Palīdzība un stiprinājums, ko piedāvā kristiešu draudze

POPIJUa, kādu mazliet vairāk nekā 20 gadu vecu sievieti, nomāca saspīlētas attiecības ģimenē un labas domu apmaiņas trūkums ar viņas vecākiem. Reiz šī sieviete izrunājās par savām problēmām ar kristiešu draudzes vecāko un tā sievu, un vēlāk viņa tiem rakstīja: ”Liels paldies, ka atradāt laiku ar mani parunāties. Jūs nevarat iedomāties, cik daudz man nozīmē jūsu interese par mani. Esmu pateicīga Jehovam par to, ka viņš ir devis cilvēkus, kuriem es varu uzticēties un ar kuriem varu runāt.”

Tulai, divu pusauga bērnu mātei, kas nesen bija kļuvusi par atraitni, bija jācīnās ar mokošām emocionālām un materiālām problēmām. Viņu un viņas bērnus stiprināja tas, ka viņus regulāri apciemoja kāds precēts pāris no kristiešu draudzes. Kad Tula bija veiksmīgi pārvarējusi grūtības, viņa šiem kristiešiem aizsūtīja kartīti, kurā rakstīja: ”Es jūs vienmēr pieminu savās lūgšanās. Es atceros daudzās reizes, kad jūs bijāt blakus un mani atbalstījāt.”

Vai jūs kādreiz jūtaties ”grūtsirdīgi” to problēmu dēļ, kuras sagādā šī pasaule? (Mateja 11:28.) Vai jums ir gadījies pieredzēt sāpes, ko izraisa ’laiks un apstākļi’? (Salamans Mācītājs 9:11.) Tādā gadījumā jūs neesat vieni paši. Bet jūs varat atrast reālu palīdzību Jehovas liecinieku kristīgajā draudzē, kā to jau ir atraduši tūkstošiem nomāktu cilvēku. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils rakstīja, ka daži ticības biedri viņam sniedza ”spēcinošu palīdzību”. (Kolosiešiem 4:10, 11, NW.) Jūs varat izjust kaut ko līdzīgu.

Atbalsts un palīdzība

Kristiešu grieķu rakstos ar vārdu ”draudze” ir tulkots grieķu valodas vārds ekklēsia, kas apzīmē kopā sapulcinātu cilvēku grupu. Šajā vārdā ir ietvertas domas par solidaritāti un savstarpēju atbalstu.

Kristiešu draudze aizstāv Dieva vārdu patiesību un pauž labo vēsti par viņa Valstību. (1. Timotejam 3:15; 1. Pētera 2:9.) Bet tāpat draudze piedāvā garīgu atbalstu un palīdzību visiem, kas ar to ir saistīti. Draudzē var atrast mīlošus, ieinteresētus un gādīgus draugus, kas ir gatavi labprāt sniegt palīdzību un mierinājumu grūtā brīdī. (2. Korintiešiem 7:5—7.)

Jehovas kalpi vienmēr ir varējuši patverties viņa draudzē. Psalmu sacerētājs rakstīja, ka starp cilvēkiem no Dieva tautas viņš izjuta prieku un jutās drošībā. (Psalms 27:4, 5; 55:15; 122:1.) Līdzīgi ir mūsdienās — kristiešu draudzē pulcējas ticības biedri, kas cits citu uzmundrina un iedrošina. (Salamana Pamācības 13:20; Romiešiem 1:11, 12.)

Draudzes locekļi tiek mudināti ’darīt labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem’. (Galatiešiem 6:10.) Viņi apgūst uz Bībeli balstītas zināšanas, kas viņos izraisa vēlēšanos paust brālīgu mīlestību un sirsnīgu pieķeršanos cits citam. (Romiešiem 12:10; 1. Pētera 3:8.) Garīgie brāļi un māsas draudzē cenšas būt laipni, miermīlīgi un no sirds līdzjūtīgi. (Efeziešiem 4:3.) Viņu kalpošana nav formāla, viņi ar mīlestību rūpējas par citiem. (Jēkaba 1:27.)

Tāpēc tie, kuru spēki ir izsīkuši, draudzē var atrast sirsnīgu, ģimenei raksturīgu gaisotni. (Marka 10:29, 30.) Sajūta, ka viņi pieder pie saliedētas grupas, kuras locekļi mīl cits citu, viņus stiprina. (Psalms 133:1—3.) Ar draudzes starpniecību ”uzticīgais un gudrais kalps” sagādā vērtīgu garīgo ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45.)

Palīdzība, ko sniedz mīlošie pārraugi

Kristiešu draudzes locekļiem ir pamats domāt, ka draudzē viņi sastaps mīlošus, saprotošus un prasmīgus ganus, kas var sniegt garīgu atbalstu un uzmundrinājumu. Gani ar šādām īpašībām ir kā ”patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu”. (Jesajas 32:1, 2.) Ar garu ieceltie vecākie jeb pārraugi rūpējas par avīm līdzīgajiem cilvēkiem, kas pieder pie Dieva tautas, uzmundrina slimos un nomāktos un cenšas palīdzēt tiem, kas ir kļūdījušies. (Psalms 100:3; 1. Pētera 5:2, 3.)

Protams, draudzes vecākie nav mediķi, un viņi nespēj izārstēt ticības biedru fiziskās un psihiskās slimības. Šajā sistēmā slimajiem joprojām ’vajag ārsta’. (Lūkas 5:31.) Tomēr gani var palīdzēt garīgā ziņā. (Jēkaba 5:14, 15.) Kad vien iespējams, vecākie rūpējas par to, lai tiktu sniegta arī cita veida palīdzība. (Jēkaba 2:15, 16.)

Kas ir izveidojis šādu mīlestības pilnu iekārtojumu? Tas ir pats Dievs Jehova! Pravietis Ecēhiēls attēloja Jehovu sakām: ”Es pats tagad rūpēšos par savām avīm un gādāšu par tām.. centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas.. Es pats būšu savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu.” Dievs rūpējas arī par novārgušām un nespēcīgām avīm. (Ecēhiēla 34:11, 12, 15, 16.)

Reāla palīdzība īstā laikā

Vai kristiešu draudzē patiešām var saņemt reālu palīdzību? Jā, var, un tālāk minētie piemēri parāda, cik dažādās situācijās draudze var palīdzēt.

◆ Tuva cilvēka nāve. Ar hronisku slimību nomira Annas vīrs. ”Kopš tā laika es jo sevišķi izjūtu sirsnīgu brāļu saimes mīlestību,” viņa stāsta. ”Ticības biedri mani pastāvīgi atbalsta un uzmundrina ar laipniem vārdiem un sirsnīgiem apskāvieniem, tāpēc es joprojām turos un neesmu nolaidusi rokas, un par to es pateicos Jehovam. Ticības biedru mīlestība man ir liels atspaids, tā mani neizsakāmi uzmundrina un ļauj izjust maigas rūpes.” Varbūt arī jums ir nācies sāpīgi pārdzīvot tuva cilvēka nāvi. Tādās reizēs draudzes locekļi var sniegt tik nepieciešamo mierinājumu un emocionālo atbalstu.

◆ Slimība. Arturs, ceļojošais pārraugs no Polijas, regulāri apmeklēja draudzes Centrālajā Āzijā, stiprinādams tās garīgi. Reiz šāda apmeklējuma laikā viņš smagi saslima, un atveseļošanās gaitā radās nopietni sarežģījumi. ”Es vēlos pastāstīt, kā brāļi un māsas [kādā pilsētā Kazahstānā] rūpējās par mani,” Arturs atceras ar dziļu pateicību. ”Brāļi un māsas, no kuriem daudzus es nemaz nepazinu, un pat ieinteresēti cilvēki nesa man naudu, ēdamo un zāles. [..] Un viņi to darīja ar lielāko prieku.”

Arturs turpina: ”Iedomājieties, kā es jutos, kad saņēmu aploksni, kurā bija nedaudz naudas un šāda vēstule: ”Dārgais brāli, sūtu tev sirsnīgus sveicienus. Mamma man iedeva naudu saldējumam, bet es nolēmu to atdot tev, jo tev vajag zāles. Veseļojies drīz. Jehovam mēs būsim vajadzīgi vēl ilgi. Visu labu. Un pastāsti mums vēl kaut ko interesantu un pamācošu. Vova.”” Kā redzams no šī gadījuma, palīdzību un stiprinājumu slimības laikā var sniegt gan jauni, gan veci draudzes locekļi. (Filipiešiem 2:25—29.)

◆ Depresija. Terija ļoti vēlējās būt pioniere — pilnas slodzes Valstības sludinātāja. Taču radušos grūtību dēļ viņai bija jāpārtrauc pionieres kalpošana. ”Mani māca spēcīga vainas apziņa par to, ka es mēģināju kalpot par pionieri, bet neizturēju pat gadu,” viņa saka. Terija nepamatoti domāja, ka Jehovas labvēlība ir atkarīga tikai no tā, cik daudz cilvēks padara kalpošanā. (Pretstatīt Marka 12:41—44.) Viņa kļuva nomākta un noslēdzās sevī. Bet tad viņa saņēma vērtīgu palīdzību no draudzes locekļiem.

Terija atceras: ”Kāda gados vecāka pioniere labprāt bija gatava palīdzēt un uzklausīja mani, kad es viņai stāstīju par savām izjūtām. Iedama prom no viņas, es jutos tā, it kā man akmens būtu novēlies no sirds. Arī pēc tam šī pioniere un viņas vīrs, kas ir draudzes vecākais, man daudz palīdzēja. Katru dienu viņi man zvanīja un vaicāja, kā es jūtos. [..] Dažreiz es drīkstēju piedalīties viņu ģimenes studijās, un no tām esmu mācījusies, cik svarīgi ir saglabāt ciešas attiecības ģimenes locekļu starpā.”

Nav nekas neparasts, ka daudzi cilvēki — arī kristieši, kas veltījuši sevi Dievam, — ieslīgst depresijā, jūtas nomākti un vientuļi. Cik brīnišķīgi, ka Dieva tautas draudzē ir cilvēki, kas ir gatavi sniegt mīlestības pilnu, nesavtīgu palīdzību! (1. Tesaloniķiešiem 5:14.)

◆ Dabas katastrofas un nelaimes gadījumi. Pamēģiniet iztēloties sevi situācijā, kādā nonāca kādas ģimenes locekļi, kas zaudēja visu savu mantību, jo nodega viņu māja. Drīz viņi pieredzēja, kā paši izteicās, ”kaut ko ļoti uzmundrinošu, kas vienmēr paliks mūsu atmiņā un kas mums palīdzēja vēl skaidrāk saprast, ka Jehovas tautā valda patiesa mīlestība”. Cietusī ģimene stāsta: ”Gandrīz nekavējoties mums sāka zvanīt garīgie brāļi un māsas, kas mūs uzmundrināja un izteica līdzjūtību. Telefons zvanīja tikpat kā nepārtraukti. Visi parādīja patiesu gādību un mīlestību, un tas bija tik aizkustinoši, ka mums bija jāraud aiz pateicības.”

Pēc neilga laika draudzes vecākie noorganizēja lielu grupu brāļu, kas dažās dienās uzcēla šai ģimenei jaunu māju. Kāda kaimiņiene izsaucās: ”Tas tikai ir kaut kas! Tur strādā visdažādākie cilvēki — vīrieši, sievietes, melnie un spāņi!” Šajā notikumā skaidri izpaudās brālīgā mīlestība. (Jāņa 13:35.)

Kristieši uzdāvināja šai ģimenei arī drēbes, pārtiku un naudu. Ģimenes galva saka: ”Tas notika ap Ziemassvētkiem, kad visi cilvēki dod dāvanas, bet mēs pavisam godīgi varam teikt, ka neviens cits neizjuta pret sevi tādu neliekuļotu, pāri malām plūstošu devīgumu kā mēs.” Ģimenes locekļi piebilst: ”Atmiņas par ugunsgrēku pamazām izbālē, un to vietā stājas dārgas atmiņas par laipnības izpausmēm un labiem draugiem. Mēs esam pateicīgi mūsu mīlošajam debesu Tēvam Jehovam par to, ka uz zemes ir šāda brīnišķīga, vienota brāļu saime, un mums ir liels prieks piederēt pie tās.”

Protams, katru reizi, kad notiek līdzīga traģēdija, nav iespējams palīdzēt cietušajiem tik lielā mērā, un tas arī netiek gaidīts. Tomēr tikko aprakstītais gadījums labi parāda, kādu atbalstu var sniegt draudze.

Gudrība no augšas

Daudzi kristiešu draudzē ir atraduši vēl kādu palīdzības un spēka avotu. Kas tas ir? Tās ir publikācijas, ko sagatavo ”uzticīgais un gudrais kalps”. Starp šīm publikācijām izceļas žurnāli Sargtornis un Atmostieties!. Tajos ietvertā informācija galvenokārt ir balstīta uz dievišķo gudrību, kas atrodama Bībelē, tāpēc tajos ir lasāmi vērtīgi padomi un praktiskas pamācības. (Psalms 119:105.) Uz Rakstiem balstīto informāciju papildina rūpīgi pārbaudīti un autoritatīvi materiāli par tādiem jautājumiem kā depresija, cietsirdīgas rīcības seku pārvarēšana, dažādas sociālas un ekonomiskas problēmas, jauniešu problēmas un jaunattīstības zemēm raksturīgas grūtības. Vissvarīgākais ir tas, ka šajās publikācijās tiek aizstāvēts dievišķais dzīves ceļš — labākais dzīves ceļš. (Jesajas 30:20, 21.)

Katru gadu Sargtorņa biedrība saņem tūkstošiem pateicības vēstuļu. Piemēram, izlasījis žurnālā Atmostieties! rakstu par pašnāvībām, kāds jauns vīrietis no Krievijas rakstīja: ”Tā kā es bieži slīgstu depresijā, ..es daudzkārt esmu domājis par pašnāvību. Šis raksts nostiprināja manu paļāvību uz to, ka Dievs man palīdzēs atrisināt problēmas. Viņš vēlas, lai es dzīvotu. Esmu viņam pateicīgs par atbalstu, ko saņēmu ar šī raksta palīdzību.”

Ja nelaimes, ar kurām ik brīdi jāsastopas pasaulē, šķiet nepārvaramas, jūs varat nešaubīties, ka kristiešu draudzē ir atrodams drošs patvērums. Ja jūtat, ka šajā sistēmā, ko mīlestības trūkuma dēļ var salīdzināt ar izkaltušu tuksneša zemi, jūs zaudējat spēkus, tad meklējiet Jehovas organizāciju — tā jums būs kā spirdzinoša oāze. Jūs saņemsiet palīdzību, un tad jūs droši vien jutīsieties līdzīgi kristietei, kas nenolaida rokas, kad viņas vīru bija piemeklējusi smaga slimība, un vēlāk rakstīja: ”Mēs izjutām tādu mīlestību un rūpes, ka es jutos tā, it kā Jehova būtu paņēmis mūs rokā un iznesis cauri šiem pārbaudījumiem. Cik pateicīga es esmu, ka piederu pie Jehovas diženās organizācijas!”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 26. lpp.]

Mēs varam sniegt palīdzību un stiprinājumu tiem, kas ir slimi, kas ir zaudējuši tuvinieku, kā arī citiem