Kā neprecēti kristieši var vislabāk izmantot savus apstākļus

”Lai tas, kas spēj tā dzīvot, tā dzīvo.” (Mat. 19:12, NW.)

1., 2. a) Ko Jēzus, Pāvils un citi ir teikuši par neprecēta cilvēka stāvokli? b) Kāpēc kādam, kuram nav dzīvesbiedra, varētu būt grūti domāt par savu stāvokli kā par dāvanu?

LAULĪBA neapšaubāmi ir viena no vērtīgākajām Dieva dāvanām. (Sal. Pam. 19:14.) Taču arī daudzi neprecēti kristieši ir atraduši prieku un piepildījumu dzīvē. Herolds, kāds 95 gadus vecs brālis, kas nekad nav bijis precējies, saka: ”Man patīk pavadīt laiku kopā ar citiem un parādīt viesmīlību, tomēr, kad esmu viens, es nekad nejūtos vientuļš. Laikam par mani tiešām var teikt, ka man ir dāvana būt neprecētam.”

² Jēzus Kristus un apustulis Pāvils gan par laulību, gan par neprecēta cilvēka stāvokli runāja kā par Dieva dāvanu. (Nolasīt Mateja 19:11, 12a; 1. Korintiešiem 7:7.) Tomēr jāatzīst — ne visi, kuriem nav dzīvesbiedra, ir izvēlējušies būt šādā situācijā. Dažreiz kristietim apstākļu dēļ neizdodas sastapt piemērotu cilvēku, ar ko nodibināt ģimeni. Savukārt citi pēc laulībā nodzīvotiem gadiem pēkšņi paliek vieni vai nu šķiršanās, vai dzīvesbiedra nāves dēļ. Kādā ziņā neprecēta cilvēka stāvoklis var būt dāvana? Un kā kristieši, kuriem nav dzīvesbiedra, var vislabāk izmantot savus apstākļus?

Īpaša dāvana

 3. Kādas priekšrocības bieži vien ir neprecētiem kristiešiem?

³ Neprecētam cilvēkam nereti ir vairāk brīva laika un lielāka personīgā brīvība nekā precētam. (1. Kor. 7:32—35.) Kristietim, kuram nav savas ģimenes, mēdz būt vairāk iespēju paplašināt kalpošanu, parādīt mīlestību ticības biedriem un tuvoties Jehovam. Tāpēc daudzi brāļi un māsas, izvērtējuši priekšrocības, kādas paveras neprecētam cilvēkam, ir nolēmuši ”tā dzīvot” — vismaz kādu laiku. Citi varbūt sākumā nebija plānojuši būt vieni, bet vēlāk viņi ar lūgšanām pārdomāja savu situāciju un saprata, ka ar Jehovas atbalstu viņi tomēr var būt apmierināti un priecīgi. Viņi pieņēma savus apstākļus un nolēma ”tā dzīvot”. (1. Kor. 7:37, 38.)

 4. Kāpēc neprecēti kristieši var nešaubīties, ka Jehova augstu vērtē viņu kalpošanu?

⁴ Kristieši, kas nav precējušies, zina, ka viņiem nav noteikti jāstājas laulībā, lai viņi būtu vērtīgi Jehovam un viņa organizācijai. Dievs savu mīlestību parāda katram no mums personīgi. (Mat. 10:29—31.) Nekas un neviens nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības. (Rom. 8:38, 39.) Vienalga, vai mēs esam precēti vai neprecēti, mēs spējam būt labi Jehovas kalpi.

 5. Kas ir nepieciešams, lai neprecēts kristietis savus apstākļus izmantotu vislabākajā veidā?

⁵ Tomēr, tāpat kā mūziķa vai sportista talanta izkopšanai ir vajadzīgas pūles, arī neprecētiem kristiešiem ir jāpūlas, lai viņi gūtu vislielāko labumu no saviem apstākļiem. Kā tie, kas nav precējušies, — gan brāļi, gan māsas, jauni un padzīvojuši, gan tie, kas ir izvēlējušies būt vieni, gan tie, kas tādi ir apstākļu dēļ, — var pēc iespējas labāk izmantot savu situāciju? Aplūkosim dažus uzmundrinošus piemērus no agrīnās kristiešu draudzes un padomāsim, ko mēs no tiem varam mācīties.

Jaunībā

6., 7. a) Kāda īpaša priekšrocība bija Filipa meitām? b) Kā Timotejs izmantoja laiku, kad bija neprecēts, un kādas svētības viņš saņēma tāpēc, ka bija gatavs savus jaunības gadus veltīt kalpošanai?

⁶ Sludinātājam Filipam bija četras meitas, jaunavas, kuras bija pārņēmušas sava tēva dedzību kalpošanā. (Ap. d. 21:8, 9.) Šīm jaunajām sievietēm bija dota spēja pravietot, kas bija viena no brīnumainajām svētā gara dāvanām, un tā viņas piepildīja vārdus no Joēla grāmatas 3. nodaļas 1. un 2. panta.

⁷ Timotejs bija jauns kristietis, kas, būdams neprecējies, labi izmantoja savus apstākļus. Jau no agras bērnības viņa māte Eunika un vecāmāte Loida bija mācījušas viņam ”svētos rakstus”. (2. Tim. 1:5; 3:14, 15.) Iespējams, šī ģimene pieņēma kristietību ap mūsu ēras 47. gadu, kad Pāvils sava pirmā sludināšanas ceļojuma laikā nonāca pie viņiem Listrā. Kad pēc diviem gadiem Pāvils atgriezās Listrā, Timotejam, iespējams, jau bija kādi 20 gadi. Kaut arī Timotejs bija samērā jauns kā pēc vecuma, tā arī pēc pieredzes kristīgajā kalpošanā, draudzes vecākie no Listras un tuvējās Ikonijas ”deva par viņu labu liecību”. (Ap. d. 16:1, 2.) Tāpēc Pāvils šo jauno kristieti aicināja kļūt par viņa ceļabiedru. (1. Tim. 1:18; 4:14.) Mēs nevaram droši apgalvot, ka Timotejs nekad neapprecējās. Taču mēs zinām, ka viņš labprāt pieņēma Pāvila uzaicinājumu un pēc tam daudzus gadus bija neprecēts misionārs un pārraugs. (Filip. 2:20—22.)

 8. Kas Jāni Marku rosināja tiekties pēc garīgiem mērķiem, un kādas svētības viņš tāpēc saņēma?

⁸ Arī Jānis Marks labi izmantoja savu jaunību. Viņš un viņa māte Marija, kā arī viņu radinieks Barnaba piederēja pie Jeruzalemes draudzes jau kopš pašiem tās pirmsākumiem. Iespējams, Marka ģimene bija samērā turīga, jo viņiem piederēja sava māja pilsētā un viņiem bija vismaz viena kalpone. (Ap. d. 12:12, 13.) Tomēr, dzīvodams šādos ērtos apstākļos, Marks nekļuva par egocentrisku cilvēku, kas izdabā savām iegribām. Viņa mērķis nebija ērti iekārtoties, nodibināt ģimeni un vadīt mierīgu dzīvi. Tas, ka viņam jaunībā bija iespēja pavadīt laiku kopā ar apustuļiem, visticamāk, modināja viņā vēlēšanos kļūt par misionāru. Tāpēc viņš ar prieku pievienojās Pāvilam un Barnabam pirmajā sludināšanas ceļojumā un bija tiem par palīgu. (Ap. d. 13:5.) Pēc tam viņš ceļoja kopā ar Barnabu un, cik zināms, vēlāk kalpoja kopā ar Pēteri Babilonā. (Ap. d. 15:39; 1. Pēt. 5:13.) Mēs nezinām, cik ilgi Marks palika neprecēts. Bet ir skaidrs, ka viņš iemantoja tāda kristieša reputāciju, kas vēlas kalpot citiem un ir gatavs darīt vairāk kalpošanā Dievam.

9., 10. Kādas iespējas paplašināt savu kalpošanu ir jauniem, neprecētiem kristiešiem? Miniet kādu piemēru.

⁹ Arī mūsdienās daudzi jaunieši kristiešu draudzē ar prieku izmanto laiku, kamēr viņi nav nodibinājuši ģimeni, lai dotu lielāku ieguldījumu kalpošanā Dievam. Tāpat kā Marks un Timotejs, viņi apzinās, ka, būdami neprecēti, viņi var ”pie tā Kunga turēties bez mitēšanās”. (1. Kor. 7:35.) Tas viņiem paver daudz iespēju — kalpot par pionieriem, pārcelties uz vietu, kur pastāv liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, apgūt kādu svešvalodu, piedalīties Valstības zāļu vai filiāļu ēku celtniecībā, mācīties draudzes vecāko un kalpotāju skolā vai arī kalpot Bētelē. Ja jūs esat jauni un neesat precējušies, vai jūs cenšaties izmantot jums pieejamās iespējas?

¹⁰ Kāds brālis, vārdā Marks, kļuva par pionieri, kad viņam vēl nebija 20 gadu, un vēlāk mācījās draudzes vecāko un kalpotāju skolā. Gadu gaitā viņš ir kalpojis dažādās pasaules zemēs, un viņam ir bijuši uzticēti daudzveidīgi kalpošanas pienākumi. Atskatoties uz 25 pilnas slodzes kalpošanā pavadītiem gadiem, Marks saka: ”Es esmu centies palīdzēt visiem draudzes locekļiem — gājis ar viņiem sludināt, apmeklējis viņus mājās, aicinājis pie sevis uz kādu maltīti un pat rīkojis saviesīgus pasākumus ar garīgu ievirzi. Tas viss man ir sagādājis neizsmeļamu prieku.” Kā var redzēt no šī brāļa vārdiem, lielāko prieku dzīvē sagādā iespēja kaut ko dot citiem, un šādu iespēju ir daudz, ja esam aizņemti kalpošanā Dievam. (Ap. d. 20:35.) Neatkarīgi no personiskajām interesēm, iemaņām un dzīves pieredzes jauniešiem mūsdienās ir daudz darāmā ”Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.)

11. Kāds ir ieguvums, ja jaunietis nesteidzas apprecēties?

¹¹ Kaut arī lielākajai daļai jauniešu ir vēlēšanās ar laiku apprecēties, pastāv pamatoti iemesli nesteigties dibināt ģimeni. Pāvils aicināja jauniešus nogaidīt vismaz tik ilgi, kamēr viņi būs pāri ”jaunības plaukumam” — laikam, kad dzimumtieksme ir visspēcīgākā. (1. Kor. 7:36, NW.) Ir jāpaiet kādam laikam, lai jaunietis saprastu sevi un gūtu dzīves pieredzi, kas ir nepieciešama, lai varētu izvēlēties piemērotu dzīvesbiedru. Stāšanās laulībā ir nopietns solis, jo laulība ir savienība uz mūžu. (Sal. Māc. 5:1—4.)

Vēlāk dzīvē

12. a) Kā Anna rīkojās, kad viņas apstākļi bija mainījušies? b) Kāda godpilna iespēja Annai tika dota?

¹² Anna, kas ir minēta Lūkas evaņģēlijā, noteikti jutās dziļi apbēdināta, kad tikai septiņus gadus pēc apprecēšanās viņai negaidīti nomira vīrs. Mēs nezinām, vai viņiem bija kāds bērns un vai Anna jelkad apsvēra iespēju apprecēties vēlreiz. Bet Bībelē ir stāstīts, ka 84 gadu vecumā viņa joprojām bija atraitne. No Bībeles vēstījuma mēs varam secināt, ka Anna izmantoja savus apstākļus, lai tuvotos Jehovam. Viņa ”nešķīrās no Dieva nama, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu”. (Lūk. 2:36, 37.) Annas dzīvē galveno vietu ieņēma Jehovas pielūgsme. Tas prasīja no viņas neatlaidību un pūles, taču viņa saņēma bagātīgas svētības. Viņai bija gods redzēt mazo Jēzu, un viņa stāstīja citiem par atbrīvošanu, ko Mesija sagādās nākotnē. (Lūk. 2:38.)

13. a) Kas liecina, ka Tabita aktīvi atbalstīja draudzi? b) Kā Tabita tika atalgota par savu labestību un dāsnumu?

¹³ Tabita (Stirna) bija kristiete, kas dzīvoja Jopē, senā ostas pilsētā uz ziemeļrietumiem no Jeruzalemes. Tā kā Bībelē nav minēts viņas vīrs, iespējams, viņa tolaik nebija precējusies. Tabita ”bija labdare un nabagu apdāvinātāja”. Acīmredzot viņa gatavoja drēbes atraitnēm un citiem, un tā viņa bija iemantojusi daudzu mīlestību. Tāpēc, kad viņa pēkšņi saslima un nomira, visa draudze ataicināja Pēteri un lūdza piecelt no nāves viņiem tik dārgo māsu. Kad Jopē izplatījās ziņas par Tabitas augšāmcelšanu, daudzi kļuva ticīgi. (Ap. d. 9:36—42.) Iespējams, Tabitas labie darbi bija viens no iemesliem, kāpēc kādi no šiem cilvēkiem pieņēma patiesību.

14. Kas kristiešus, kuriem nav dzīvesbiedra, mudina tuvoties Jehovam?

¹⁴ Arī šajā laikā ir daudz tādu kristiešu, kuriem dzīves vēlākajos gados, tāpat kā savulaik Annai un Tabitai, nav laulātā drauga. Daži, iespējams, nav varējuši atrast piemērotu dzīvesbiedru. Citi varbūt ir šķīrušies, vai arī viņu dzīvesbiedrs ir miris. Tā kā šiem kristiešiem nav dzīvesbiedra, kas viņus atbalstītu, viņi nereti mācās vēl lielākā mērā paļauties uz Jehovu. (Sal. Pam. 16:3.) To var teikt, piemēram, par Silviju, neprecētu māsu, kas vairāk nekā 38 gadus kalpo Bētelē. ”Reizēm es nogurstu būt tā, kas vienmēr uzmundrina citus,” viņa atzīst. ”Es domāju: ”Kurš gan uzmundrinās mani?”” Tomēr viņa piebilst: ”Paļāvība, ka Jehova labāk par mani zina, kas man ir vajadzīgs, man palīdz tuvoties viņam. Uzmundrinājums vienmēr nāk īstajā brīdī, un dažreiz no pilnīgi negaidītas puses.” Kad vien mēs tuvojamies Jehovam, viņš ar mīlestību sniedz mums mierinājumu un stiprinājumu.

15. Kā neprecēti kristieši var mīlestībā ”atdarīt” savu sirdi?

¹⁵ Kristiešiem, kas nav precēti, ir daudz iespēju mīlestībā ”atdarīt” savu sirdi citiem. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:11—13.) Kāda neprecēta māsa, kuru sauc Džolīna un kura jau 34 gadus kalpo Jehovam pilnu slodzi, stāsta: ”Es esmu centusies veidot tuvu draudzību ne tikai ar tiem, kas ir manā vecumā, bet ar visdažādākajiem cilvēkiem. Ja neesi precējies, paveras vairāk iespēju dot citiem — Jehovam, savai ģimenei, brāļiem un māsām, kā arī kaimiņiem. Jo vecāka es kļūstu, jo vairāk laba es saskatu tajā, ka neesmu precējusies.” Draudzes locekļi, kas ir gados, ir slimi, vieni audzina bērnus, kā arī jaunieši un citi, bez šaubām, augstu vērtē nesavtīgās rūpes, kādas par viņiem parāda neprecēti kristieši. Var droši teikt — kad apliecinām mīlestību citiem, mēs paši jūtamies labāk. Vai jūs varētu vēl lielākā mērā izpaust savu mīlestību pret citiem?

Neprecēti visu dzīvi

16. a) Kāpēc Jēzus neapprecējās? b) Kā Pāvils izmantoja to, ka viņam nebija ģimenes?

¹⁶ Dzīvodams uz zemes, Jēzus neapprecējās; viņam bija jāgatavojas savam uzdevumam un tas precīzi jāizpilda. Viņš daudz ceļoja, bija aizņemts no agra rīta līdz vēlam vakaram un galu galā upurēja savu dzīvību. Tas, ka viņš nebija precējies, viņa gadījumā bija priekšrocība. Apustulis Pāvils savā kalpošanā mēroja tūkstošiem kilometru un nereti pieredzēja nopietnas grūtības. (2. Kor. 11:23—27.) Kaut arī pastāv iespēja, ka Pāvilam agrāk bija bijusi sieva, viņš, kļuvis par apustuli, nolēma neprecēties. (1. Kor. 7:7, 8; 9:5.) Gan Jēzus, gan Pāvils mudināja citus, ja vien tas ir iespējams, sekot viņu piemēram un palikt neprecētiem kalpošanas dēļ. Taču neviens no viņiem neizvirzīja prasību, ka Dieva kalpiem būtu jāievēro celibāts. (1. Tim. 4:1—3.)

17. Kādā ziņā daudzi mūsdienās ir sekojuši Jēzus un Pāvila paraugam, un kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jehova augstu vērtē tos, kas viņa labā ir gatavi no kaut kā atteikties?

¹⁷ Arī mūsdienās daļa kristiešu ir pieņēmuši apzinātu lēmumu neprecēties, lai vairāk uzmanības varētu veltīt kalpošanai. Herolds, kas bija minēts iepriekš, jau 56 gadus kalpo Bētelē. Viņš stāsta: ”Pirmajos 10 gados, kurus es kalpoju Bētelē, es redzēju daudzus precētus pārus, kas atstāja Bēteli slimības dēļ vai tāpēc, ka viņiem bija jārūpējas par saviem padzīvojušajiem vecākiem. Mani vecāki jau bija miruši. Man tik ļoti patika kalpot Bētelē, ka es negribēju, lai stāšanās laulībā apdraudētu šo iespēju.” Kaut ko līdzīgu pirms vairākiem gadiem teica kāda ilggadēja pioniere, vārdā Mārgareta: ”Man dzīvē ir bijušas iespējas apprecēties, bet man tam vienkārši neatlika laika. Es centos izmantot brīvību, kādu man deva tas, ka man nebija savas ģimenes, lai būtu aizņemta kalpošanā, un tā es esmu guvusi dziļu laimi.” Nav šaubu, ka Jehova nekad neaizmirsīs tos, kuri patiesās pielūgsmes labā ir parādījuši šādu pašuzupurēšanos. (Nolasīt Jesajas 56:4, 5.)

Izmantojiet savus apstākļus vislabākajā veidā

18. Kā draudzes locekļi var uzmundrināt un atbalstīt neprecētos kristiešus?

¹⁸ Neprecēti kristieši, kas cenšas darīt visu iespējamo kalpošanā Jehovam, ir pelnījuši patiesu uzslavu un atzinību. Mēs mīlam šos kristiešus par to, kādi viņi ir, un par to, cik daudz viņi dara draudzes labā. Viņi nekad nejutīsies vieni, ja mēs patiešām būsim viņiem par ”brāļiem un māsām un mātēm un bērniem”. (Nolasīt Marka 10:28—30.)

19. Kā neprecēti kristieši var vislabāk izmantot savus apstākļus?

¹⁹ Neatkarīgi no tā, vai jūs neesat nodibinājuši ģimeni apzināta lēmuma vai kādu apstākļu dēļ, šajā rakstā minētie piemēri no Bībeles laikiem un mūsdienām var stiprināt jūsu pārliecību, ka jūsu dzīve var būt laimīga un gandarījuma pilna. Dažreiz dāvanas mēdz būt ilgi gaidītas, bet citas mēs saņemam pavisam negaidīti. Dažas dāvanas mēs novērtējam uzreiz, bet citu vērtību mēs apzināmies tikai tad, kad ir pagājis laiks. Daudz kas ir atkarīgs no mūsu attieksmes. Kā jūs varat vislabāk izmantot savus apstākļus? Tuvojieties Jehovam, esiet aizņemti kalpošanā un centieties parādīt citiem mīlestību. Tāpat kā laulība, arī neprecēta cilvēka stāvoklis var atnest daudz svētību, ja uz to raugās no Dieva viedokļa un izmanto šo dāvanu gudri.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādā ziņā neprecēta cilvēka stāvoklis var būt dāvana?

• Kā jaunieši var gūt labumu no laika, kamēr viņi ir neprecēti?

• Kā kristieši, kuriem nav dzīvesbiedra, var tuvoties Jehovam un parādīt citiem mīlestību?

[Attēli 18. lpp.]

Vai jūs cenšaties izmantot jums pieejamās iespējas kalpošanā Dievam?