8. ”Dvēsele” — dzīva būtne, cilvēks vai dzīvnieks; saprātīgas būtnes dzīvība; citas nozīmes
Gr. ψυχή (psikē); lat. anima; ebr. נפש (nefeš)
Grieķu rakstos vārds psikē ir lietots 102 reizes, pirmo reizi tas parādās Mateja 2:20. Jaunās pasaules tulkojumā grieķu vārds psikē ar dažiem izņēmumiem ir konsekventi tulkots ”dvēsele”. Tajās vietās, kur tas tulkots citādi, vārds ”dvēsele” parādās zemsvītras piezīmē. Efesiešiem 6:6 un Kolosiešiem 3:23 vārdam psikē atbilst vārdu savienojums ”visa sirds un dvēsele”. Turklāt vārda psikē sakne ir pamatā vairākiem atvasinātiem grieķu valodas vārdiem un salikteņiem, kas lietoti oriģināltekstā, piemēram, Filipiešiem 2:2, 19; 1. Tesalonikiešiem 5:14. Tas, ka vārds psikē gandrīz vienmēr tulkots ar vienu un to pašu latviešu vārdu, palīdz saprast, kā un kādā nozīmē šo vārdu ir lietojuši Dieva iedvesmotie Bībeles sarakstītāji.
Ebreju rakstos senebreju valodas vārds nefeš parādās 754 reizes, pirmo reizi — 1. Mozus 1:20. Šī ebreju vārda lietojums dažādos kontekstos palīdz noskaidrot pamatnozīmi, kādā to ir lietojuši Bībeles sarakstītāji, proti, ka ar to ir apzīmēts cilvēks, atsevišķa persona vai dzīvnieks vai arī cilvēka vai dzīvnieka dzīvība. Ar šo vārdu izteiktais jēdziens krasi atšķiras no seno ēģiptiešu, babiloniešu, grieķu un romiešu reliģiskajiem un filozofiskajiem priekšstatiem par dvēseli.
Lai būtu labāk saprotams, kā ir lietots vārds ”dvēsele”, šeit zem dažādiem apakšvirsrakstiem ir sagrupēti atsevišķi Bībeles panti, kuros šis vārds ir sastopams.
Dzīvnieki ir dvēseles
Dzīvs cilvēks, persona ir dvēsele
Apustuļu darbi 2:41, 43; 7:14; 27:37
Dvēsele — mirstīga, iznīcināma
Mateja 2:20 (zemsv. piez.); 10:28
Romiešiem 11:3 (zemsv. piez.)
Dvēsele — saprātīgas būtnes dzīvība
Jāņa 10:15; 12:25; 13:37; 15:13
Apustuļu darbi 15:26; 20:10, 24; 27:10, 22
Romiešiem 16:4 (zemsv. piez.)
Dvēsele izglābta no nāves valstības
Dvēsele nav tas pats, kas gars
Vārds ”dvēsele” ir attiecināts uz Dievu