90. STĀSTS
Jēzus Golgātā tiek sodīts ar nāvi
Virspriesteri aizveda Jēzu pie Poncija Pilāta. Pilāts tiem jautāja: ”Par ko jūs apsūdzat šo cilvēku?” Tie sacīja: ”Viņš apgalvo, ka esot ķēniņš!” Pilāts vaicāja Jēzum: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Jēzus atbildēja: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.”
Pilāts sūtīja Jēzu pie Galilejas valdnieka Hēroda, lai redzētu, vai tas atradīs kaut ko pret Jēzu. Hērods nesaskatīja nekādu pamatu apsūdzībām, tāpēc sūtīja Jēzu atpakaļ pie Pilāta. Tad Pilāts teica ļaudīm: ”Ne man, ne Hērodam nav, par ko apsūdzēt šo cilvēku. Es viņu atbrīvošu.” Pūlis kliedza: ”Viņam jāmirst! Viņam jāmirst!” Kareivji Jēzu pēra ar pletni, pļaukāja un sita. Tie uzlika viņam galvā ērkšķu vainagu un ņirgājās, sakot: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!” Pilāts vēlreiz vērsās pie pūļa: ”Es neesmu atradis neko sliktu pret šo cilvēku.” Bet ļaudis kliedza: ”Pie staba viņu!” Un Pilāts lika Jēzu sodīt ar nāvi.
Kareivji aizveda Jēzu uz vietu, ko sauca par Golgātu, piesita pie staba un pacēla to stāvus. Jēzus vērsās lūgšanā pie Jehovas: ”Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara!” Ļaudis izsmēja Jēzu: ”Ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no staba! Izglāb pats sevi!”
Noziedznieks, kas bija piesists pie blakus staba, sacīja: ”Atceries mani, kad būsi savā valstībā!” Jēzus viņam apsolīja: ”Tu būsi ar mani paradīzē!” Pēcpusdienā visu zemi pārņēma tumsa, kas ilga trīs stundas. Turpat netālu stāvēja daži mācekļi, arī Jēzus māte Marija. Jēzus lūdza Jānim parūpēties par Mariju kā par savu paša māti.
Tad Jēzus teica: ”Viss ir paveikts!” Viņš nolieca galvu un nomira. Tajā pašā mirklī notika spēcīga zemestrīce. Tempļa priekškars, kas atdalīja vissvētāko vietu no svētās vietas, pārplīsa vidū pušu. Kāds virsnieks sacīja: ”Viņš tiešām bija Dieva Dēls!”
”Lai cik ir Dieva solījumu, tie ir piepildījušies ar viņa starpniecību.” (2. Korintiešiem 1:20)