Valstības sludinātāji stāsta

Viņa atrada dzīves jēgu

JĒZUS teica, ka viņš pazīst savas avis. (Jāņa 10:14.) Ja cilvēkam ir pareizi noskaņota sirds un viņš mīl mieru un taisnīgumu, viņu piesaistīs Jēzus sekotāji un viņš tiem pievienosies. Šāds cilvēks atradīs dzīves jēgu, kā ilustrē gadījums ar kādu sievieti Beļģijā. Lūk, ko viņa stāsta:

”Kad Jehovas liecinieki pieklauvēja pie manām durvīm, es biju ļoti nomākta un pat domāju par pašnāvību. Man patika tas, ko viņi stāstīja par šīs sabojātās pasaules problēmu risinājumu, bet man nepatika, ka tam ir sakars ar Dievu. Pirms astoņiem gadiem es biju pārtraukusi apmeklēt baznīcu, jo nespēju izturēt liekulību, ko tur redzēju. Tomēr es apzinājos, ka Jehovas liecinieki stāsta patiesību, un galu galā man bija jāatzīst, ka ir grūti dzīvot bez Dieva.

Diemžēl pēc dažiem apmeklējumiem es pazaudēju kontaktu ar Jehovas lieciniekiem. Es jutos dziļi nelaimīga. Es daudz smēķēju — divas paciņas cigarešu dienā — un sāku arī lietot narkotikas. Gribēdama sazināties ar savu mirušo vectētiņu, es pievērsos spiritismam. Cik pārbijusies es biju, kad reiz naktī man uzbruka dēmoni! Uzbrukumi turpinājās vairākus mēnešus. Doma, ka man jāpaliek vienai, katru vakaru manī iedzina šausmas.

Tad kādu dienu es devos pastaigā pa citu maršrutu nekā parasti un nonācu pie liela būvlaukuma. Es pārsteigta pamanīju, ka tur rosās ļoti daudz cilvēku. Piegājusi tuvāk, es ieraudzīju, ka tie ir Jehovas liecinieki, kas būvē savu valstības zāli. Es atcerējos, kā pie manis nāca Jehovas liecinieki, un nodomāju: cik brīnišķīgi būtu, ja visa pasaule spētu dzīvot tā kā viņi!

Man ļoti gribējās, lai liecinieki atkal mani apmeklētu, tāpēc es aprunājos ar dažiem no tiem, kas strādāja būvlaukumā. Es lūdzu Dievu, un pēc desmit dienām pie manis atnāca tas pats Jehovas liecinieks, kurš bija klauvējis pie manām durvīm pašā pirmajā reizē. Viņš ierosināja turpināt Bībeles nodarbības, un es ar prieku piekritu. Viņš arī uzaicināja mani uz draudzes sapulcēm valstības zālē, un es pieņēmu šo uzaicinājumu. Nekad agrāk es neko tādu nebiju redzējusi! Es tik ilgi biju meklējusi cilvēkus, kas mīlētu cits citu un būtu laimīgi, un beidzot es viņus biju atradusi!

Kopš tā laika es sāku apmeklēt visas draudzes sapulces. Kādas trīs nedēļas vēlāk es atmetu smēķēšanu. Es izmetu ārā astroloģijas grāmatas un sātaniskas mūzikas ierakstus un jutu, ka dēmonu ietekme manā dzīvē zūd. Es sakārtoju savu dzīvi, lai tā būtu saskaņā ar Jehovas normām, un pēc trim mēnešiem sāku sludināt labo vēsti. Sešus mēnešus vēlāk es kristījos un divas dienas pēc kristīšanās sāku kalpot par palīgpionieri.

Es esmu pateicīga Jehovam par visu labo, ko viņš man ir darījis. Beidzot manai dzīvei ir jēga. Jehovas vārds tiešām ir stiprs tornis, kur es esmu atradusi patvērumu un aizsardzību. (Sālamana pamācības 18:10.) Manas izjūtas labi raksturo vārdi, kas lasāmi 84. psalma 10. pantā: ”Viena diena tavos pagalmos ir labāka par tūkstoš citām. Es labāk stāvu pie sava Dieva nama sliekšņa nekā mājoju ļaundaru teltīs.””

Šī pazemīgā sieviete atrada dzīves jēgu, un to atradīs ikviens, kas ar pareizi noskaņotu sirdi meklē Jehovu.