Bīstieties Jehovu — esiet priecīgi un laimīgi

”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu!” (PSALMS 112:1.)

1., 2. Ko ļauj iegūt bijība pret Jehovu?

LAIME nav iegūstama viegli. Patiesi laimīgs ir tikai tas, kurš pieņem pareizus lēmumus, dara to, kas ir pareizs, un izvairās no tā, kas nav pareizs. Mūsu Radītājs Jehova ir sagādājis savus vārdus, Bībeli, ar kuras palīdzību viņš mums māca pašu labāko ceļu dzīvē. Ja meklēsim viņa vadību un sekosim tai, šādi apliecinot savu bijību pret Dievu, mēs būsim apmierināti un laimīgi. (Psalms 23:1; Salamana Pamācības 14:26.)

² Šajā rakstā, apskatot piemērus gan no Bībeles laikiem, gan no mūsdienu dzīves, mēs noskaidrosim, kā bijība pret Dievu dod spēku izvairīties no nepareizas rīcības un drosmi darīt to, kas ir pareizs. Mēs redzēsim, ka bijība ļauj iegūt prieku, jo pamudina labot pieļautās kļūdas, kā to izdarīja ķēniņš Dāvids. Uzzināsim arī to, ka vecākiem jāmāca bērnus bīties Jehovu, jo šāda bijība ir ļoti vērtīga. Dieva Rakstos ir teikts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu!” (Psalms 112:1.)

Kā atgūt zaudēto prieku

 3. Kas Dāvidam palīdzēja, kad viņš bija sagrēkojis?

³ Iepriekšējā rakstā bija stāstīts, ka Dāvidam trijos gadījumos pietrūka bijības pret Dievu un viņš sagrēkoja. Tomēr viņa reakcija uz pārmācību liecināja, ka kopumā viņš ir cilvēks, kas bīstas Dievu. Dāvida godbijība un cieņa pret Dievu viņu pamudināja atzīt savu vainu, labot nepareizo rīcību un atjaunot labas attiecības ar Jehovu. Tas, ko viņš bija izdarījis, nepalika bez sekām — bija jācieš gan viņam pašam, gan citiem —, taču, redzēdams Dāvida patieso nožēlu, Jehova viņu neatstāja. Par notikumiem ar Dāvidu ir uzmundrinoši domāt tiem kristiešiem, kas ir izdarījuši nopietnu pārkāpumu.

 4. Kā bijība pret Dievu cilvēkam palīdz atgūt prieku?

⁴ Viena no šādām kristietēm ir Sonjaa. Lai gan viņa bija pilnas slodzes sludinātāja, viņa sadraudzējās ar cilvēkiem, kuru rīcība nebija saskaņā ar Dieva principiem, un vēlāk arī pati izdarīja pārkāpumu, par ko tika izslēgta no kristiešu draudzes. Kad Sonja bija sapratusi savu kļūdu, viņa darīja visu iespējamo, lai atjaunotu savas attiecības ar Jehovu, un pēc kāda laika tika uzņemta atpakaļ draudzē. Visu šo notikumu laikā Sonja ne uz brīdi nezaudēja vēlēšanos kalpot Jehovam, un beigu beigās viņa atsāka pionieres kalpošanu. Tagad Sonja ir precējusies ar kādu kristiešu draudzes vecāko, un iespēja darboties draudzē viņai sagādā lielu prieku. Sonja nožēlo, ka bija novirzījusies no kristīgā dzīves ceļa, taču viņa ir priecīga, ka bijība pret Dievu viņai palīdzēja atgriezties.

Būt gataviem drīzāk ciest nekā grēkot

5., 6. Pastāstiet, kā Dāvids divas reizes saudzēja Saula dzīvību un kā viņš pamatoja savu rīcību!

⁵ Protams, daudz labāk ir tad, ja bijība pret Dievu palīdz vispār izvairīties no grēka, un Dāvids par to pārliecinājās. Reiz Sauls, kas kopā ar trīs tūkstošiem karavīru vajāja Dāvidu, iegāja kādā alā — bet tieši tajā alā slēpās Dāvids un viņa vīri. Dāvida vīri mudināja savu vadoni nogalināt Saulu. Viņi sprieda: beidzot Jehova ir nodevis Dāvida rokās viņa niknāko ienaidnieku. Bet Dāvids tikai klusi piezagās Saulam un nogrieza viņa apģērba stūri. Tā kā Dāvids bijās Dievu, pat šādas nevainīgas rīcības dēļ viņu mocīja sirdsapziņa. Saviem iekarsušajiem karavīriem viņš sacīja: ”Lai tas Kungs mani no tā pasargā, ka es ko nodaru savam pavēlniekam, tam, kas ir tā Kunga svaidīts!”b (1. Samuēla 24:2—8.)

⁶ Kādu citu reizi Sauls bija apstājies pārnakšņot, un viņš un visi viņa vīri ”bija cieši aizmiguši, jo tā Kunga sūtīts miegs bija tos nomācis”. Dāvids un viņa drosmīgais māsasdēls Abišajs iezagās Saula nometnē un piegāja pie nometnes vidū gulošā ķēniņa. Abišajs gribēja tūlīt pat izrēķināties ar Saulu, taču Dāvids viņu atturēja ar vārdiem: ”Kurš gan drīkst izstiept savu roku pret tā Kunga svaidīto un pie tam palikt nenoziedzīgs?” (1. Samuēla 26:9, 12.)

 7. Kas Dāvidu atturēja no nepareizas rīcības?

⁷ Kāpēc Dāvids divas reizes neizmantoja iespēju nogalināt Saulu? Tāpēc, ka viņa bijība pret Jehovu bija stiprāka par bailēm no Saula. Tā kā Dāvids bijās Dievu, viņš drīzāk bija gatavs ciest nekā grēkot. (Ebrejiem 11:25.) Viņš pilnībā paļāvās uz to, ka Jehova gādā par savu tautu un par viņu personiski. Dāvids zināja, ka paklausība Dievam un paļāvība uz Dievu nāks viņam par labu un sniegs prieku, turpretī tad, ja viņš neņemtu vērā Dieva gribu, viņš zaudētu Dieva labvēlību. (Psalms 65:5.) Dāvids zināja arī to, ka Dievs izpildīs savu solījumu padarīt viņu par ķēniņu un pats parūpēsies, lai Sauls nevarētu tam traucēt. (1. Samuēla 26:10.)

Bijība pret Dievu ļauj būt priecīgiem un laimīgiem

 8. Ko var mācīties no tā, kā Dāvids izturējās grūtās situācijās?

⁸ Kristiešiem jābūt gataviem sastapties ar izsmieklu, vajāšanām un citām grūtībām. (Mateja 24:9; 2. Pētera 3:3.) Reizēm mums smagus brīžus sagādā pat situācijas, kas saistītas ar dažiem ticības biedriem. Taču mēs zinām, ka Jehova visu redz, dzird mūsu lūgšanas un īstajā laikā visu nokārtos pēc sava prāta. (Romiešiem 12:17—21; Ebrejiem 4:16.) Mums nav jābaidās no pretiniekiem — mēs bīstamies Dievu un paļaujamies, ka viņš mūs glābs. Tāpat kā Dāvids, mēs neatriebjamies un necenšamies izvairīties no ciešanām, atkāpdamies no Dieva principiem, un gala iznākumā šāda rīcība mums sagādā prieku.

 9. Kāds gadījums liecina, ka bijība pret Dievu palīdz saglabāt prieku arī vajāšanās?

⁹ Kāds misionārs, kas jau daudzus gadus sludina Āfrikā, stāsta: ”Es atceros, ko reiz piedzīvoja kāda kristiete un viņas meita, kas toreiz bija pusaudze. Tā kā kristieši ir neitrāli politiskos jautājumos, viņas atteicās iegādāties partijas biedra kartes, un tāpēc viņām nežēlīgi uzbruka bars vīriešu. Beigās uzbrucēji paziņoja, ka nu viņas var iet mājās. Pa ceļam uz mājām māte centās mierināt savu raudošo meitu, kurai nebija viegli saprast notikušo. Tajā brīdī viņas nebija priecīgas, taču viņu sirdsapziņa bija tīra. Vēlāk viņām abām bija prieks, ka viņas ir paklausījušas Dievam. Ja viņas būtu iegādājušās biedra kartes, pūlis būtu bijis stāvā sajūsmā. Vīrieši tad būtu cienājuši mūsu māsas ar garšīgiem dzērieniem un dejojuši viņām apkārt visu ceļu līdz mājām. Bet meitene un viņas māte zinātu, ka viņas ir rīkojušās nepareizi, un būtu visnelaimīgākie cilvēki pasaulē.” Bijība pret Dievu viņas no tā pasargāja.

10., 11. Ko labu deva kādas sievietes bijība pret Dievu?

¹⁰ Bijība pret Dievu ļauj saglabāt prieku arī tad, kad tiek pārbaudīta mūsu cieņa pret dzīvības svētumu. Kad Marija gaidīja savu trešo bērnu, ārsts viņai ieteica izdarīt abortu. Ārsts brīdināja: ”Jūsu stāvoklis ir bīstams. Kuru katru brīdi var sākties krīze, un jūs varat nomirt 24 stundu laikā. Ar to jūs bērnam nepalīdzēsiet. Pat ja nekas nenotiks, nav nekādas garantijas, ka bērns piedzims vesels.” Tolaik Jehovas liecinieki vēl tikai mācīja Marijai Bībeli. ”Kaut arī es vēl nebiju kristīta, es jau biju izlēmusi kalpot Jehovam un biju apņēmusies viņam paklausīt, lai kas arī notiktu,” Marija saka.

¹¹ Grūtniecības laikā Marija turpināja Bībeles nodarbības un veltīja laiku arī ģimenei, līdz pienāca laiks mazulim ierasties pasaulē. ”Dzemdības bija smagākas nekā iepriekšējās divas, taču nopietni sarežģījumi neradās,” Marija stāsta. Bijība pret Dievu viņai ļāva paturēt tīru sirdsapziņu, un drīz pēc tam viņa kristījās. Arī viņas dēls ar laiku iemācījās bīties Dievu. Tagad viņš ir pieaudzis un strādā vienā no Jehovas liecinieku organizācijas filiālēm.

Iegūsim jaunus spēkus, paļaudamies uz Jehovu

12. Kā bijība pret Dievu stiprināja Dāvidu?

¹² Dāvida bijība pret Jehovu viņam palīdzēja ne tikai vairīties no ļauna, bet arī izlēmīgi un gudri rīkoties grūtās situācijās. Gadu un četrus mēnešus Dāvids ar saviem vīriem, glābdamies no Saula, dzīvoja Ciklagā filistiešu zemē. (1. Samuēla 27:5—7.) Reiz, kamēr vīrieši bija projām, šajā pilsētā iebruka amalekiešu sirotāji, to nodedzināja un aizveda sev līdzi visas sievietes, bērnus un lopus. Kad Dāvids ar saviem vīriem pārradās un ieraudzīja, kas ir noticis, viņi ļāva vaļu asarām. Taču bēdas drīz vien pārauga dusmās, un karavīri grasījās nomētāt Dāvidu ar akmeņiem. Dāvids bija nonācis neapskaužamā situācijā, tomēr viņš nekrita izmisumā. Būdams dievbijīgs, viņš ”ieguva jaunus spēkus, paļaudamies uz to Kungu”. Ar Dieva palīdzību Dāvids un viņa vīri panāca amalekiešus un atguva visu, ko tie bija nolaupījuši. (1. Samuēla 30:1—20.)

13., 14. Kā bijība pret Dievu kādai kristietei palīdzēja pieņemt pareizus lēmumus?

¹³ Arī mūsu laikos Dieva kalpiem ir vajadzīga paļāvība uz viņu un drosme pieņemt nopietnus lēmumus. Par to pārliecinājās Kristīna, kas jau kopš bērnības mācījās Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem. Taču tāpat viņa vēlējās kļūt par slavenu pianisti un bija daudz ko darījusi šī mērķa sasniegšanai. Turklāt viņa kautrējās sludināt un vilcinājās uzņemties pienākumus, kādi viņai būtu pēc kristīšanās. Bet, aizvien labāk iepazīstot Bībeli, Kristīna sajuta, cik liela ir tās ietekme. Viņa iemācījās bīties Jehovu un saprata, ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi viņu mīlētu no visas sirds, prāta, dvēseles un spēka. (Marka 12:30.) Tad Kristīna nolēma atdot sevi Jehovam un kristīties.

¹⁴ Viņa lūdza, lai Jehova viņai palīdz turpināt garīgo izaugsmi. ”Es zināju, ka būt pianistei nozīmē pastāvīgi ceļot no vienas vietas uz otru un saskaņā ar līguma noteikumiem spēlēt gandrīz 400 koncertus gadā. Tāpēc es izlēmu, ka būšu klavierskolotāja — tā es varēšu sevi uzturēt un sludināt pilnu slodzi,” Kristīna stāsta. Tajā laikā jau bija izsludināta viņas pirmā uzstāšanās valsts slavenākajā koncertzālē. ”Mans pirmais koncerts reizē bija arī mans pēdējais koncerts,” viņa saka. Vēlāk Kristīna apprecējās ar kādu draudzes vecāko, un patlaban viņi abi strādā vienā no Jehovas liecinieku filiālēm. Kristīna ir priecīga, ka Jehova viņai palīdzēja pieņemt pareizos lēmumus un ka tagad viņai ir iespēja izmantot savu laiku un spēkus kalpošanā.

Vērtīgs mantojums

15. Ko Dāvids vēlējās nodot saviem bērniem, un kā viņš to darīja?

¹⁵ ”Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu to Kungu bīties,” rakstīja Dāvids. (Psalms 34:12.) Dāvids ļoti vēlējās nodot saviem bērniem visvērtīgāko mantojumu, kāds vien iespējams, — dziļu un patiesu bijību pret Jehovu. Ar saviem vārdiem un darbiem Dāvids ļāva saprast, ka Jehova ir nevis prasīgs un bargs Dievs, kas to vien dara kā meklē iespējas kādu sodīt par mazāko viņa likumu pārkāpumu, bet gan mīlošs Tēvs, kas rūpējas par saviem bērniem uz zemes un labprāt tiem piedod. ”Kas gan apzinās savu nomaldīšanos?” jautāja Dāvids. Pēc tam, pauzdams pārliecību, ka Jehova nepievērš pārmērīgu uzmanību ikvienai mūsu kļūdai, viņš piebilda: ”Šķīsti mani no manām neapzinātām kļūdām!” Dāvids zināja: ja viņš darīs visu, kas ir viņa spēkos, viņa vārdi un domas būs patīkami Jehovam. (Psalms 19:13, 15.)

16., 17. Kā vecāki var mācīt bērniem bīties Jehovu?

¹⁶ Mūsdienās vecāki var mācīties no Dāvida. Lūk, ko stāsta Ralfs, kas kopā ar brāli tagad strādā kādā no Jehovas liecinieku filiālēm: ”Vecāki mūs audzināja tā, lai patiesība mums liktos saistoša. Kad bijām mazi, viņi mūs iesaistīja savās sarunās par draudzes darbību, un mēs iemīlējām patiesību tikpat stipri kā viņi. Vecāki mums ieaudzināja apziņu, ka mēs varam paveikt daudz ko labu, kalpojot Jehovam. Piemēram, vairākus gadus mēs dzīvojām valstī, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem, un palīdzējām izveidot jaunas draudzes.”

¹⁷ Ralfs paskaidro, kas viņiem ar brāli ir palīdzējis palikt uz pareizā ceļa: ”Tie bija nevis daudzi stingri likumi, bet sapratne, ka vecāku acīs Jehova ir reāls un ļoti, ļoti labs Dievs. Viņi centās labāk iepazīt Jehovu un viņu iepriecināt, un mēs redzējām viņu bijību un mīlestību pret Dievu. Pat tad, ja mēs bijām sastrādājuši nedarbus, vecāki mums nelika justies tā, it kā Jehova mūs vairs nemīlētu, un dusmās neuzlika nesaprātīgus sodus. Visbiežāk viņi vienkārši sirsnīgi aprunājās ar mums, un mammai dažreiz acīs bija pat asaras. Bija ļoti labi, ka viņi to darīja. No vecāku vārdiem un darbiem mēs iemācījāmies, ka bijība pret Jehovu ir kaut kas brīnišķīgs un ka būt Jehovas lieciniekam ir prieks un gods, nevis apgrūtinājums.” (1. Jāņa 5:3.)

18. Ko mēs iegūstam, ja bīstamies Dievu?

¹⁸ Starp ”Dāvida pēdējiem vārdiem” ir šādi: ”Pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā: viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā.” (2. Samuēla 23:1, 3, 4.) Dāvida dēls Salamans, kas valdīja pēc Dāvida, acīmredzot labi saprata šos vārdus, jo viņš lūdza, lai Jehova viņam piešķir ”gaišu sirdsprātu” un spēju ”atšķirt labu un ļaunu”. (1. Ķēniņu 3:9.) Salamans apzinājās, ka bijība pret Jehovu ļauj iegūt gudrību un laimi. Lūk, kā viņš vēlāk rezumēja Salamana Mācītāja grāmatā paustās domas: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs, vai ļauns.” (Salamans Mācītājs 12:13, 14.) Ja ņemsim vērā šo padomu, mēs pārliecināsimies, ka ”pazemības, — proti Dieva bijības alga” ir ne tikai gudrība un laime, bet arī ”bagātība, gods un dzīvība”. (Salamana Pamācības 22:4.)

19. Kā mēs varam saprast, kas ir ”bijība tā Kunga priekšā”?

¹⁹ Gan Bībelē aprakstītie notikumi, gan tas, ko daudzi ir pieredzējuši mūsdienās, skaidri apliecina, ka bijība pret Dievu ir pozitīvs spēks viņa patieso kalpu dzīvē. Šāda bijība mūs ne tikai pasargā no rīcības, kas nebūtu patīkama debesu Tēvam, bet arī dod mums drosmi nesalūzt vajāšanās un piešķir spēku dažādās grūtībās. Tāpēc mums visiem, jauniem un veciem, neatlaidīgi jāiedziļinās Dieva Rakstos, jāpārdomā tas, ko esam uzzinājuši, un regulāri jāvēršas pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās. Tā mēs ne tikai iegūsim ”Dieva atziņu”, bet arī sapratīsim, kas ir ”bijība tā Kunga priekšā”. (Salamana Pamācības 2:1—5.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kā bijība pret Dievu palīdz atgūt labas attiecības ar viņu, ja esam izdarījuši nopietnu grēku?

• Kāpēc cilvēks, kas bīstas Dievu, var būt priecīgs grūtībās un vajāšanās?

• Kā bijība pret Dievu stiprina apņēmību pildīt viņa gribu?

• Kādā ziņā bijība pret Dievu var būt vērtīgs mantojums?

[Attēls 26. lpp.]

Dāvids neuzbruka ķēniņam Saulam, jo bijās Jehovu

[Attēli 29. lpp.]

Vecāki, kas māca saviem bērniem bīties Dievu, nodod tiem vērtīgu mantojumu