Sludiniet ar mērķi gatavot mācekļus
”[Apollu] dzirdējuši, Priskilla un Akvila viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu.” (APUSTUĻU DARBI 18:26.)
1. Kas Apollam bija nepieciešams, kaut arī viņš ”dega garā”?
PRISKILLA un Akvila, laulāts kristiešu pāris, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, redzēja, kā Efesas sinagogā ar runu uzstājas kāds vīrs, vārdā Apolls. Ar savu daiļrunību un spēju pārliecināt cilvēkus Apolls bija piesaistījis klausītāju uzmanību. ”Degdams garā”, viņš ”rūpīgi mācīja par Jēzu”. Tiesa gan, bija skaidrs, ka Apolls ”pazina tikai Jāņa kristību”. Tas, ko Apolls sludināja par Kristu, bija patiesība, taču tā nebija visa patiesība. Apollam bija jāpaplašina savas zināšanas par Jēzus Kristus nozīmi Jehovas nodoma īstenošanā. (Apustuļu darbi 18:24—26.)
2. Ko Priskilla un Akvila uzņēmās darīt?
2 Ne mirkli nevilcinādamies, Priskilla un Akvila piedāvāja savu palīdzību, lai Apolls varētu turēt visu, ko Kristus bija pavēlējis. (Mateja 28:19, 20.) Bībelē stāstīts, ka viņi Apollu ”aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”. Taču bija noteikti apstākļi, kuru dēļ daži kristieši, iespējams, nebūtu vēlējušies Apollu mācīt. Kas tie bija par apstākļiem? Un ko var mācīties no Priskillas un Akvilas centieniem apspriest Rakstus ar Apollu? Lasot vēsturisko stāstījumu par šiem notikumiem, padomāsim, kā tas mums var palīdzēt uzsākt mājas Bībeles nodarbības.
Interesēties par cilvēkiem
3. Kāpēc Apolla izglītotība neatturēja Priskillu un Akvilu viņu pamācīt?
3 Apolls bija ebreju izcelsmes un acīmredzot bija uzaudzis Aleksandrijas pilsētā. Aleksandrija tolaik bija Ēģiptes galvaspilsēta un ievērojams izglītības centrs, kas bija labi pazīstams ar savu plašo bibliotēku. Pilsētā dzīvoja daudz ebreju, starp kuriem bija arī zinātnieki. Tieši Aleksandrijā tapa Ebreju rakstu tulkojums grieķu valodā — Septuaginta. Zinot to, ir viegli saprast, kāpēc Apolls bija ”labs rakstu pazinējs”. Akvila un Priskilla pēc amata bija vienkārši telšu taisītāji, tomēr Apolla daiļrunība viņus neizbiedēja. Mīlestība viņus mudināja iedziļināties tajā, kāds cilvēks ir Apolls, kādas ir viņa vajadzības un kā viņam varētu palīdzēt.
4. Kā Apolls saņēma nepieciešamo palīdzību?
4 Lai gan Apolls bija prasmīgs runātājs, viņam vēl daudz kas bija jāmācās. Vajadzīgās zināšanas viņam nevarēja sniegt neviena augstskola — tās bija apgūstamas tikai ar kristiešu draudzes locekļu palīdzību. Apollam bija labāk jāsaprot, kāds ir Dieva izveidotais iekārtojums cilvēku glābšanai. Priskilla un Akvila ”viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”.
5. Ko var secināt par Priskillas un Akvilas garīgumu?
5 Priskilla un Akvila bija garīgi stipri cilvēki, un viņu ticība bija stingri pamatota. Pēc visa spriežot, viņi bija ”arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicāja par [viņu] cerības pamatu”, vai tas būtu bagātnieks vai nabags, augsti izglītots cilvēks vai vergs. (1. Pētera 3:15, LB-65r.) Akvila un viņa sieva prata ”pareizi mācīt patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Viņi paši noteikti mēdza nopietni pētīt Dieva Rakstus. Apollu dziļi iespaidoja pamācības, kuras bija balstītas uz ”Dieva vārdu”, kas ir ”dzīvs un spēcīgs” un ietekmē sirdi. (Ebrejiem 4:12.)
6. Kas liecina par to, ka Apolls augstu novērtēja palīdzību, ko bija saņēmis?
6 Apolls augstu novērtēja savu skolotāju priekšzīmi un iemācījās gatavot mācekļus vēl labāk nekā iepriekš. Viņš pilnā mērā izmantoja savas zināšanas, sludinādams labo vēsti, it īpaši ebreju vidū. Apollam ļoti labi izdevās pārliecināt ebrejus par Kristu. Būdams ”stiprs Rakstu zināšanā”, viņš spēja tiem pierādīt, ka visi seno laiku pravieši gaidīja Kristus parādīšanos. (Apustuļu darbi 18:24, EAD.) Bībelē stāstīts, ka pēc tam Apolls devās uz Ahaju, kur ”viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi. Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.” (Apustuļu darbi 18:27, 28.)
Mācīties no citiem skolotājiem
7. Kā Akvila un Priskilla kļuva par prasmīgiem skolotājiem?
7 Kā Akvila un Priskilla kļuva par prasmīgiem Dieva vārdu skolotājiem? Viņi, bez šaubām, rūpīgi pētīja Svētos Rakstus un apmeklēja sapulces, bet vēl viens svarīgs faktors katrā ziņā bija sadarbība ar apustuli Pāvilu. Pusotru gadu Pāvils dzīvoja pie Priskillas un Akvilas Korintā, kur viņi kopā strādāja, taisīdami un labodami teltis. (Apustuļu darbi 18:2, 3.) Šādos apstākļos viņi varēja risināt dziļas sarunas par Rakstiem. Iespēja būt kopā ar Pāvilu noteikti labvēlīgi ietekmēja Priskillas un Akvilas garīgumu. ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 20. pantā. Laba sabiedrība viņiem palīdzēja veidot garīgus paradumus. (1. Korintiešiem 15:33.)
8. Ko Priskilla un Akvila varēja iemācīties, vērojot Pāvila darbību?
8 Vērojot, kā apustulis Pāvils sludina Valstību, Priskilla un Akvila varēja redzēt, kā māca labs skolotājs. Apustuļu darbu grāmatā stāstīts, ka Pāvils ”katru sabatu mācīja sinagogā [Korintā] un centās pārliecināt jūdus un grieķus”. Vēlāk, kad viņam bija pievienojušies Sīla un Timotejs, Pāvils ”ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus”. Pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka sinagogas locekļiem nav pārāk liela interese par šo vēsti, un Priskilla un Akvila pamanīja, ka Pāvils ir atradis sludināšanai labāku vietu — kādu māju, kas atradās līdzās sinagogai. Tur Pāvils palīdzēja ”sinagogas priekšniekam” Krispam kļūt par kristieti. Priskilla un Akvila, jādomā, ievēroja, ka šī cilvēka pievēršanās ticībai spēcīgi ietekmēja arī daudzus citus un sludināšana sāka nest augļus. ”Krisps.. ticēja tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.” (Apustuļu darbi 18:4—8.)
9. Kā Priskilla un Akvila apliecināja, ka viņi grib sekot Pāvila priekšzīmei?
9 Pāvila priekšzīmei sekoja citi Valstības sludinātāji, piemēram, Priskilla un Akvila. Pāvils aicināja kristiešus: ”Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1.) Priskilla un Akvila, kas bija mācījušies no Pāvila, labāk izskaidroja Apollam kristietības mācības, savukārt Apolls pēc tam skaidroja tās citiem. Nav šaubu, ka Priskilla un Akvila piedalījās mācekļu gatavošanā Romā, Korintā un Efesā. (Apustuļu darbi 18:1, 2, 18, 19; Romiešiem 16:3—5.)
10. Kas no tā, par ko stāstīts Apustuļu darbu grāmatas 18. nodaļā, jums varētu palīdzēt gatavot mācekļus?
10 Ko var mācīties no Apustuļu darbu grāmatas 18. nodaļas? Tāpat kā Akvila un Priskilla mācījās no Pāvila, mēs varam uzlabot savu prasmi gatavot mācekļus, ja sekojam prasmīgu Dieva vārdu skolotāju priekšzīmei. Būtu labi sadarboties ar tiem, kas ”pilnībā nododas vārda sludināšanai”. (Apustuļu darbi 18:5, EAD.) Vērosim, kā viņi liek lietā savu prasmi mācīt un pārliecināt, lai piekļūtu cilvēku sirdij. Šāda prasme atvieglo mācekļu gatavošanu. Ja mēs kādam cilvēkam mācām Bībeli, mēs varam ierosināt, lai viņš uzaicina uz kādu nodarbību arī citus ģimenes locekļus vai kaimiņus. Tāpat mēs varētu lūgt, lai viņš mums dara zināmu, ja viņš pazīst vēl kādu cilvēku, kas vēlētos uzzināt vairāk par Bībeli. (Apustuļu darbi 18:6—8.)
Radīt iespējas mācekļu gatavošanai
11. Kādās situācijās var meklēt jaunus mācekļus?
11 Pāvils un citi tālaika kristieši meklēja iespējas gatavot mācekļus, sludinādami pa mājām un tirgus laukumos, būdami ceļā, — var teikt, jebkurā situācijā. Vai mums, dedzīgiem sludinātājiem, kas cenšas gatavot mācekļus, ir iespējams paplašināt savu līdzdalību kalpošanā? Vai mēs varētu izmantot situācijas, kas ļauj meklēt labās vēsts cienīgus cilvēkus un sludināt viņiem? Kā citiem sludinātājiem ir izdevies atrast mācekļus? Vispirms pievērsīsim uzmanību sludināšanai pa telefonu.
12.—14. Minot personiski pieredzētus vai šajās rindkopās aprakstītos gadījumus, paskaidrojiet, kādu labumu var dot sludināšana pa telefonu!
12 Sludinādama pa mājām Brazīlijā, kāda kristiete, ko mēs nosauksim par Mariju, iedeva bukletu kādai jaunai sievietei, kas gāja ārā no daudzdzīvokļu mājas. Sarunas ievadam Marija izmantoja bukleta nosaukumu un jautāja: ”Vai jūs vēlaties labāk iepazīt Bībeli?” Sieviete atbildēja: ”Es gribētu gan. Tikai nelaime tā, ka es esmu skolotāja un viss laiks man paiet, mācot citus.” Marija paskaidroja, ka viņas varētu apspriest Bībeles tēmas pa telefonu. Sieviete nosauca Marijai savu telefona numuru, un tajā pašā vakarā viņas pa telefonu uzsāka Bībeles nodarbības, izmantojot brošūru Ko Dievs no mums prasa?a.
13 Etiopijā kāda pilnas slodzes sludinātāja reiz pa telefonu sāka sludināt kādam vīrietim, bet tad fonā izdzirdēja troksni. Vīrietis viņai palūdza piezvanīt vēlāk. Kad sludinātāja tā arī izdarīja, viņš atvainojās un paskaidroja, ka iepriekšējās telefonsarunas laikā viņam ir bijis nopietns ķīviņš ar sievu. Ņemot vērā vīrieša teikto, sludinātāja pieminēja, ka Bībelē ir atrodami praktiski padomi, kas noder ģimenes problēmu risināšanā. Viņa pastāstīja, ka daudzām ģimenēm ir palīdzējusi Jehovas liecinieku izdotā grāmata Ģimenes laimes noslēpums. Dažas dienas pēc tam, kad vīrietim bija nogādāta šī grāmata, māsa viņam piezvanīja vēlreiz. ”Šī grāmata ir izglābusi manu laulību!” viņš izsaucās. Viņš pat bija sarīkojis ģimenes sapulci, lai dalītos vērtīgajās domās, ko tajā bija izlasījis. Ar šo vīrieti tika uzsāktas mājas Bībeles nodarbības, un drīz viņš jau regulāri apmeklēja kristiešu sapulces.
14 Kāda Dānijā dzīvojoša sludinātāja, kas ir sākusi Bībeles nodarbības pēc tam, kad bija sludinājusi pa telefonu, stāsta: ”Kalpošanas pārraugs mani mudināja sludināt pa telefonu. Sākumā es vilcinājos to darīt, jo uzskatīju, ka šis sludināšanas veids man nav piemērots. Taču kādu dienu es saņēmu drosmi un uzgriezu pirmo numuru. Uz zvanu atbildēja sieviete, vārdā Sonja, un pēc īsas sarunas viņa bija ar mieru, ka viņai piegādā bībelisku literatūru. Kādu vakaru mēs apspriedām jautājumu par radīšanu, un viņa izteica vēlēšanos izlasīt grāmatu Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā?b. Es teicu, ka būtu jauki, ja mēs varētu satikties un pārrunāt šo jautājumu klātienē, un Sonja piekrita. Kad es ierados, viņa bija gatava sākt Bībeles nodarbības, un kopš tā laika nodarbības mums notiek katru nedēļu.” Šī kristiete atzīst: ”Jau daudzus gadus es biju lūgusi Jehovu, kaut man būtu iespēja vadīt Bībeles nodarbības, bet es negaidīju, ka tās uzsākt man palīdzēs sludināšana pa telefonu.”
15., 16. Kādi gadījumi liecina par to, ka gatavība izmantot dažādas iespējas, lai sāktu Bībeles nodarbības, nes labus augļus?
15 Daudziem ir izdevies gūt panākumus, jo viņi ir ņēmuši vērā ieteikumus uzrunāt cilvēkus visur, kur tie ir sastopami. Kāda kristiete ASV ar automašīnu piebrauca pie tirdzniecības furgona kādā autostāvvietā. Kad sieviete, kas atradās furgonā, viņu ieraudzīja, māsa sāka stāstīt, kādu bībeliskas izglītības darbu mēs veicam. Sieviete viņā klausījās, tad izkāpa no furgona un pienāca pie sludinātājas mašīnas. Viņa sacīja: ”Es esmu ļoti priecīga, ka jūs apstājāties, lai ar mani parunātu. Jau ilgu laiku es neesmu lasījusi jūsu bībelisko literatūru. Es gribētu arī atsākt Bībeles nodarbības. Vai jūs nevarētu man palīdzēt?” Tā mūsu māsa bija radījusi piemērotu situāciju labās vēsts sludināšanai.
16 Cita kristiete, kas arī dzīvo ASV, reiz apmeklēja kādu pansionātu un, piegājusi pie viena no atbildīgajiem darbiniekiem, pastāstīja, ka viņa labprāt piedāvātu pansionāta iemītniekiem garīga rakstura palīdzību. Mūsu māsa piebilda, ka reizi nedēļā viņa varētu vadīt bezmaksas Bībeles nodarbības ar visiem, kas vēlētos tās apmeklēt. Viņa saņēma atļauju apstaigāt pansionāta istabas. Drīzumā viņa jau vadīja Bībeles nodarbības trīs reizes nedēļā. Šajās nodarbībās pavisam piedalās 26 cilvēki, un viens no tiem regulāri apmeklē arī draudzes sapulces.
17. Kāds paņēmiens bieži ļauj iesākt mājas Bībeles nodarbības?
17 Reizēm labus panākumus var gūt, ja tieši piedāvājam cilvēkam Bībeles nodarbības. Kādu rītu draudze, kurā ir 105 sludinātāji, īpaši centās piedāvāt Bībeles nodarbības visiem sludināšanā sastaptajiem cilvēkiem. Kalpošanā piedalījās 86 sludinātāji, un pēc divām stundām bija iesāktas vismaz 15 jaunas Bībeles nodarbības.
Jāturpina meklēt labās vēsts ”vērti” cilvēki
18., 19. Kāds svarīgs Jēzus norādījums mums jāpatur prātā, un kāda apņēmība mums tāpēc ir vajadzīga?
18 Būtu ļoti labi, ja Valstības sludinātāji liktu lietā šajā rakstā minētos ieteikumus. Protams, domājot par to, kādas sludināšanas metodes izvēlēties, ir saprātīgi ņemt vērā, kas ir un kas nav pieņemts attiecīgajā apvidū. Galvenais — turēsim prātā Jēzus norādījumu meklēt tos, kas ir ”vērti”, un palīdzēsim viņiem kļūt par mācekļiem. (Mateja 10:11; 28:19.)
19 Lai sasniegtu šo mērķi, centīsimies ”pareizi mācīt patiesības vārdu”. Pārliecināsim cilvēkus, stingri balstot savus argumentus uz Bībeli, — tā mēs piekļūsim atsaucīgu cilvēku sirdij un pamudināsim viņus uz rīcību. Ar lūgšanām paļaujoties uz Jehovu, mēs dažiem varam palīdzēt kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem. Šis darbs sagādā neizsakāmu gandarījumu. Tāpēc ”centīsimies būt Dieva acīs krietni darbinieki”, vienmēr godāt Jehovu un būt dedzīgi Valstības sludinātāji, kuru mērķis ir gatavot mācekļus. (2. Timotejam 2:15.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Izdevuši Jehovas liecinieki.
b Izdevuši Jehovas liecinieki; pieejama angļu un krievu valodā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Apollam vajadzēja skaidrāk saprast Dieva ceļu?
• Ko Priskilla un Akvila varēja mācīties no apustuļa Pāvila?
• Ko par mācekļu gatavošanu var mācīties no Apustuļu darbu grāmatas 18. nodaļas?
• Kā var radīt iespējas gatavot mācekļus?
[Attēls 18. lpp.]
Priskilla un Akvila Apollam ”vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu”
[Attēls 20. lpp.]
Apolls labi apguva prasmi gatavot mācekļus
[Attēls 21. lpp.]
Pāvils sludināja visdažādākajās situācijās
[Attēli 23. lpp.]
Radiet sev iespējas sludināt