Spēja iznīcināt — ”Jehova ir varens karotājs”

1.—3. a) Kādas briesmas izraēliešiem draudēja no ēģiptiešiem? b) Kā Jehova cīnījās savu kalpu labā?

IZRAĒLIEŠI bija kā slazdā — iespiesti starp draudīgām klintīm un iespaidīgu jūru. Viņiem pa pēdām dzinās nežēlīgais, labi apmācītais ēģiptiešu karaspēks, kas tīkoja viņus iznīcināt.a Tomēr Mozus aicināja Dieva kalpus nezaudēt cerību. ”Jehova cīnīsies par jums,” viņš tos iedrošināja. (2. Mozus 14:14.)

² Mozus, arī pats juzdams bailes, acīmredzot piesauca Jehovu, un Dievs atbildēja: ”Kāpēc tu sauc pēc manis? [..] ..pacel savu nūju, izstiep roku pār jūru un pāršķel to.” (2. Mozus 14:15, 16.) Pamēģiniet iztēloties tālākos notikumus. Jehova tūlīt pat dod pavēli savam eņģelim, un mākoņu stabs nostājas aiz izraēliešiem, varbūt izplešoties kā siena un nošķirot ēģiptiešus no viņu uzbrukuma mērķa. (2. Mozus 14:19, 20; Psalms 105:39.) Mozus izstiepj roku. Stipram vējam pūšot, jūra pašķiras. Kaut kādā veidā ūdeņi sastingst un izslienas kā sienas, bet pa vidu tiem izveidojas pietiekami plats ceļš, lai visa tauta pa to varētu iziet. (2. Mozus 14:21; 15:8.)

³ Redzot tik varena spēka izpausmes, faraonam būtu jādod karaspēkam rīkojums atkāpties, taču lepnais faraons pavēl uzbrukt. (2. Mozus 14:23.) Ēģiptieši metas vajāt izraēliešus pa sauso jūras dibenu, bet drīz viņu rindās iestājas apjukums, jo ratiem sāk krist nost riteņi. Tiklīdz izraēlieši ir nonākuši drošībā otrā krastā, Jehova Mozum pavēl: ”Izstiep roku pār jūru, lai ūdeņi plūst atpakaļ pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un jātniekiem.” Ūdens sienas sagrūst un aprok faraonu un viņa pulkus. (2. Mozus 14:24—28; Psalms 136:15.)

 4. a) Ko Jehova pierādīja pie Sarkanās jūras? b) Ko daži varētu domāt par šādu Jehovas raksturojumu?

⁴ Izraēliešu izglābšana pie Sarkanās jūras bija svarīgs notikums Dieva un cilvēku attiecību vēsturē. Toreiz Jehova pierādīja, ka viņš ir ”varens karotājs”. (2. Mozus 15:3.) Par ko jūs domājat, lasot šādu Jehovas raksturojumu? Kari nenoliedzami ir atnesuši cilvēcei daudz sāpju un nelaimju. Vai nevarētu būt tā, ka Dieva spēja iznīcināt drīzāk atbaida nekā pievelk?

5., 6. a) Kāpēc Jehovu pamatoti var saukt par ”karapulku Pavēlnieku”? b) Ar ko Dieva karš atšķiras no cilvēku kariem?

⁵ Aptuveni divsimt sešdesmit reižu Ebreju rakstos un divas reizes Grieķu rakstos ir minēts Jehovas tituls ”karapulku Pavēlnieks”. (1. Samuēla 1:11.) Būdams Augstākais valdnieks, Jehova komandē varenu eņģeļu karapulku. (Jozuas 5:13—15; 1. Ķēniņu 22:19.) Šī karapulka iznīcinošais spēks ir milzīgs. (Jesajas 37:36.) Domāt par cilvēku iznīcināšanu nav patīkami, taču nedrīkst aizmirst, ka Dieva kari nepavisam nelīdzinās cilvēku maziskajiem konfliktiem. Militārie un politiskie vadoņi bieži mēģina piedēvēt agresijai cildenus motīvus, bet cilvēku kari allaž ir saistīti ar alkatību un savtīgumu.

⁶ Turpretī Jehova nekad nerīkojas aklu jūtu uzplūdā. 5. Mozus grāmatas 32. nodaļas 4. pantā ir teikts: ”Viņš ir Klints, pilnīgs ir viņa darbs, jo visi viņa ceļi ir taisnīgi. Viņš ir uzticams Dievs, kurā nav netaisnības, viņš ir taisns un patiess.” Dieva Rakstos ir nosodītas nevaldāmas dusmas, nežēlība un varmācība. (1. Mozus 49:7; Psalms 11:5.) Jehova nekad nerīkojas bez iemesla. Savu iznīcinošo spēku viņš lieto reti un tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Ar pravieša Ecehiēla starpniecību viņš ir teicis: ””Vai tad man ir kāds prieks par ļaundara nāvi?” saka Visaugstais Kungs Jehova. ”Nē, man ir prieks, ja viņš atstāj savu ļauno ceļu un dzīvo.”” (Ecehiēla 18:23.)

7., 8. a) Kādu aplamu secinājumu par savu ciešanu cēloni izdarīja Ījabs? b) Kā Ēlihus laboja Ījaba viedokli par šo jautājumu? c) Ko mēs varam mācīties no gadījuma ar Ījabu?

⁷ Bet kādēļ Jehova liek lietā savu spēju iznīcināt? Pirms atbildam uz šo jautājumu, mēs varētu padomāt par taisnīgo vīru Ījabu. Sātans apšaubīja, vai Ījabs un vispār jebkurš cilvēks grūtībās paliks uzticīgs Dievam. Jehova atbildēja uz šo izaicinājumu, atļaudams Sātanam pārbaudīt Ījaba uzticību. Sekas bija tādas, ka Ījabs saslima, zaudēja savu mantu un gāja bojā viņa bērni. (Ījaba 1:1—2:8.) Nezinādams, kāpēc viņam jācieš, Ījabs aplami secināja, ka viņu netaisni soda Dievs. Viņš vaicāja Dievam, kāpēc Dievs viņu ir padarījis par ”savu mērķi” un izturas pret viņu ”kā pret ienaidnieku”. (Ījaba 7:20; 13:24.)

⁸ Kāds jauns cilvēks, vārdā Ēlihus, norādīja uz kļūdu Ījaba spriedumos, teikdams: ”Vai tu esi tik pārliecināts par savu taisnību, ka apgalvo: ”Es esmu taisnīgāks par Dievu”?” (Ījaba 35:2.) Nav gudri domāt, ka mēs kaut ko saprotam labāk nekā Dievs, vai pieļaut domu, ka viņš ir rīkojies netaisnīgi. ”Nav iespējams, ka Dievs darītu ļaunu, ka Visvarenais rīkotos netaisni!” Ēlihus paziņoja. Vēlāk viņš teica: ”Visvareno mums neizzināt; viņš ir varens spēkā, viņš neatkāpjas no sava taisnīguma, nekad nerīkojas netaisni.” (Ījaba 34:10; 36:22, 23; 37:23.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad, kad Dievs karo, viņam ir pamats to darīt. Paturot to prātā, aplūkosim dažus iemeslus, kāpēc miera Dievs reizēm top par karotāju. (1. Korintiešiem 14:33.)

 9. Kāpēc Dievs, kas ir svēts, dodas cīņā?

⁹ Nosaucis Dievu par ”varenu karotāju”, Mozus izsaucās: ”Kurš starp dieviem ir kā tu, ak, Jehova? Kurš ir kā tu, tik dižens svētumā?” (2. Mozus 15:11.) Līdzīgus vārdus rakstīja pravietis Habakuks: ”Tavas acis ir pārāk tīras, lai skatītu ļaunumu, tu taču nevari paciest nekrietnību!” (Habakuka 1:13.) Jehova ir mīlestības Dievs, bet viņš ir arī svēts un taisnīgs. Reizēm šīs īpašības liek viņam izmantot savu spēku, lai iznīcinātu. (Jesajas 59:15—19; Lūkas 18:7.) Tātad Dievs neaptraipa savu svētumu, kad viņš dodas cīņā, gluži pretēji — viņš cīnās tieši tāpēc, ka ir svēts. (2. Mozus 39:30.)

10. Kāda ir vienīgā iespēja darīt galu naidam, par ko runāts 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, un kādas svētības tas ļaus saņemt taisnīgajiem cilvēkiem?

¹⁰ Apdomāsim situāciju, kāda izveidojās pēc tam, kad pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, sacēlās pret Dievu. (1. Mozus 3:1—6.) Paciezdams viņu netaisno rīcību, Dievs būtu iedragājis savu Visuma Augstākā valdnieka stāvokli. Viņš ir taisnīgs Dievs, tāpēc pirmie cilvēki bija jānotiesā uz nāvi. (Romiešiem 6:23.) Izteikdams pirmo pravietojumu, kas pierakstīts Bībelē, Dievs paredzēja, ka starp viņa kalpiem un ”čūskas” jeb Sātana sekotājiem pastāvēs naids. (Atklāsmes 12:9; 1. Mozus 3:15.) Vienīgā iespēja darīt šim naidam galu ir ”sadragāt” jeb iznīcināt Sātanu. (Romiešiem 16:20.) Šī sprieduma izpilde taisnīgajiem cilvēkiem ļaus saņemt lielas svētības, jo zeme būs atbrīvota no Sātana ietekmes un būs iespējams to pārvērst par paradīzi. (Mateja 19:28.) Līdz tam laikam tie, kas ir nostājušies Sātana pusē, pastāvīgi apdraudēs Dieva tautu fiziskā un garīgā ziņā un Jehovam reizēm būs jāiejaucas notikumu gaitā.

11. Kāpēc Dievs uzskatīja par savu pienākumu izraisīt plūdus visā pasaulē?

¹¹ Viens šādas iejaukšanās piemērs bija Noasa laika plūdi. 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas 11. un 12. pantā stāstīts: ”Zeme bija sabojāta Dieva acīs un pilna vardarbības. Dievs skatījās uz zemi un redzēja, ka tā ir sabojāta — visi cilvēki uz zemes rīkojās nekrietni.” Vai Dievs grasījās pieļaut, ka ļaundari sagrauj pēdējās tikumības paliekas uz zemes? Nē. Jehova uzskatīja par savu pienākumu izraisīt visā pasaulē plūdus, lai noslaucītu no zemes virsas tos, kas rīkojās varmācīgi un amorāli.

12. a) Ko Jehova paredzēja par Ābrahāma pēcnācējiem? b) Kāpēc amoriešiem bija jātiek iznīcinātiem?

¹² Līdzīga situācija bija arī tad, kad Dievs sodīja kanaāniešus. Jehova bija darījis zināmu, ka no Ābrahāma pēcnācējiem nāks kāds, ar kura starpniecību tiks svētītas ”visas zemes dzimtas”. Saskaņā ar šo nodomu Dievs paziņoja, ka Ābrahāma pēctečiem tiks dota Kanaāna zeme — apgabals, kur dzīvoja tauta, ko sauca par amoriešiem. Vai Dievam tiešām bija tiesības padzīt amoriešus no viņu zemes? Jehova paredzēja, ka viņi varēs dzīvot šajā zemē vēl kādus 400 gadus — tik ilgi, kamēr ”amoriešu grēku mērs” būs ”pilns”.b (1. Mozus 12:1—3; 13:14, 15; 15:13, 16; 22:18.) Šajā laika posmā amoriešu morālais stāvoklis kļuva aizvien briesmīgāks. Kanaāna pārtapa par zemi, kur zēla elkdievība, asinsizliešana un izvirtība. (2. Mozus 23:24; 34:12, 13; 4. Mozus 33:52.) Turienes iedzīvotāji pat upurēja bērnus, sadedzinot tos ugunī. Vai gan svēts Dievs būtu varējis pakļaut savu tautu šādai ļaunai ietekmei? Nē, nekādā ziņā! Viņš paziņoja: ”Zeme ir netīra. Es sodīšu tās iedzīvotājus par viņu pārkāpumiem, un zeme tos izvems.” (3. Mozus 18:21—25.) Tomēr Jehova nenogalināja visus zemes iedzīvotājus bez izšķirības. Kanaānieši, kam sirds bija pareizi noskaņota, piemēram, Rahāba un gibeonieši, tika saudzēti. (Jozuas 6:25; 9:3—27.)

13., 14. a) Kāpēc Jehovam bija jāsvētī savs vārds? b) Kā Jehova attīrīja savu vārdu no negoda?

¹³ Tā kā Jehova ir svēts, svēts ir arī viņa vārds. (3. Mozus 22:32.) Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt: ”Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Sacelšanās Ēdenē apgānīja Dieva vārdu, metot ēnu uz viņa reputāciju un sējot šaubas par Dieva valdīšanas taisnīgumu. Jehova nekādā gadījumā nevarēja atstāt bez ievērības šādu neslavas celšanu un dumpi. Viņam bija jāattīra savs vārds no negoda. (Jesajas 48:11.)

¹⁴ Tas, ko Jehova darīja, atkal bija saistīts ar izraēliešiem. Kamēr viņi bija vergi Ēģiptē, Dieva solījums, ka ar Ābrahāma pēcnācēju starpniecību tiks svētītas visas zemes dzimtas, varēja šķist tukši vārdi. Bet, atbrīvodams izraēliešus un padarīdams viņus par tautu, Jehova attīrīja savu vārdu no negoda. Tāpēc pravietis Daniēls vēlāk lūgšanā sacīja: ”Jehova, mūsu Dievs, ar stipru roku tu savulaik izvedi savu tautu no Ēģiptes un sagādāji savam vārdam slavu.” (Daniēla 9:15.)

15. Kāpēc Jehova izglāba ebrejus no Babilonas gūsta?

¹⁵ Interesanti, ka Daniēls teica šo lūgšanu brīdī, kad ebrejiem atkal bija vajadzīgs, lai Jehova rīkotos viņu labā sava vārda dēļ. Nepaklausīgie ebreji bija nonākuši nebrīvē — šoreiz Babilonā. Viņu galvaspilsēta Jeruzāleme gulēja drupās. Daniēls zināja, ka ebreju atgriešanās dzimtenē sagādātu slavu Jehovas vārdam, tāpēc viņš lūdza: ”Jehova, piedod! Jehova, uzklausi un palīdzi mums! Sevis paša dēļ, mans Dievs, nekavējies, jo tava pilsēta un tava tauta ir nosauktas tavā vārdā!” (Daniēla 9:18, 19.)

16. Paskaidrojiet, kāpēc Jehovas vēlēšanās aizstāvēt savu vārdu nenozīmē, ka viņš ir bezjūtīgs un savtīgs!

¹⁶ Vai Jehovas vēlēšanās aizstāvēt savu vārdu liecina, ka viņš ir bezjūtīgs un savtīgs? Nē, tā nav, jo, rīkodamies saskaņā ar savu svētumu un taisnības mīlestību, viņš aizstāv savu tautu. Ielūkosimies 1. Mozus grāmatas 14. nodaļā. Tur mēs lasām par četriem valdniekiem, kas iebruka zemē un aizveda gūstā Ābrahāma brāļadēlu Latu kopā ar visu viņa ģimeni. Bet Ābrahāms ar Dieva palīdzību guva iespaidīgu uzvaru pār karaspēku, kas bija daudz lielāks par viņa cīnītāju pulku. Vēstījums par šo uzvaru droši vien bija pirmais ieraksts ”Jehovas karu grāmatā”, kur acīmredzot bija aprakstītas arī tādas militāras sadursmes, par kurām nav stāstīts Bībelē. (4. Mozus 21:14.) Vēlāk tika izcīnītas arī daudzas citas uzvaras.

17. Kas liecina, ka Jehova karoja izraēliešu labā pēc viņu ieiešanas Kanaāna zemē? Miniet piemērus.

¹⁷ Neilgi pirms tam, kad izraēlieši iegāja Kanaāna zemē, Mozus viņus iedrošināja ar vārdiem: ”Jehova, jūsu Dievs, ies jums pa priekšu un cīnīsies par jums, kā viņš jūsu acu priekšā to darīja Ēģiptē.” (5. Mozus 1:30; 20:1.) Sākot ar to laiku, kad izraēliešus vadīja Jozua, kas stājās Mozus vietā, kā arī vēlāk — gan tiesnešu laikos, gan dievbijīgo Jūdas ķēniņu valdīšanas laikā — Jehova tiešām karoja savas tautas labā, palīdzēdams tai gūt daudzas iespaidīgas uzvaras pār ienaidniekiem. (Jozuas 10:1—14; Tiesnešu 4:12—17; 2. Samuēla 5:17—21.)

18. a) Kāpēc mēs varam būt pateicīgi par to, ka Jehova nav mainījies? b) Kas notiks, kad 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā minētais naids sasniegs kulmināciju?

¹⁸ Jehova nav mainījies, un nav mainījies arī viņa nodoms padarīt šo planētu par paradīzi, kur valdīs miers. (1. Mozus 1:27, 28.) Dievs joprojām ienīst ļaunumu. Bet viņš arī sirsnīgi mīl savus kalpus un drīz darīs kaut ko viņu labā. (Psalms 11:7.) 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā minētais naids tuvā nākotnē sasniegs dramatisku pavērsiena punktu un izvērtīsies asā sadursmē. Lai svētītu savu vārdu un aizsargātu savu tautu, Jehova atkal kļūs par ”varenu karotāju”. (Zaharjas 14:3; Atklāsmes 16:14, 16.)

19. a) Miniet piemēru, kas palīdz saprast, kā Dieva spēja iznīcināt mūs var tuvināt viņam! b) Kā mūs būtu jāiespaido Dieva gatavībai cīnīties?

¹⁹ Padomājiet par šādu situāciju: ja kādai ģimenei uzbruktu plēsīgs zvērs un vīrs stātos zvēram pretī un to nogalinātu, vai jūs gaidītu, ka šāda rīcība atgrūdīs no viņa sievu un bērnus? Drīzāk gan jūs uzskatītu par dabisku, ka viņus aizkustinātu ģimenes galvas nesavtīgā mīlestība. Līdzīgi ir ar Dieva spēku, ko viņš lieto, lai iznīcinātu, — tam nebūtu jāatbaida mūs no Dieva. Tā kā viņš ir gatavs cīnīties, lai mūs aizstāvētu, mums viņš būtu jāmīl vēl vairāk. Tāpat būtu jāpadziļinās mūsu cieņai pret viņa neierobežoto spēku. Tā mēs varam ”kalpot viņam patīkamā veidā ar bijību un goddevību”. (Ebrejiem 12:28.)

20. Kas mums būtu jādara, ja, lasot Bībeles vēstījumus par Dieva kariem, mums kaut kas nav pilnīgi skaidrs, un kāpēc tā jārīkojas?

²⁰ Protams, Bībelē ne vienmēr ir sīki izskaidrotas visas nianses, kas saistītas ar Jehovas lēmumiem doties cīņā. Bet mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova nekad nelieto savu spēku netaisni, ļaunprātīgi vai cietsirdīgi. Bieži vien mēs varam iegūt skaidrāku priekšstatu, ja apdomājam Bībelē aprakstīto gadījumu pārējo notikumu kontekstā vai uzzinām kādu papildu informāciju. (Sālamana pamācības 18:13.) Pat ja mēs nezinām visus sīkumus, tuvāk iepazīstot Jehovu un pārdomājot viņa brīnišķīgās īpašības, mēs varam kliedēt jebkādas šaubas, kas mums varētu rasties par viņa rīcību. Tā mēs varam pārliecināties, ka droši varam paļauties uz savu Dievu Jehovu. (Ījaba 34:12.)

21. Kāds Jehova ir savā sirdī, lai gan reizēm viņš ir ”varens karotājs”?

²¹ Lai gan Jehova ir ”varens karotājs”, ja apstākļi to prasa, tas nenozīmē, ka viņš sirdī ir kareivīgs. Ecehiēlam dotajā debesu ratu redzējumā bija parādīts, ka Jehova ir gatavs cīnīties pret saviem ienaidniekiem, taču Ecehiēls arī redzēja, ka Dievu ieskauj varavīksne — miera simbols. (1. Mozus 9:13; Ecehiēla 1:28; Atklāsmes 4:3.) Jehova ir nosvērts un mierīgs. ”Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Visas Jehovas īpašības ir pilnīgā līdzsvarā. Cik gan milzīga privilēģija ir iespēja tuvoties tik varenam, bet mīlošam Dievam!