Cik ilgs var būt cilvēka mūžs?

1513. gada 3. martā spāņu jūrasbraucējs Huans Ponse de Leons atstāja Puertoriko krastus cerībā uziet Bimini salu. Kā vēstī leģenda, ekspedīcijas mērķis bija atrast teiksmaino jaunības avotu. Taču Huans Ponse de Leons izkāpa malā tagadējā Floridas štatā (ASV) un nekādu jaunības avotu viņš, protams, neatrada.

Mūsdienās cilvēku vidējais mūža garums ir 70 līdz 80 gadu. Kaut arī Bībelē ir minēti cilvēki, kuru mūžs ir bijis daudz ilgāks, Ginesa rekordu grāmatas 2002. gada izdevumā ir teikts, ka pasaulē vecākais cilvēks ir nodzīvojis 122 gadus un 164 dienas. (1. Mozus 5:3—32.) Bioētikas speciālists Džons Heriss norāda: ”Jaunākie pētījumi mums ļauj ieskatīties pasaulē, kur novecošana un pat nāve vairs nebūs kaut kas nenovēršams.” Vairāki 21. gadsimta zinātnieki runā par ”faktisku nemirstību”, ”neierobežotu cilvēka mūža ilgumu 2099. gadā”, ”nebeidzamu šūnu atjaunošanos” un tamlīdzīgām perspektīvām.

Savā grāmatā Sapnis par mūžīgu dzīvi (The Dream of Eternal Life) Marks Beneke raksta: ”Cilvēka dzīves laikā gandrīz viss viņa organisms vairākas reizes atjaunojas.. Ik pēc septiņiem gadiem mēs esam jauni cilvēki vārda vistiešākajā nozīmē.” Taču šis process neturpinās mūžīgi, jo šūnas dalās tikai noteiktu skaitu reižu un pēc tam pārstāj vairoties. Ja šis process neapstātos, uzskata M. Beneke, ”cilvēka organisms varētu sevi atjaunot ļoti ilgu laiku — pat mūžīgi”.

Ne mazāk interesants ir fakts, ka cilvēka smadzenes spēj uzglabāt tādu informācijas daudzumu, kādu cilvēks sava samērā īsā mūža laikā ne tuvu nepaspēj likt lietā. Kā minēts Britu enciklopēdijā, cilvēka smadzenes ir ”apveltītas ar daudz lielāku potenciālu, nekā cilvēks savas dzīves laikā spēj izmantot”. (1976, 12. sēj., 998. lpp.) Grāmatā Kā smadzenes mācās (How the Brain Learns) Deivids Suza raksta: ”Smadzeņu spējas uzkrāt informāciju ir praktiski neierobežotas.” (2001, 2. izd., 78. lpp.)

Zinātnieki ir centušies atbildēt uz jautājumu, kāpēc cilvēki mirst, bet viņiem tas tā arī nav izdevies. Tāpat ir palicis neatbildēts jautājums, kāpēc cilvēka smadzenēm piemīt tik milzīgs potenciāls. Vai tas nevarētu liecināt, ka mēs esam izveidoti tā, lai uzkrātu zināšanas mūžīgi? Kāpēc mūs vispār nodarbina doma par mūžīgu dzīvi?

Bībelē ir lasāma atbilde: ”Pat arī mūžību Viņš [Dievs] ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu, nedz galu.” (Salamans Mācītājs 3:11.) Kā var redzēt no šiem vārdiem, ideju par mūžīgu dzīvi mūsos ir ielicis Dievs, un mums vienmēr būs kaut kas, ko par viņu pašu un viņa darbiem uzzināt. Ja mēs dzīvosim mūžīgi, mums pavērsies arvien jaunas iespējas padziļināt savu izpratni par visu brīnumaino, ko Dievs ir radījis.

Arī Jēzus Kristus vārdi apstiprina, ka mūžīga dzīve ir iespējama. Viņš sacīja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Ko par to domājat jūs? Vai jūs vēlaties dzīvot mūžīgi?

[Attēli 3. lpp.]

Huans Ponse de Leons cerēja atrast jaunības avotu

[Norāde par autortiesībām]

Ponse de Leons: Harper’s Encyclopædia of United States History