums vēlreiz atgādina, ka druvas ir ”baltas pļaujai”, un palīdz saprast, kad sākas pasaules mēroga pļauja.

 6. a) Kad sākās pļaujas laiks? b) Kad sākās ”zemes ražas” ievākšana? Paskaidrojiet.

⁶ Jēzus kļuva par ķēniņu 1914. gadā. Tā kā Jānim dotajā parādībā, kas aprakstīta Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā, Jēzus ir attēlots kā pļāvējs, kam galvā ir kronis (14. pants), var spriest, ka Jēzus iecelšana par ķēniņu jau bija notikusi. (Dan. 7:13, 14.) Kādu laiku pēc tam Jēzum tiek dota pavēle sākt pļauju. (15. pants.) Tāda pati notikumu secība ir minēta Jēzus līdzībā par kviešu pļauju, kurā teikts: ”Pļauja ir laikmeta nobeigums.” Tātad pļaujas laiks un laikmeta nobeigums sākas vienā laikā — 1914. gadā. (Mat. 13:30, 39.) Atskatoties uz to dienu notikumiem, ir redzams, ka pati pļauja sākās dažus gadus pēc tam, kad Jēzus bija sācis valdīt. Vispirms, no 1914. gada līdz 1919. gada sākumam, Jēzus attīrīja savus svaidītos sekotājus. (Mal. 3:1—3; 1. Pēt. 4:17.) Tad 1919. gadā sākās ”zemes ražas” ievākšana, un Jēzus ar sava jaunieceltā uzticamā kalpa starpniecību gādāja, lai viņa sekotāji saprastu, cik neatliekama ir sludināšana. Pārdomāsim, kādi notikumi risinājās.

 7. a) Kas mūsu brāļiem palīdzēja saprast, cik neatliekama ir sludināšana? b) Kādu pamudinājumu brāļi izjuta?

⁷ 1920. gada 1. jūlija Sargtornī bija rakstīts: ”Svēto Rakstu izpēte ļauj secināt, ka mūsu baznīcai ir piešķirts liels gods nest citiem vēsti par valstību.” Piemēram, Jesajas pravietiskie vārdi brāļiem palīdzēja saprast, ka vēsts par valstību jādara zināma visā pasaulē. (Jes. 49:6; 52:7; 61:1—3.) Brāļi nezināja, kā šis darbs tiks paveikts, bet viņi paļāvās, ka Jehova viņus vadīs. (Nolasīt Jesajas 59:1.) Skaidrāka izpratne par to, ka jāsludina bez kavēšanās, brāļiem deva pamudinājumu sludināt aktīvāk. Kā viņi rīkojās?

 8. Kādas divas domas par sludināšanu brāļi saprata 1921. gadā?

⁸ 1921. gada 15. decembra Sargtornī bija paziņots: ”Šis ir bijis pats labākais gads; 1921. gadā patiesības vēsti ir dzirdējuši tik daudz cilvēku kā nekad iepriekš.” Žurnālā bija piebilsts: ”Tomēr darāmā vēl ir gana. [..] ..strādāsim ar priecīgu sirdi.” Pievērsiet uzmanību tam, ka brāļi bija sapratuši tās pašas divas svarīgās domas, kuras saviem apustuļiem minēja Jēzus, proti, ka darbs ir neatliekams un ka strādnieki ir priecīgi.

 9. a) Kas 1954. gada 1. decembra Sargtornī bija teikts par garīgo pļauju, un kāpēc? b) Kā pagājušo 50 gadu laikā ir audzis sludinātāju skaits pasaulē? (Sk. shēmu ”Sludinātāju skaita pieaugums”.)

⁹ 20. gadsimta 30. gados, kad brāļi bija sapratuši, ka uz valstības vēsti atsauksies liels pulks citu avju, sludināšana vēl vairāk pieņēmās spēkā. (Jes. 55:5; Jāņa 10:16; Atkl. 7:9.) Kāds tam bija iznākums? Valstības sludinātāju skaits pieauga no 41 tūkstoša 1934. gadā līdz 500 tūkstošiem 1953. gadā! 1954. gada 1. decembra Sargtornī pamatoti bija secināts: ”Šī iespaidīgā pasaules mēroga pļauja ir iespējama, vienīgi pateicoties Jehovas garam un viņa vārdu spēkam.” (Cak. 4:6.)b

10., 11. Kādi augšanas aspekti ir uzsvērti līdzībā par sinepju sēkliņu?

¹⁰ Līdzībās par valstību Jēzus tēlainā valodā pravietoja, cik sekmīga būs garīgā pļauja. Apskatīsim līdzību par sinepju sēkliņu un līdzību par raugu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā tās piepildās beigu laikā.

¹¹ Līdzība par sinepju sēkliņu. Kāds cilvēks iestāda sinepju sēkliņu, kas izaug par koku, kura zaros putni atrod patvērumu. (Nolasīt Mateja 13:31, 32.) Kādi sinepju sēkliņas augšanas aspekti līdzībā ir uzsvērti? 1. Augšanas vēriens ir apbrīnojams. ”Vissīkākā no visām sēklām” kļūst par koku ar ”lieliem zariem”. (Marka 4:31, 32.) 2. Augšana ir neapturama. ”Iesēta tā [sēkla] izaug.” Jēzus teica nevis: ”Tā var izaugt,” — bet gan: ”Tā izaug.” Tās augšanu nekas nevar apstādināt. 3. Augošais koks sniedz patvērumu. Koks piesaista ”debesu putnus”, kas atlido un apmetas koka zaru paēnā. Kā šie trīs aspekti attiecas uz garīgo pļauju mūsdienās?

12. Kā līdzība par sinepju sēkliņu attiecas uz garīgo pļauju mūsdienās? (Sk. arī shēmu ”Bībeles nodarbību skaita pieaugums”.)

¹² 1. Augšanas vēriens. Līdzībā par sinepju sēkliņu ir uzsvērta valstības vēsts izplatīšanās un kristiešu draudzes pieaugums. Kopš 1919. gada tie, kas dedzīgi piedalījās garīgajā pļaujā, tika pulcēti atjaunotajā kristiešu draudzē. Tajā laikā ”strādnieku” skaits bija mazs, taču tas strauji auga. No 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām šis pieaugums ir bijis apbrīnojams. (Jes. 60:22.) 2. Augšana ir neapturama. Kristiešu draudzes pieaugumu nekas nav spējis apstādināt. Gluži kā sīkā sinepju sēkliņa, kas augot noveļ malā visu, kas tai traucē, draudze turpināja augt, lai kāda būtu pretestība no Dieva ienaidnieku puses. (Jes. 54:17.) 3. Patvēruma vieta. ”Debesu putni”, kas rod patvērumu lielā koka zaros, attēlo miljoniem godprātīgu cilvēku no aptuveni 240 zemēm, kuri ir atsaukušies uz valstības vēsti un ir pievienojušies kristiešu draudzei. (Ecēh. 17:23.) Tur viņi saņem garīgo uzturu, atspirdzinājumu un aizsardzību. (Jes. 32:1, 2; 54:13.)

13. Kādi augšanas aspekti ir uzsvērti līdzībā par raugu?

¹³ Līdzība par raugu. Kāda sieviete iejauc miltos raugu, un raugs saraudzē visu mīklu. (Nolasīt Mateja 13:33.) Kādi augšanas aspekti ir uzsvērti šajā līdzībā? Pievērsīsim uzmanību diviem aspektiem. 1. Augšana izraisa pārmaiņas. Rauga iedarbībā ”visa mīkla uzrūgst”. 2. Augšana ir visaptveroša. Raugs saraudzē visus ”trīs lielos mērus miltu”, kuros tas iejaukts, — visu mīklu. Kā šie divi aspekti attiecas uz garīgo pļauju, kas risinās mūsdienās?

14. Kā līdzība par raugu ir attiecināma uz garīgo pļauju, kas norit mūsdienās?

¹⁴ 1. Pārmaiņas. Raugs attēlo vēsti par valstību, bet mīkla — cilvēci. Tāpat kā raugs saraudzē mīklu, kurā tas ir iejaukts, vēsts par valstību izraisa izmaiņas to cilvēku sirdīs, kuri pieņem šo vēsti. (Rom. 12:2.) 2. Augšana ir visaptveroša. Tas, kā raugs saraudzē visu mīklu, attēlo valstības vēsts izplatīšanos. Raugs pamazām saraudzē visu mīklu, un līdzīgi arī vēsts par valstību ir nonākusi ”līdz pašai zemes malai”. (Ap. d. 1:8.) Šis līdzības aspekts norāda arī uz to, ka pat tajās zemēs, kur mūsu darbība ir aizliegta, valstības vēsts izplatīsies, kaut gan sludināšana tādās vietās lielākoties norit nemanāmi.

15. Kā ir piepildījušies vārdi no Jesajas 60:5, 22? (Sk. arī ”Jehova padarīja to iespējamu” un ”Kā ”sīkākais” kļuva par ”varenu tautu””.)

¹⁵ Aptuveni 800 gadus pirms tam, kad Jēzus stāstīja šīs līdzības, Jehova ar Jesajas starpniecību spilgtos vārdos aprakstīja, ar kādu vērienu mūsdienās noritēs garīgā pļauja un kādu prieku tā nesīs.c Jehova runāja par cilvēkiem, kas ”no tālienes” plūdīs uz viņa organizāciju. Vērsdamies pie Cionas, kas mūsdienās attēlo svaidīto atlikumu uz zemes, viņš teica: ”Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī.” (Jes. 60:1, 4, 5, 9.) Cik gan patiesi ir šie vārdi! Mūsdienās tie, kas jau ilgi kalpo Jehovam, ”staro priekā”, redzot, ka valstības sludinātāju skaits viņu zemē ir izaudzis no nelielas saujiņas līdz daudziem tūkstošiem.

16., 17. Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc ”kopā priecājas sējējs un pļāvējs”? (Sk. arī ”Kā divi bukleti saviļņoja divus cilvēkus Amazones mežos”.)

¹⁶ Kā jau bija minēts, Jēzus saviem apustuļiem teica: ”Pļāvējs.. ievāc ražu mūžīgai dzīvei, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.” (Jāņa 4:36.) Kāpēc mēs varam ”kopā priecāties”, piedaloties pasaules mēroga pļaujā? Tam ir vairāki iemesli. Pievērsīsim uzmanību trijiem no tiem.

¹⁷ Pirmkārt, mēs priecājamies, redzot Jehovas atbalstu šajā darbā. Kad sludinām valstības vēsti, mēs sējam patiesības sēklas. (Mat. 13:18, 19.) Kad mēs kādam esam palīdzējuši kļūt par Kristus mācekli, mēs ievācam ražu. Un mēs visi izjūtam lielu prieku, ar bijību vērojot, kā Jehova liek valstības sēklām ”uzdīgt un izaugt”. (Marka 4:27, 28.) Dažas sēklas, ko mēs sējam, izdīgst vēlāk, un ražu novāc citi. Varbūt arī jums ir gadījies pieredzēt kaut ko līdzīgu tam, par ko stāstīja Džouna — kristiete, kas dzīvo Lielbritānijā un kas kristījās pirms 60 gadiem. Viņa sacīja: ”Es esmu satikusi cilvēkus, kas man ir teikuši, ka pirms daudziem gadiem, kad es viņiem sludināju, es esmu iesējusi patiesības sēklu viņu sirdī. Man nezinot, citi sludinātāji vēlāk viņiem ir mācījuši Bībeli un palīdzējuši kļūt par Jehovas kalpiem. Man ir prieks, ka sēklas, ko esmu sējusi, ir izaugušas un nesušas ražu.” (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:6, 7.)

18. Kāds iemesls priekam ir minēts 1. Korintiešiem 3:8?

¹⁸ Otrkārt, mēs saglabājam prieku, paturot prātā Pāvila vārdus: ”Katrs saņems algu pēc sava darba.” (1. Kor. 3:8.) Alga tiek maksāta pēc ieguldītā darba, nevis pēc darba rezultātiem. Šis apliecinājums var iepriecināt tos, kas sludina vietās, kur cilvēku atsaucība ir niecīga. Dieva acīs katrs viņa liecinieks, kas ar visu sirdi piedalās sēšanā, ”nes daudz augļu” un tāpēc var pamatoti priecāties. (Jāņa 15:8; Mat. 13:23.)

19. a) Kā Jēzus pravietojums, kas lasāms Mateja 24:14, dod pamatu priekam? b) Kas mums jāpatur prātā, ja mums neizdodas sagatavot jaunus Kristus mācekļus?

¹⁹ Treškārt, mēs priecājamies par to, ka ar mūsu darbu piepildās kāds pravietojums. Atcerēsimies, ko Jēzus atbildēja, kad apustuļi viņam jautāja: ”Kāda zīme liecinās par tavu klātbūtni un šī laikmeta nobeigumu?” Viņš tiem minēja, ka viena zīmes sastāvdaļa būs sludināšana visā pasaulē. Vai viņš runāja par mācekļu gatavošanu? Nē. Viņš teica: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību.” (Mat. 24:3, 14.) Tātad sludināšana par valstību — sēklu sēšana — ir daļa no Jēzus klātbūtnes un laikmeta nobeiguma zīmes. Tāpēc, sludinot labo vēsti par valstību, mēs paturam prātā, ka pat tad, ja mums neizdodas sagatavot jaunus Kristus mācekļus, mēs sekmīgi sludinām ”par liecību”.d Neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēku atsaucība, mēs piedalāmies Jēzus pravietojuma īstenošanā un mums ir gods būt ”Dieva darbabiedriem”. (1. Kor. 3:9.) Vai gan tas nav pamatots iemesls priekam?

20., 21. a) Kā ir piepildījušies vārdi, kas lasāmi Maleahija 1:11? b) Ko jūs esat apņēmušies darīt, un kāpēc?

²⁰ Pirmajā gadsimtā Jēzus palīdzēja apustuļiem saprast, ka pļauja ir neatliekama. Kopš 1919. gada Jēzus saviem mācekļiem ir palīdzējis saprast to pašu patiesību. Paklausot Jēzum, Dieva kalpi ir darbojušies aizvien aktīvāk. Ir skaidri redzams, ka garīgo pļauju nekas nevar apstādināt. Kā bija paredzējis pravietis Maleahijs, sludināšana mūsdienās norit ”no saules lēkta līdz saules rietam”. (Mal. 1:11.) Patiešām, no saules lēkta līdz saules rietam, no austrumiem līdz rietumiem, lai kurā zemes malā sējēji un pļāvēji atrastos, viņi strādā un priecājas kopā. Un no saules lēkta līdz saules rietam — no rīta līdz pat vakaram, visas dienas garumā — mēs darbojamies, apzinoties, cik neatliekams ir mūsu darbs.

²¹ Atskatoties vairāk nekā 100 gadus tālā pagātnē un domājot par to, kā neliela grupiņa Dieva kalpu ir izaugusi par ”varenu tautu”, mūs pārņem bijība un dziļš prieks. (Jes. 60:5, 22.) Lai šis prieks un mīlestība pret ”pļaujas Kungu” Jehovu mūs mudina ieguldīt savu artavu tajā, lai tiktu pabeigta pati izcilākā pļauja visā cilvēces vēsturē! (Lūk. 10:2.)