1. Mozus
41 Kad bija aizritējuši veseli divi gadi, faraons redzēja sapni:+ viņš stāvēja pie Nīlas, 2 un, lūk, no upes izkāpa septiņas skaistas, brangas govis un sāka ganīties upmalas zālē.+ 3 Pēc tam no Nīlas izkāpa septiņas citas govis, neglītas un kārnas, un nostājās upes krastā blakus pirmajām govīm, 4 un neglītās un kārnās govis aprija septiņas skaistās un brangās. Tad faraons pamodās.
5 Vēlāk viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: uz viena stiebra izauga septiņas vārpas, brangas un labas,+ 6 bet pēc tam uz stiebra izauga septiņas plānas, austrumvēja izkaltētas vārpas, 7 un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās. Tad faraons pamodās un saprata, ka tas ir bijis sapnis.
8 No rīta viņš* bija satraukts, tāpēc viņš lika sasaukt visus Ēģiptes burvjus* un gudros. Faraons tiem izstāstīja savus sapņus, taču neviens nespēja tos viņam izskaidrot.
9 Tad galvenais dzērienu devējs faraonam teica: ”Šodien man ir jāpiemin savi grēki. 10 Reiz faraons bija sadusmojies uz saviem kalpiem un licis mani un galveno maiznieku ieslodzīt cietumā pie sardzes priekšnieka nama.+ 11 Un mēs abi vienā naktī redzējām katrs savu sapni, un katram sapnim bija sava nozīme.+ 12 Tur ar mums bija kāds ebreju jauneklis, sardzes priekšnieka+ kalps, un, kad mēs viņam izstāstījām savus sapņus,+ viņš mums abiem izskaidroja, ko tie nozīmē. 13 Un, kā viņš mums bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla atpakaļ amatā, bet to otru pakāra.”+
14 Tad faraons aizsūtīja pēc Jāzepa,+ un viņu steigšus izveda no cietuma.+ Viņš noskuvās, pārģērbās un ieradās pie faraona. 15 Faraons Jāzepam sacīja: ”Es redzēju sapni, bet neviens nespēj man izskaidrot tā nozīmi. Es dzirdēju, ka tad, ja tev izstāsta sapni, tu varot to izskaidrot.”+ 16 Jāzeps atbildēja: ”Ne jau es, bet Dievs pasludinās vēsti par faraona labklājību.”+
17 Un faraons Jāzepam izstāstīja: ”Es sapņoju, ka stāvu Nīlas krastā, 18 un, lūk, no upes izkāpa septiņas brangas, skaistas govis un sāka ganīties upmalas zālē.+ 19 Pēc tam krastā izkāpa septiņas citas govis, kaulainas, ārkārtīgi neglītas un izkāmējušas. Tik neglītas govis es nekad vēl nebiju redzējis visā Ēģiptē! 20 Un izkāmējušās, neglītās govis aprija septiņas brangās. 21 Bet, kad viņas tās bija aprijušas, to nemaz nevarēja manīt, jo viņas izskatījās tikpat slikti kā iepriekš. Pēc tam es pamodos.
22 Vēlāk es sapnī redzēju, ka uz viena stiebra izauga septiņas vārpas, pilnas un labas,+ 23 bet pēc tam uz stiebra izauga septiņas sažuvušas, plānas vārpas, ko bija izkaltējis austrumvējš. 24 Un plānās vārpas aprija septiņas labās. Es to visu izstāstīju burvjiem,+ bet neviens to nespēja man izskaidrot.”+
25 Jāzeps faraonam teica: ”Abi faraona sapņi nozīmē vienu un to pašu. Dievs faraonam ir pavēstījis, ko viņš darīs.+ 26 Septiņas labās govis ir septiņi gadi, un septiņas labās vārpas arī ir septiņi gadi. Šiem sapņiem ir viena un tā pati nozīme. 27 Septiņas izkāmējušās, neglītās govis, kas izkāpa pēc pirmajām, ir septiņi gadi, un septiņas tukšās, austrumvēja izkaltētās vārpas — arī tie ir septiņi gadi, kas būs bada gadi. 28 Kā jau es teicu, Dievs faraonam ir parādījis, ko viņš darīs.
29 Nāks septiņi gadi, kad visā Ēģiptē valdīs liela pārticība. 30 Bet tiem sekos septiņi bada gadi, kad visa pārticība Ēģiptē aizmirsīsies un zemē plosīsies bads.+ 31 Tas būs tik smags, ka agrāko pārticību vairs pat nepieminēs. 32 Šis sapnis faraonam ir parādījies divreiz tāpēc, ka Dievs to ir stingri izlēmis un viņš to drīz īstenos.
33 Lai faraons tagad izraugās saprātīgu un gudru vīru un ieceļ viņu pār visu Ēģipti. 34 Lai faraons rīkojas — lai viņš ieceļ uzraugus, kas septiņos pārticības gados+ ņemtu piekto daļu no Ēģiptes ražas. 35 Lai gaidāmajos labajos gados uzraugi savāc visus šos krājumus, un lai viņi sakrāj labību pilsētās, kur tā tiktu glabāta pārtikai.+ Šī labība piederēs faraonam. 36 Tad Ēģiptē būs pārtikas krājumi septiņiem bada gadiem, lai bada dēļ zeme neaizietu postā.”+
37 Faraonam un visiem viņa kalpiem šis priekšlikums patika, 38 un viņš saviem kalpiem teica: ”Kur mēs atrastu otru tādu vīru, kam būtu Dieva gars kā šim?” 39 Savukārt Jāzepam faraons sacīja: ”Tā kā Dievs tev to visu ir darījis zināmu, neviens nav saprātīgāks un gudrāks par tevi. 40 Tu pārvaldīsi manu galmu, un visi mani ļaudis tev klausīs bez ierunām.+ Vienīgi es, būdams valdnieks, būšu augstāks par tevi.” 41 Un faraons teica Jāzepam: ”Lūk, es tevi ieceļu pār visu Ēģipti!”+ 42 Faraons novilka savu zīmoggredzenu un uzmauca to Jāzepam pirkstā, ietērpa viņu smalka lina tērpā un aplika viņam ap kaklu zelta ķēdi. 43 Turklāt faraons lika vest Jāzepu savos otrajos goda ratos un saukt viņa priekšā: ”Avrēk!”* Tā viņš iecēla Jāzepu pār visu Ēģipti.
44 Faraons vēl sacīja Jāzepam: ”Es esmu faraons, bet visā Ēģiptē neviens lai ne soli nesper* bez tavas ziņas.”+ 45 Un faraons nosauca Jāzepu par Cāfnat-Pāneahu un deva viņam par sievu Onas* priestera Potīferas meitu Asnāti.+ Jāzeps sāka pārvaldīt* Ēģipti.+ 46 Jāzepam bija trīsdesmit gadu,+ kad viņš stājās Ēģiptes faraona dienestā.
Jāzeps aizgāja no faraona un apceļoja visu Ēģipti. 47 Un septiņos pārticības gados, kad zeme nesa bagātīgu ražu, 48 viņš Ēģiptē savāca labību un novietoja to pilsētās. Katrā pilsētā viņš novietoja labību no apkārtējiem laukiem. 49 Jāzeps sakrāja labību milzīgā daudzumā, kā jūras smiltis, līdz to pārstāja mērīt, jo tā nebija izmērāma.
50 Pirms sākās bada gadi, Onas priestera Potīferas meita Asnāte dzemdēja Jāzepam divus dēlus.+ 51 Pirmdzimto Jāzeps nosauca par Manasi*,+ jo viņš teica: ”Dievs man ir licis aizmirst visas grūtības un pat manas tēva mājas.” 52 Bet otru dēlu viņš nosauca par Efraimu*,+ jo viņš teica: ”Dievs man ir devis bērnus manu ciešanu zemē.”+
53 Tad septiņi pārticības gadi Ēģiptē beidzās,+ 54 un pienāca septiņi bada gadi, kā jau Jāzeps bija teicis.+ Visās zemēs iestājās bads, bet Ēģiptē joprojām bija maize.+ 55 Kad bads pārņēma arī Ēģipti un ļaudis sāka lūgties faraonam maizi,+ faraons ēģiptiešiem sacīja: ”Ejiet pie Jāzepa un dariet, kā viņš liek!”+ 56 Bads izplatījās pa visu zemi,+ un Jāzeps atvēra visas labības noliktavas un sāka pārdot ēģiptiešiem labību,+ jo bads Ēģiptē bija nežēlīgs. 57 No visām zemēm ļaudis nāca uz Ēģipti pirkt labību no Jāzepa, jo bads visur bija ļoti smags.+