Drīz neviens vairs necietīs trūkumu
PARADĪZES ainas kā, piemēram, tā, kura attēlota uz šī žurnāla vāka, aizkustina daudzu nabadzīgu cilvēku sirdi. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, kādreiz tiešām dzīvoja paradīzē: viņu mājvieta bija Ēdenes dārzs. (1. Mozus 2:7—23.) Kaut gan pirmie cilvēki zaudēja iespēju dzīvot paradīzē, cerība uz dzīvi paradīzē — jaunā pasaulē, kur vairs nebūs nabadzības, — nav tikai sapnis. Šī cerība ir stingri pamatota uz Bībeles apsolījumiem.
Padomāsim par solījumu, ko Jēzus Kristus izteica pēdējā dienā, kad viņš dzīvoja uz zemes. Viens no noziedzniekiem, kas bija notiesāts uz nāvi un atradās līdzās Jēzum, apliecināja savu ticību tam, ka Dievs spēj atrisināt cilvēces problēmas. Šis cilvēks lūdza: ”Jēzu, piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā!” Ar šiem vārdiem viņš apliecināja ticību, ka Jēzus nākotnē būs Ķēniņš un ka mirušie atkal varēs dzīvot. Jēzus šim vīrietim apsolīja: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:42, 43.)
Par cilvēkiem, kas dzīvos paradīzē, Bībelē ir teikts: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.” (Jesajas 65:21.) ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.” (Mihas 4:4.)
Tomēr kāpēc šobrīd tiek pieļauts, ka cilvēki cieš trūkumu? Kā mūsdienās Dievs atbalsta nabadzīgos cilvēkus? Un kad nabadzībai pienāks gals?
Nabadzības cēlonis
Kopš tā laika, kad ļauns eņģelis, Sātans Velns, sacēlās pret Dievu un iesaistīja šajā dumpī arī Ādamu un Ievu, pirmie cilvēki zaudēja iespēju dzīvot paradīzē. Izmantodams čūsku, Sātans viltīgā kārtā pamudināja Ievu pārkāpt pavēli, ko bija devis Dievs, — neēst konkrēta koka augļus. Sātans piemānīja Ievu, likdams viņai noticēt, ka neatkarība no Dieva viņai nozīmēs laimīgāku dzīvi. Kad Ieva piedāvāja aizliegto augli Ādamam, arī viņš ēda no tā, ar to parādīdams, ka sievas dēļ viņš ir gatavs novērsties no Dieva. (1. Mozus 3:1—6; 1. Timotejam 2:14.)
Tas bija tikai taisnīgi, ka dumpīgie cilvēki tika izraidīti no paradīzes, un kopš tā laika viņiem bija jāsāk cīnīties par izdzīvošanu. Līdz pat mūsdienām Dievs Jehova ir pieļāvis, ka pār grēcīgo cilvēci valda Sātans, un tā laika gaitā skaidri ir kļuvušas redzamas nepaklausības sekas. Cilvēces vēsture nepārprotami liecina, ka cilvēki nespēj izveidot uz zemes paradīzi. (Jeremijas 10:23.) Vēl ļaunāk — neatkarība no Dieva ir izraisījusi smagas problēmas, starp kurām ir arī nabadzība. (Salamans Mācītājs 8:9.)
Tomēr trūcīgie cilvēki šajā nemierīgajā pasaulē nav atstāti likteņa varā. Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, šie cilvēki var atrast drošu vadību.
”Jums nebūs zūdīties”
Reiz, uzrunājot cilvēku pūli, kurā bija daudz nabadzīgu ļaužu, Jēzus sacīja: ”Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? [..] Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:26—33.)
Ja cilvēks ir trūcīgs, tas nenozīmē, ka viņam neatliek nekas cits kā zagt. (Salamana Pamācības 6:30, 31.) Cilvēks saņems atbalstu, ja vien viņš pirmām kārtām centīsies darīt Dieva gribu. To pieredzēja, piemēram, Tukiso, kāds vīrietis, kas dzīvo Āfrikas dienvidos, Lesoto. Lai apspiestu sacelšanos pret valdību, 1998. gadā Lesoto ienāca ārvalstu karaspēka vienības. Sākās karadarbība, kuras rezultātā tika izlaupīti veikali, cilvēki zaudēja darbu un katastrofāli pietrūka pārtikas.
Tukiso dzīvoja galvaspilsētas trūcīgākajā rajonā. Daudzi šīs apkārtnes iedzīvotāji apzaga veikalus, lai kaut kā izdzīvotu. Kādu dienu, pārnācis mājās, Tukiso ieraudzīja, ka Maseiso — sieviete, ar kuru viņš dzīvoja kopā, — ir nozagusi un atnesusi uz mājām dažādus pārtikas produktus. ”Nes šīs lietas projām,” sacīja Tukiso un paskaidroja, ka Dievs aizliedz zagt. Maseiso paklausīja. Kaimiņi izsmēja viņus par šādu rīcību un nozagto pārtiku paņēma sev.
Tukiso vēlējās rīkoties godīgi tāpēc, ka bija to mācījies Bībeles stundās, ko viņam pasniedza Jehovas liecinieki. Vai tāpēc, ka Tukiso paklausīja Dievam, viņam nācās ciest badu? Nē, tā nenotika. Nepagāja ne ilgs laiks, kad tās Jehovas liecinieku draudzes vecākie, kuru Tukiso bija sācis apmeklēt, sazinājās ar šo vīrieti un sagādāja viņam pārtiku. Jehovas liecinieki no Dienvidāfrikas Republikas uz kaimiņu valsti Lesoto saviem ticības biedriem bija nosūtījuši vairāk nekā divas tonnas smagu kravu ar humānās palīdzības sūtījumiem. Redzot, cik dedzīgi Tukiso vēlas paklausīt Dievam un ar kādu mīlestību Jehovas liecinieki palīdz saviem ticības biedriem, Maseiso jutās dziļi aizkustināta, un drīz vien arī viņa sāka mācīties Bībeli. Pēc kāda laika šis pāris reģistrēja savu laulību un kristījās. Tagad viņi abi ir Jehovas liecinieki un uzticīgi kalpo Dievam.
Dievam Jehovam rūp nabadzīgie cilvēki. (Skat. ”Kā Dievs izturas pret trūcīgajiem?”) Dievs ar mīlestību ir parūpējies, lai tādiem cilvēkiem kā Tukiso un Maseiso būtu iespēja viņu tuvu iepazīt. Turklāt Dieva Rakstos ir atrodami praktiski padomi, kas palīdz tikt galā ar ikdienas dzīves grūtībām.
Vērtīga palīdzība
Jehovas liecinieki allaž ir centušies gādāt par trūcīgajiem tāpat, kā to dara Jehova. (Galatiešiem 2:10.) Kad notiek kāda nelaime un tajā cieš patiesie kristieši, ticības biedri parūpējas, lai cietušajiem tiktu sniegta palīdzība. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka Jehovas liecinieki gādā par cilvēku garīgajām vajadzībām, un šo cilvēku vidū, protams, ir arī trūcīgie. (Mateja 9:36—38.) Pēdējo sešdesmit gadu gaitā tūkstošiem Jehovas liecinieku ir saņēmuši īpašu apmācību un pēc tam devušies kalpot par misionāriem ārzemēs. Piemēram, Tukiso un Maseiso par Jēzus mācekļiem palīdzēja kļūt kāds precēts pāris — misionāri no Somijas, kas bija iemācījušies soto valodu. (Mateja 28:19, 20.) Lai kļūtu par misionāriem, kristiešiem bieži vien ir jāatstāj ērta dzīve kādā turīgā zemē un jāpārceļas uz kādu nabadzīgu valsti.
Zagšana izdzīvošanas nolūkos nav pieņemama patiesajiem kristiešiem. Toties viņi tic, ka Dievs Jehova spēj parūpēties par viņu vajadzībām. (Ebrejiem 13:5, 6.) Viens veids, kā Jehova gādā par saviem kalpiem, ir pasaules mēroga organizācija, kurā ietilpst viņa kalpi, kas rūpējas cits par citu.
Vēl Jehova atbalsta trūcīgos cilvēkus, dodams praktiskus padomus. Piemēram, Bībelē ir norādīts: ”Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efeziešiem 4:28.) Daudzi bezdarbnieki ir atraduši iespēju gādāt par sevi godīgā ceļā, piemēram, viņi ir ierīkojuši sakņu dārzu un strādā tajā savām rokām. Turklāt Bībeles principi trūcīgiem cilvēkiem palīdz ietaupīt naudu, jo viņi mācās vairīties no tādiem kaitīgiem paradumiem kā pārmērīga alkohola lietošana. (Efeziešiem 5:18.)
Kad trūkums izzudīs uz visiem laikiem?
Bībelē ir paskaidrots, ka mēs dzīvojam Sātana valdīšanas ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1, LB-65r.) Pavisam drīz Dievs Jehova sūtīs Jēzu Kristu tiesāt cilvēci. Par to, kas notiks šajā laikā, Jēzus stāstīja kādā no savām līdzībām: ”Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un visi viņa eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā; un viņš tās šķirs, kā gans šķiŗ avis no āžiem.” (Mateja 25:31—33.)
Ar avīm Jēzus līdzībā ir norādīts uz cilvēkiem, kas pakļaujas Jēzus valdīšanai. Jēzus šādus cilvēkus salīdzināja ar avīm, jo tie ir gatavi sekot savam Ganam. (Jāņa 10:16.) Šie cilvēki pieredzēs Jēzus nevainojamo valdīšanu. Tā būs laimīga dzīve jaunā pasaulē, kurā nabadzības vairs nebūs. Āžiem līdzīgie cilvēki, kas nevēlas pakļauties Jēzus valdīšanai, tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. (Mateja 25:46.)
Dieva Valstība darīs galu ļaunumam. Nevienam nekad vairs nebūs jācīnās ar nabadzību. Cilvēki, kas dzīvos uz zemes, mīlēs cits citu un gādās cits par citu. Par to, ka šāda jauna pasaule ir iespējama, var pārliecināties, vērojot, kāda mīlestība valda Jehovas liecinieku starptautiskajā brāļu saimē. Šo cilvēku vidū jau tagad piepildās Jēzus vārdi: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.)
[Papildmateriāls/Attēli 6., 7. lpp.]
KĀ DIEVS IZTURAS PRET TRŪCĪGAJIEM?
Bībelē ir stāstīts, ka cilvēces Radītājs ”dod maizi izsalkušiem”. (Psalms 146:7.) Vairāk nekā simts Bībeles pantos var atrast apstiprinājumu tam, ka Dievam dziļi rūp nabadzīgie cilvēki.
Piemēram, tad, kad Jehova deva izraēliešiem bauslību, viņš noteica, ka izraēliešiem bija jāatstāj tīruma stūri nenopļauti. Viņiem bija arī norādīts, ka, novācot olīvu vai vīnogu ražu, nevajag stādījumus pārlūkot otrreiz. Šajos likumos izpaudās mīlestības pilnas rūpes par svešiniekiem, bāreņiem, atraitnēm un citiem cilvēkiem, kas bija nonākuši grūtībās. (3. Mozus 19:9, 10; 5. Mozus 24:19—21.)
Turklāt Dievs izraēliešiem bija pavēlējis: ”Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti. Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus. Tad Es savās dusmās iekaisīšu un jūs nokaušu ar zobenu, un tā jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāŗiem.” (2. Mozus 22:21—23.) Diemžēl daudzi bagāti izraēlieši neņēma vērā šo Dieva pavēli. Gan šī, gan citu pārkāpumu dēļ Dievs Jehova ar praviešu starpniecību daudzkārt brīdināja savu tautu. (Jesajas 10:1, 2; Jeremijas 5:28; Amosa 4:1—3.) Galu galā Dievs izmantoja asīriešus un vēlāk babiloniešus, lai sodītu izraēliešus, — svešzemnieki iekaroja Izraēla zemes. Daudzi izraēlieši tika nogalināti, un tie, kas palika dzīvi, tika aizvesti gūstā uz svešām zemēm.
Arī Dieva mīļotā Dēla, Jēzus Kristus, dzīvē atspoguļojās Dieva maigās rūpes par trūcīgajiem. Norādīdams uz savas kalpošanas mērķi, Jēzus teica: ”Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem.” (Lūkas 4:18.) Tas, protams, nenozīmēja, ka Jēzus sludināja vienīgi trūcīgajiem, viņš ar mīlestību centās palīdzēt arī bagātiem cilvēkiem. Tomēr arī šādās reizēs bieži vien Jēzus apliecināja savas rūpes par nabadzīgajiem. Piemēram, reiz kādam bagātam cilvēkam Jēzus deva padomu: ”Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un tad nāc man līdz!” (Lūkas 14:1, 12—14; 18:18, 22; 19:1—10.)
Dievam Jehovam un viņa Dēlam dziļi rūp trūcīgie cilvēki. (Marka 12:41—44; Jēkaba 2:1—6.) Jehovas gādība par trūcīgajiem izpaužas tajā, ka viņš ir paturējis savā atmiņā neskaitāmus šādus cilvēkus, kas ir miruši. Viņi tiks celti augšā jaunajā pasaulē, kurā nevienam vairs nebūs jācieš nabadzība. (Apustuļu darbi 24:15.)
[Attēli]
Jehovas liecinieku starptautiskā brāļu saime liecina, ka jaunā pasaule ir iespējama
[Attēls 5. lpp.]
Tukiso un Maseiso kopā ar misionāru, kas mācīja Bībeli Tukiso
[Attēls 5. lpp.]
Maseiso pie savas mājas durvīm kopā ar misionāri, kas viņai mācīja Bībeli