Dieva viedoklis par morālo tīrību

”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (JESAJAS 48:17)

1., 2. a) Kāds viedoklis par seksuālām attiecībām ir populārs? b) Kāds ir kristiešu viedoklis par morāles jautājumiem?

MŪSDIENĀS daudzviet pasaulē tikumības normas ir personiskas izvēles jautājums. Dzimumtuvība tiek uzskatīta par dabiskām cilvēku attiecībām, kas pieļaujamas arī ārpus laulības. Kā uzskata daudzi cilvēki, katrs pats var lemt, kā rīkoties, ja vien viņš ar savu rīcību nevienam nenodara pāri. Populārs ir viedoklis, ka neviens nedrīkst nosodīt cilvēku par viņa morālajiem uzskatiem, it sevišķi par viņa uzskatiem intīmos jautājumos.

² Cilvēki, kas iepazinuši Jehovu, domā citādi. Viņi labprāt ievēro norādījumus, kas doti Bībelē, jo viņi mīl Jehovu un vēlas iepriecināt savu Radītāju. Viņi saprot, ka Jehova viņus mīl un dod norādījumus, kas viņiem nāk par labu un dara viņus laimīgus. (Jesajas 48:17.) Dievs ir visas dzīvības avots, tāpēc cilvēkiem ir jāņem vērā Dieva norādījumi, it īpaši norādījumi jautājumā, kas ir tik cieši saistīts ar dzīvības turpināšanu.

Radītāja dota dāvana

 3. Kāds uzskats par dzimumattiecībām ir mācīts daudziem kristīgo baznīcu locekļiem, un vai šis uzskats saskan ar to, kas teikts Bībelē?

³ Kristīgo baznīcu viedoklis reizēm ir bijis gluži pretējs tam viedoklim, kāds izplatīts mūsdienu laicīgajā sabiedrībā, — dažas baznīcas cilvēkiem ir mācījušas, ka dzimumattiecības ir kaut kas apkaunojošs, ka tās ir grēks un ka ”pirmo grēku” izdarīja Ieva, kad viņa Ēdenes dārzā pavedināja Ādamu. Šāds uzskats ir pretrunā ar Rakstiem. Bībelē Ādams un Ieva ir saukti par vīru un sievu. (1. Mozus 2:25.) Dievs norādīja, ka Ādamam un Ievai būs bērni, sacīdams: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi.” (1. Mozus 1:28.) Būtu nesaprātīgi pavēlēt Ādamam un Ievai radīt pēcnācējus un pēc tam abus sodīt par šīs pavēles izpildīšanu. (Psalms 19:9.)

 4. Ar kādu nolūku Dievs radījis cilvēkos tieksmi pēc fiziskas tuvības?

⁴ Norādījums, kas tika dots Ādamam un Ievai un vēlāk tika atkārtots Noam un viņa dēliem, ļauj saprast, ka dzimumdzīves galvenais mērķis ir pēcnācēju radīšana. (1. Mozus 9:1.) Tomēr Dieva Rakstos nav teikts, ka Dieva kalpu laulībā dzimumattiecības ir pieļaujamas vienīgi bērnu radīšanai. Vīra un sievas fiziskā tuvība ļauj apmierināt viņu emocionālās un fiziskās vajadzības un sagādā laulātajiem draugiem patiesu baudu. Dzimummīlestība ir dzīvesbiedru mīlestības visintīmākā izpausme. (1. Mozus 26:8, 9; Salamana Pamācības 5:18, 19; 1. Korintiešiem 7:3—5.)

Dieva noteikti ierobežojumi

 5. Kādus ierobežojumus Dievs ir noteicis dzimumtieksmes apmierināšanā?

⁵ Dzimumtieksme ir dāvana, ko cilvēkiem devis Dievs, tomēr tās apmierināšanai ir savas robežas. Savaldība šajā ziņā vajadzīga pat vīra un sievas attiecībās. (Efeziešiem 5:28—30; 1. Pētera 3:1, 7.) Bet dzimumattiecības ārpus laulības nav pieļaujamas vispār — tas Bībelē ir pateikts ļoti skaidri. Bauslībā, ko Dievs deva Izraēla tautai, bija sacīts: ”Tev nebūs laulību pārkāpt.” (2. Mozus 20:14.) Jēzus laulības pārkāpšanu minēja, kad viņš runāja par ”ļaunām domām”, kas ieperinās sirdī un apgāna cilvēku. (Marka 7:21, 22.) Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, aicināja Korintas kristiešus: ”Bēdziet no netiklības!” (1. Korintiešiem 6:18, JD.) Un Vēstulē ebrejiem viņš rakstīja: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4.)

 6. Kas Bībelē tiek apzīmēts ar vārdu ”netiklība”?

⁶ Ar vārdu ”netiklība” šajos pantos tulkots grieķu porneia, ar kuru reizēm ir apzīmētas neprecētu cilvēku dzimumattiecības. (1. Korintiešiem 6:9.) Bet tādās vietās kā Mateja 5:32 un 19:9 šis vārds lietots plašākā nozīmē — ar to tiek apzīmētas arī ārpuslaulības dzimumattiecības, incests un sodomija. Vārdu porneia var attiecināt uz tādiem neprecētu cilvēku dzimumtieksmes apmierināšanas veidiem kā orālais un anālais sekss un darbības ar otras personas dzimumorgāniem. Dieva Rakstos viss tikko minētais ir tieši vai netieši nosodīts. (3. Mozus 20:10, 13, 15, 16; Romiešiem 1:24, 26, 27, 32.)a

Ko dod Dieva noteikto morāles normu ievērošana

 7. Ko dod morāla tīrība?

⁷ Nepilnīgiem cilvēkiem nav viegli ievērot Jehovas noteiktās tikumības normas. Slavenais 12. gadsimta ebreju filozofs Maimonīds rakstīja, ka ”no visiem Toras [Mozus bauslības] aizliegumiem visgrūtāk ir ievērot aizliegumu, kas attiecas uz neatļautām savienībām un netikumīgām dzimumattiecībām”. Bet, ja mēs paklausām Dieva dotajiem norādījumiem, mēs ļoti daudz iegūstam. (Jesajas 48:18.) Piemēram, mēs sevi pasargājam no seksuāli transmisīvām slimībām, no kurām dažas ir neārstējamas un var izraisīt nāvi.b Dieva norādījumu ievērošana nozīmē arī to, ka bērni nedzimst ārpus laulības. Turklāt, dzīvojot saskaņā ar dievišķo gudrību, mēs saglabājam tīru sirdsapziņu. Tas savukārt stiprina pašcieņu un palīdz iemantot mūsu radinieku, dzīvesbiedra, bērnu, kristīgo brāļu un māsu, kā arī daudzu citu cilvēku cieņu. Dieva noteikto normu ievērošana mums palīdz izveidot saprātīgu viedokli par dzimumdzīvi, un tas ievērojami vairo laimi laulībā. Kāda kristiete rakstīja, ko viņa par to domā: ”Patiesība, kas atrodama Dieva vārdos, nodrošina vislabāko aizsardzību. Es ļoti vēlos apprecēties, un, kad tas notiks, kristietim, ar kuru es precēšos, es ar lepnumu varēšu teikt, ka esmu saglabājusi nevainību.”

 8. Kā mēs ar savu tikumīgo dzīvesveidu varam atbalstīt tīro pielūgsmi?

⁸ Dzīvojot tikumīgi, mēs varam atspēkot daudzus nepareizus priekšstatus par tīro pielūgsmi un pamudināt cilvēkus interesēties par Dievu, kam mēs kalpojam. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundaŗus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pētera 2:12.) Daudzi cilvēki, kas nekalpo Jehovam, droši vien neizsakās atzinīgi par mūsu tikumīgo dzīvesveidu un nepiekrīt mūsu morālajiem uzskatiem, taču mēs varam nešaubīties, ka mūsu debesu Tēvs zina, kāds ir mūsu dzīvesveids, atbalsta mūsu morālos uzskatus un priecājas par to, ka mēs ievērojam viņa norādījumus. (Salamana Pamācības 27:11; Ebrejiem 4:13.)

 9. Kāpēc mums jāpaļaujas uz Dieva likumiem arī tad, ja mēs visā pilnībā neizprotam to nolūku? Miniet piemēru.

⁹ Ja mēs ticam Dievam, mēs paļaujamies uz to, ka viņš vislabāk zina, kas mums nāk par labu, kaut arī mēs varbūt neizprotam visus iemeslus, kāpēc viņš ir devis kādu norādījumu. Mozus bauslībā bija vairāki likumi par militāras nometnes iekārtošanu, un vienā no tiem bija prasīts aprakt izkārnījumus ārpus nometnes. (5. Mozus 23:14, 15.) Iespējams, izraēlieši bija neizpratnē par šādu prasību, un daži varbūt uzskatīja to par nevajadzīgu. Bet mūsdienu medicīnas atklājumi ļauj saprast, ka šis likums palīdzēja izraēliešiem nodrošināt ūdens tīrību un izsargāties no daudzām slimībām, kuru pārnēsātāji ir kukaiņi. Arī Dieva likumam, kas aizliedz jebkādus dzimumsakarus ārpus laulības, ir savi iemesli, un tas ir saistīts ar garīgiem, sociāliem, emocionāliem, fizioloģiskiem un citiem aspektiem. Bet pievērsīsim nedaudz uzmanības tam, kas Bībelē stāstīts par cilvēkiem, kuri saglabāja morālu tīrību.

Svētības, ko tikumība nodrošināja Jāzepam

10. Kas tika piedāvāts Jāzepam, un kāda bija viņa atbilde?

¹⁰ Daudziem ir labi zināms, kas Bībelē stāstīts par Jēkaba dēlu Jāzepu. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš nonāca Ēģiptē un kļuva par faraona sardzes priekšnieka Potifara vergu. Jehova svētīja Jāzepu, un pēc kāda laika Potifars viņu iecēla par sava nama pārvaldnieku. Kad Jāzeps sasniedza divdesmit gadu vecumu, viņš bija kļuvis par jaunekli, kas bija ”skaists augumā un glīts izskatā”. Jāzeps iepatikās Potifara sievai, un tā viņu mēģināja pavest. Taču Jāzeps viņai skaidri pateica, ka piekrist viņas piedāvājumam nozīmētu nodot Potifaru un ”grēkot pret Dievu”. (1. Mozus 39:1—9.)

11., 12. Kāpēc Jāzeps nepieņēma Potifara sievas piedāvājumu, lai gan Dievs vēl nebija devis rakstītus likumus, kas aizliedz laulības pārkāpšanu?

¹¹ Jāzepa rīcību acīmredzot noteica nevis bailes no cilvēkiem, bet kaut kas cits. Jāzeps atradās ļoti tālu no vietas, kur dzīvoja viņa ģimene, un viņa tēvs uzskatīja, ka Jāzeps ir miris. Ja viņš pārgulētu ar Potifara sievu, viņa ģimenes locekļi to nekad neuzzinātu. To, iespējams, neuzzinātu arī Potifars un viņa kalpi, jo bija tādas reizes, kad neviena no viņiem nebija mājās. (1. Mozus 39:11.) Tomēr Jāzeps skaidri apzinājās, ka no Dieva šādu grēku noslēpt nevar.

¹² Jāzeps acīmredzot bija rūpīgi pārdomājis visu, ko viņš zināja par Jehovu. Viņš, bez šaubām, zināja vārdus, ko Jehova bija teicis Ēdenes dārzā: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Mozus 2:24.) Tā kā Jāzeps bija Sāras mazmazdēls, viņš droši vien zināja arī to, ka reiz kāds filistiešu valdnieks bija gribējis pavedināt Sāru un Jehova šim valdniekam bija teicis: ”Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuŗu tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva. ..Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.” (1. Mozus 20:3, 6, kursīvs mūsu.) Lai arī Jehova vēl nebija devis cilvēkiem rakstītu likumu kopumu, viņa attieksme pret laulību bija nepārprotama. Jāzepa sapratne par tikumības jautājumiem un vēlēšanās darīt pa prātam Jehovam palīdzēja viņam saglabāt morālu tīrību.

13. Kāpēc Jāzeps nevarēja izvairīties no Potifara sievas?

¹³ Potifara sieva neatlaidās un ”diendienā” centās pierunāt Jāzepu, lai tas pārgulētu ar viņu. Varētu rasties jautājums, kāpēc Jāzeps vienkārši neizvairījās no Potifara sievas. Tas laikam bija grūti izdarāms: Jāzeps bija vergs, un viņam bija uzticēti pienākumi, kurus viņš nevarēja nepildīt. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, ēģiptiešu mājas bija iekārtotas tā, ka cilvēkam bija jāšķērso mājas galvenā daļa, lai nokļūtu palīgtelpās. Tātad nesatikt Potifara sievu droši vien nebija iespējams. (1. Mozus 39:10.)

14. a) Kas notika ar Jāzepu, kad viņš bija aizbēdzis no Potifara sievas? b) Kā Jehova svētīja Jāzepu?

¹⁴ Kādu dienu Jāzeps un Potifara sieva bija palikuši mājās vieni paši. Potifara sieva ieķērās Jāzepam drēbēs un teica: ”Guli ar mani,” — bet Jāzeps izrāvās un metās prom no viņas. Aizvainota par šādu Jāzepa rīcību, viņa to apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā. Kas notika pēc tam? Vai Jehova tūlīt atalgoja Jāzepa pareizo rīcību? Nē, tas nenotika tūlīt. Vispirms Jāzeps nonāca cietumā un tika iekalts važās. (1. Mozus 39:12—20; Psalms 105:18.) Jehova labi zināja, kāda netaisnība ir notikusi, un pēc kāda laika paaugstināja Jāzepu. Viņš tika atbrīvots no cietuma, nonāca valdnieka namā un kļuva par otro varenāko cilvēku visā Ēģiptē. Jāzeps apprecējās un pēc kāda laika kļuva par tēvu. (1. Mozus 41:14, 15, 39—45, 50—52.) Pirms 3500 gadiem stāstījums par Jāzepa uzticību Dievam tika uzrakstīts, un turpmākajos gadsimtos tas ir noderējis daudziem Dieva kalpiem. Jāzeps saņēma brīnišķīgas svētības, tāpēc ka bija cieši turējies pie taisnīgajiem Dieva likumiem. Varbūt mēs reizēm līdz galam nesaprotam, kāpēc ir labi saglabāt morālu tīrību, tomēr mēs varam nešaubīties, ka Jehova redz, kā mēs dzīvojam, un noteiktā laikā svētīs mūsu uzticību. (2. Laiku 16:9.)

Ījaba ”noruna” ar savām acīm

15. Kāda bija Ījaba ”noruna” ar viņa acīm?

¹⁵ Arī Ījabs vienmēr uzticīgi kalpoja Dievam. Kad Velns bija licis nākt pār viņu smagiem pārbaudījumiem, Ījabs atcerējās savu dzīvi un teica, ka ir gatavs saņemt bargu sodu, ja kaut reizi ir pārkāpis Jehovas noteiktās morāles normas. Ījabs sacīja: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu.” (Ījaba 31:1.) Tā Ījabs apliecināja, ka viņš visā vēlas būt uzticīgs Dievam un ir apņēmies pat domās neiekārot nevienu sievieti. Viņš satika sievietes bieži un vienmēr bija gatavs tām palīdzēt, taču Ījabs pat nepieļāva domu, ka varētu veidot ar viņām romantiskas attiecības. Pirms sākās Ījaba pārbaudījumi, viņš bija ļoti bagāts — viņš bija ”viscildenākais visu austrumnieku vidū”. (Ījaba 1:3.) Tomēr viņš neizmantoja savu ietekmi un bagātību, lai iegūtu sieviešu uzmanību. Ījabs nekad nebija pieļāvis domu, ka viņam varētu būt seksuālas attiecības ar jaunākām sievietēm.

16. a) Ko precēti kristieši var mācīties no Ījaba? b) Kā rīkojās daudzi cilvēki Maleahija dienās, un kā cilvēki mēdz rīkoties mūsdienās?

¹⁶ Lai kā Ījabam klājās, viņš vienmēr palika uzticīgs Dievam. Jehova to redzēja un bagātīgi svētīja Ījabu. (Ījaba 1:10; 42:12.) No Ījaba var mācīties visi kristieši, kas ir precējušies, — kā vīri, tā arī sievas. Domājot par Ījabu, var labi saprast, kāpēc Jehova viņu ļoti mīlēja. Diemžēl mūsdienās daudzi cilvēki rīkojas līdzīgi pravieša Maleahija tautiešiem. Maleahija nosodīja vīrus, kas pameta savas sievas, vēlēdamies apprecēt jaunākas sievietes. Jehovas altāris mirka pamesto sievu asarās, un Jehova izteica nosodījumu tiem, kas tik netaisnīgi bija izturējušies pret savām sievām. (Maleahija 2:13—16.)

Tikumīga jaunava

17. Kādā ziņā sulamīte bija kā ”aizslēgts dārzs”?

¹⁷ Tikpat uzticama kā divi iepriekš minētie cilvēki bija kāda jauna sulamīte. Viņas skaistums bija savaldzinājis ne tikai kādu jaunu ganu, bet arī bagāto Izraēlas ķēniņu Salamanu. Augstajā Dziesmā skaistos vārdos ir stāstīts par sulamītes nevainīgo rīcību, ar ko viņa bija iemantojusi cilvēku cieņu. Kaut arī Salamans saņēma atraidījumu, viņš, Dieva iedvesmots, uzrakstīja par sulamīti. Ar savu nevainojamību sulamīte bija izpelnījusies arī viņas mīļotā gana cieņu. Reiz viņš izteicās, ka sulamīte ir kā ”aizslēgts dārzs”. (Augstā Dziesma 4:12, LB-26.) Izraēlas dārzi deva bagātīgas dārzeņu ražas, tajos auga smaržīgas puķes un stalti koki. Dārzu parasti apjoza sēta vai mūris, un dārza vārtus turēja aizslēgtus. (Jesajas 5:5.) Sulamītes tikumība un daiļums ganam šķita kā neparasti skaists dārzs. Sulamīte uzticīgi sargāja savu nevainību, viņa skaidri zināja, ka viņas mīlestība piederēs vienīgi tam, kas kļūs par viņas vīru.

18. Ko mums atgādina stāstījumi par Jāzepu, Ījabu un sulamīti?

¹⁸ Sulamītes morālā skaidrība ir izcils piemērs visām kristietēm mūsdienās. Jehova redzēja un ļoti atzinīgi novērtēja jaunās sulamītes tikumu, un viņš svētīja sulamīti, tāpat kā viņš bija svētījis Jāzepu un Ījabu. Šo trīs cilvēku morālā skaidrība ir aprakstīta Bībelē, lai mēs sekotu viņu priekšzīmei. Tas, kā mēs cenšamies saglabāt morālo skaidrību, nav aprakstīts Bībelē, tomēr ir labi paturēt prātā, ka Jehovam ir ”piemiņas grāmata”, kurā pieminēti visi, kas cenšas pildīt viņa gribu. Mums vienmēr jāatceras, ka Jehova ”visu ievēro” un priecājas par mūsu morālo tīrību. (Maleahija 3:16.)

19. a) Kādam jābūt mūsu uzskatam par morālo tīrību? b) Par ko tiks runāts nākamajā rakstā?

¹⁹ Kaut arī cilvēki, kam nav ticības, varbūt tikai vīpsnā par mūsu uzskatiem, mēs ar lielu prieku paklausām savam mīlošajam Radītājam. Mēs turamies pie augstām tikumības normām — normām, kuras ir noteicis Dievs. Mēs varam lepoties, ka dzīvojam saskaņā ar šādām normām, — mēs tās uzskatām par lielu dārgumu. Ja mēs saglabāsim morālu tīrību, Dievs mūs bagātīgi svētīs un mēs varēsim dzīvot ar cerību uz mūžīgām svētībām nākotnē. Bet kas mums jādara, lai saglabātu morālu tīrību? Par šo svarīgo jautājumu tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kas Bībelē teikts par dzimumattiecībām?

• Kas Bībelē tiek apzīmēts ar vārdu, kas tulkots ”netiklība”?

• Ko mums dod morālā tīrība?

• Ko kristieši var mācīties no Jāzepa, Ījaba un sulamītes?

[Attēls 9. lpp.]

Jāzeps nebija ar mieru rīkoties netikumīgi

[Attēls 10. lpp.]

Sulamīte bija kā ”aizslēgts dārzs”

[Attēls 11. lpp.]

Ījabs bija slēdzis ”norunu” ar savām acīm