Kā pārvarēt savas grēcīgās tieksmes
”Miesas tieksme ved nāvē.” (ROMIEŠIEM 8:6)
1. Kāds ir dažu cilvēku uzskats par mūsu miesu, un par kādu jautājumu ir labi padomāt?
”ES Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.) Šādus vārdus teica psalmu sacerētājs Dāvids, kad viņš apcerēja to, kā Jehova radījis cilvēku. Pretēji Dāvidam, daudzu reliģiju sludinātāji uzskata, ka cilvēka ķermenis nav nekas vairāk kā grēka mājoklis. Cilvēka miesu viņi ir saukuši par ”tumsības ietērpu, netikumu perēkli, izvirtības slazdu, tumsības bedri, dzīvo mironi, kustīgo līķi, staigājošo kapu”. Tiesa, arī apustulis Pāvils sacīja: ”Manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs.” (Romiešiem 7:18.) Bet vai tas nozīmē, ka mēs esam bezspēcīgi savas grēcīgās miesas gūstekņi?
2. a) Kas ir ”miesas tieksme”? b) Kāda cīņa starp ”miesu” un ”garu” notiek cilvēkā, kas vēlas būt patīkams Dievam?
2 Bībelē ar vārdiem ”miesa” un ”miesas” reizēm tiek apzīmēts cilvēka ķermenis. (1. Ķēniņu 21:27.) Tāpat vārds ”miesa” Bībelē tiek lietots, runājot par nepilnīgajiem cilvēkiem, grēcīgajiem Ādama pēctečiem. (Efeziešiem 2:3; Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.) No Ādama mēs visi esam mantojuši ”cilvēcīgo vājību” jeb ”miesas vājību”. (Romiešiem 6:19, JD.) Kā rakstīja Pāvils, ”miesas tieksme ved nāvē”. (Romiešiem 8:6.) ”Miesas tieksme” ir prāta nostāja, kuru nosaka grēcīgās miesas iegribas. (1. Jāņa 2:16.) Visos cilvēkos, kas vēlas būt patīkami Dievam, norisinās iekšēja cīņa starp garīgajām tieksmēm un grēcīgo dabu, kas nepārtraukti mudina darīt ”miesas darbus”. (Galatiešiem 5:17—23; 1. Pētera 2:11.) Aprakstījis šo grūto iekšējo cīņu, Pāvils ar skumjām piebilda: ”Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” (Romiešiem 7:24.) Vai tas nozīmēja, ka Pāvils bezpalīdzīgi padevās visiem kārdinājumiem? Nē, tas to nenozīmē, un Bībele to skaidri apliecina.
Kārdinājums un grēks
3. Kāda ir daudzu cilvēku attieksme pret grēku un kārdinājumiem, un kā Bībelē mēs tiekam mudināti sargāties no šādas attieksmes?
3 Mūsdienās daudziem cilvēkiem grēka jēdziens ir pilnīgi svešs. Tikumības normu pārkāpumus viņi apzīmē ar vārdu ”grēciņi”, tā apliecinot savu nenopietno attieksmi pret tiem. Viņi neuzskata, ka ”mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko miesā būdams darījis, vai labu, vai ļaunu”. (2. Korintiešiem 5:10.) Ar savu rīcību cilvēki apliecina, ka viņi nemaz nevēlas pretoties kārdinājumam. Sabiedrībā izplatītie uzskati bieži vien mudina cilvēkus domāt, ka jebkuras iegribas — lai tās būtu saistītas ar ēdieniem, seksu, izklaidi, karjeru vai kaut ko citu — jācenšas apmierināt, tiklīdz rodas tāda iespēja. Iegūt visu, ko sirds kāro, ir par maz, jācenšas to iegūt nekavējoties! (Lūkas 15:12.) Cilvēki tiecas pēc tūlītējas baudas un nevēlas gaidīt to laiku, kad ”patiesā dzīve” viņiem nodrošinās īstu laimi. (1. Timotejam 6:19, JD.) Bet Bībelē mēs tiekam mācīti rīkoties apdomīgi un tālredzīgi un sargāties no visa, kas mums var nodarīt garīgu vai citādu postu. Dieva iedvesmotā sakāmvārdā ir teikts: ”Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Salamana Pamācības 27:12.)
4. Kāds Pāvila brīdinājums ir lasāms 1. Korintiešiem 10:12, 13?
4 Rakstīdams vēstuli kristiešiem, kas dzīvoja Korintā — pilsētā, kuras iedzīvotāji bija pazīstami ar savu izlaidību —, Pāvils brīdināja sargāties no kārdinājumiem un grēka. Viņš rakstīja: ”Kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt! Kārdinājumi lai jums neuzbrūk, izņemot cilvēcīgos! Bet Dievs ir uzticīgs. Viņš neļaus jūs kārdināt pāri jūsu spējām, bet reizē ar kārdinājumu dos izturību, lai jūs varētu pastāvēt.” (1. Korintiešiem 10:12, 13, JD.) Mēs visi — jauni un veci, vīrieši un sievietes — tiekam dažādi kārdināti ne tikai skolā vai darba vietā, bet arī citur. Tāpēc pievērsīsim uzmanību Pāvila vārdiem un centīsimies noskaidrot, kā tie attiecas uz mums.
Nebūsim pašpārliecināti
5. Kāpēc ir bīstami būt pašpārliecinātam?
5 Pāvils rakstīja: ”Kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt!” Būt pašpārliecinātam ir ļoti bīstami. Ja mēs uzskatām, ka mūs nekas nespēj pamudināt uz nepareizu rīcību, mēs neesam līdz galam sapratuši grēka dabu un lielo spēku. Grēkam ir padevušies tādi cilvēki kā Mozus, Dāvids, Salamans un apustulis Pēteris. Vai būtu saprātīgi uzskatīt, ka ar mums nekas tāds nevar notikt? (4. Mozus 20:2—13; 2. Samuēla 11:1—27; 1. Ķēniņu 11:1—6; Mateja 26:69—75.) ”Zinīgais baidās un izvairās no ļauna; nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri,” teikts Salamana Pamācībās 14:16. Turklāt, kā teica Jēzus, ”gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja”. (Mateja 26:41.) Tā kā neviens nepilnīgs cilvēks nav pasargāts no netikumīgām tieksmēm, mums jāņem vērā Pāvila brīdinājums un jāpretojas kārdinājumiem, citādi mēs varam paklupt. (Jeremijas 17:9.)
6. Kad un kā mums jāgatavojas situācijām, kurās var rasties kārdinājums izdarīt grēku?
6 Gudri rīkojas tie cilvēki, kas jau laikus sagatavojas neparedzētām situācijām. Piemēram, ķēniņš Asa labi zināja, ka miera laiks jāizmanto, lai stiprinātu valsts aizsardzību. (2. Laiku 14:1, 5, 6.) Viņš apzinājās, ka ienaidnieka uzbrukuma laikā kaut ko darīt jau būs par vēlu. Arī mums jāsaprot, ka domāt, kā mēs pretosimies kārdinājumiem, vislabāk ir tad, kad mēs varam visu apsvērt mierīgi un netraucēti. (Psalms 63:7.) Daniēls un viņa dievbijīgie draugi bija apņēmušies ievērot Jehovas likumus jau labu laiku pirms tās reizes, kad viņiem tika pavēlēts ēst ēdienus no ķēniņa galda. Tāpēc viņi bez jebkādas minstināšanās atteicās no ēdiena, kas saskaņā ar bauslību bija netīrs. (Daniēla 1:8.) Arī mums apņemšanās saglabāt savu morālo tīrību jāstiprina, kamēr vēl nav radušās situācijas, kurās var rasties kārdinājums rīkoties nepareizi. Ja mēs tā rīkosimies, mēs spēsim nepadoties grēkam.
7. Kādu mierinājumu dod apziņa, ka citi cilvēki sekmīgi pretojas dažādiem kārdinājumiem?
7 Lielu mierinājumu mums sniedz Pāvila vārdi: ”Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums.” (1. Korintiešiem 10:13.) Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tam [Velnam] turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” (1. Pētera 5:9.) Citi patiesie kristieši ir pieredzējuši līdzīgus kārdinājumus un ar Dieva palīdzību tiem pretojušies, tātad arī mēs to spējam. Tā kā mēs dzīvojam netikumīgā pasaulē, mums jārēķinās ar to, ka agrāk vai vēlāk mēs visi pieredzēsim dažādus kārdinājumus. Tāpēc mums jādomā, ko darīt, lai pārvarētu cilvēciskās vājības un nepadotos tieksmei grēkot.
Pretoties kārdinājumam ir iespējams
8. Kas jādara, lai nepadotos kārdinājumam grēkot?
8 Lai ”nekalpotu grēkam”, mums jāsargās no visa, kas var pamudināt uz nepareizu rīcību. (Romiešiem 6:6.) Salamana Pamācībās 4:14, 15 ir ieteikts: ”Neeji pa bezdievju tekām un neuzeji uz ļaunu cilvēku ceļa! Lai tas aizlokās projām no tevis, un neeji pa to; vairies no tā un eji tam secen!” Mēs parasti jau iepriekš labi zinām, kādās situācijās var rasties kārdinājums grēkot. Tāpēc vislabākais, ko kristietis var darīt, ir vairīties no visa, kas var radīt netīras domas un netiklas tieksmes.
9. Kā Bībelē uzsvērts, ka ”jābēg” no situācijām, kad var rasties kārdinājums grēkot?
9 Lai nepadotos kārdinājumam, reizēm ir nepieciešams ”bēgt” no situācijām, kurās rodas vēlēšanās rīkoties netikumīgi. Pāvils reiz rakstīja: ”Bēdziet no netiklības!” (1. Korintiešiem 6:18, JD.) Tāpat viņš rakstīja: ”Bēdziet no elku dievu kalpošanas!” (1. Korintiešiem 10:14.) Vēstulē Timotejam apustulis brīdināja savu draugu nepadoties materiālistiskām tieksmēm un ”bēgt no jaunekļa iekārībām”. (2. Timotejam 2:22; 1. Timotejam 6:9—11.)
10. Kādi divi notikumi apliecina, cik svarīgi ir ”bēgt” no kārdinājuma?
10 Padomāsim par to, kas notika ar Izraēlas ķēniņu Dāvidu. Reiz no sava nama jumta Dāvids ieraudzīja mazgājamies kādu skaistu sievieti, un viņa prātā radās nepiedienīgas domas. Dāvidam vajadzēja iet prom, lai viņš nepadotos kārdinājumam. Taču viņš to nedarīja — viņš sāka interesēties par Batsebu (tā sauca šo sievieti), un sekas bija traģiskas. (2. Samuēla 11:1—12:23.) Pavisam citādi rīkojās Jāzeps, kad viņa kunga sieva viņam izteica nepiedienīgus piedāvājumus. Bībelē ir sacīts, ka šī sieviete ”diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas”. Kaut arī Jāzeps nezināja tos likumus, kas vēlāk tika iekļauti Mozus bauslībā, viņš sacīja: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” Kādu dienu Jāzepa kunga sieva ieķērās viņam drēbēs un teica: ”Guli ar mani.” Vai Jāzeps saminstinājās un sāka izskaidroties ar viņu? Nē, viņš tā nedarīja. Jāzeps ”bēga un izskrēja ārā”. Viņš nevēlējās pieļaut situāciju, kurā viņš nespētu pretoties kārdinājumam. (1. Mozus 39:7—16.)
11. Kas jādara, ja mēs atkārtoti jūtam kārdinājumu grēkot?
11 Lai arī cilvēks, kas no kaut kā bēg, tiek uzskatīts par gļēvuli, tomēr bēgšana no kārdinājuma parasti ir gudrākais, ko mēs varam darīt. Varbūt mēs darba vietā pastāvīgi nonākam situācijās, kurās mums rodas kārdinājums rīkoties nepareizi. Ne vienmēr ir iespējams mainīt darba vietu, taču mēs daudz ko varam darīt, lai izvairītos no šādām situācijām. Mums jāvairās no visa, kas ir slikts, un vienmēr stingri jāturas pie tā, kas ir labs. (Amosa 5:15.) Sargāties no kārdinājuma nozīmē arī neskatīties pornogrāfiskus attēlus Internetā un neapmeklēt apšaubāmas izklaides vietas. Sargāties no kārdinājuma kādam, iespējams, nozīmē iznīcināt nepiedienīgus žurnālus un atrast citus draugus — tādus, kas mīl Dievu un var viņam palīdzēt. (Salamana Pamācības 13:20.) Mēs rīkojamies gudri, ja izvairāmies no visa, kas mūs mudina grēkot. (Romiešiem 12:9.)
Kā mums palīdz lūgšana
12. Ko mēs lūdzam, sakot: ”Neieved mūs kārdināšanā.”?
12 Pāvils iedrošināja kristiešus, rakstīdams: ”Dievs ir uzticīgs. Viņš neļaus jūs kārdināt pāri jūsu spējām, bet reizē ar kārdinājumu dos izturību, lai jūs varētu pastāvēt.” (1. Korintiešiem 10:13, JD.) Jehova uzklausa mūsu lūgšanas, kad lūdzam, lai viņš mums palīdz nepadoties kārdinājumiem. Jēzus Kristus mūs mācīja, lai lūdzam Dievu: ”Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:13.) Jehova atbild uz šādām lūgšanām un palīdz pretoties kārdinājumam. Jehova mūs pasargā no Sātana un viņa viltībām. (Efeziešiem 6:11.) Tāpēc mums noteikti jālūdz Dievs, lai viņš mums palīdz pamanīt kārdinājumus un dod spēku tiem pretoties. Ja mēs lūgsim, lai Jehova mums palīdz nepadoties kārdinājumam, viņš noteikti palīdzēs un Sātans mūs nevarēs ietekmēt.
13. Kā mums jārīkojas, ja jūtam spēcīgu kārdinājumu rīkoties nepareizi?
13 Sevišķi dedzīgām mūsu lūgšanām jābūt tad, ja kārdinājumi nemitīgi atkārtojas. Reizēm mums jācīnās ar domām un tieksmēm, kas ļoti sāpīgi atgādina, cik vāji mēs esam. (Psalms 51:7.) Ko lai mēs iesākam, ja mūs nomoka atmiņas par kādu netiklu paradumu? Ko lai mēs darām, ja jūtam kārdinājumu pie tā atgriezties? Nepietiek ar to, ka mēs cenšamies savaldīt savu iekāri. Mums jāgriežas lūgšanā pie Jehovas un, ja nepieciešams, jādara tas vairākkārt. (Psalms 55:23.) Ar savu Rakstu un svētā gara starpniecību viņš var palīdzēt attīrīt mūsu prātu no netiklām domām. (Psalms 19:9, 10.)
14. Kāpēc mums noteikti jālūdz Dievs, kad mums rodas kārdinājums grēkot?
14 Kad Jēzus kopā ar apustuļiem bija Ģetzemanes dārzā un redzēja, ka tie ir aizsnaudušies, viņš sacīja: ”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41.) Pretoties kārdinājumiem ir vieglāk, ja mēs zinām, kādās situācijās mums var rasties kārdinājums grēkot, un esam pietiekami modri, lai spētu šīs situācijas pamanīt. Tāpat ir svarīgi nekavējoties lūgt Dievu, lai mēs būtu gatavi pretoties savām nepareizajām tieksmēm. Parasti mums rodas kārdinājums darīt to, kam mums visgrūtāk pretoties, tāpēc mēs nevaram pārvarēt kārdinājumu pašu spēkiem. Lūgt Dievu ir ļoti svarīgi, jo spēks, ko viņš mums dod, var palīdzēt pretoties Sātana viltībām. (Filipiešiem 4:6, 7.) Reizēm var gadīties arī tā, ka mums nepieciešamas draudzes vecāko lūgšanas un garīgā palīdzība. (Jēkaba 5:13—18.)
Aktīva pretestība kārdinājumam
15. Kas vēl nepieciešams, lai pretotos kārdinājumam?
15 Svarīgi ir ne tikai izvairīties no situācijām, kurās var rasties kārdinājums grēkot, bet arī aktīvi pretoties kārdinājumam, kamēr tas pāriet. Jēzus pretojās Sātana kārdinājumiem tik ilgi, kamēr tas viņu atstāja. (Mateja 4:1—11.) Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7.) Lai mēs spētu pārvarēt nepareizas tieksmes, mums jāstiprina savs garīgums, iedziļinoties Dieva Rakstos, un stingri jāapņemas turēties pie viņa noteiktajām normām. Būtu labi, ja mēs iegaumētu un pārdomātu Bībeles pantus, kuros ir runāts par to, kas mums rada visvairāk grūtību. Tāpat būtu labi sadraudzēties ar nobriedušu kristieti, piemēram, kādu draudzes vecāko, ar kuru mēs varētu atklāti runāt par savām problēmām un pie kura mēs varētu griezties tad, kad rodas kārdinājums rīkoties nepareizi. (Salamana Pamācības 22:17.)
16. Kas mums jādara, lai saglabātu morālu tīrību?
16 Bībele mūs mudina ”apģērbt jauno cilvēku”. (Efeziešiem 4:24.) Tas nozīmē, ka mums jāļauj Jehovam veidot mūsu personību. Vēstulē savam darba biedram Timotejam Pāvils rakstīja: ”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts.” (1. Timotejam 6:11, 12.) ”Dzīties pēc taisnības” nozīmē rūpīgi iedziļināties Dieva Rakstos ar mērķi labi iepazīt viņa personību un dzīvot saskaņā ar viņa prasībām. Tikpat svarīgi ir būt aizņemtiem kristīgajā darbībā: sludināt labo vēsti un apmeklēt draudzes sapulces. Tuvojoties Dievam un pilnībā izmantojot garīgo palīdzību, ko viņš mums piedāvā, mēs stiprināsim savu garīgumu un spēsim saglabāt morālu tīrību. (Jēkaba 4:8.)
17. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dievs mūs nepametīs kārdinājuma varā?
17 Kā apliecināja Pāvils, mūsu dzīvē nevar būt tādi kārdinājumi, kuriem Dievs mums nespētu palīdzēt pretoties. Jehova ”dod izturību, lai mēs varētu pastāvēt”. (1. Korintiešiem 10:13, JD.) Ja mēs vienmēr paļausimies uz Dievu, viņš parūpēsies, lai kārdinājums nekad nekļūtu tik liels, ka mums nepietiktu garīga spēka tam pretoties. Jehova grib, lai mēs nepadotos kārdinājumam darīt to, kas viņam ir nepatīkams. Mēs varam nešauboties paļauties uz viņa solījumu: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.)
18. Kāpēc mēs varam droši zināt, ka grēcīgās tieksmes ir iespējams pārvarēt?
18 Pāvilam nebija ne mazāko šaubu par to, kā beigsies viņa cīņa ar grēcīgajām tieksmēm. Viņš sevi neuzskatīja par bezpalīdzīgu grēka vergu. Viņš teica: ”Es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos, ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1. Korintiešiem 9:26, 27.) Arī mēs varam sekmīgi cīnīties ar savu nepilnīgo miesu. Ar savu Rakstu, Bībeli skaidrojošu publikāciju, draudzes sapulču un nobriedušu kristiešu starpniecību mūsu mīlošais debesu Tēvs dod pastāvīgus atgādinājumus, kas mums palīdz nenovirzīties no patiesības ceļa. Ar viņa palīdzību mēs varam pārvarēt savas grēcīgās tieksmes.
Vai jūs atceraties?
• Kas ir ”miesas tieksme”?
• Ko mēs varam darīt, lai būtu gatavi pārvarēt kārdinājumu?
• Ko mēs varam darīt, lai pretotos kārdinājumam?
• Kā lūgšanas palīdz pretoties kārdinājumam?
• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka grēcīgās tieksmes ir iespējams pārvarēt?
[Attēli 10. lpp.]
Bībele mums palīdz saprast, ka mēs neesam nevarīgi grēcīgo tieksmju vergi
[Attēls 12. lpp.]
Bēgšana no kārdinājuma ir labākais paņēmiens, kā izsargāties no grēka