Uzlabosim prasmes sludināšanā. Kā uzsākt sarunu, sludinot neformāli

Kāpēc tas ir svarīgi. Sludinot pa mājām, mēs bieži daudzus nesastopam. Taču mums var rasties iespēja runāt ar šiem cilvēkiem sabiedriskajā transportā, gaidot pieņemšanu pie ārsta, darbā vai skolā pusdienas pārtraukumā un citās piemērotās situācijās. Jehovas griba ir tāda, lai visiem cilvēkiem būtu iespēja dzirdēt vēsti par valstību. (1. Tim. 2:3, 4.) Lai rastos iespēja pastāstīt labo vēsti, mums pašiem ir jāuzņemas iniciatīva.

Kā to darīt

Izraudzīsimies, kuru cilvēku uzrunāt. Vai cilvēks izskatās laipns un gatavs runāt? Vai apstākļi šķiet piemēroti mierīgai sarunai? Daži sludinātāji sākumā uzlūko cilvēku un pasmaida. Ja cilvēks pasmaida pretī, viņi mēģina uzsākt sarunu.
Ja jūtamies nedroši, varam pateikt pie sevis īsu lūgšanu. (Neh. 2:4; Ap. d. 4:29.)
Sākumā var kaut ko īsi pateikt, varbūt sasveicināties. Kad Jēzus uzrunāja samarieti, viņš nesāka uzreiz sludināt par valstību. (Jāņa 4:7.) Dažreiz sarunu var sākt, pasakot cilvēkam kaut ko atzinīgu, piemēram: ”Jūsu bērni ir tik labi audzināti!”, vai uzdodot jautājumu, piemēram: ”Vai jūs dzirdējāt pēdējās ziņas?”
Kad saruna ir sākusies, izraudzīsimies piemērotu brīdi, lai pastāstītu par valstību. Tomēr nevajag steigties — jāļauj sarunai attīstīties dabiski. Varētu izteikt apgalvojumu, kas rosinātu sarunas biedra interesi un pamudinātu viņu uzdot jautājumu. Piemēram, ja saruna ir par ģimeni, varētu teikt: ”Es esmu atradis uzticamus padomus, kā audzināt bērnus.” Ja pārrunājam jaunākās ziņas, varētu teikt: ”Es nesen lasīju, ka ir gaidāmas labas pārmaiņas.” Nezaudēsim apņēmību, ja saruna beidzas, pirms esam paspējuši pastāstīt par valstību.
Nēsāsim līdzi bukletus vai citu literatūru, ko varētu iedot tiem, kas parāda interesi.

Šī mēneša laikā izmēģiniet

Katru nedēļu centieties sākt vismaz vienu sarunu ar mērķi sludināt neformāli.