Daudziem nav viegli mīlēt Dievu. Viņiem Dievs šķiet tāls, svešs un pat nežēlīgs. Lūk, daži viedokļi:

• ”Es lūdzu Dievam palīdzību, bet tajā pašā laikā viņš likās tāls, gandrīz nesasniedzams. Manā uztverē Dievs bija kaut kas abstrakts, kaut kas, kam nav jūtu.” (Marko, Itālija.)

• ”Lai gan es no visas sirds vēlējos kalpot Dievam, es jutos tik tālu no viņa. Es domāju, ka viņš ir bargs Dievs, kas to vien dara, kā mūs soda. Es neticēju, ka viņam piemīt maigas jūtas.” (Rosa, Gvatemala.)

• ”Bērnībā es domāju, ka Dievs arvien gaida, kad kļūdīsimies, lai varētu mūs sodīt. Vēlāk viņš šķita tāls un svešs. Dievs bija kā premjerministrs, kas kārto valsts lietas, bet par tautu vispār neinteresējas.” (Raimonda, Kanāda.)

Kāds ir jūsu viedoklis? Vai Dievu ir iespējams mīlēt? Kristiešus šis jautājums ir nodarbinājis simtiem gadu. Piemēram, viduslaikos lielākā daļa kristīgo zemju iedzīvotāju pat nevērsās lūgšanās pie Visvarenā. Kāpēc? Viņi dzīvoja stindzinošās bailēs no Dieva. Vēsturnieks Vils Djūrents par to raksta: ”Kā gan parasts grēcinieks uzdrīkstētos ar savu lūgšanu tuvoties tik nepieejama un šausmas iedvesoša Valdnieka tronim?”

Kāpēc Dievs tika uzskatīts par ”nepieejamu un šausmu iedvesošu”? Ko patiesībā Bībele māca par Dievu? Vai patiesība par Dievu var palīdzēt viņu iemīlēt?

Kristietības ”trīs pamatvirzieni — katolicisms, pareizticība un protestantisms — atzīst, ka ir viens Dievs trijās personās: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais gars. Saskaņā ar kristīgo teoloģiju, tas nozīmē nevis to, ka ir trīs dievi, bet ka šīs trīs personas ir viena vienīga.” (Jaunā britu enciklopēdija.)

Jēzus, Dieva Dēls, nekad neapgalvoja, ka viņi ar Tēvu būtu vienlīdzīgi vai vienas būtības. Tieši pretēji, Jēzus teica: ”Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir augstāks par mani.” (Jāņa 14:28.) Vienai no savām māceklēm viņš teica: ”Es uzkāpju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.” (Jāņa 20:17.)

Svētais gars nav persona. Agrīnos kristiešus ”piepildīja svētais gars”, un Jehova apsolīja: ”Es izliešu savu garu pār visdažādākajiem cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 2:1—4, 17.) Svētais gars nav trīsvienības daļa. Tas ir Dieva aktīvais spēks.

Kā norāda katoļu zinātnieki Karls Rāners un Herberts Forgrimlers, trīsvienību ”nav iespējams izprast bez atklāsmes, un pat pēc atklāsmes tā nevar kļūt pilnīgi saprotama”. Vai ir iespējams mīlēt kādu, ko nevar ne iepazīt, ne izprast? Kā redzams, trīsvienības mācība ir šķērslis, kas traucē iepazīt un iemīlēt Dievu.

Par šādu šķērsli trīsvienība kļuva Marko, kurš bija citēts pirmajā rakstā. ”Es domāju, ka Dievs no manis slēpj, kas viņš ir,” stāsta Marko, ”un tas viņu padarīja tikai vēl tālāku, mistiskāku un nepieejamāku.” Taču Bībelē teikts, ka Dievs ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Viņš neslēpjas. Viņš vēlas, lai mēs viņu iepazītu. Jēzus teica: ”Mēs pielūdzam, ko pazīstam.” (Jāņa 4:22.)

”Kad es uzzināju, ka Dievs nav trīsvienības daļa,” atzīst Marko, ”es beidzot varēju izveidot ar viņu ciešas attiecības.” Ja Jehova mums ir reāla persona, nevis noslēpumains svešinieks, viņu ir vieglāk iemīlēt. ”Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība,” teikts Bībelē. (1. Jāņa 4:8.)

”To cilvēku, kas mirst nāvīgā grēka stāvoklī, dvēseles tūlīt pēc nāves dodas uz elli, kur tās izcieš elles sodu, ”mūžīgo uguni”.” (Katoliskās Baznīcas katehisms.) Elle dažreiz tiek skaidrota kā mūžīga atšķirtība no Dieva.

”Kura dvēsele grēko, tā mirs.” (Ecehiēla 18:4.) ”Mirušie nezina neko.” (Pulcētājs 9:5.) Ja dvēsele nomirst un ir bez apziņas, kā gan tā varētu ciest ”mūžīgo uguni” vai sāpes, ko sagādā mūžīga atšķirtība no Dieva?

Bībelē lietotie ebreju un sengrieķu vārdi, ko mēdz tulkot ar vārdu ”elle”, īstenībā apzīmē simbolisku vietu, kur nonāk mirušie. Piemēram, Bībelē par Jēzus augšāmcelšanu bija pravietots: ”Tu nepametīsi manu dvēseli šeolā.” (Apustuļu darbi 2:27, Bībeles 2012. gada izdevums.) Ir skaidrs, ka trīs dienas, kamēr Jēzus bija miris, viņš atradās kapā, nevis cieta kādā mocību vietā vai pieredzēja atstumtību no Dieva.

Nežēlība nepiesaista Dievam; tieši otrādi, tā atgrūž. ”No bērnības man mācīja par ugunīgu elli,” stāsta Rosio, kas dzīvo Meksikā. ”Es ļoti baidījos no Dieva un pat iedomāties nespēju, ka viņam piemīt arī labas īpašības. Manā uztverē viņš bija dusmīgs un neiecietīgs.”

Rosio viedoklis par Dievu mainījās, kad viņa uzzināja, kas Bībelē teikts par Dieva spriedumiem un mirušo stāvokli. ”Es izjutu atvieglojumu, man kā akmens no sirds novēlās,” viņa stāsta. ”Es pārliecinājos, ka Dievs mums vēl pašu labāko, ka viņš mūs mīl un ka es varu viņu mīlēt. Viņš ir kā tēvs, kas paņem pie rokas savus bērnus un tos sargā.” (Jesajas 41:13.)

Baidoties no elles ugunīm, daudzi ir centušies dzīvot dievbijīgi, bet Dievs nevēlas, ka mēs viņam kalpotu aiz bailēm. Jēzus teica: ”Mīli Jehovu, savu Dievu!” (Marka 12:29, 30.) Zinot, ka Dievs tagad nerīkojas netaisni, mēs saprotam, ka arī nākotnē varam gaidīt taisnīgus spriedumus. Mēs ar pārliecību varam teikt, tāpat kā Ījaba draugs Ēlihus: ”Nav iespējams, ka Dievs darītu ļaunu, ka Visvarenais rīkotos netaisni!” (Ījaba 34:10.)

Kādu dienu Jeruzālemē Jēzus runāja par savu Tēvu, Jehovu, un atmaskoja tā laika reliģiskos vadītājus. (Jāņa 8:12—30.) Jēzus teiktais mums palīdz izvērtēt mūsdienās populārus priekšstatus par Dievu. Jēzus teica: ”Ja jūs turaties pie tā, ko es mācu, jūs patiešām esat mani mācekļi, jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:31, 32.)

”Ja jūs turaties pie tā, ko es mācu,” — šādu kritēriju Jēzus noteica, lai reliģiskus melus varētu atšķirt no patiesības. Dzirdot kādu apgalvojumu par Dievu, apdomājiet: ”Vai tas saskan ar to, ko teica Jēzus un māca pārējie Svētie Raksti?” Rīkojieties tāpat, kā apustuļa Pāvila klausītāji, kas ”katru dienu pētīja Rakstus, lai pārliecinātos, vai dzirdētais ir patiesība”. (Apustuļu darbi 17:11.)

Marko, Rosa un Raimonda, kas bija citēti pirmajā šīs sērijas rakstā, rūpīgi pārbaudīja savus uzskatus, studēdami Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Ko viņi uzzināja?

Marko: ”Mūsu Bībeles skolotājs izmantoja Bībeli, lai atbildētu uz visiem mūsu jautājumiem. Mēs ar sievu iemīlējām Jehovu, un arī mūsu pašu savstarpējās attiecības kļuva ciešākas!”

Rosa: ”Sākumā es domāju, ka Bībele nav nekas vairāk kā filozofisks sacerējums, kurā izklāstītas cilvēku idejas par to, kas ir Dievs. Taču Bībelē es pamazām atradu atbildes uz saviem jautājumiem. Tagad Jehova man ir kļuvis reāls. Es viņam uzticos.”

Raimonda: ”Es lūdzu Dievam, lai man palīdz viņu iepazīt. Neilgi pēc tam mēs ar vīru sākām studēt Bībeli. Beidzot mēs uzzinājām patiesību par Jehovu! Mēs bijām tik priecīgi atklāt, kāds Dievs viņš ir.”

Bībelē ne tikai ir atmaskoti meli par Dievu, bet arī atklātas viņa brīnišķīgās īpašības. Bībele ir viņa iedvesmoti Raksti, un tā mums palīdz ”saprast to, ko Dievs mums ir dāvājis”. (1. Korintiešiem 2:12.) Aicinām jūs izpētīt, kas Bībelē teikts par tādām tēmām kā Dievs, viņa nodoms un nākotne. Informāciju par šiem jautājumiem var atrast vietnē jw.org. sadaļā Bībeles mācības > Bībeles atbildes uz jautājumiem. Šajā vietnē jūs varat pieteikties Bībeles stundām, vai arī jūs varat palūgt kādam Jehovas lieciniekam, lai jums māca Bībeli. Mēs esam pārliecināti, ka, iedziļinoties Bībelē, jūs atklāsiet, ka mīlēt Dievu ir daudz vieglāk nekā jūs domājat.