-
Tiks iznīcināts pēdējais ienaidnieks — nāveSargtornis 2014 | 15. septembris
-
-
3., 4. a) Ko Dievs pavēlēja Ādamam un Ievai? b) Cik svarīgi bija paklausīt šai pavēlei?
3 Kaut gan Ādamam un Ievai bija iespēja dzīvot mūžīgi, viņi nebija nemirstīgi. Lai uzturētu dzīvību, viņiem bija jāelpo, jādzer, jāguļ un jāēd. Vēl svarīgāk bija tas, ka viņu dzīvība bija atkarīga no viņu attiecībām ar savu Dzīvības devēju. (5. Moz. 8:3.) Cilvēku dzīve varēja turpināties vienīgi tad, ja viņi pieņemtu Dieva vadību. Jehova to paskaidroja Ādamam jau pirms Ievas radīšanas. Bībelē stāstīts: ”Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.”” (1. Moz. 2:16, 17.)
4 ”Laba un ļauna atzīšanas koks” simbolizēja Dieva tiesības noteikt, kas ir labs un kas — ļauns. Ādams, protams, arī pats spēja atšķirt labu no ļauna, jo viņš bija radīts pēc Dieva tēla un bija apveltīts ar sirdsapziņu. Koks Ādamam un Ievai atgādināja, ka viņiem vienmēr būs vajadzīga Jehovas vadība. Ēdot no koka augļiem, viņi pretendētu uz morālu neatkarību un šādi nodarītu neizsakāmu postu sev pašiem un saviem pēcnācējiem. Dieva pavēle un sods, kas draudēja par tās pārkāpšanu, skaidri liecināja, cik nopietna kļūda būtu šāda rīcība.
-
-
Tiks iznīcināts pēdējais ienaidnieks — nāveSargtornis 2014 | 15. septembris
-
-
7 Dievs bija teicis Ādamam: ”Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā [no laba un ļauna atzīšanas koka], tu mirdams mirsi.” Ādams, pilnīgi iespējams, domāja, ka runa ir par 24 stundu ”dienu”. Pēc Dieva pavēles pārkāpšanas viņš varbūt gaidīja, ka Jehova rīkosies, pirms būs norietējusi saule. ”Dienas vēsumā” Jehova uzrunāja cilvēkus. (1. Moz. 3:8.) Būtībā viņš sprieda tiesu un, balstoties uz Ādama un Ievas sniegtajām atbildēm, viesa skaidrību par faktiem. (1. Moz. 3:9—13.) Pēc tam Jehova pasludināja pārkāpējiem spriedumu. (1. Moz. 3:14—19.) Ja viņš tūlīt uz vietas būtu sodījis tos ar nāvi, netiktu īstenots viņa nodoms, kas bija saistīts ar Ādamu un Ievu un to pēcnācējiem. (Jes. 55:11.) Tāpēc, lai gan Dievs apstiprināja nāves spriedumu un grēka sekas sāka izpausties nekavējoties, viņš ļāva Ādamam un Ievai radīt pēcnācējus, kuri varētu izjust Dieva gādību. Tātad no Dieva viedokļa Ādams un Ieva nomira dienā, kad viņi sagrēkoja, un arī faktiski viņi nomira, pirms bija beigusies viena 1000 gadus ilga ”diena”. (2. Pēt. 3:8.)
-