Brāļu mīlestība lai paliek!

”Brāļu mīlestība lai paliek!” (EBREJIEM 13:1)

 1. Ko jūs darītu, lai uzturētu uguni aukstā naktī, un kāds līdzīgs pienākums ir mums visiem?

ĀRĀ ir spelgonis, un gaisa temperatūra strauji krītas. Sasildīties jūsu mājā var vienīgi pie uguns, kas sprēgā kamīnā. No uguns uzturēšanas ir atkarīga dzīvība. Vai jūs mierīgi sēdēsiet un noskatīsieties, kā liesmas izplēn un sarkanīgi kvēlojošās ogles pamazām pārtop blāvos, nedzīvi pelēkos izdedžos? Protams, nē. Nežēlojot spēkus, jūs liksiet klāt kurināmo, lai tikai uguns neapdzistu. Savā ziņā mums visiem ir jādara kaut kas līdzīgs, cenšoties uzturēt daudz svarīgāku ”uguni”, kurai jākuras mūsu sirdī, — mīlestību.

 2. a) Kāpēc var teikt, ka tagad, pēdējos laikos, mīlestība ir atdzisusi? b) Cik svarīga patiesajiem kristiešiem ir mīlestība?

² Kā jau Jēzus ļoti sen paredzēja, mūsu laikos starp cilvēkiem, kas sevi sauc par kristiešiem, mīlestība izdziest. (Mateja 24:12.) Jēzus runāja par vissvarīgāko mīlestības veidu — mīlestību pret Dievu Jehovu un viņa vārdiem, Bībeli. Bet arī citi mīlestības veidi tagad ir sastopami arvien retāk. Bībelē bija paredzēts, ka ”pastarajās dienās” daudzi cilvēki būs ”nemīļi”. (2. Timotejam 3:1—5.) Cik precīzs paredzējums! Visspēcīgāk mīlestībai būtu jāizpaužas ģimenē, taču pat tur varmācība un fiziska spēka lietošana — dažkārt ar šausminošu nežēlību — ir kļuvušas par pierastu parādību. Kaut arī pasaulē valda nemīlīgs morālais klimats, kristiešiem ir pavēlēts ne tikai mīlēt citam citu, bet darīt to pašaizliedzīgi, uzskatīt citus par svarīgākiem nekā viņi paši. Šādai mīlestībai jāizpaužas tik skaidri, ka to varētu ievērot visi cilvēki un mīlestība kļūtu par patiesās kristiešu draudzes atšķirības zīmi. (Jāņa 13:34, 35.)

 3. Kas ir brāļu mīlestība, un ko nozīmē ļaut tai palikt?

³ Apustulis Pāvils izteica Dieva iedvesmotu pavēli: ”Brāļu mīlestība lai paliek!” (Ebrejiem 13:1.) Kādā zinātniskā darbā ir lasāms, ka grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ”brāļu mīlestība” (filadelfia), ”attiecas uz sirsnīgu mīlestību, laipnības parādīšanu, siltām jūtām, palīdzības piedāvāšanu”. Bet ko Pāvils gribēja teikt, norādīdams, ka mums jāļauj šādai mīlestībai palikt? ”Tā nekad nedrīkst atdzist,” sacīts tajā pašā darbā. Tātad nepietiek tikai just mīlestību pret brāļiem; tai ir jāļauj izpausties. Turklāt mums jāpanāk, lai šī mīlestība kļūtu pastāvīga, lai tā nekad neatdzistu. Vai tas nav ļoti grūts uzdevums? Tā tiešām ir, tomēr ar Jehovas gara palīdzību mēs varam attīstīt brālīgu mīlestību un saglabāt to sevī. Apskatīsim trīs veidus, kā likt mūsu sirdī kurties brālīgās mīlestības ugunij.

Esiet līdzcietīgi

 4. Kas ir līdzcietība?

⁴ Ja jūs vēlaties stiprāk mīlēt kristīgos brāļus un māsas, jums vispirms jāspēj just viņiem līdzi, iejusties viņu pārdzīvojumos, ko izraisa grūtības un pārbaudījumi. Tas izriet no apustuļa Pētera vārdiem: ”Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi.” (1. Pētera 3:8.) Šajā pantā lietotais grieķu valodas vārds, kas apzīmē līdzcietības parādīšanu, nozīmē ’ciest līdzi’. Lūk, kā šo vārdu raksturo kāds Bībelē lietotās grieķu valodas speciālists: ”Ar to tiek aprakstīts dvēseles stāvoklis, kāds mums ir, kad mēs iedzīvojamies cita cilvēka izjūtās, it kā tās būtu mūsējās.” Lai to spētu, mums ir nepieciešama līdzjūtība. Kāds uzticams, padzīvojis Jehovas kalpotājs reiz sacīja: ”Līdzjūtība ir jūsu sāpes manā sirdī.”

 5. Kā mēs zinām, ka Jehova ir līdzcietīgs?

⁵ Vai Jehovam piemīt šāda līdzcietība? Visaugstākajā mērā. Piemēram, lūk, ko mēs lasām par viņa tautas, izraēliešu, ciešanām: ”Visās viņu bēdās viņš par tiem bēdājās.” (Jesajas 63:9, LB-26.) Jehova ne tikai redzēja savas tautas likstas; viņš juta tai līdzi. To, cik dziļas ir Jehovas jūtas, labi parāda vārdi, ko viņš pats teica savai tautai un kas pierakstīti Cakarijas 2:12: ”Tas, kurš pieskaras jums, pieskaras manam acs ābolam.” (NW.)a Kāds komentētājs par šo pantu rakstīja: ”Acs ir viena no komplicētākajām un vārākajām konstrukcijām cilvēka ķermenī; un acs zīlīte — atvere, pa kuru ieplūst debesu gaisma, kas mums ļauj redzēt, — ir visjutīgākā un reizē vissvarīgākā šīs konstrukcijas daļa. Nebūtu iespējams vēl labāk izteikt, cik ārkārtīgi maigi Jehova rūpējas par tiem, ko viņš mīl.”

 6. Kā Jēzus Kristus ir parādījis līdzcietību?

⁶ Arī Jēzus vienmēr ir bijis ļoti līdzcietīgs. Ne vienu reizi vien viņam ’iežēlojās sirds’ par slimu un raižu pārņemtu cilvēku sūro likteni. (Marka 1:41; 6:34.) Jēzus norādīja, ka nelaipna izturēšanās pret viņa svaidītajiem sekotājiem viņam liek justies tā, it kā šāda izturēšanās būtu jāpiedzīvo viņam pašam. (Mateja 25:41—46.) Un arī pašreiz, būdams mūsu ”augstais priesteris” debesīs, Jēzus spēj ”līdzi just mūsu vājībām”. (Ebrejiem 4:15.)

 7. Kā mums varētu palīdzēt līdzcietība, ja kāds brālis vai māsa mūs aizkaitina?

⁷ ”Līdzi just mūsu vājībām” — vai tā nav mierinoša doma? Un mēs noteikti vēlamies just līdzi cits citam. Protams, daudz vieglāk ir pievērst uzmanību citu cilvēku vājībām. (Mateja 7:3—5.) Bet nākamreiz, kad kāds brālis vai māsa jūs aizkaitinās, pamēģiniet iztēloties sevi šī cilvēka vietā. Iedomājieties, ka jums ir viņa pagātne, viņa personība un ka jums jācīnās ar viņa trūkumiem. Vai jūs varat būt droši, ka neizdarītu tās pašas kļūdas vai pat vēl sliktākas? Mums būtu nevis jāgaida no citiem pārāk daudz, bet gan jābūt līdzcietīgiem, jo šī īpašība mums palīdzēs būt saprātīgiem kā Jehovam, kas ”piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Psalms 103:14; Jēkaba 3:17, NW.) Jehova zina mūsu ierobežotās iespējas. Viņš nekad neprasa no mums vairāk par to, kas ir mūsu spēkos. (Salīdzināt 1. Ķēniņu 19:5—7.) Būsim arī mēs tikpat līdzcietīgi pret citiem.

 8. Kādai jābūt mūsu attieksmei, kad kāds brālis vai māsa pieredz grūtus pārbaudījumus?

⁸ Pāvils rakstīja, ka draudze ir kā ķermenis, kura dažādajiem locekļiem saskanīgi jāsadarbojas. Viņš piebilda: ”Kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi.” (1. Korintiešiem 12:12—26.) Mums ir jācieš līdzi — jājūt līdzi — tiem, kas pieredz smagus pārbaudījumus. Pirmām kārtām tas jādara vecākajiem. Pāvils rakstīja: ”Kur ir kāds nespēcīgs, un es nebūtu nespēcīgs? Kur kāds krīt grēkā, un mana sirds nedegtu?” (2. Korintiešiem 11:29.) Vecākie un ceļojošie pārraugi šajā ziņā tiecas līdzināties Pāvilam. Viņi cenšas būt līdzcietīgi, uzstājoties ar runām, veicot ganu darbu un pat izskatot tiesas lietas. Pāvils ieteica: ”Raudiet ar tiem, kas raud.” (Romiešiem 12:15.) Ja avis mana, ka gani patiešām ir līdzjūtīgi, saprot citu ierobežotās iespējas un ir gatavi iejusties citu pārdzīvojumos, tās parasti labprātāk pieņem padomus, norādījumus un aizrādījumus. Juzdami šādas rūpes, draudzes locekļi ar prieku apmeklē sapulces, jo ir pārliecināti, ka tajās viņi atradīs ”atvieglojumu savām dvēselēm”. (Mateja 11:29.)

Parādiet atzinību

 9. Kā Jehova parāda, ka viņš atzinīgi novērtē to, kas mūsos ir labs?

⁹ Otrs veids, kā stiprināt brālīgo mīlestību, ir atzinīgi vērtēt citus cilvēkus. Atzinīga attieksme pret citiem mums var būt tikai tad, ja koncentrējamies uz viņu labajām īpašībām un centieniem un tos novērtējam. Tā rīkodamies, mēs sekojam Jehovas piemēram. (Efeziešiem 5:1.) Katru dienu Jehova mums piedod daudzus sīkus grēkus. Viņš piedod pat nopietnus grēkus, ja no sirds tos nožēlojam. Un, reiz piedevis grēkus, Jehova pie tiem vairs nekavējas. (Ecēhiēla 33:14—16.) Psalmu dziedātājs jautāja: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Jehova pievērš galveno uzmanību labajam, ko mēs darām, kalpojot viņam. (Ebrejiem 6:10.)

10. a) Kādas briesmas draud laulātajiem draugiem, ja viņi zaudē savstarpēju atzinību? b) Kā būtu jārīkojas cilvēkam, kura atzinība par dzīvesbiedru ir sākusi mazināties?

¹⁰ Īpaši svarīgi ir sekot Jehovas piemēram ģimenē. Ja vecāki atzinīgi novērtē viens otru, viņi rāda priekšzīmi visai ģimenei. Mūsu laikmetā, kad laulības saites bieži vien tiek ar vieglu roku sarautas, ir ļoti vienkārši izturēties pret dzīvesbiedru nevērīgi, pārspīlēt viņa trūkumus un noniecināt labās īpašības. Bet šāda negatīva domāšana posta laulības dzīvi un padara to par nepatīkamu slogu. Ja jūsu atzinība par laulāto draugu mazinās, pajautājiet sev: ”Vai manai sievai (vai vīram) tiešām nav it nekādu labu īpašību?” Atcerieties, kāpēc jūs savā laikā iemīlējāties un apprecējāties. Vai tiešām visi iemesli mīlēt šo cilvēku ir kaut kur pazuduši? Noteikti nē; tāpēc visiem spēkiem centieties novērtēt labo dzīvesbiedrā un izsakiet savu atzinību vārdos. (Salamana Pamācības 31:28.)

11. No kādas rīcības jāizvairās, lai laulātie draugi varētu mīlēt viens otru neviltoti?

¹¹ Savstarpēja atzinība laulātajiem draugiem palīdz mīlēt vienam otru neviltoti. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 6:6; 1. Pētera 1:22.) Ja laulībā pastāv šāda mīlestība, kuras pamatā ir sirsnīga atzinība, tajā nebūs vietas nežēlībai aiz slēgtām durvīm, vārdiem, kas sāpina un pazemo, ledainai vienaldzībai, kad dienām ilgi netiek pārmīts neviens laipns vai iejūtīgs vārds, un, protams, fiziska spēka izmantošanai. (Efeziešiem 5:28, 29.) Vīrs un sieva, kas atzinīgi novērtē viens otru, arī ciena viens otru. Un viņi to dara ne vien citu cilvēku klātbūtnē, bet vienmēr, kad viņus var redzēt Jehova, — citiem vārdiem, nepārtraukti. (Salamana Pamācības 5:21.)

12. Kāpēc vecākiem jāpauž atzinība par labo, kas ir viņu bērnos?

¹² Arī bērniem ir jājūt, ka viņi tiek novērtēti. Tas nenozīmē, ka vecākiem katrā izdevīgā brīdī bērni nepamatoti jāliela; tomēr bērni būtu jāuzslavē par viņu labajām īpašībām un par to, ko viņi ir izdarījuši, kā nākas. Atcerieties Jehovas piemēru — viņš izteica savu labvēlību Jēzum. (Marka 1:11.) Atcerieties arī to, kādu priekšzīmi rādīja pats Jēzus, ko attēloja ”kungs” kādā līdzībā. Viņš vienlīdz sirsnīgi uzslavēja divus ’godīgus un uzticīgus kalpus’, kaut arī bija atšķirība starp to, kas katram kalpam bija uzticēts, un attiecīgi arī starp to, cik katrs no tiem bija sapelnījis. (Mateja 25:20—23; salīdzināt Mateja 13:23.) Gudri vecāki tāpat atrod veidus, kā izteikt savu prieku par katra bērna neatkārtojamām īpašībām, spējām un sasniegumiem. Bet vecāki cenšas nepiešķirt sasniegumiem tik lielu nozīmi, ka bērni pastāvīgi justos spiesti meklēt iespējas izcelties. Viņi nevēlas, lai bērni augtu aizkaitināti vai bailīgi. (Efeziešiem 6:4; Kolosiešiem 3:21.)

13. Kas it sevišķi cenšas parādīt atzinību katram draudzes loceklim?

¹³ Kristiešu draudzē vecākie un ceļojošie pārraugi it sevišķi cenšas parādīt atzinību katram atsevišķam Dieva ganāmā pulka loceklim. Viņu uzdevums nav viegls, jo viņiem ir arī citi atbildīgi pienākumi — audzināt taisnībā, ar lēnprātīgu garu labot tos, kas ir kļūdījušies, un vajadzības gadījumā dot stingru padomu. Kā šiem vīriešiem izdodas līdzsvaroti pildīt tik dažādus uzdevumus? (Galatiešiem 6:1; 2. Timotejam 3:16.)

14., 15. a) Kāpēc var teikt, ka Pāvilam bija līdzsvarota attieksme pret stingru padomu došanu? b) Kā kristīgi pārraugi var atrast līdzsvaru starp nepieciešamību labot to, kas ir nepareizs, un nepieciešamību uzslavēt citus? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁴ Ārkārtīgi daudz var mācīties no Pāvila. Viņš bija izcils skolotājs, vecākais un gans. Pāvils bija saistīts ar draudzēm, kurās pastāvēja ļoti nopietnas problēmas, un viņš nebijās dot stingru padomu, kad tas bija vajadzīgs. (2. Korintiešiem 7:8—11.) Taču Pāvila kalpošanas pārskats liecina par to, ka nosodījumu viņš lietoja reti — tikai tad, kad tas konkrētajā situācijā bija nepieciešams vai ieteicams. Šādā Pāvila rīcībā izpaudās Dieva gudrība.

¹⁵ Ja vecākā kalpošanu draudzē salīdzinātu ar skaņdarbu, tad norāšana un stingru pamācību izteikšana līdzinātos atsevišķai notij, kas iederas veselumā. Īstajā vietā šī nots skan labi. (Lūkas 17:3; 2. Timotejam 4:2.) Bet ja nu visa dziesma sastāvētu no vienas vienīgas nots, kas atkārtotos atkal un atkal? Tādā gadījumā skaņa pavisam drīz kļūtu neizturama. Arī kristiešu vecākie tiecas pēc tā, lai viņu mācīšanas metodes būtu vispusīgas, daudzveidīgas. Vecākie neaprobežojas ar trūkumu labošanu. Viņu mācības pamatievirze ir pozitīva. Tāpat kā Jēzus Kristus, iejūtīgi vecākie vispirms cenšas saskatīt labo, par ko uzslavēt, nevis vainas, par ko kritizēt. Viņi atzinīgi novērtē pārējo kristiešu pūliņus. Vecākie ir pārliecināti, ka visā visumā ikviens cenšas kalpot Jehovam pēc labākās sirdsapziņas. Un viņi nevilcinās izteikt šo pārliecību vārdos. (Salīdzināt 2. Tesaloniķiešiem 3:4.)

16. Kā Pāvila paustā atzinība un iejūtība ietekmēja citus kristiešus?

¹⁶ Lielākā daļa kristiešu, kam Pāvils kalpoja, noteikti sajuta, ka Pāvils viņus atzinīgi vērtē un ir pret viņiem līdzcietīgs. Kā mēs to zinām? Pievērsiet uzmanību, kāda bija šo kristiešu attieksme pret Pāvilu. Viņi nebaidījās no Pāvila, kaut arī tam bija dotas lielas pilnvaras. Šie kristieši mīlēja Pāvilu un jutās brīvi viņa sabiedrībā. Kad viņš atstāja kādu apvidu, vecākie pat ”metās Pāvilam ap kaklu un to skūpstīja”. (Apustuļu darbi 20:17, 37.) Vecākajiem — un mums visiem — būtu jābūt ļoti pateicīgiem, ka mēs varam mācīties no Pāvila un censties viņam līdzināties. Darīsim to un parādīsim atzinību cits citam.

Laipnības izpausmes

17. Kādu labumu dod laipnības izpausmes draudzē?

¹⁷ Viens no vislabākajiem paņēmieniem, kā stiprināt brālīgo mīlestību, ir parasta laipnības izpausme. Jēzus teica: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Neatkarīgi no tā, vai mēs dodam garīgā vai materiālā ziņā, vai arī ziedojam savu laiku un enerģiju, mēs padarām laimīgus ne tikai citus, bet arī paši sevi. Turklāt laipnība draudzē ātri izplatās. Vienai laipnības izpausmei seko virkne citu. Pavisam drīz brālīgā mīlestība plaukst! (Lūkas 6:38.)

18. Kas ir ”laipnība”, par kuru runāts Mihas 6:8?

¹⁸ Jehova aicināja savu tautu, izraēliešus, parādīt laipnību. Mihas 6:8 mēs lasām: ”Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību [”mīlēt laipnību”, NW] un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” Ko nozīmē ”mīlēt laipnību”? Ebreju valodas vārds, kas šajā pantā lietots laipnības apzīmēšanai (hesed), latviešu valodā ir tulkots arī ar vārdu ”žēlastība”. Kā teikts darbā The Soncino Books of the Bible, šis ebreju vārds ”apzīmē kaut ko aktīvāku nekā abstraktais.. vārds žēlastība. Tas nozīmē ”žēlastību, kas pārvērsta darbos”, personīgu laipnības parādīšanu, turklāt ne tikai nabadzīgajiem un trūcīgajiem, bet visiem cilvēkiem.” Kāds cits speciālists norāda, ka hesed nozīmē ”mīlestību, kas pārvērsta rīcībā”.

19. a) Ko mēs paši varētu darīt, lai parādītu laipnību citiem draudzes locekļiem? b) Pastāstiet kādu gadījumu, kad jūs esat izjutuši brālīgu mīlestību.

¹⁹ Brālīgā mīlestība nav kaut kas teorētisks, abstrakts. Tā ir konkrēta un reāla. Tāpēc meklējiet iespējas parādīt laipnību brāļiem un māsām. Esiet kā Jēzus, kas ne vienmēr gaidīja, kamēr cilvēki griezīsies pie viņa pēc palīdzības, bet bieži pats rīkojās pirmais. (Lūkas 7:12—16.) It īpaši domājiet par tiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk. Varbūt ir jāaiziet ciemos pie kāda padzīvojuša vai nespēcīga cilvēka vai jāpalīdz viņam kaut ko atnest? Varbūt kādam bārenim ir nepieciešams laiks un uzmanība? Varbūt nomāktam cilvēkam ir vajadzīgs kāds, kas viņu uzklausa vai pasaka pāris mierinošu vārdu? Cik tas ir mūsu spēkos, atvēlēsim laiku šādām laipnības izpausmēm. (Ījaba 29:12; 1. Tesaloniķiešiem 5:14; Jēkaba 1:27.) Un nekad neaizmirsīsim, ka draudzē, ko veido nepilnīgi cilvēki, viena no būtiskākajām laipnības izpausmēm ir piedošana — mums jāatbrīvojas no aizvainojuma, arī tad, ja ir pamatots iemesls sūdzēties. (Kolosiešiem 3:13.) Ja būsim gatavi piedot citiem, draudzē nesāksies šķelšanās, ļauna prāta turēšana un naidošanās — tas viss var būt kā auksta ūdens šalts, kas apslāpē brālīgās mīlestības liesmas.

20. Kādā veidā mums visiem pastāvīgi jāpārbauda sevi?

²⁰ Būsim visi apņēmības pilni uzturēt ļoti svarīgo mīlestības uguni dzīvu savā sirdī. Pastāvīgi pārbaudīsim sevi. Vai mēs esam līdzcietīgi pret citiem? Vai atzinīgi viņus novērtējam? Vai parādām viņiem laipnību? Ja mēs to darīsim, brāļu saime varēs sildīties pie mīlestības uguns, lai arī cik auksta un nemīlīga kļūtu šī pasaule. Tāpēc darīsim visu iespējamo, ’lai brāļu mīlestība paliek’ — tagad un mūžīgi! (Ebrejiem 13:1.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs domājat?

◻ Kas ir brāļu mīlestība, un kāpēc mums jāļauj tai palikt?

◻ Kā līdzcietība mums palīdz saglabāt brālīgo mīlestību?

◻ Kāda nozīme brālīgajā mīlestībā ir atzinībai?

◻ Kā laipnības izpausmes palīdz brālīgajai mīlestībai plaukt kristiešu draudzē?

[Papildmateriāls 16. lpp.]

Mīlestība darbībā

Pirms dažiem gadiem kāds cilvēks, kas jau zināmu laiku bija studējis Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem, vēl aizvien bija diezgan skeptiski noskaņots jautājumā par brālīgo mīlestību. Viņš zināja, ka Jēzus ir teicis: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Bet viņam bija grūti noticēt šiem vārdiem. Beidzot pienāca diena, kad šis cilvēks pats pārliecinājās par to, kā kristīgā mīlestība izpaužas dzīvē.

Kaut gan šis Bībeles skolnieks varēja pārvietoties tikai invalīdu ratiņos, viņš bija devies ceļojumā un atradās tālu no mājām. Ceļojuma laikā viņš apmeklēja draudzes sapulci Beitlahmā (Izraēla). Tur kāds arābu tautības liecinieks uzaicināja citu tūristu, arī Jehovas liecinieku, pārnakšņot pie viņa ģimenes, un tika ielūgts arī minētais Bībeles skolnieks. Pirms gulētiešanas Bībeles skolnieks palūdza namatēvam atļauju rīta pusē iziet verandā un pavērot saullēktu. Taču mājas saimnieks viņam to stingri noliedza. Nākamajā dienā arābu brālis paskaidroja savas rīcības iemeslu. Ar tulka palīdzību brālis pastāstīja, ka tad, ja kaimiņi būtu uzzinājuši, ka pie viņa ir ieradušies ebreju izcelsmes ciemiņi — un Bībeles skolnieks bija ebreju izcelsmes —, šie kaimiņi būtu nodedzinājuši viņa māju līdz pamatiem kopā ar viņu pašu un viņa ģimeni. Apjukušais Bībeles students jautāja: ”Kāpēc tad jūs tā riskējāt?” Arābu brālis palūkojās viņam acīs un bez tulka palīdzības vienkārši teica: ”Jāņa 13:35.”

Bībeles skolnieku dziļi ietekmēja tas, cik reāla ir brālīgā mīlestība. Pēc neilga laika viņš tika kristīts.

[Attēls 18. lpp.]

Tā kā apustulis Pāvils bija draudzīgs un atzinīgi vērtēja citus, cilvēki jutās brīvi viņa sabiedrībā