Sekosim izcilā skolotāja priekšzīmei

”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (MATEJA 28:19, 20)

1., 2. a) Kādā ziņā mēs visi esam skolotāji? b) Kādi īpaši, ar mācīšanu saistīti pienākumi ir uzticēti patiesajiem kristiešiem?

SAVĀ ziņā mēs visi esam skolotāji. Kad apmaldījies ceļotājs mums lūdz palīdzību, kad mēs rādām darbabiedram, kā veikt kādu darbu, un kad mēs mācām bērnam sasiet kurpju auklas, mēs darām to, ko dara skolotāji, — mēs mācām. Šāda iespēja palīdzēt citiem neapšaubāmi sniedz gandarījumu.

² Kristiešiem ir uzticēts pienākums palīdzēt cilvēkiem kādā īpašā veidā. Mums ir pavēlēts: ”Darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami.” (Mateja 28:19, 20.) Arī draudzē mums ir iespējas mācīt citus. Bībeles prasībām atbilstoši vīrieši tiek iecelti par ”ganiem un mācītājiem” draudzes stiprināšanai. (Efeziešiem 4:11—13.) Garīgi nobriedušām kristietēm ir teikts, lai tās ”māca labu” jaunākām sievietēm. (Titam 2:3—5.) Mēs visi tiekam mudināti iepriecināt cits citu, un to mēs vislabāk varam darīt, izmantojot Bībeli. (1. Tesaloniķiešiem 5:11.) Mācīt cilvēkiem Dieva Rakstus un dalīties ar viņiem garīgās bagātībās, kas var nest mūžīgas svētības, ir liels gods.

 3. Kā mēs varam kļūt par labākiem skolotājiem?

³ Ko mēs varam darīt, lai kļūtu par labākiem skolotājiem? Pats galvenais ir sekot izcilā skolotāja Jēzus priekšzīmei. Bet vai mēs, nepilnīgi cilvēki, varam mācīt tā, kā to darīja pilnīgais cilvēks Jēzus? Mēs, protams, nevaram būt nevainojami skolotāji. Tomēr savu iespēju robežās mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei. Tāpēc nedaudz padomāsim par četriem mācīšanas paņēmieniem, ko viņš izmantoja, — viņš izklāstīja domas vienkārši, uzdeva trāpīgus jautājumus, lietoja loģiskus argumentus un piemērotas ilustrācijas.

Vienkāršība

4., 5. a) Kāpēc Bībeles patiesības galvenā iezīme ir vienkāršība? b) Kāpēc ir svarīgi domāt par to, kādus vārdus mēs lietojam?

⁴ Dieva Rakstu pamatpatiesības nav sarežģītas. Jēzus lūgšanā Jehovam teica: ”Es tev pateicos, Tēvs, ..ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.” (Mateja 11:25.) Jehova ir parūpējies par to, lai viņa nodomi kļūtu zināmi cilvēkiem, kam ir atklāta un pazemīga sirds. (1. Korintiešiem 1:26—28.) Tāpēc raksturīgākā Bībeles patiesības iezīme ir vienkāršība.

⁵ Ko nozīmē mācīt vienkārši, kad mēs vadām mājas Bībeles nodarbības vai atkārtoti apmeklējam ieinteresētus cilvēkus? Ko mēs mācāmies no izcilā skolotāja? Lai palīdzētu saprast patiesību cilvēkiem, no kuriem daudzi bija ”nemācīti un vienkārši”, Jēzus lietoja vienkāršus vārdus, kas bija viegli saprotami. (Apustuļu darbi 4:13.) Tāpēc vispirms mums jādomā par to, kādus vārdus mēs lietojam. Lai pārliecinātu cilvēkus par Dieva Rakstu patiesumu, mums nav jārunā augstā stilā. Ar ”augstu valodu” var atgrūst cilvēkus, it sevišķi tos, kuriem ir neliela izglītība vai kuru spējas ir ierobežotas. (1. Korintiešiem 2:1, 2.) Jēzus piemērs skaidri parāda, ka vienkārši, rūpīgi izraudzīti vārdi ir ļoti iedarbīgi.

 6. Kā mēs varam panākt, lai Bībeles studētājs netiktu noslogots ar pārāk lielu informācijas daudzumu?

⁶ Mācīt vienkārši nozīmē arī nenoslogot Bībeles skolnieku ar pārmērīgu informācijas daudzumu. Jēzus ņēma vērā mācekļu spējas. (Jāņa 16:12.) Arī mums jāņem vērā tas, cik daudz spēj uztvert cilvēks, kam mēs palīdzam saprast Bībeli. Piemēram, studējot Dieva Rakstus ar grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvia palīdzību, mums nav noteikti jāapskata pilnīgi visas materiāla nianses. Bet arī sasteigt studēšanu nav vajadzīgs, jo apskatīt noteiktu materiāla apjomu nav mūsu galvenais mērķis. Studēšanas temps jāpielāgo cilvēka vajadzībām un spējām, jo mūsu mērķis ir panākt, lai viņš kļūtu par Kristus mācekli un Jehovas kalpu. Mums jāveltī Bībeles studētājam tik daudz laika, cik nepieciešams, lai viņš skaidri saprastu to, ko viņš mācās. Ja viņš to skaidri sapratīs, tad patiesība ietekmēs viņa sirdi un mudinās viņu rīkoties. (Romiešiem 12:2.)

 7. Kas jāņem vērā, ja vēlamies, lai mūsu runas būtu vienkāršas?

⁷ Mums jācenšas teikt ”skaidrus vārdus”, kad mēs sakām runas draudzes priekšā, it sevišķi tad, ja starp klātesošajiem ir jaunatnācēji. (1. Korintiešiem 14:9.) Šajā ziņā var palīdzēt trīs ieteikumi. Pirmkārt, jāpaskaidro apzīmējumi, kas klausītājiem varētu būt sveši. Studējot Dieva Rakstus, mēs esam apguvuši specifisku vārdu krājumu. Ja mēs lietojam tādus apzīmējumus kā ”uzticīgais un gudrais kalps”, ”citas avis”, ”lielā Bābele”, iespējams, mums tie jāpaskaidro ar vienkāršākiem vārdiem, lai klausītāji var saprast to nozīmi. Otrkārt, runājot jāvairās no liekvārdības. Ja runātājs lieto pārāk daudz vārdu vai runā pārāk augstā stilā, cilvēkiem ir grūti viņā klausīties. Runa kļūst skaidra tad, ja no tās tiek ”izravēti” nevajadzīgie vārdi un frāzes. Treškārt, nevajadzētu iekļaut runā pārāk daudz materiāla. Gatavodami runu, mēs varam atrast daudz interesantas informācijas. Tomēr vislabākais ir sakārtot materiālu tā, lai runā būtu tikai dažas galvenās domas, un izmantot vienīgi to informāciju, kas šīs domas paskaidro un var tikt skaidri izklāstīta atvēlētajā laikā.

Prasmīgi uzdoti jautājumi

8., 9. Kā var izvēlēties jautājumu, kas atbilst cilvēku vajadzībām? Miniet piemērus.

⁸ Jēzus ļoti prasmīgi lietoja jautājumus, lai mudinātu mācekļus izteikt savu viedokli un lai mācītu viņus spriest. Uzdodams jautājumus, Jēzus prata piekļūt cilvēku sirdij. (Mateja 16:13, 15; Jāņa 11:26.) Kā mēs varam iemācīties tikpat prasmīgi uzdot jautājumus?

⁹ Sludinot pa mājām, mēs varam ar jautājumu palīdzību izraisīt cilvēku interesi un ievadīt sarunas par Dieva Valstību. Lai uzdotu tādu jautājumu, kas varētu interesēt cilvēku, mums jābūt vērīgiem. Piemēram, tuvojoties mājai, mēs varam pievērst uzmanību pagalmam. Ja pagalmā ir redzamas rotaļlietas, ģimenē droši vien ir bērni. Sākot sarunu šādā mājā, var uzdot jautājumu: ”Vai jums kādreiz ir ienācis prātā, kāda varētu būt pasaule, kad jūsu bērni būs izauguši?” (Psalms 37:10, 11.) Ja dzīvokļa durvīs ir vairākas slēdzenes un durvis ir aprīkotas ar signalizāciju, sarunu varētu uzsākt ar jautājumu: ”Kā jūs domājat, vai pienāks tāds laiks, kad cilvēki varēs justies droši gan mājās, gan uz ielas?” (Mihas 4:3, 4.) Ja kaut kas liecina par to, ka mājās dzīvo cilvēks ar nopietnām veselības problēmām, varētu jautāt: ”Kā jums šķiet, vai var cerēt uz tādiem laikiem, kad visi cilvēki būs pilnīgi veseli?” (Jesajas 33:24.) Daudz labu ieteikumu var atrast brošūriņā Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli.b

10. Kā mēs varam uzzināt, kas ir cilvēka sirdī, bet ko mēs nedrīkstam aizmirst?

¹⁰ Bet kā mēs varam izmantot jautājumus Bībeles nodarbībās? Mēs, pretēji Jēzum, nevaram redzēt, kas ir cilvēka sirdī. Tomēr, uzdodot taktiskus un pārdomātus jautājumus, mēs varam ”pasmelt” nedaudz no tā, kas ir cilvēka prātā un sirdī. (Salamana Pamācības 20:5.) Piemēram, iedomāsimies, ka mēs ar kādu cilvēku aplūkojam grāmatā Zināšanas nodaļu ”Kāpēc dievbijīga dzīve sniedz laimi”. Šajā nodaļā ir apskatīta Dieva attieksme pret negodīgumu, viņa viedoklis par netiklību un vairāki citi jautājumi. Cilvēks, ar kuru mēs studējam, droši vien atbild pareizi uz jautājumiem, kas uzdoti grāmatā. Bet vai viņš piekrīt tam, kas tajā teikts? Mēs varam uzdot dažādus jautājumus, piemēram: ”Vai uzskatāt, ka Jehovas viedoklis šajā jautājumā ir saprātīgs?”, ”Kā jūs varat attiecināt šos Bībeles principus uz savu dzīvi?”. Tomēr, uzdodot šādus jautājumus, mēs nekad nedrīkstam aizmirst par pieklājību un cieņu pret cilvēku, kam mēs palīdzam saprast Bībeli. Nebūtu labi uzdot jautājumus, kas viņam liktu justies neērti vai pazemotu viņu. (Salamana Pamācības 12:18.)

11. Kā var izmantot jautājumus, uzstājoties draudzes priekšā?

¹¹ Arī tie, kas uzstājas draudzes priekšā, var uzdot klausītājiem jautājumus. Retoriski jautājumi — jautājumi, uz kuriem mēs negaidām atbildes, — mudina klausītājus domāt. Šādus jautājumus reizēm izteica Jēzus. (Mateja 11:7—9.) Jautājumus var izmantot runas ievadā, norādot uz to, kādas tēmas runā tiks apskatītas. Piemēram, iesākot runu, var teikt: ”Mēs uzzināsim atbildes uz šādiem jautājumiem ...” Pēc tam runas nobeigumā var atgriezties pie šiem jautājumiem un atkārtot runas galvenās domas.

12. Kā draudzes vecākie ar jautājumiem var palīdzēt ticības biedriem gūt mierinājumu no Dieva vārdiem?

¹² Ganot Dieva draudzi, vecākie var izmantot jautājumus, lai palīdzētu ”nomāktām dvēselēm” gūt mierinājumu no Jehovas Rakstiem. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Piemēram, cilvēkam, kas jūtas nomākts, var norādīt uz 34. psalma 19. pantu. Tajā ir teikts: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” Lai palīdzētu nomāktam cilvēkam saprast, ka šis pants attiecas arī uz viņu, vecākais varētu vaicāt: ”Kam Jehova ir tuvu? Vai tev reizēm nešķiet, ka tev ir ”salauzta sirds” un ”satriekts un noskumis prāts”? Ja Bībelē teikts, ka Jehova ir tuvu cilvēkiem, kas tā jūtas, vai tas nenozīmē, ka viņš ir tuvu arī tev?” Šādi laipni atgādinājumi var būt mierinoši nomāktam cilvēkam. (Jesajas 57:15.)

Loģiski argumenti

13., 14. a) Ko mēs varētu teikt cilvēkam, kas netic Dievam, jo nav Dievu redzējis? b) Kāpēc mēs nevaram gaidīt, ka loģiski argumenti pārliecinās visus cilvēkus?

¹³ Sludinot mēs vēlamies ietekmēt cilvēku sirdi ar loģiskiem un pārliecinošiem argumentiem. (Apustuļu darbi 19:8; 28:23, 24.) Taču, lai pārliecinātu cilvēkus par Dieva vārdu patiesumu, mums nav jāmācās veidot sarežģītas loģisku spriedumu virknes. Argumentiem nav jābūt sarežģītiem. Vislabākie argumenti parasti ir tie, kas ir loģiski un vienkārši. Apskatīsim kādu piemēru.

¹⁴ Ko mēs varētu teikt cilvēkam, kas apgalvo, ka viņš netic Dievam, jo Dievu neviens nav redzējis? Mēs varētu izmantot faktu, ka nav nekā tāda, kam nebūtu savs cēlonis. Ja mēs kaut ko redzam, mēs atzīstam, ka tam ir kāds cēlonis. Tāpēc mēs varētu teikt: ”Ja jūs meža vidū uzietu prasmīgi uzceltu un ar pārtikas krājumiem nodrošinātu māju, jūs ne mirkli nešaubītos, ka kāds ir uzcēlis šo māju un sagādājis pārtiku. Vai, vērojot, cik brīnišķīgi viss ir iekārtots dabā un cik bagātīgi ir piepildītas zemeslodes ”noliktavas”, nebūtu saprātīgi secināt, ka to visu kāds ir radījis un nodrošinājis?” Bībelē šis jautājums ir paskaidrots pavisam vienkārši, bet ļoti labi: ”Katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (Ebrejiem 3:4.) Tomēr, lai cik loģiski būtu mūsu argumenti, visus cilvēkus tie nepārliecinās. Bībelē ir sacīts, ka vienīgi tie, kas ir ”pareizi noskaņoti”, iegūst ticību. (Apustuļu darbi 13:48, NW; 2. Tesaloniķiešiem 3:2.)

15. Kā mēs varam pievērst uzmanību Jehovas īpašībām un rīcības veidam? Miniet divus konkrētus piemērus.

¹⁵ Mācīdami cilvēkus, vai tas būtu sludināšanā vai draudzes sapulcēs, mēs varam minēt loģiskus argumentus, lai pievērstu viņu uzmanību Jehovas īpašībām un rīcības veidam. Ļoti pārliecinoši bija secinājumi, ko Jēzus ievadīja ar vārdiem ”cik daudz vairāk”. (Lūkas 11:13; 12:24.) Šādi pretstatījumi bija ļoti spilgti. Piemēram, paskaidrojot, cik aplama ir mācība par elli kā mocību vietu, mēs varētu teikt: ”Neviens mīlošs tēvs nesodītu savu bērnu, turēdams viņa roku virs uguns. Cik gan daudz vairāk mīlošajam debesu Tēvam ir nepieņemama doma par cilvēku mocīšanu elles ugunīs!” (Jeremijas 7:31.) Lai paskaidrotu, ka Jehova gādā par katru cilvēku, kas viņam kalpo, mēs varētu teikt: ”Ja Jehova zina pēc nosaukumiem miljardiem zvaigžņu, cik gan daudz vairāk viņš interesējas par cilvēkiem, kuri viņu mīl un kurus viņš ir atpircis ar sava Dēla dārgajām asinīm.” (Jesajas 40:26; Apustuļu darbi 20:28.) Izmantojot šādus argumentus, mēs varam piekļūt cilvēku sirdij.

Piemērotas ilustrācijas

16. Kāpēc ilustrācijas ir labs mācīšanas palīglīdzeklis?

¹⁶ Labas ilustrācijas ir kā piedeva, kas padara patīkamu to, ko mēs mācām. Kāds pedagogs atzina, ka ir ļoti grūti apgūt spēju domāt abstrakti. Toties ilustrācijas atvieglo uztveri un palīdz radīt iztēlē izteiksmīgas ainas, tā dodot iespēju visā pilnībā izprast kādu domu vai jēdzienu. Jēzus bija nepārspējams ilustrāciju lietošanā. (Marka 4:33, 34.) Nedaudz padomāsim, kā mēs varam apgūt šo mācību paņēmienu.

17. Kādai jābūt labai ilustrācijai?

¹⁷ No kā ir atkarīgs ilustrācijas iedarbīgums? Pirmkārt, ilustrācijai jābūt tādai, lai tā atbilstu klausītājiem — lai tajā būtu runa par kaut ko tādu, kas cilvēkiem ir labi zināms. Jēzus daudzās ilustrācijās izmantoja situācijas no savu laikabiedru ikdienas. Otrkārt, ilustrācijai jāatbilst domai, kas ar to tiek paskaidrota. Ja ilustrācija īsti neatbilst domai, kas tiek skaidrota, tā tikai mulsina klausītājus. Treškārt, ilustrācija nedrīkst būt pārblīvēta ar nevajadzīgām detaļām. Kad Jēzus stāstīja savas līdzības, viņš minēja tikai tās nianses, kas bija svarīgas. Ceturtkārt, mums jāizskaidro ilustrācijas saistība ar apskatāmo jautājumu. Pretējā gadījumā kāds no klausītājiem varētu nesaprast, kādēļ ilustrācija tiek stāstīta.

18. Kā mēs varam izdomāt piemērotas ilustrācijas?

¹⁸ Bet kā lai izdomā piemērotas ilustrācijas? Vispirms jāpatur prātā, ka nav jāsacer gari, sarežģīti stāsti, jo ļoti veiksmīgas ir arī īsas ilustrācijas. Tās var izdomāt, ja mēģina atrast piemērus, kas paskaidro apskatāmo domu. Pieņemsim, ka mums jārunā par Jehovas piedošanu un jāpaskaidro doma, kas izskan Apustuļu darbos 3:19, kur teikts, ka mūsu grēki ”tiek izdeldēti”. Varbūt vārdu ”izdeldēt” var paskaidrot ar tādiem vārdiem kā ”iznīcināt”, ”likvidēt” vai ”izdzēst”. Varbūt šo domu var ilustrēt, sakot: ”Kad Jehova piedod mūsu grēkus, viņš tos it kā izdzēš, tāpat kā cilvēks var nodzēst burtus no tāfeles.” Šāds vienkāršs salīdzinājums ļoti labi palīdz saprast galveno domu.

19., 20. a) Kā var atrast labas ilustrācijas? b) Miniet dažas labas ilustrācijas, kas ir bijušas publicētas mūsu žurnālos un grāmatās. (Skat. arī informāciju ielogojumā.)

¹⁹ Kur lai atrod piemērotas ilustrācijas un piemērus? Tos var meklēt, pārcilājot prātā, ko esam pieredzējuši mēs paši vai ticības biedri. Ilustrācijās var atsaukties uz to, kas vērojams dabā, pieminēt dažādus priekšmetus un visiem zināmus notikumus. Lai izdomātu labas ilustrācijas, galvenais ir būt vērīgiem un censties pamanīt, kas notiek mums apkārt. (Apustuļu darbi 17:22, 23.) Kādā grāmatā, kas veltīta runas mākslai, ir teikts: ”Orators, kas vēro cilvēku dzīvi un gaitas, runā ar dažādiem cilvēkiem, pētī parādības un cenšas atrast atbildes uz saviem jautājumiem, uzkrāj ārkārtīgi daudz materiāla ilustrācijām, kuras viņš var labi izmantot, kad rodas tāda vajadzība.”

²⁰ Pastāv vēl kāds bagāts ilustrāciju avots — žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, kā arī daudzi citi Jehovas liecinieku izdevumi un publikācijas. No tiem mēs varam mācīties, kā pareizi veidot ilustrācijas.c Piemēram, grāmatā Zināšanas, 17. nodaļas 11. rindkopā, personību dažādība draudzē ir salīdzināta ar situāciju, kad pa ceļu vienā virzienā brauc dažādas automašīnas. Kāpēc šī ilustrācija ir laba? Tāpēc, ka tajā ir runa par situāciju no cilvēku ikdienas, tā ir piemērota domai, kas tiek paskaidrota, un lasītājam ir skaidrs, kas no šīs ilustrācijas būtu jāmācās. Mēs varam izmantot tās ilustrācijas, ko esam lasījuši, un, ja nepieciešams, nedaudz izmainīt, lai tās atbilstu Bībeles studētāja vajadzībām vai runai, ko gatavojam draudzei.

21. Kādas svētības pieredz Dieva vārdu skolotāji?

²¹ Labs skolotājs pieredz ļoti daudz svētību. Mācot cilvēkus, mēs dalāmies tajā, ko esam uzzinājuši, — mēs piedāvājam viņiem savu palīdzību. Tas mūs dara laimīgus, jo Bībelē ir sacīts, ka ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”. (Apustuļu darbi 20:35.) Tiem, kas māca citiem Dieva vārdus, daudz prieka sagādā apziņa, ka viņi palīdz cilvēkiem uzzināt kaut ko ļoti vērtīgu un noderīgu — patiesību par Jehovu. Tādu pašu gandarījumu dod apziņa, ka mēs sekojam izcilā skolotāja Jēzus Kristus priekšzīmei.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Ko nozīmē mācīt vienkārši, kad mēs vadām Bībeles nodarbības un kad sakām runu draudzē?

• Kā mēs varam izmantot jautājumus, sludinot pa mājām?

• Ar kādiem loģiskiem argumentiem mēs varam pievērst cilvēku uzmanību Jehovas īpašībām un rīcības veidam?

• Kā var atrast labas ilustrācijas?

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Vai jūs atceraties šīs ilustrācijas?

Šeit ir minētas tikai dažas trāpīgas ilustrācijas. Ja tas ir iespējams, būtu labi atrast šīs ilustrācijas norādītajos avotos un pievērst uzmanību tam, kā tās ir izmantotas.

• Laulībā, līdzīgi kā akrobātu vai daiļslidotāju priekšnesumā, daudz kas ir atkarīgs no partnera. (2001. gada 15. maija Sargtornis, 16. lpp.)

• Vārdi var būt kā bumba, ko var pasviest tā, lai otram to būtu viegli noķert, bet var arī triekt tik spēcīgi, ka viņam tiek sagādātas sāpes. (2001. gada 8. janvāra Atmostieties!, 10. lpp.)

• Mīlestības mācīšanos var salīdzināt ar jaunas valodas apgūšanu. (1999. gada 15. februāra Sargtornis, 22., 23. lpp.)

• Situācija, kurā cilvēki ir nonākuši iedzimtā grēka dēļ, ir salīdzināma ar to, kas notiek, ja datorā nokļūst vīruss. (Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?, 156. lpp.)

• Dēmoni izmanto spiritismu tāpat, kā mednieki izmanto ēsmu, — pievilināšanai. (Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 111. lpp.)

• Tas, ko Jēzus paveica, glābdams Ādama pēcnācējus, ir salīdzināms ar situāciju, kad kāds bagāts cilvēks nomaksā rūpnīcas parādus, kas radušies bijušā direktora negodīgās rīcības dēļ, un atjauno ražošanu, tā palīdzēdams daudzajiem rūpnīcas strādniekiem. (1999. gada 15. februāra Sargtornis, 16. lpp.)

• Tāpat kā mākslinieks ļoti gaida to laiku, kad tiks atjaunots viņa šedevrs, ko kāds ir sabojājis, Jehova vēlas, lai tas, ko viņš ir radījis, tiktu atjaunots savā sākotnējā krāšņumā. (Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 181. lpp.)

[Attēli 20. lpp.]

Kristiešiem ir uzdots mācīt cilvēkiem Dieva vārdus

[Attēls 21. lpp.]

Vecākie var izmantot jautājumus, lai palīdzētu ticības biedriem gūt mierinājumu no Dieva Rakstiem