Patiesās pielūgsmes triumfs tuvojas

”Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu.” (CAKARIJAS 14:9)

 1. Ko svaidītie kristieši piedzīvoja 1. pasaules kara laikā, un kā tas bija paredzēts?

PIRMĀ pasaules kara laikā svaidītie kristieši izcieta daudzas grūtības un ieslodzījumus karojošo tautu dēļ. Viņu slavas upuri Jehovam tika nopietni ierobežoti, un viņi nonāca garīgā gūstā. Tas viss bija paredzēts Cakarijas 14:2, kur aprakstīts daudzu tautu uzbrukums Jeruzalemei. Pilsēta šajā pravietojumā ir ’debesu Jeruzāleme’ — Dieva debesu Valstība un vieta, kur atrodas ”Dieva un viņa Jēra tronis”. (Ebrejiem 12:22, 28; 13:14; Atklāsmes 22:3.) Dieva svaidītie uz Zemes pārstāvēja šo pilsētu. Uzticīgie viņu starpā palika dzīvi uzbrukuma laikā un neļāva sevi aizvest gūstā prom ”no pilsētas”.a

2., 3. a) Kā Jehovas pielūgsme triumfē kopš 1919. gada? b) Kādi notikumi risinās kopš 1935. gada?

² Dievam uzticīgie svaidītie 1919. gadā tika atbrīvoti no gūsta un nekavējoties izmantoja miera periodu, kas sekoja karam. Viņi — debesu Jeruzalemes sūtņi — izmantoja lielisko iespēju sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, palīdzot sapulcināt pēdējos no tiem, kas pieder pie 144 000. (Mateja 24:14; 2. Korintiešiem 5:20.) 1931. gadā viņi pieņēma pienācīgu uz Rakstiem balstītu nosaukumu — Jehovas liecinieki. (Jesajas 43:10, 12.)

³ Kopš tā laika svaidītie Dieva liecinieki nekad nav kavējušies pagātnē. Viņus neizdevās apklusināt pat Hitleram un tā nacistiskajai kara mašīnai. Par spīti vajāšanām visā pasaulē, viņu darbs ir nesis augļus visur uz zemeslodes. Īpaši no 1935. gada viņiem pievienojas ”liels pulks” no visām tautām, kā jau bija paredzēts Atklāsmes grāmatā. Arī to veido kristīti, Dievam veltīti kristieši, kas ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra [Jēzus Kristus] asinīs”. (Atklāsmes 7:9, 14.) Taču šie cilvēki nav svaidītie, kas cer dzīvot debesīs. Viņiem ir perspektīva iemantot to, ko zaudēja Ādams un Ieva, proti, būt pilnīgiem cilvēkiem un dzīvot paradīzē uz Zemes. (Psalms 37:29; Mateja 25:34.) Pašreiz pie lielā pulka pieder vairāk nekā pieci miljoni dvēseļu. Patiesā Jehovas pielūgsme triumfē, tomēr tās galīgais triumfs vēl ir nākotnē.

Svešinieki Dieva garīgajā templī

4., 5. a) Kur lielais pulks pielūdz Jehovu? b) Kādas privilēģijas ir šiem cilvēkiem, un kāds pravietojums līdz ar to piepildās?

⁴ Kā bija paredzēts, lielais pulks ”pielūdz [Dievu] dienu un nakti viņa templī”. (Atklāsmes 7:15, NW, zemsvītras piezīme.) Tā kā šie cilvēki nav garīgie izraēlieši un priesteri, Jānis, domājams, redzēja viņus stāvam tempļa ārējā, cittautiešu pagalmā. (1. Pētera 2:5.) Cik dižens ir kļuvis Jehovas garīgais templis, kura teritoriju pilda šie neskaitāmie cilvēki, kas kopā ar garīgā Izraēla atlikumu slavē Dievu!

⁵ Lielais ļaužu pulks nekalpo Dievam stāvoklī, ko simbolizēja iekšējais priesteru pagalms. Šie cilvēki nav pasludināti par taisnīgiem, lai būtu Dieva pieņemtie, garīgie dēli. (Romiešiem 8:1, 15.) Tomēr viņi tic Jēzus izpirkumam, tāpēc viņiem ir nevainojams stāvoklis Jehovas priekšā. Viņi ir pasludināti par taisnīgiem, lai būtu Dieva draugi. (Salīdzināt Jēkaba 2:21, 23.) Arī viņiem ir privilēģija nest patīkamus upurus uz Dieva garīgā altāra. Tātad attiecībā uz šo lielo pulku lieliski piepildās Jesajas 56:6, 7 lasāmais pravietojums: ”Svešiniekus, kas turas pie tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa vārdu, ..Es vadīšu savā svētajā kalnā un iepriecināšu savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie upuŗi un kaujamie upuŗi uz mana altāŗa būs Man patīkami, jo mans nams būs lūgšanas nams visām tautām.”

 6. a) Ko svešinieki upurē? b) Ko viņiem atgādina ūdens tvertne priesteru pagalmā?

⁶ Starp upuriem, kādus šie svešinieki upurē, ir ’lūpu auglis [līdzīgs labi sagatavotiem ēdamiem upuriem], kas Dieva vārdu slavē,’ un pienākums ”labu darīt un dāvanas dot”. (Ebrejiem 13:15, 16.) Arī lielā ūdens tvertne, kas priesteriem bija jālieto, lai mazgātos, ir svarīgs atgādinājums šiem svešiniekiem. Viņiem tāpat garīgi un morāli jāattīrās, kamēr Dieva Raksti viņiem tiek padarīti arvien skaidrāki.

Svētā vieta un tās piederumi

 7. a) Kāda ir lielā pulka attieksme pret svētās priesteru saimes priekšrocībām? b) Kādas papildu privilēģijas ir saņēmuši daži svešinieki?

⁷ Vai svētā vieta un tās piederumi kaut ko nozīmē lielajam svešinieku pulkam? Šie cilvēki, protams, nekad nebūs stāvoklī, ko simbolizēja svētā vieta. Viņi nav piedzimuši no augšas un nav kļuvuši par garīgiem Dieva dēliem ar piederību debesīs. Bet vai tāpēc viņi ir skaudīgi vai nenovīdīgi? Nē. Gluži otrādi, viņi priecājas par savu priekšrocību atbalstīt atlikušos no 144 000, un viņi ļoti augstu vērtē Dieva nodomu pieņemt šos garīgos dēlus, kas kopā ar Kristu padarīs cilvēkus pilnīgus. Lielajam svešinieku pulkam ir ļoti dārga arī nepelnītā laipnība, ar kādu Dievs viņiem dod cerību mūžīgi dzīvot paradīzē uz Zemes. Daļai svešinieku, tāpat kā netinimiem senatnē, ir uzticētas pārraudzības privilēģijas, lai palīdzētu svētajai priesteru saimei.b (Jesajas 61:5.) Dažus no šiem cilvēkiem Jēzus ieceļ ”par valdniekiem [”lieliem-kungiem”, LB-26] pār visu zemi”. (Psalms 45:17.)

8., 9. Kādu labumu lielais pulks gūst, domājot par svētās vietas iekārtojumu?

⁸ Kaut gan lielais svešinieku pulks nekad neieies vietā, kuras pirmtēls bija svētā vieta, viņi var mācīties daudz ko vērtīgu no tās iekārtojuma. Tāpat kā lukturī bija nepieciešams pastāvīgi iepildīt eļļu, tā arī svešiniekiem ir nepieciešams svētais gars, kas viņiem palīdz saprast Dieva Rakstos ietvertās patiesības, kuras arvien lielākā mērā tiek darītas zināmas ar ’uzticīgā un gudrā kalpa’ starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Turklāt Dieva gars viņiem palīdz atsaukties uz aicinājumu: ”Gars un līgava [svaidītais atlikums] saka: ”Nāc!” Un kas to dzird, lai saka: ”Nāc!” Kam slāpst lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17.) Tātad lukturis lielā pulka locekļiem atgādina viņu pienākumu dzīvot tā, lai citi redzētu, ka viņi ir kristieši, kā arī izvairīties no jebkādas nostājas, domām, vārdiem vai rīcības, kas apbēdinātu Dieva svēto garu. (Efeziešiem 4:30.)

⁹ Skatāmās maizes galds lielā pulka locekļiem atgādina, ka garīgās veselības saglabāšanai viņiem regulāri jāuzņem garīgā barība no Bībeles un no ’uzticīgā un gudrā kalpa’ publikācijām. (Mateja 4:4.) Kvēpināmais altāris ir atgādinājums, cik svarīgi ir dedzīgi lūgt Jehovam palīdzību, lai paliktu viņam uzticīgi. (Lūkas 21:36.) Tāpat lūgšanās šiem cilvēkiem būtu neliekuļoti jāpauž slavinājums un pateicība Dievam. (Psalms 106:1.) Kvēpināmais altāris viņiem atgādina arī nepieciešamību slavēt Dievu citādi, piemēram, no visas sirds dziedāt Ķēniņvalsts dziesmas kristiešu sapulcēs un labi sagatavoties, lai dotu sekmīgu ’mutes liecību glābšanai’. (Romiešiem 10:10.)

Patiesā pielūgsme triumfē pilnībā

10. a) Kādas lieliskas nākotnes izredzes mums ir? b) Kam jānotiek vispirms?

¹⁰ Mūsdienās daudzi cilvēki no visām tautām plūst uz Jehovas pielūgsmes namu. (Jesajas 2:2, 3.) To apstiprina Atklāsmes grāmatā 15:4 teiktais: ”Kas tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo tu vien esi svēts; visas tautas nāks tavā priekšā un tevi pielūgs, jo tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.” Cakarijas grāmatas 14. nodaļā ir aprakstīti turpmākie notikumi. Tuvā nākotnē naidīgums, kas ir pārņēmis lielāko daļu cilvēku uz Zemes, sasniegs kulmināciju, kad viņi pēdējo reizi sapulcēsies, lai karotu pret Jeruzalemi — debesu Jeruzalemes pārstāvjiem uz Zemes. Tad Jehova rīkosies. Būdams Dievs Karotājs, viņš ”celsies un cīnīsies pret šīm pagānu tautām”, kas būs iedrīkstējušās uzbrukt. (Cakarijas 14:2, 3.)

11., 12. a) Ko Jehova darīs, kad drīzumā sāksies vispārējs uzbrukums Dieva kalpiem viņa templī? b) Kāds būs Dieva kara iznākums?

¹¹ ”Lūk, kāda būs smagā pārmācība, ko tas Kungs liks sajust visām tautām, kas būs cīnījušās pret Jeruzālemi: viņu miesas satrūdēs, kamēr viņi paši vēl stāvēs uz kājām, viņu acis sāks trūdēt savos dobumos, un viņu mēle satrūdēs viņu mutē. Tai laikā pēc tā Kunga lēmuma viņus visus pēkšņi sagrābs lielas izbailes, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam, kas izraisīs viņu vidū savstarpējas sadursmes.” (Cakarijas 14:12, 13.)

¹² Laiks rādīs, vai šī pārmācība izpaudīsies tiešā vai pārnestā nozīmē. Taču viens ir skaidrs. Kad Dieva ienaidnieki dosies vispārējā uzbrukumā Jehovas kalpiem, viņus apstādinās Dieva visvarenā spēka iespaidīgas izpausmes. Viņu mutes tiks apklusinātas. Būs tā, it kā būtu satrūdējušas šo ienaidnieku mēles, kas runāja izaicinoši. Viņu kopīgais mērķis kļūs neskaidrs viņu acīm, it kā tās būtu satrūdējušas. Viņu fiziskais spēks, kas viņus būs iedrošinājis doties uzbrukumā, izsīks. Apjukumā viņi vērsīsies cits pret citu, un sāksies liela slepkavošana. Tā tiks iznīcināti visi Dieva pielūgsmes ienaidnieki uz Zemes. Beidzot visas tautas būs spiestas atzīt Jehovas augstāko varu pār visu. Būs piepildījies pravietojums: ”Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu.” (Cakarijas 14:9.) Pēc tam Sātans un viņa dēmoni tiks saistīti un sāksies Kristus tūkstoš gadu valdīšana, kuras laikā cilvēci gaida milzīgas svētības. (Atklāsmes 20:1, 2; 21:3, 4.)

Augšāmcelšana uz Zemes

13. Kas būs ”no kopējā tautu daudzuma pāri palikušie”?

¹³ Cakarijas pravietojums turpinās 14. nodaļas 16. pantā: ”Visi no kopējā tautu daudzuma pāri palikušie, kas bija kaŗojuši pret Jeruzālemi, ikgadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, to Kungu Cebaotu, un svinētu Lieveņu svētkus.” Saskaņā ar Bībeli, visi mūsdienās dzīvojošie cilvēki, kas būs dzīvi šīs ļaunās sistēmas beigās un kas tiks atzīti par patiesās pielūgsmes ienaidniekiem, par ”sodu saņems mūžīgu pazušanu”. (2. Tesaloniķiešiem 1:7—9; skatīt arī Mateja 25:31—33, 46.) Viņi netiks celti augšā. Tātad ”pāri palikušie” droši vien būs dažādu tautību cilvēki, kas nomiruši pirms Dieva beidzamā kara un kam Bībelē ir dota cerība uz augšāmcelšanu. ”Nāk stunda,” Jēzus apsolīja, ”kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28, 29.)

14. a) Kas augšāmceltajiem būs jādara, lai iegūtu mūžīgu dzīvi? b) Kas notiks ar visiem, kuri atteiksies veltīt sevi Jehovam un īstenot patieso pielūgsmi?

¹⁴ Visiem šiem augšāmceltajiem kaut kas būs jādara, lai viņu augšāmcelšana izrādītos augšāmcelšana dzīvei un viņi nesaņemtu nelabvēlīgu spriedumu. Šiem cilvēkiem būs jānāk Jehovas tempļa pagalmos uz Zemes un pazemīgi jāveltī sevi Dievam ar Jēzus Kristus starpniecību. Ikviens augšāmceltais, kas atteiksies to darīt, saņems tādu pašu sodu, kāds piemeklēs tagadējās tautas. (Cakarijas 14:18.) Mēs nezinām, cik daudz augšāmcelto ar prieku pievienosies lielajam pulkam un svinēs svētkus, kuru pirmtēls bija Lieveņu svētki. Bet nav šaubu, ka viņu būs daudz, un iznākumā Jehovas lielā garīgā tempļa diženums pieaugs vēl vairāk!

Lieveņu svētku pravietiskais piepildījums

15. a) Kādas bija dažas būtiskas seno izraēliešu Lieveņu svētku iezīmes? b) Kāpēc svētku laikā tika upurēti 70 buļļi?

¹⁵ No senajiem izraēliešiem tika prasīts katru gadu svinēt Lieveņu svētkus. Tie ilga vienu nedēļu un tika atzīmēti ražas novākšanas beigās. Tas bija laiks priekam un pateicībai. Nedēļu ilgi izraēliešiem bija jādzīvo pagaidu nojumēs, kas bija nosegtas ar koku lapām; īpaši tika izmantoti palmu zari. Šie svētki izraēliešiem atgādināja, kā Dievs bija izglābis viņu priekštečus no Ēģiptes un kā viņš par tiem bija rūpējies, kamēr tie dzīvoja būdiņās, 40 gadus klejodami tuksnesī, pirms sasniedza apsolīto zemi. (3. Mozus 23:39—43.) Svētku laikā uz tempļa altāra tika upurēti 70 buļļi. Šī svētku iezīme acīmredzot pravietiski norādīja uz Jēzus Kristus paveikto nevainojamo un pilnīgo darbu, kas glābj dzīvību. Viņa izpirkuma upuris beigu beigās nāks par labu daudziem jo daudziem, kas cēlušies no cilvēces 70 ģimenēm, kuru ciltstēvs bija Noa. (1. Mozus 10:1—29; 4. Mozus 29:12—34; Mateja 20:28.)

16., 17. a) Kad sākās Lieveņu svētku pravietiskais piepildījums, un kā tas turpinājās? b) Kā lielais pulks piedalās svinēšanā?

¹⁶ Seno laiku Lieveņu svētki norādīja uz izpirkto grēcinieku priekpilno sapulcināšanu Jehovas lielajā garīgajā templī. Šo svētku pravietiskais piepildījums iesākās mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad sākās garīgo izraēliešu priekpilnā pulcēšana kristiešu draudzē. (Apustuļu darbi 2:41, 46, 47.) Svaidītie apzinājās, ka viņi ir ’piedzīvotāji’ Sātana pasaulē, jo viņu īstā ”piederība ir debesīs”. (1. Pētera 2:11; Filipiešiem 3:20.) Līksmos svētkus uz laiku pārmāca atkrišana, kuras iznākumā izveidojās kristīgā pasaule. (2. Tesaloniķiešiem 2:1—3.) Tomēr 1919. gadā svētki atsākās: ar prieku tika sapulcināti pēdējie no tiem, kas pieder pie 144 000 garīgo izraēliešu, un pēc tam — daudzu tautību cilvēku liels pulks, par kuru runāts Atklāsmes 7:9.

¹⁷ Lielā pulka locekļi ir parādīti ar palmu zariem rokās — tātad arī viņi līksmi svin pašreizējos Lieveņu svētkus. Būdami Dievam veltīti kristieši, viņi ar prieku piedalās darbā, kas tiek veikts, lai sapulcinātu vairāk cilvēku Jehovas templī. Turklāt viņi ir grēcinieki un tāpēc apzinās, ka viņiem nav tiesību pastāvīgi dzīvot uz Zemes. Tāpat kā tiem, kas tiks celti augšā, viņiem būs jātic Kristus izpirkuma upurim, līdz kamēr Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās viņi būs kļuvuši par pilnīgiem cilvēkiem. (Atklāsmes 20:5.)

18. a) Kas notiks Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās? b) Kā Jehovas patiesā pielūgsme triumfēs galīgi?

¹⁸ Tad Dieva kalpi uz Zemes Dieva priekšā būs pilnīgi cilvēki, kam nav vajadzīgi priesteri debesīs. Būs pienācis laiks, kad Jēzus Kristus ”nodod valstību Dievam un Tēvam”. (1. Korintiešiem 15:24.) Sātans tiks atsvabināts ”uz īsu laiku”, lai pārbaudītu pilnīgos cilvēkus. Visi Dievam neuzticīgie tiks iznīcināti uz mūžiem kopā ar Sātanu un viņa dēmoniem. Tiem, kas paliks uzticīgi, tiks piešķirta mūžīga dzīve. Viņi kļūs par pastāvīgiem paradīzes Zemes iedzīvotājiem. Tā mūsdienu Lieveņu svētki būs lieliski un sekmīgi beigušies. Patiesā pielūgsme būs triumfējusi — par mūžīgu godu Jehovam un nebeidzamu laimi cilvēcei. (Atklāsmes 20:3, 7—10, 14, 15.)

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kāds uzbrukums ”Jeruzalemei” notika pirmā pasaules kara laikā? (Cakarijas 14:2.)

◻ Kas ir noticis ar Dieva tautu kopš 1919. gada?

◻ Kas svin pašreizējos Lieveņu svētkus?

◻ Kā patiesā pielūgsme triumfēs pilnībā?

[Attēls 23. lpp.]

Lieveņu svētku svinēšanā tika izmantoti palmu zari