Meklēsim Dieva vadību it visā

”Tāds ir Dievs, mūsu Dievs, kas mūs vadīs mūžu mūžos.” (PS. 48:15.)

1., 2. Kāpēc mums būtu jāseko Jehovas vadībai, nevis jāpaļaujas uz savu gudrību, un kādi jautājumi rodas?

DOMĀJOT par to, kas ir nevajadzīgs, nevērtīgs vai pat kaitīgs, ir viegli sevi mānīt. (Sal. Pam. 12:11.) Ja mēs ļoti gribam darīt kaut ko tādu, kas kristiešiem nav pieņemams, mūsu sirds viegli var atrast pārliecinošus iemeslus, kāpēc to tomēr varētu darīt. (Jer. 17:5, 9.) Tāpēc viens no psalmu sacerētājiem lūdza Jehovam: ”Sūti savu gaismu un savu patiesību, ka tās mani vada.” (Ps. 43:3.) Viņš paļāvās uz Jehovu, nevis uz savu ierobežoto gudrību, un viņš nebūtu varējis atrast labāku vadību. Mēs rīkojamies gudri, ja, tāpat kā psalmu sacerētājs, lūdzam, lai Dievs mūs vadītu.

² Kāpēc mums būtu jāpaļaujas uz Jehovas vadību vairāk nekā uz jebko citu? Kad mums tā būtu jāmeklē? Kādas īpašības mums vajadzīgas, lai mēs pakļautos Jehovas norādījumiem, un kā Jehova mūs vada? Tālāk rakstā ir apskatīti šie svarīgie jautājumi.

Kāpēc paļauties uz Jehovas vadību?

3.—5. Kāpēc mēs varam pilnīgi paļauties uz Jehovas vadību?

³ Jehova ir mūsu debesu Tēvs. (1. Kor. 8:6.) Viņš ļoti labi pazīst katru no mums un pat spēj saskatīt, kas ir mūsu sirdī. (1. Sam. 16:7; Sal. Pam. 21:2.) Ķēniņš Dāvids sacīja Dievam: ”Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. ..jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.” (Ps. 139:2, 4.) Ņemot vērā to, ka Jehova mūs tik labi pazīst, mums nav ne mazāko šaubu, ka viņš zina, kas mums nāk par labu. Turklāt Jehovas gudrība ir nepārspējama. Viņš redz visu, skatās dziļāk nekā jebkurš cilvēks un jau no paša sākuma spēj paredzēt ikvienas darbības iznākumu. (Jes. 46:9—11; Rom. 11:33.) Viņš ir ”vienīgais visugudrais Dievs”. (Rom. 16:27.)

⁴ Jehova mūs arī ļoti mīl un vienmēr vēl mums pašu labāko. (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:8.) Būdams mīlošs Dievs, viņš ir dāsns pret mums. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva.” (Jēk. 1:17.) Tie, kas ļauj Dievam sevi vadīt, daudz iegūst no viņa dāsnuma.

⁵ Visbeidzot, Jehova ir visvarens. Kādā psalmā sacīts: ”Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz to Kungu: ”Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!”” (Ps. 91:1, 2.) Sekodami Jehovas vadībai, mēs rodam pie viņa patvērumu, un viņš mūs nekad nepievils. Pat ja mēs sastopamies ar pretestību, Jehova mūs aizsargā. Viņš mūs neatstās. (Ps. 71:4, 5; nolasīt Salamana Pamācības 3:19—26.) Tātad Jehova zina, kas mums nāk par labu, viņš vēl mums labu un arī spēj mums sniegt pašu labāko. Cik gan nesaprātīgi būtu ignorēt viņa vadību! Taču kādās situācijās mums ir vajadzīga Dieva vadība?

Kad mums ir vajadzīga vadība?

6., 7. Kad mums ir vajadzīga Jehovas vadība?

⁶ Patiesībā Dieva vadība mums ir vajadzīga visu dzīvi, no jaunības līdz sirmam vecumam. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tāds ir Dievs, mūsu Dievs, kas mūs vadīs mūžu mūžos.” (Ps. 48:15.) Mēs rīkojamies gudri, ja, tāpat kā šī psalma sarakstītājs, nekad nepārstājam meklēt Dieva vadību.

⁷ Protams, ir reizes, kad mums jo īpaši ir vajadzīga palīdzība. Mēs varam pieredzēt grūtus brīžus, piemēram, sastapties ar vajāšanām, smagi saslimt vai negaidīti zaudēt darbu. (Ps. 69:17, 18.) Šādās situācijās ir mierinoši vērsties pie Jehovas ar pārliecību, ka viņš mūs stiprinās, lai mēs varētu izturēt grūtības, un palīdzēs mums pieņemt pareizus lēmumus. (Nolasīt Psalmu 102:18.) Tomēr mums ir vajadzīga viņa palīdzība arī citās situācijās. Piemēram, kad mēs stāstām cilvēkiem labo vēsti par Valstību, mums ir nepieciešama Jehovas vadība, lai mūsu sludināšana būtu sekmīga. Kad vien mums jāpieņem kāds lēmums — vai nu jautājumā par atpūtu, apģērbu un ārējo izskatu, draugiem, darbu, izglītību vai jebko citu — mēs rīkojamies prātīgi vienīgi tad, ja sekojam Jehovas norādījumiem. Būtībā nav tādas dzīves jomas, kurā mums nebūtu vajadzīga vadība.

Kāpēc ir bīstami nesekot Dieva vadībai

 8. Par ko liecināja Ievas lēmums ēst aizliegto augli?

⁸ Jāpatur prātā, ka mums pašiem ir jāgrib sekot Jehovas vadībai. Dievs nespiež viņam klausīt, ja mēs to nevēlamies. Pirmais cilvēks, kas izvēlējās nepakļauties Jehovas vadībai, bija Ieva, un viņas piemērs parāda, cik nopietnas sekas var būt šādam nepareizam lēmumam. Padomāsim arī par to, kas bija Ievas rīcības pamatā. Viņa ēda aizliegto augli, jo gribēja ”būt kā Dievs, zinādama, kas labs un kas ļauns”. (1. Moz. 3:5.) Šādi rīkojoties, Ieva it kā stājās Dieva vietā — viņa pati lēma, kas labs un kas slikts, nevis sekoja Dieva norādījumiem. Viņa atteicās pakļauties Jehovas varai. Ieva vēlējās būt pati sev noteicēja, un viņas vīrs Ādams rīkojās tikpat dumpīgi. (Rom. 5:12.)

 9. Ko mēs būtībā darām, ja noraidām Jehovas vadību, un kāpēc šāda rīcība ir nesaprātīga?

⁹ Ja mēs nesekojam Jehovas vadībai, arī mēs atsakāmies atzīt viņa varu. Piemēram, to varētu teikt par cilvēku, kam ir izveidojies paradums skatīties pornogrāfiju. Ja viņš ir saistīts ar kristiešu draudzi, viņš zina Jehovas norādījumus šajā jautājumā. Tas, ko Jehova uzskata par netīru, nebūtu pat jāpiemin, kur nu vēl ar patiku jāvēro. (Efez. 5:3.) Neņemdams vērā Jehovas norādījumus, šāds cilvēks atsakās pakļauties Jehovas varai. (1. Kor. 11:3.) Tā rīkoties ir ļoti nesaprātīgi, jo, kā sacīja Jeremija, ”savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu”. (Jer. 10:23.)

10. Kāpēc mums jājūt atbildība par to, kā mēs izmantojam gribas brīvību?

¹⁰ Kāds varētu nepiekrist Jeremijas vārdiem un teikt, ka Jehovam nevajadzētu mūs nosodīt par to, kā mēs izmantojam savu brīvo gribu, jo viņš pats mums to ir devis. Taču mums jāatceras: kaut arī gribas brīvība ir Dieva dāvana, tā ir saistīta ar atbildību. Mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par to, ko sakām un darām. (Rom. 14:10.) Jēzus teica: ”No sirds pilnības mute runā.” Viņš arī sacīja: ”No sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.” (Mat. 12:34; 15:19.) Tātad mūsu vārdi un darbi atklāj, kas ir mūsu sirdī, — tie parāda, kādi mēs esam patiesībā. Tāpēc mēs rīkojamies gudri, ja meklējam Jehovas vadību itin visā. Ja mēs tā rīkojamies, Jehova mūs uzskata par ”sirdī šķīstiem”, un viņš darīs mums labu. (Ps. 125:4.)

11. Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar izraēliešu tautu?

¹¹ Atcerēsimies to, kā klājās izraēliešiem. Kad tauta rīkojās pareizi un klausīja Jehovas pavēlēm, Jehova viņus aizsargāja. (Joz. 24:15, 21, 31.) Tomēr bieži vien viņi izmantoja savu gribas brīvību nepareizi. Jeremijas dzīves laikā Jehova par izraēliešiem teica: ”Tie Man neklausīja un savas ausis neatvēra; tie staigāja pēc savas ļaunās sirds padoma un pagrieza Man muguru un ne vaigu.” (Jer. 7:24—26.) Tas tiešām bija bēdīgi. Centīsimies nekad nepieļaut, ka mēs noraidītu Jehovas vadību, vairāk vēloties izdabāt savām iegribām, un vadītos paši pēc savas gudrības, tā pagriežot Jehovam ”muguru un ne vaigu”.

Kas nepieciešams, lai klausītu Dieva norādījumiem?

12., 13. a) Kas mūs mudina sekot Jehovas vadībai? b) Kāpēc, lai sekotu Jehovas vadībai, ir nepieciešama ticība?

¹² Mīlestība pret Jehovu rada vēlēšanos sekot viņa vadībai. (1. Jāņa 5:3.) Taču Pāvils norādīja, ka mums ir nepieciešams vēl kaut kas. Viņš rakstīja: ”Mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. Kor. 5:6, 7.) Kāpēc ticībai ir tik liela nozīme? Jehova mūs vada pa ”taisnības ceļiem”, tomēr šie ceļi mums nenodrošina ne bagātību, ne augstu stāvokli sabiedrībā. (Ps. 23:3.) Tāpēc mums ar ticības acīm jāraugās uz izcilajām svētībām, ko mēs varam gūt, kalpojot Jehovam. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:17, 18.) Ticība mums palīdz būt apmierinātiem arī ar pieticīgiem materiālajiem līdzekļiem. (1. Tim. 6:8.)

¹³ Kā norādīja Jēzus, kalpošana Dievam ir saistīta ar uzupurēšanos, un arī tas prasa ticību. (Lūk. 9:23, 24.) Daudzi uzticīgi Dieva kalpotāji ir apliecinājuši lielu pašaizliedzību, paciezdami nabadzību, apspiešanu, aizspriedumus un pat sīvas vajāšanas. (2. Kor. 11:23—27; Atkl. 3:8—10.) Vienīgi stipra ticība viņiem ir palīdzējusi to visu izturēt un nezaudēt prieku. (Jēk. 1:2, 3.) Stipra ticība mums ļauj būt pilnīgi pārliecinātiem, ka sekošana Jehovas vadībai vienmēr ir pats labākais, ko mēs varam darīt. Tas vienmēr nāk mums par labu. Mums nav ne mazāko šaubu, ka svētības, ko saņems tie, kuri būs uzticīgi izturējuši visas grūtības, ar uzviju atsvērs jebkādas ciešanas. (Ebr. 11:6.)

14. Kāpēc Hagarei bija nepieciešama pazemība?

¹⁴ Lai ievērotu Jehovas norādījumus, ir svarīga arī pazemība, un to apliecina gadījums ar Sāras kalponi Hagari. Tā kā Sāra bija neauglīga, viņa deva savam vīram Ābrahāmam par blakussievu Hagari. Kad Hagarei bija iestājusies grūtniecība, viņa sāka nicināt savu kundzi, jo tai nebija bērnu. Tad Sāra ”viņu pazemoja”, un Hagare aizbēga no tās. Viņu uzmeklēja kāds Jehovas eņģelis, kas viņai teica: ”Atgriezies pie savas valdnieces un pazemojies zem tās rokas.” (1. Moz. 16:2, 6—9.) Iespējams, Hagarei labāk būtu paticis kāds cits norādījums. Lai rīkotos saskaņā ar to, ko viņai bija teicis eņģelis, viņai bija jāatmet sava augstprātība. Tomēr Hagare pazemīgi darīja tā, kā eņģelis bija norādījis, un viņas dēls Ismaēls piedzima un uzauga drošībā, sava tēva apmetnē.

15. Miniet dažas situācijas, kurās, lai sekotu Jehovas vadībai, ir vajadzīga pazemība!

¹⁵ Lai sekotu Jehovas vadībai, arī mums ir vajadzīga pazemība. Varbūt kādam ir jāpieņem viedoklis, ka atpūtas veids, kas viņam ļoti patīk, nav patīkams Jehovam. Iespējams, kristietis ir kādu aizvainojis un viņam ir jāatvainojas. Vai arī kāds ir izdarījis kļūdu un viņam tā ir jāatzīst. Varbūt kristietis ir nopietni grēkojis? Viņam ir jāparāda pazemība un jāpastāsta par savu pārkāpumu draudzes vecākajiem. Var gadīties, ka cilvēks pat tiek izslēgts no kristiešu draudzes. Lai viņš tiktu uzņemts atpakaļ draudzē, viņam pazemīgi jānožēlo izdarītais un jāmaina sava rīcība. Šādās un līdzīgās situācijās mierinājumu var sniegt vārdi, kas lasāmi Salamana Pamācību 29. nodaļas 23. pantā: ”Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.”

Kā Dievs mūs vada?

16., 17. Kā, meklējot Dieva vadību, mēs varam gūt vislielāko labumu no Bībeles?

¹⁶ Galvenais avots, no kura mēs saņemam Dieva vadību, ir viņa iedvesmotie Raksti. (Nolasīt 2. Timotejam 3:16, 17.) Lai gūtu vislielāko labumu no Dieva Rakstiem, mums nav jāgaida, līdz rodas kāda grūta situācija. Mums jāveido paradums katru dienu lasīt Bībeli. (Ps. 1:1—3.) Tad mēs zināsim, kas teikts Dieva iedvesmotajos Rakstos. Dieva domas kļūs par mūsu domām, un mēs būsim gatavi pat negaidītām grūtībām.

¹⁷ Ir ļoti svarīgi pārdomāt to, ko mēs lasām Bībelē, un pieminēt to savās lūgšanās. Pārdomājot Bībeles pantus, mēs apsveram, kā tos varētu izmantot konkrētās situācijās. (Ps. 77:13.) Kad mēs pieredzam nopietnas grūtības, mēs lūdzam Jehovu, lai viņš mums sniegtu nepieciešamo vadību. Jehovas gars mums palīdz atcerēties vajadzīgos Bībeles principus, ko esam lasījuši Bībelē vai Bībeli skaidrojošā literatūrā. (Nolasīt Psalmu 25:4, 5.)

18. Kā Jehova mūs vada ar kristiešu saimes starpniecību?

¹⁸ Jehovas vadību mēs varam saņemt arī ar kristīgās brāļu saimes starpniecību. Būtiska brāļu saimes daļa ir ”uzticīgais un gudrais kalps” un Vadošā padome, kas pārstāv šo kalpu un nepārtraukti gādā garīgo uzturu, sagatavojot literatūru un sapulču un kongresu programmas. (Mat. 24:45—47; salīdzināt Apustuļu darbus 15:6, 22—31.) Turklāt draudzēs ir daudz garīgi nobriedušu kristiešu, kas mums var palīdzēt. Jo īpaši to var teikt par draudžu vecākajiem, kas ir gatavi mūs stiprināt un dot uz Bībeli balstītu padomu. (Jes. 32:1.) Bērniem, kas aug kristīgās ģimenēs, ir pieejama vēl kāda vērtīga palīdzība. Kristīgiem vecākiem Dievs ir uzticējis mācīt bērniem viņa ceļus, un bērni var meklēt Dieva vadību, vēršoties pie saviem vecākiem. (Efez. 6:1—3.)

19. Ko mēs gūstam, ja nepārstājam sekot Jehovas vadībai?

¹⁹ Jehova mums sniedz vadību dažādos veidos, un mēs rīkojamies gudri, ja cenšamies to pilnībā izmantot. Runādams par laiku, kad izraēliešu tauta bija uzticīga Dievam, ķēniņš Dāvids teica: ”Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.” (Ps. 22:4—6.) Ja mēs uzticīgi sekosim Jehovas vadībai, arī mēs ”nepaliksim kaunā”. Mums nebūs jāviļas savā cerībā. Ja mēs ”pavēlēsim tam Kungam savu ceļu”, nevis paļausimies paši uz savu gudrību, mēs pieredzēsim bagātīgas svētības jau tagad. (Ps. 37:5.) Un, ja mēs nepārstāsim uzticīgi sekot Jehovas vadībai, šīs svētības būs mūžīgas. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Tas Kungs mīl taisnu tiesu un savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams. [..] Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Ps. 37:28, 29.)

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovas vadību?

• Par ko liecina tas, ka cilvēks noraida Jehovas vadību?

• Kādas ir dažas no situācijām, kurās kristiešiem ir vajadzīga pazemība?

• Kā Jehova mūs vada?

[Attēli 8. lpp.]

Vai jūs meklējat Jehovas vadību visās dzīves jomās?

[Attēls 9. lpp.]

Ieva nepakļāvās Jehovas varai

[Attēls 10. lpp.]

Kāda īpašība Hagarei bija nepieciešama, lai viņa varētu rīkoties saskaņā ar eņģeļa norādījumu?