Dieva likumi mums nāk par labu

”Cik Tava bauslība man ir mīļa!” (PSALMS 119:97)

 1. Ko cilvēki mūsdienās domā par paklausību Dieva likumiem?

MŪSDIENĀS nav visai daudz cilvēku, kas vēlas pakļauties Dieva likumiem. Cilvēki uzskata, ka pakļaušanās neredzamai augstākajai varai ir bezjēdzīga. Morāles normas ir nosacītas, robežas starp labo un ļauno kļūst arvien neskaidrākas, un bieži vien cilvēki nemaz vairs nezina, ko saukt par labu un ko — par sliktu. (Salamana Pamācības 17:15; Jesajas 5:20.) Pirms neilga laika ASV tika organizēta aptauja, kuras rezultāti atspoguļo iezīmes, kas ir raksturīgas daudzu valstu iedzīvotāju domāšanai. Aptauja apliecināja, ka ”lielākā daļa amerikāņu paši grib noteikt, kas ir pareizs, labs un svarīgs”. Viņu attieksme ir: ””Nē” stingram Dievam. ”Nē” stingriem likumiem. ”Nē” priekšniekiem, kas ir stingri morāles vai citos jautājumos.” Kāda raksta autors atzīmēja, ka mūsdienās ”pašu cilvēku ziņā ir atstāts noteikt, ko nozīmē dzīvot labi un tikumīgi. [..] ..tiek uzskatīts, ka jebkurai varai jāpielāgo savi likumi cilvēku vajadzībām.”

 2. Kā pirmā vieta, kur Bībelē pieminēti likumi, palīdz saprast, kas ļauj saņemt svētības un izjust Dieva labvēlību?

² Tā kā ir tik daudz cilvēku, kas apšauba Jehovas likumu noderīgumu, mums arvien vairāk jāstiprina sava pārliecība, ka viņa likumi mums ir vajadzīgi. Varētu būt interesanti pievērst uzmanību pantam, kurā pirmo reizi Bībelē pieminēti likumi. 1. Mozus 26:5 var lasīt, ka Dievs teica: ”Ābrahāms.. bija sargājis manas pavēles un manus norādījumus, manus baušļus un manus likumus.” Šos vārdus Jehova teica vairākus gadsimtus pirms tam, kad viņš deva apjomīgu likumu apkopojumu Ābrahāma pēcnācējiem. Kāds atalgojums par paklausību Dieva norādījumiem un likumiem gaidīja Ābrahāmu? Dievs Jehova viņam apsolīja: ”Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.” (1. Mozus 22:18.) Šie vārdi palīdz saprast, ka cilvēks, kas ievēro Dieva likumus, var saņemt svētības un izjust Dieva labvēlību.

 3. a) Kāda attieksme pret Jehovas likumiem bija vienam no psalmu rakstītājiem? b) Kādiem jautājumiem mums jāpievērš uzmanība?

³ Viens no psalmu sacerētājiem — acīmredzot tas bija Jūdejas ķēniņa dēls un nākamais zemes valdnieks —, runāja par jūtām, kas parasti nesaistās ar likumiem. Viņš teica Dievam: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa!” (Psalms 119:97.) Tie nebija vārdi, kas tika teikti pēkšņos emociju uzplūdos. Šajos vārdos izskan dziļa mīlestība pret Dieva likumiem, kuros pausta viņa griba. Tāda pati attieksme pret Dieva gribu bija Dieva Dēlam, pilnīgajam cilvēkam Jēzum Kristum. Kādā pravietojumā viņš tika attēlots kā tas, kurš saka: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Psalms 40:9; Ebrejiem 10:9.) Vai mēs domājam tāpat? Vai mums ir prieks dzīvot pēc Dieva prāta? Vai mēs esam pārliecināti, ka Jehovas likumi ir labi un noderīgi? Cik lielā mērā mūsu kalpošana Dievam, ikdienas dzīve, lēmumi un attiecības ar citiem cilvēkiem liecina, ka mēs ievērojam Dieva likumus? Lai mēs no sirds paklausītu Dievam, mums jāsaprot, kāpēc Dievam ir tiesības noteikt likumus un pieprasīt to ievērošanu.

Jehova ir tiesīgs noteikt likumus

 4. Kāpēc Jehova ir augstākais likumu devējs?

⁴ Tā kā Jehova ir Radītājs, viņam pieder augstākā vara Visumā un ir tiesības teikt galavārdu jebkurā jautājumā. (Atklāsmes 4:11.) Pravietis Jesaja sacīja, ka Jehova ir ”mūsu likumu devējs”. (Jesajas 33:22.) Viņš ir iedibinājis likumus, kas nosaka visas dzīvās un nedzīvās dabas pastāvēšanu. (Ījaba 38:4—38; 39:1—12; Psalms 104:5—19.) Cilvēki ir Jehovas radītas būtnes, tāpēc viņi ir pakļauti Jehovas noteiktajiem dabas likumiem. Un, lai arī cilvēki ir apveltīti ar gribas brīvību un spēj patstāvīgi lemt par sevi, laimīgi viņi var būt vienīgi tad, ja pakļaujas Dieva noteiktajiem tikumiskajiem un garīgajiem likumiem. (Romiešiem 12:1; 1. Korintiešiem 2:14—16.)

 5. Kā princips, kas izteikts Galatiešiem 6:7, attiecas uz Dieva likumu ievērošanu?

⁵ Mēs labi zinām, ka pārkāpt Jehovas iedibinātos dabas likumus nav iespējams. (Jeremijas 33:20, 21.) Piemēram, ja cilvēks ignorē smaguma spēka likumu, viņš neizbēgami pieredz šī likuma pārkāpšanas sekas. Arī Dieva noteiktie morāles likumi ir negrozāmi, un cilvēks tos nevar pārkāpt, neizjuzdams savas rīcības sekas. Šie likumi darbojas tieši tāpat kā dabas likumi, tikai to pārkāpšanas sekas ne vienmēr ir jūtamas tūlīt. ”Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7; 1. Timotejam 5:24.)

Jehovas likumu ietekme

 6. Kādus cilvēka dzīves aspektus aptver Dieva likumi?

⁶ Izcils Dieva likumu apkopojums bija Mozus bauslība. (Romiešiem 7:12.) Vēlāk Dievs Jehova atcēla Mozus bauslību un tās vietā stājās ”Kristus likums”.a (Galatiešiem 6:2; 1. Korintiešiem 9:21.) Būdami pakļauti ”pilnīgajam svabadības likumam”, kristieši skaidri apzinās, ka Dievs neaprobežojas ar norādījumiem, kas attiecas tikai uz ticības pamatpostulātiem vai reliģiskām ceremonijām. Dieva normām jāietekmē pilnīgi viss cilvēka dzīvē — viņa attiecības ar ģimenes locekļiem un darījumu partneriem, viņa attieksmi pret pretējo dzimumu un ticības biedriem, viņa aktivitāti patiesajā pielūgsmē. (Jēkaba 1:25, 27.)

 7. Miniet dažus svarīgus Dieva likumus.

⁷ Piemēram, Bībelē ir sacīts: ”Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki [prieka zēni], ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:9, 10, LB-65r.) Tātad netiklība un laulības pārkāpšana nav nevainīgas ”mīlas dēkas”, un homoseksuālisms nav ”alternatīvs dzīvesveids”. Tie ir Jehovas likumu pārkāpumi. Tas pats ir sakāms par zagšanu, melošanu un aprunāšanu. (Psalms 101:5; Kolosiešiem 3:9; 1. Pētera 4:15.) Jēkaba vēstulē ir nosodīta lielīšanās, un vienā no Pāvila vēstulēm — bezkaunība un muļķīgas runas. (Efeziešiem 5:4; Jēkaba 4:16.) Kristieši visas minētās normas uzskata par daļu no Dieva pilnīgajiem likumiem. (Psalms 19:8.)

 8. a) Kāda ir Jehovas likumu būtība? b) Ko nozīmē vārds, no kura atvasināts senebreju vārds ”likums”?

⁸ Domājot par svarīgākajiem likumiem, kas doti Jehovas Rakstos, var saprast, ka tie ir kaut kas vairāk par bezpersonisku, dogmatisku normu apkopojumu. Dieva likumu ievērošana dod cilvēkam līdzsvaru un gandarījumu un labvēlīgi ietekmē cilvēka personību kopumā. Tie pacilā, tie dara cilvēku labāku un gudrāku. (Psalms 119:72.) Runājot par Dieva norādījumiem un likumiem, psalmos lietots senebreju vārds tōrā. Kāds Bībeles pētnieks rakstīja, ka ”šis vārds ir veidots no darbības vārda ar nozīmi ’vadīt, virzīt, tēmēt, šaut’. Tāpēc varētu teikt, ka tā nozīme ir ’uzvedības noteicējs’.” Raksta sākumā citētā psalma sacerētājs uzskatīja, ka bauslība jeb likumi ir Dieva dāvana. Vai mums nebūtu jāturas pie tāda paša uzskata un jāveido sava dzīve saskaņā ar Dieva likumiem?

9., 10. a) Kāpēc mums nepieciešama uzticama vadība? b) Kāds ir vienīgais veids, kā panākt, lai dzīve mums sagādātu prieku un gandarījumu?

⁹ Visām Dieva radītajām būtnēm ir nepieciešami norādījumi un uzticami padomi. Tie nepieciešami Jēzum un citiem eņģeļiem — būtnēm, kas ir augstākas par cilvēku. (Psalms 8:6; Jāņa 5:30; 6:38; Ebrejiem 2:7; Atklāsmes 22:8, 9.) Ja šīs pilnīgās būtnes gūst labumu no Dieva norādījumiem, tad mums, nepilnīgiem cilvēkiem, tie ir nepieciešami vēl vairāk. Cilvēces vēsture un mūsu pašu pieredze ir neapšaubāmi pierādījusi, cik patiess ir pravieša Jeremijas atzinums: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.)

¹⁰ Ja vēlamies, lai dzīve mums sagādātu prieku un gandarījumu, mums jāgriežas pēc vadības pie Jehovas. Ķēniņš Salamans bija sapratis, cik bīstami ir dzīvot pēc paša noteiktām normām un neņemt vērā Dieva norādījumus. Viņš teica: ”Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salamana Pamācības 14:12.)

Iemesli augstu vērtēt Dieva likumus

11. Kāpēc mums nepieciešama vēlēšanās izprast Dieva likumus?

¹¹ Mēs rīkojamies pareizi, ja veidojam sevī stipru vēlēšanos izprast Jehovas likumus. Psalma sacerētājs pauda šādu vēlēšanos, sacīdams: ”Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!” (Psalms 119:18.) Jo labāk mēs iepazīsim Dievu un viņa darbus, jo skaidrāk mēs apzināsimies, cik patiesi ir Jesajas pierakstītie vārdi: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus!” (Jesajas 48:17, 18.) Jehova ļoti vēlas, lai viņa kalpi nepieredzētu postu un varētu justies gandarīti, paklausot viņa norādījumiem. Padomāsim par dažiem faktiem, kas liek mums augstu vērtēt Dieva likumus.

12. Kāpēc var teikt, ka Jehova ir vislabākais likumu devējs?

¹² Dievs vislabāk zina, kādi mēs esam. Tā kā Jehova ir mūsu Radītājs, pats par sevi saprotams, viņš mūs pazīst tik labi kā neviens cits. (Psalms 139:1, 2; Apustuļu darbi 17:24—28.) Tuvi draugi, radinieki, pat mūsu vecāki mūs nepazīst tik labi kā Jehova. Dievs zina par mums daudz vairāk, nekā zinām mēs paši. Neviens nepārzina mūsu garīgās, emocionālās, psiholoģiskās un fiziskās vajadzības tik labi kā mūsu Veidotājs. Jehova dziļi izprot mūsu būtību, mūsu vēlmes un mūsu gaidas. No vienas puses, Jehova labi zina mūsu ierobežotās iespējas, bet, no otras puses, viņš skaidri redz to labo, ko mēs esam spējīgi darīt. Kādā psalmā ir teikts: ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14.) Tāpēc, dzīvojot saskaņā ar Dieva likumiem un labprāt pakļaujoties viņa vadībai, mēs atrodamies garīgā drošībā. (Salamana Pamācības 3:19—26.)

13. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovam rūp, kas ar mums notiek?

¹³ Dievs mūs mīl. Jehova grib, lai mums vienmēr viss būtu labi. Vai viņš nav nesis lielu upuri, atdodams sava Dēla dzīvību ”kā atpirkšanas maksu par daudziem”? (Mateja 20:28.) Vai Jehova nav apsolījis, ka viņš nepieļaus pārbaudījumus, ko mēs nespētu izturēt? (1. Korintiešiem 10:13.) Vai Bībelē nav teikts, ka viņš gādā par mums? (1. Pētera 5:7.) Neviens cits nav rūpējies par cilvēkiem ar tādu mīlestību un ieinteresētību kā Jehova. Viņš zina, kas mums nāk par labu, viņš zina, kas mūs dara laimīgus un kas mums sagādā bēdas. Kaut arī mēs esam nepilnīgi un mēdzam kļūdīties, Jehova mūs mīl, un viņa mīlestība mums nes daudz svētību, ja vien mēs tiecamies pēc taisnības. (Ecēhiēla 33:11.)

14. Kā Dieva likumi atšķiras no cilvēku uzskatiem?

¹⁴ Dieva likumi nemainās. Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikos, taču Jehova ir nemainīgs no mūžības uz mūžību. (Psalms 90:2.) Viņš par sevi ir teicis: ”Es nepārveidojos.” (Maleahija 3:6.) Pretēji cilvēku uzskatiem, kas ir nepastāvīgi kā plūstoša smilts, uz Bībelē izklāstītajām Dieva normām var paļauties vienmēr. (Jēkaba 1:17.) Piemēram, daudzus gadus psihologi apgalvoja, ka ir labi ļaut bērniem darīt visu, ko tie grib, taču vēlāk daļa psihologu mainīja savas domas un atzina, ka viņu padomi izrādījušies aplami. Pasaules normas šajos jautājumos svaidās šurpu turpu kā vēja dzenāti viļņi. Turpretī Jehovas vārdi ir nemainīgi. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki ir varējuši atrast Bībelē padomus par to, kā pareizi un ar mīlestību audzināt bērnus. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Cik gan patīkami ir apzināties, ka mēs varam paļauties uz Jehovas normām, kas ir un paliks nemainīgas.

Svētības, ko nes Dieva likumu ievērošana

15., 16. a) Ko mums dod Dieva normu izmantošana? b) Kā Dieva likumi noder laulībā?

¹⁵ Dievs ar pravieša Jesajas starpniecību paziņoja: ”Tāpat būs mans vārds, kas iziet no manas mutes; tas.. izdosies labi.” (Jesajas 55:11, LB-26.) To noteikti var teikt arī par Dieva likumiem — ja mēs tos ievērojam, mums daudz kas izdodas labi, mēs izjūtam gandarījumu un esam laimīgi.

¹⁶ Piemēram, Dieva likumu ievērošana sekmē attiecības ģimenes locekļu starpā. ”Laulība lai ir visiem godā,” rakstīja Pāvils, ”un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4.) Dzīvesbiedriem jāciena un jāmīl vienam otrs. ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” (Efeziešiem 5:33.) Mīlestībai jābūt tādai, kāda tā aprakstīta 1. Korintiešiem 13:4—8: ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” Ja dzīvesbiedru starpā būs šāda mīlestība, viņu laulība noteikti izdosies.

17. Ko iegūst cilvēks, kas ņem vērā Jehovas likumus par alkohola lietošanu?

¹⁷ Dieva likumu vērtību palīdz saprast arī tas, ka viņš nosoda dzeršanu. Jehovam nav patīkami ”pārmērīgi vīna baudītāji”. (1. Timotejam 3:3, 8; Romiešiem 13:13.) Daudzi cilvēki, kas neievēro šo Dieva normu, cieš no slimībām, kuras izraisa vai pastiprina pārmērīga alkohola lietošana. Reizēm cilvēki, kas neņem vērā Bībelē dotos norādījumus par mērenību alkoholisko dzērienu lietošanā, nododas dzeršanai, lai, kā viņi paši saka, ”atbrīvotos no stresa”. Bet dzeršana rada neskaitāmas problēmas — cilvēks var zaudēt pašcieņu, sabojāt attiecības ar ģimenes locekļiem vai pat zaudēt ģimeni, viņš nevajadzīgi tērē savus ienākumus un var zaudēt darbu. (Salamana Pamācības 23:19—21, 29—35.) Vai nav tiesa, ka Jehovas likumi, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu lietošanu, mūs pasargā no daudzām nelaimēm?

18. Vai Dieva likumu ievērošana nāk par labu cilvēka materiālajam stāvoklim? Paskaidrojiet.

¹⁸ Dieva normu ievērošana nāk par labu arī cilvēka materiālajam stāvoklim. Bībelē kristiešiem ir teikts būt godīgiem un strādīgiem. (Lūkas 16:10; Efeziešiem 4:28; Kolosiešiem 3:23.) Daudzi kristieši, kas ņem vērā šo padomu, ir saņēmuši paaugstinājumu darbā vai saglabājuši darbavietu, kad citi tikuši atlaisti. Cilvēka materiālajam stāvoklim noteikti nāk par labu arī tas, ka viņš nespēlē azartspēles, nesmēķē, nelieto narkotikas un atturas no citiem Bībelē nosodītiem paradumiem. Droši vien var nosaukt daudz citu iemeslu, kāpēc Dieva normu ievērošana nāk par labu cilvēka materiālajam stāvoklim.

19., 20. Kāpēc ir gudri turēties pie Dieva likumiem?

¹⁹ Tā kā cilvēki ir nepilnīgi, viņi ļoti ātri var aizmirst par Dieva likumiem un normām. Kad izraēlieši bija sapulcējušies Sīnāja kalna pakājē, Dievs viņiem teica: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū.” Izraēlieši atbildēja: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” Taču tas, ko izraēlieši vēlāk darīja, bija pilnīgā pretrunā ar šo apņemšanos. (2. Mozus 19:5, 8; Psalms 106:12—43.) Centīsimies nekad tā nedarīt, pieņemsim Dieva normas un vienmēr ievērosim tās!

²⁰ Mēs rīkojamies gudri, ja turamies pie vērtīgajiem likumiem, ko mums devis Jehova, jo šo likumu ievērošana mums sagādā daudz prieka. (Psalms 19:8—12.) Lai pareizi pildītu Dieva likumus, mums skaidri jāapzinās, cik tie ir vērtīgi. Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dieva likumi mums nāk par labu?

• Kāpēc Jehovas likumi mums jāvērtē ļoti augstu?

• Kā Dieva likumi nāk cilvēkam par labu?

[Attēls 13. lpp.]

Ābrahāms saņēma bagātīgas svētības, tāpēc ka bija paklausīgs Jehovas likumiem

[Attēli 15. lpp.]

Mūsdienu dzīves steigā daudzi mēdz aizmirst par Dieva likumiem

[Attēls 17. lpp.]

Dieva likumi ir stabili un nemainīgi, tie ir kā bāka, kas stāv uz stingra pamata