Meklē mierinājumu pie Jehovas

”Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca [”mierinājums”, NW], lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā.” (ROMIEŠIEM 15:5)

 1. Kāpēc vajadzība pēc mierinājuma kļūst ar katru dienu lielāka?

VAJADZĪBA pēc mierinājuma kļūst ar katru dienu lielāka. Vairāk nekā pirms 1900 gadiem kāds Bībeles rakstītājs teica, ka ”visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes”. (Romiešiem 8:22.) Mūsu laikos nopūtas un sāpes ir bijušas dziļākas nekā jebkad agrāk. Kopš 1. pasaules kara cilvēce ir pieredzējusi vienu krīzi pēc otras — karus, noziegumus un dabas katastrofas, kas bieži ir saistītas ar to, ka cilvēki nepareizi saimnieko uz Zemes. (Atklāsmes 11:18.)

 2. a) Kas ir visvairāk vainojams cilvēces pašreizējās nelaimēs? b) Kāds fakts ir mierinājuma pamatā?

² Kāpēc mūsdienās ir bijis tik daudz ciešanu? Atbilde ir atrodama Bībeles aprakstā par to, kā Sātans tika padzīts no debesīm pēc Ķēniņvalsts nodibināšanas 1914. gadā: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.) Skaidrie pierādījumi par šī pravietojuma piepildīšanos liecina, ka Sātana nekrietnā valdīšana teju teju būs galā. Cik mierinoši ir zināt, ka dzīve uz Zemes drīz atgriezīsies mierīgajā gultnē, kādā tā ritēja pirms dumpja, kurā Sātans iesaistīja pirmos cilvēkus, mūsu senčus!

 3. Kad cilvēkiem nebija nepieciešams mierinājums?

³ Iesākumā cilvēku Radītājs iekārtoja skaistu parku, kur dzīvot pirmajiem diviem cilvēkiem. Parks atradās apvidū, kura nosaukums — Ēdene — nozīmē ’patika’ vai ’prieks’. (1. Mozus 2:8.) Turklāt Ādamam un Ievai bija nevainojama veselība un izredzes nekad nemirt. Padomā par daudzajām darbības sfērām, kurās viņi varēja izkopt savas spējas: tādas bija, piemēram, dārzniecība, māksla, celtniecība, mūzika. Tāpat padomā par neskaitāmajiem radīšanas meistardarbiem, ko viņi būtu varējuši pētīt, pildot uzdevumu pakļaut zemeslodi un pārveidot to par paradīzi. (1. Mozus 1:28.) Tu piekritīsi: Ādama un Ievas dzīvē varēja būt milzum daudz prieka un patikas, nevis nopūtu un sāpju. Viņiem nepavisam nebūtu nepieciešams mierinājums.

4., 5. a) Kāpēc Ādams un Ieva neizturēja paklausības pārbaudi? b) Kā cilvēki nonāca stāvoklī, kurā viņiem ir vajadzīgs mierinājums?

⁴ Taču kaut kas viņiem noteikti bija vajadzīgs: viņiem bija jāveido dziļa mīlestība un atzinība par to, ko bija paveicis laipnais debesu Tēvs. Šādas mīlestības vadīti, cilvēki paklausītu Dievam jebkuros apstākļos. (Salīdzināt Jāņa 14:31.) Diemžēl abi mūsu senči nepaklausīja savam pilntiesīgajam Pavēlniekam Jehovam. Gluži otrādi, viņi pieļāva, ka pār viņiem sāka valdīt nekrietnais kritušais eņģelis, Sātans Velns. Tieši Sātans pamudināja Ievu grēkot un ēst aizliegto augli. Pēc tam sagrēkoja Ādams, arī ēzdams augli no koka, par kuru Dievs bija skaidri brīdinājis: ”Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17.)

⁵ Iznākumā abi grēcinieki sāka lēnām mirt. Paziņodams nāves spriedumu, Dievs teica Ādamam arī šādus vārdus: ”Lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, grūti strādājot, būs maizi ēst visu tavu mūžu. Ērkšķi un dadži lai tev izaug no tās, no lauka augiem tev būs pārtikt.” (1. Mozus 3:17, 18.) Tā Ādams un Ieva zaudēja iespēju pārveidot neiekopto zemi par paradīzi. Pēc izdzīšanas no Ēdenes viņi bija spiesti veltīt visus savus spēkus, lai sagādātu uzturu, vaiga sviedros apstrādājot zemi, kas bija nolādēta. Pirmo cilvēku pēcnācēji mantojumā saņēma grēku un nāvi un tā nonāca stāvoklī, kurā viņiem ir ļoti nepieciešams mierinājums. (Romiešiem 5:12.)

Tiek piepildīts mierinošs solījums

 6. a) Kādu mierinošu solījumu Dievs deva pēc tam, kad cilvēki bija sagrēkojuši? b) Kādu pravietojumu par mierinājumu izteica Lamehs?

⁶ Piespriezdams sodu cilvēku dumpja kūdītājam, Jehova parādīja, ka viņš ir ’Dievs, no kā nāk ieprieca [”mierinājums”, NW]’. (Romiešiem 15:5.) Viņš to darīja, apsolīdams sūtīt ”dzimumu”, kam beigu beigās jāatbrīvo Ādama pēcnācēji no Ādama dumpja briesmīgajām sekām. (1. Mozus 3:15.) Laika gaitā Dievs deva iepriekšējas norādes uz šo atbrīvošanu. Piemēram, Dievs rosināja Lamehu, attālu Ādama pēcnācēju no tā dēla Seta līnijas, izteikt pravietojumu par to, ko paveiks Lameha dēls: ”Šis mums nesīs atpūtu no mūsu pūliņa un mūsu roku darba, kas cēlies no zemes, ko Dievs ir nolādējis.” (1. Mozus 5:29.) Saskaņā ar šo solījumu zēnam tika dots vārds Noa, kas, kā tiek uzskatīts, nozīmē ’atpūta’ vai ’mierinājums’.

7., 8. a) Kāpēc Jehovam kļuva žēl, ka viņš ir radījis cilvēkus, un ko viņš tāpēc nolēma darīt? b) Kādā ziņā Noas paveiktais atbilda viņa vārda nozīmei?

⁷ Pa to laiku Sātanam radās sekotāji debesu eņģeļu vidū. Tie materializējās cilvēku izskatā un ņēma par sievām pievilcīgas sievietes, Ādama pēcnācējas. Šo nedabisko savienību dēļ cilvēku sabiedrība vēl vairāk pagrima un izveidojās bezdievīgu milžu cilts, kas piepildīja zemeslodi ar vardarbību. (1. Mozus 6:1, 2, 4, 11; Jūdas 6.) ”Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū.., tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš savā sirdī ļoti noskuma.” (1. Mozus 6:5, 6.)

⁸ Jehova nolēma iznīcināt toreizējo ļauno pasauli vispārējos plūdos, taču viņš lika Noam pirms tam uzbūvēt šķirstu, lai neietu bojā visa dzīvība. Tā tika izglābti cilvēki un dzīvnieku sugas. Kādu gan atvieglojumu Noa un viņa ģimene izjuta pēc plūdiem, iznākuši no šķirsta uz attīrītas zemes! Cik mierinoši bija atklāt, ka lāsts pār zemi vairs nav spēkā un tāpēc ir daudz vieglāk nodarboties ar lauksaimniecību! Lameha pravietojums neapšaubāmi bija piepildījies, un Noas paveiktais atbilda viņa vārda nozīmei. (1. Mozus 8:21.) Dievs izmantoja savu uzticīgo kalpu Nou, lai sniegtu cilvēkiem zināmu mierinājumu un atpūtu. Tomēr Sātana un viņa ļauno eņģeļu ietekme nebeidzās līdz ar plūdiem, un cilvēki vēl aizvien smagi nopūšas, jo viņus nomāc grēks, slimības un nāve.

Kāds, kas ir lielāks nekā Noa

 9. Kādā ziņā Jēzus Kristus ir aizstāvis un mierinātājs cilvēkiem, kas nožēlo grēkus?

⁹ Visbeidzot, kad bija pagājuši apmēram 4000 gadi cilvēces vēsturē, ieradās apsolītais Dzimums. Dievs Jehova, ko mudināja dziļa mīlestība pret cilvēkiem, sūtīja uz Zemi savu vienpiedzimušo Dēlu, lai tas nomirtu un samaksātu izpirkumu par grēcīgo cilvēci. (Jāņa 3:16.) Jēzus Kristus sniedz milzīgu atvieglojumu grēciniekiem, kas nožēlo savu rīcību un tic tam, ka viņš mira upura nāvē. Visi, kas veltī savu dzīvi Jehovam un kļūst par kristītiem viņa Dēla mācekļiem, izjūt ilgstošu atvieglojumu un mierinājumu. (Mateja 11:28—30; 16:24.) Kaut gan šie cilvēki ir nepilnīgi, viņi rod lielu prieku, ar tīru sirdsapziņu kalpojot Dievam. Cik mierinoši ir zināt, ka viņi tiks atalgoti ar mūžīgu dzīvi, ja vien turpinās ticēt Jēzum! (Jāņa 3:36; Ebrejiem 5:9.) Ja šie cilvēki vājuma dēļ nopietni sagrēko, viņiem ir aizstāvis jeb mierinātājs — augšā celtais Kungs Jēzus Kristus. (1. Jāņa 2:1, 2.) Atzīstoties grēkā un rīkojoties saskaņā ar Rakstiem, lai grēks nekļūtu par ieradumu, viņi gūst atvieglojumu, jo zina, ka ’Dievs ir uzticīgs un taisns un piedod viņu grēku’. (1. Jāņa 1:9; 3:6; Salamana Pamācības 28:13.)

10. Ko mēs mācāmies no brīnumiem, kurus Jēzus darīja, būdams uz Zemes?

¹⁰ Kad Jēzus bija uz Zemes, viņš sagādāja cilvēkiem atvieglinājumu, arī atbrīvodams dēmonu apsēstos, dziedinādams visdažādākās slimības un pieceldams no nāves dārgos mirušos. Tiesa, minētie brīnumi deva tikai īslaicīgu labumu, jo cilvēki, kas šādi tika svētīti, vēlāk tik un tā novecoja un nomira. Taču Jēzus tādā veidā norādīja uz pastāvīgām svētībām, ko viņš nākotnē dos visai cilvēcei. Tagad Jēzus ir varens debesu Ķēniņš, un drīzumā viņš darīs daudz ko vairāk nekā tikai izdzīs dēmonus. Viņš ieslodzīs dēmonus un to vadoni Sātanu ”bezdibenī”, kur tiem būs liegta jebkāda iespēja rīkoties. Tad iesāksies Kristus lieliskā tūkstoš gadu valdīšana. (Lūkas 8:30, 31; Atklāsmes 20:1, 2, 6.)

11. Kāpēc Jēzus sevi nosauca par ’kungu pār sabatu’?

¹¹ Jēzus teica, ka viņš ir ’kungs pār sabatu’, un daudzus no saviem brīnumiem viņš izdarīja sabata dienā. (Mateja 12:8—13; Lūkas 13:14—17; Jāņa 5:15, 16; 9:14.) Kāpēc Jēzus tā rīkojās? Sabats piederēja pie izraēliešiem dotās Dieva bauslības un tāpēc bija ”nākamo labumu ēna”. (Ebrejiem 10:1.) Sešas darba dienas nedēļā mums atgādina par pagājušajiem 6000 gadiem, kad cilvēki ir vergojuši Sātana jūgā. Sabata diena nedēļas beigās liek domāt par patīkamo atpūtu, kādu cilvēki pieredzēs lielākā Noas — Jēzus Kristus — tūkstoš gadu valdīšanas laikā. (Salīdzināt 2. Pētera 3:8.)

12. Kādus mierinošus notikumus mēs varam ar prieku gaidīt?

¹² Kādu gan atvieglojumu izjutīs visi, kas būs pakļauti Kristus varai uz Zemes, kļuvuši pilnīgi brīvi no Sātana kaitīgās ietekmes! Vēl lielāku mierinājumu viņi gūs, kad tiks izdziedināti no savām fiziskajām, emocionālajām un garīgajām kaitēm. (Jesajas 65:17.) Pamēģini iztēloties, kāda sajūsma pārņems šos cilvēkus, kad viņi sāks sveikt dārgos tuviniekus un citus, kas būs piecelti no nāves! Tā Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm”. (Atklāsmes 21:4.) Paklausīgo Dieva Ķēniņvalsts pavalstnieku labā pakāpeniski tiks izmantots Jēzus izpirkuma upuris, līdz viņi sasniegs pilnību un kļūs pavisam brīvi no visām nepatīkamajām Ādama grēka sekām. (Atklāsmes 22:1—5.) Pēc tam Sātans tiks atsvabināts ”uz īsu laiku”. (Atklāsmes 20:3, 7.) Visi cilvēki, kas uzticīgi atbalstīs Jehovas augstāko varu, uz kuru viņam ir pilnas tiesības, tiks atalgoti ar mūžīgu dzīvi. Iedomājies šo neizsakāmo prieku un atvieglojumu — beidzot būt pilnīgi ’atsvabinātiem no iznīcības verdzības’! Tā paklausīgā cilvēce priecāsies par ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)

13. Kāpēc visiem patiesajiem kristiešiem ir vajadzīgs mierinājums, kas nāk no Dieva?

¹³ Bet pagaidām mēs vēl nopūšamies un ciešam sāpes, kas pazīstamas visiem, kuri dzīvo Sātana ļaunajā sistēmā. Aizvien vairāk fizisku slimību un emocionālu traucējumu ietekmē visdažādākos cilvēkus, arī Dievam uzticīgos kristiešus. (Filipiešiem 2:25—27; 1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Turklāt, būdami kristieši, mēs bieži sastopamies ar netaisnīgu izsmieklu un vajāšanām, ko organizē Sātans, jo mēs ’Dievam vairāk klausām nekā cilvēkiem’. (Apustuļu darbi 5:29.) Lai pildītu Dieva gribu un izturētu līdz pat Sātana pasaules beigām, mums ir nepieciešams mierinājums, palīdzība un spēks, kas nāk no Dieva.

Kā ir rodams mierinājums

14. a) Ko Jēzus apsolīja naktī pirms savas nāves? b) Kas ir nepieciešams, lai mēs gūtu pilnu labumu no mierinājuma, ko Dievs dod ar savu svēto garu?

¹⁴ Naktī pirms savas nāves Jēzus paskaidroja uzticīgajiem apustuļiem, ka drīz viņš tos atstās un atgriezīsies pie Tēva. Šie vārdi uztrauca un skumdināja apustuļus. (Jāņa 13:33, 36; 14:27—31.) Apzinoties, ka viņiem arī turpmāk būs vajadzīgs mierinājums, Jēzus apsolīja: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi [”mierinātāju”, NW, zemsvītras piezīme], lai tas būtu pie jums mūžīgi.” (Jāņa 14:16.) Tā Jēzus norādīja uz Dieva svēto garu, kas tika izliets pār Jēzus mācekļiem 50 dienas pēc viņa augšāmcelšanas.a Dieva gars, piemēram, mierināja mācekļus pārbaudījumos un deva viņiem spēku joprojām pildīt Dieva gribu. (Apustuļu darbi 4:31.) Tomēr nebūtu jādomā, ka šādu palīdzību var saņemt automātiski. Lai gūtu no tās pilnu labumu, katram kristietim jāturpina lūgt mierinājumu un palīdzību, ko Dievs dod ar savu svēto garu. (Lūkas 11:13.)

15. Kādi ir daži veidi, kā Jehova mūs mierina?

¹⁵ Dievs mūs mierina arī ar saviem vārdiem, Bībeli. Pāvils rakstīja: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu [”mierinājumu”, NW] smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Tātad mums regulāri jāstudē un jāpārdomā tas, kas rakstīts Bībelē un uz Bībeli balstītās publikācijās. Tāpat mums regulāri jāapmeklē kristiešu sapulces, kur var dzirdēt mierinošas domas no Dieva vārdiem. Viens no galvenajiem šādu sapulču mērķiem ir uzmundrināt citam citu. (Ebrejiem 10:25.)

16. Uz ko mūs būtu jāmudina Dieva mierinošajiem pasākumiem?

¹⁶ Pāvila vēstulē romiešiem tālāk runāts par to, cik labs iznākums ir tad, ja izmantojam Dieva mierinošos pasākumus. ”Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca [”mierinājums”, NW],” rakstīja Pāvils, ”lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā, lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.” (Romiešiem 15:5, 6.) Jā, ja gūsim pilnu labumu no Dieva mierinošajiem pasākumiem, mēs sāksim vairāk līdzināties mūsu drosmīgajam Vadonim — Jēzum Kristum. Tad mēs gribēsim ar savu muti pastāvīgi slavēt Dievu sludināšanā, sapulcēs, personīgās sarunās ar ticības biedriem un lūgšanās.

Smagu pārbaudījumu laikā

17. Kā Jehova mierināja savu Dēlu, un kāds bija iznākums?

¹⁷ Naktī pirms savas mokpilnās nāves Jēzus sāka ”baiļoties” un ’noskuma’. (Mateja 26:37, 38.) Tāpēc viņš pagāja gabaliņu prom no mācekļiem un lūdza savam Tēvam palīdzību. Jēzus tika ”paklausīts, tāpēc ka viņš Dievu turēja godā”. (Ebrejiem 5:7, LB-26.) Bībelē stāstīts, ka ”eņģelis no debesīm [Jēzum] parādījās un viņu stiprināja”. (Lūkas 22:43.) Drosme un vīrišķība, ar kādu Jēzus pēc tam izgāja satikt savus pretiniekus, pierāda, ka Dievs bija mierinājis savu Dēlu visiedarbīgākajā veidā. (Jāņa 18:3—8, 33—38.)

18. a) Kādā savas dzīves posmā apustulis Pāvils sastapās ar īpaši smagiem pārbaudījumiem? b) Kā mēs varam būt par mierinājumu darbīgajiem, līdzjūtīgajiem vecākajiem?

¹⁸ Arī apustuļa Pāvila dzīvē bija smagu pārbaudījumu posmi. Piemēram, Efesā Pāvila kalpošana ritēja ”asarās un pārbaudījumos, ko [viņam bija] sagādājušas jūdu ļaunprātības”. (Apustuļu darbi 20:17—20.) Visbeidzot Pāvils atstāja Efesu, kad dievietes Artemīdas atbalstītāji bija izraisījuši pilsētā nemierus viņa sludināšanas dēļ. (Apustuļu darbi 19:23—29; 20:1.) Kad Pāvils devās ziemeļu virzienā uz Troadas pilsētu, viņam bija smaga sirds arī kāda cita iemesla dēļ. Kādu laiku pirms nemieriem Efesā Pāvils bija saņēmis satraucošu ziņojumu. Nesen nodibinātajā draudzē Korintā notika šķelšanās un tika pieļauta iecietība pret netiklību. Tāpēc no Efesas Pāvils bija uzrakstījis vēstuli, kurā bija devis stingrus aizrādījumus, cerēdams labot situāciju. Tas viņam nebija nācies viegli. ”Lielās bēdās un sirds bailēs un ar daudz asarām es jums esmu rakstījis,” Pāvils vēlāk atklāja otrā vēstulē. (2. Korintiešiem 2:4.) Tāpat kā Pāvilam, arī līdzjūtīgiem vecākajiem nav viegli dot pamācošu padomu un aizrādījumu — daļēji tāpēc, ka viņi labi apzinās paši savas vājības. (Galatiešiem 6:1.) Tāpēc būsim par mierinājumu mūsu vadītājiem, labprāt paklausot viņu mīlestības pilnajiem, uz Bībeli pamatotajiem padomiem. (Ebrejiem 13:17.)

19. Kāpēc Pāvils devās no Troadas uz Maķedoniju, un kas viņam visbeidzot sniedza atvieglojumu?

¹⁹ Uzturēdamies Efesā, Pāvils bija ne tikai uzrakstījis vēstuli brāļiem Korintā, bet arī nosūtījis viņiem palīgā Titu, lai tas vēlāk pastāstītu par korintiešu reakciju uz vēstuli. Pāvils cerēja satikt Titu Troadā. Tur Pāvils tika svētīts ar lieliskām iespējām gatavot mācekļus. Tomēr viņa raizes nemazinājās, jo Tits vēl nebija ieradies. (2. Korintiešiem 2:12, 13.) Tāpēc Pāvils devās uz Maķedoniju, cerot satikties ar Titu tur. Pāvila raizes vairoja arī niknā pretestība viņa darbam. ”Kad nonācām Maķedonijā,” viņš paskaidro, ”mūsu miesai nebija ne mazākās atpūtas, bēdas no visām pusēm: ārā cīņas, iekšā bailes. Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, iepriecināja mūs ar Tita atnākšanu.” (2. Korintiešiem 7:5, 6.) Kāds tas bija atvieglojums, kad Tits beidzot bija klāt un pastāstīja Pāvilam par korintiešu labvēlīgo reakciju uz viņa vēstuli!

20. a) Kādā citā svarīgā veidā Jehova mūs mierina, kā tas bija arī gadījumā ar Pāvilu? b) Kas tiks pārrunāts nākamajā rakstā?

²⁰ Dieva kalpiem mūsdienās ir mierinoši domāt par Pāvila pieredzēto, jo daudzi no viņiem arī sastopas ar pārbaudījumiem, kas liek justies nomāktiem. Jā, ’Dievs, no kā nāk mierinājums’, zina mūsu personīgās vajadzības un var mūs izmantot, lai mēs mierinātu cits citu, — arī Pāvilu taču nomierināja Tita stāstījums par to, ka korintieši ir nožēlojuši savu rīcību. (2. Korintiešiem 7:11—13.) Nākamajā rakstā mēs pārrunāsim, kāda sirsnīga attieksme Pāvilam pēc tam bija pret korintiešiem, un uzzināsim, kā tas mums var palīdzēt prasmīgi dalīties ar citiem mierinājumā no Dieva.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu vari atbildēt?

◻ Kāpēc cilvēcei radās vajadzība pēc mierinājuma?

◻ Kādā ziņā Jēzus ir lielāks nekā Noa?

◻ Kāpēc Jēzus sevi nosauca par ’kungu pār sabatu’?

◻ Kā Dievs mūs mierina?

[Karte/Attēls 10. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Pāvilam bija ļoti mierinoši dzirdēt Tita stāstījumu par korintiešiem

MAĶEDONIJA

Filipi

GRIEĶIJA

Korinta

ĀZIJA

Troada

Efesa