Ir trūkumi, no kuriem mums izdodas atbrīvoties pilnībā. Bet ar citiem mums ir jācīnās atkal un atkal. Tas spilgti izpaudās apustuļa Pētera dzīvē. Viņš trīs reizes noliedza Jēzu, jo bija padevies bailēm. (Mat. 26:69—75.) Vēlāk viņš drosmīgi runāja par Jēzu sinedrija priekšā, tāpēc varēja likties, ka viņš savu mazdūšību ir pārvarējis. (Ap. d. 5:27—29.) Bet pēc vairākiem gadiem Pētera bailes bija atgriezušās — ”baidīdamies no apgraizītajiem”, viņš kādu laiku neēda kopā ar neebreju kristiešiem. (Gal. 2:11, 12.) Tas nozīmē, ka Pēteris patiesībā nebija atbrīvojies no sava trūkuma. Arī mums laiku pa laikam ir jācīnās ar trūkumiem, ar ko mēs it kā jau bijām tikuši galā. Lai nepadotos savām vājībām, mums jāņem vērā Jēzus norādījums: ”Esiet modri!” (Mat. 26:41.) Pat tad, ja mēs jūtamies garīgi stipri, mums jāvairās nonākt situācijās, kurās varam just kārdinājumu rīkoties nepareizi. Neatlaidīgi darīsim to, kas mums jau līdz šim ir palīdzējis nepadoties kārdinājumiem. (2. Pēt. 3:14.) w24.07 18., 19. lpp., 17.—19. rk.

Neviens cilvēks citu labā nav darījis tik daudz kā Jēzus, kad viņš dzīvoja uz zemes. Viņš labprāt palīdzēja citiem, likdams lietā viņam dāvātās brīnumainās spējas. (Lūk. 9:12—17.) Bet visvērtīgākais, ko viņš paveica, bija tas, ka viņš ziedoja cilvēces labā savu dzīvību. (Jāņa 15:13.) Pēc augšāmcelšanas un atgriešanās debesīs Jēzus joprojām gādā par cilvēkiem. Piemēram, viņš bija solījis, ka lūgs Jehovam, lai kristieši saņemtu svēto garu, un viņš ir turējis vārdu. Jehova ar svētā gara starpniecību mūs patiešām māca un mierina. (Jāņa 14:16, 17, zemsv. piez.; 16:13.) Tā kā Jēzus ir draudzes galva, viņš gādā, lai viņa sekotāji sapulcēs saņemtu visu, kas vajadzīgs tiem uzticētā darba veikšanai. (Mat. 28:18—20.) Kā rakstīja apustulis Pāvils, Jēzus, ”uzkāpis augstumā”, proti, atgriezies debesīs, ”deva cilvēkus par dāvanām”. (Efes. 4:7, 8.) Pāvils paskaidroja, ka Jēzus to darīja, lai tiktu stiprinātas draudzes. (Efes. 1:22, 23; 4:11—13.) Protams, brāļi, kas ”doti.. par dāvanām”, ir nepilnīgi un mēdz kļūdīties. (Jēk. 3:2.) Bet mūsu Kungs Jēzus Kristus viņiem uzticas un ar viņu starpniecību gādā par savu sekotāju draudzi. w24.10 18. lpp., 1., 2. rk.

Dāvids savam dēlam Sālamanam sacīja, ka tad, ja tas klausīs Jehovam, tam dzīvē viss izdosies. Diemžēl mūža otrajā pusē Sālamans sāka pielūgt citus dievus. Viņš zaudēja Jehovas labvēlību, un Jehova viņam vairs nedāvāja gudrību, kas nepieciešama, lai valdītu taisnīgi. (1. Ķēn. 11:9, 10; 12:4.) Ko no tā var secināt? No paklausības Dievam ir atkarīgs, vai mums ”viss.. izdosies”. (Ps. 1:1—3.) Tiesa, Jehova mums nav apsolījis ne bagātību, ne slavu. Bet, ja klausīsim Dievam, viņš mums dos gudrību, un mēs spēsim pieņemt saprātīgus lēmumus. (Sāl. pam. 2:6, 7; Jēk. 1:5.) Principi, ko viņš mums māca, palīdz visdažādākajās dzīves jomās, piemēram, tad, kad meklējam darbu, izvēlamies izglītību un izklaidi un plānojam savas finanses. Ja ņemam vērā Bībeles principus, mēs saglabājam ciešas attiecības ar Jehovu un nezaudējam izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Sāl. pam. 2:10, 11.) Vēl mēs iegūstam uzticamus draugus un esam laimīgi ģimenes dzīvē. w24.11 10., 11. lpp., 11., 12. rk.