89. STĀSTS
Pēteris noliedz Jēzu
Tad, kad Jēzus kopā ar saviem apustuļiem augšistabā svinēja Pashu, viņš tiem teica: ”Šonakt jūs visi no manis novērsīsieties!” Pēteris iebilda: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan tevi nekad nepametīšu!” Bet Jēzus Pēterim atbildēja: ”Pirms dziedās gailis, tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”
Kad kareivji aizveda Jēzu uz augstā priestera Kajafas namu, lielākā daļa apustuļu bija aizbēguši. Tomēr divi apustuļi sekoja pūlī. Viens no tiem bija Pēteris. Viņš iegāja Kajafas mājas pagalmā un sildījās pie ugunskura. Ugunskura gaismā ieraudzījusi Pētera seju, kāda kalpone sacīja: ”Es tevi pazīstu. Tu biji kopā ar Jēzu!” Pēteris atteica: ”Nē, nebiju vis! Es nezinu, par ko tu runā.” Tad viņš izgāja vārtu telpā. Bet drīz vien kāda cita kalpone ieraudzīja viņu un sacīja ļaudīm: ”Šis vīrs bija kopā ar Jēzu!” Taču Pēteris liedzās: ”Es nemaz nepazīstu Jēzu!” Kāds vīrs teica: ”Tu esi viens no viņiem. Pēc tavas izloksnes var pateikt, ka tu esi galilejietis, tāpat kā Jēzus.” Bet Pēteris zvērēja: ”Es viņu nepazīstu!”
Šajā brīdī iedziedājās gailis. Pēteris redzēja, ka Jēzus pagriežas un paskatās uz viņu. Viņš atcerējās Jēzus vārdus un, izgājis ārā, sāka rūgti raudāt.
Pa to laiku Kajafas namā tika sasaukts sinedrijs, jūdu augstākā tiesa, lai tiesātu Jēzu. Sinedrija locekļi jau bija izlēmuši nonāvēt Jēzu, un tagad viņi mēģināja izdomāt ieganstu. Tomēr viņi neko nevarēja atrast pret Jēzu. Tad Kajafa jautāja tieši: ”Vai tu esi Dieva dēls?” Jēzus atbildēja: ”Jā, esmu.” Kajafa izsaucās: ”Mums vairs nevajag nekādus citus pierādījumus! Tā ir zaimošana!” Sinedrija locekļi piekrita: ”Šis cilvēks ir pelnījis nāvi.” Tie, kas apsargāja Jēzu, spļāva uz viņu, aizsedza viņam seju un sita ar dūrēm, saukdami: ”Ja esi pravietis, pasaki, kurš tevi sita!”
Kad uzausa diena, Jēzu aizveda uz sinedrija zāli. Viņam vēlreiz jautāja: ”Vai tu esi Dieva dēls?” Jēzus atbildēja: ”Jūs sakāt, ka es tas esmu.” Tad tika paziņots, ka Jēzus ir vainīgs Dieva zaimošanā, un viņu aizveda uz romiešu vietvalža Poncija Pilāta pili. Noskaidrosim, kas notika pēc tam!
”Nāk stunda — tā ir jau pienākusi —, kad jūs visi izklīdīsiet pa mājām un pametīsiet mani vienu. Taču es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs.” (Jāņa 16:32)