Kas notiek ar dvēseli, kad iestājas nāve?
”Mācība par to, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga un turpina pastāvēt pēc cilvēka nāves un viņa miesas sairšanas, ir viens no kristīgās filozofijas un teoloģijas stūrakmeņiem.” (”NEW CATHOLIC ENCYCLOPEDIA”)
1. Kas enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia atzīts, runājot par priekšstatu, ka dvēsele turpina dzīvot pēc nāves?
TAČU tajā pašā enciklopēdijā, no kuras ņemts tikko minētais citāts, ir arī atzīts, ka ”priekšstats par dvēseli, kas turpina dzīvot pēc nāves, Bībelē nav skaidri iezīmēts”. Ko tad Bībele patiesībā māca par to, kas ar dvēseli notiek pēc nāves?
Mirušajiem nav apziņas
2., 3. Kādā stāvoklī atrodas mirušie, un kādos Bībeles pantos tas ir norādīts?
2 Tas, kādā stāvoklī atrodas mirušie, ir paskaidrots Salamana Mācītāja grāmatā 9:5, 10, kur sacīts: ”Nomirušie nezin it nekā.. ..ne darba, ne padoma, ne ziņas, ne gudrības nav kapā.” (LB-26.) Tas nozīmē, ka nāve ir neesamības stāvoklis. Psalmu dziesminieks rakstīja, ka nomirstot cilvēki ”atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā”. (Psalms 146:4.)
3 Tātad mirušajiem nav apziņas, un viņi neko nespēj darīt. Paziņodams spriedumu Ādamam, Dievs sacīja: ”Tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Pirms Dievs viņu izveidoja no zemes pīšļiem un deva viņam dzīvību, Ādama vispār nebija. Kad Ādams nomira, viņš atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Ādamam piespriestais sods bija nāve, nevis pārcelšana kādā citā pasaulē.
Dvēsele var nomirt
4., 5. Kādi piemēri no Bībeles liecina, ka dvēsele var nomirt?
4 Kas notika ar Ādama dvēseli, kad viņš nomira? Jāatceras, ka Bībelē ar vārdu ”dvēsele” bieži ir apzīmēts pats cilvēks. Tātad, teikdami, ka Ādams nomira, mēs sakām, ka nomira dvēsele, ko sauca par Ādamu. Cilvēkam, kas tic dvēseles nemirstībai, tas varbūt izklausās dīvaini. Taču Bībelē ir teikts: ”Kuŗa dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4.) 3. Mozus 21:1 (NW) pieminēta ’nomirusi dvēsele’ (’mirušie’, LB-65), un nazīriešiem bija dots norādījums, ka viņi nedrīkst iet tuvumā pie ”mirušas dvēseles” (”miroņa”, LB-65). (4. Mozus 6:6, NW.)
5 Līdzīgā nozīmē par dvēseli ir runāts 1. Ķēniņu 19:4. Kā teikts šajā pantā, Elija, būdams ļoti nomākts, ”vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu” (LB-26). Līdzīgi arī Jona ”savai dvēselei vēlēja mirt un sacīja: labāk man būtu mirt nekā dzīvot”. (Jonas 4:8, LB-26.) Simsons pirms nāves izsaucās: ”Lai tad arī mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem!” (Soģu 16:30.) Un Jēzus lietoja frāzi ’dvēseli maitāt’, kas citā Bībeles izdevumā (The Bible in Basic English) izteikta vienkārši — ”nonāvēt”. (Marka 3:4.) Tātad dvēseles nāve — tā gluži vienkārši ir paša cilvēka nāve.
’Iziešana’ un ’atgriešanās’
6. Ko nozīmē Bībelē teiktie vārdi, ka Rāheles dvēsele ”izgāja”?
6 Bet kā saprast to, kas stāstīts par Rāheles nāvi viņas otrā dēla dzemdībās? 1. Mozus 35:18 mēs lasām: ”Viņas dvēselei šķiŗoties [”kad viņai dvēsele izgāja”, LB-26], jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu Benoni, bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.” Vai šie vārdi nozīmē, ka Rāhelē bija kaut kas tāds, kas viņas nāves brīdī atdalījās un devās projām? Nepavisam ne. Jāatceras, ka vārds ”dvēsele” var attiekties arī uz cilvēka dzīvību. Šajā gadījumā Rāheles ”dvēsele” gluži vienkārši nozīmēja viņas dzīvību. Šī iemesla dēļ citos Bībeles tulkojumos vārdi ”viņai dvēsele izgāja” ir tulkoti ar tādām frāzēm kā ”viņas dzīvība dzisa” (R. Noksa tulkojums), ”viņa izdvesa pēdējo dvašu” (Jerusalem Bible) un ”dzīvība viņu atstāja” (Bible in Basic English). Šajā vietā nav nekādas norādes uz to, ka pēc Rāheles nāves kāda noslēpumaina daļa no viņas būtu turpinājusi dzīvot.
7. Kā ir saprotams izteiciens, ka augšāmceltā atraitnes dēla dvēsele ’atgriezās tanī atpakaļ’?
7 Līdzīgi ir arī gadījumā ar kādas atraitnes dēla augšāmcelšanu, par ko ir stāstīts 1. Ķēniņu grāmatas 17. nodaļā. Šīs nodaļas 22. pantā var lasīt, ka tad, kad Elija lūdza Dievu par zēnu, ”tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvojās”. Arī šeit vārds ”dvēsele” nozīmē ’dzīvība’. Tāpēc Bībeles izdevumā New American Standard Bible šajā vietā rakstīts: ”Bērna dzīvība atgriezās viņā, un viņš atdzīvojās.” Tā bija dzīvība, nevis kaut kāds netverams veidojums, kas atgriezās zēnā. Tas arī saskan ar vārdiem, ko Elija pēc tam teica viņa mātei: ”Redzi, tavs dēls [viss cilvēks kopumā] ir dzīvs!” (1. Ķēniņu 17:23.)
”Starpstāvokļa” dilemma
8. Kāds viedoklis par augšāmcelšanu ir daudziem cilvēkiem, kas sevi uzskata par kristiešiem?
8 Daudzi cilvēki, kas sevi uzskata par kristiešiem, tic, ka nākotnē ir gaidāma augšāmcelšana, kuras laikā ķermeņi tiks savienoti ar nemirstīgām dvēselēm, un tad tiks galīgi izlemts augšāmcelto liktenis: labie saņems balvu, bet ļaunie — atmaksu.
9. Kas tiek apzīmēts ar vārdu ”starpstāvoklis”, un kāds mēdz būt uzskats par to, kas šajā stāvoklī notiek ar dvēseli?
9 Tas izklausās ļoti vienkārši. Tomēr tiem, kas tic dvēseles nemirstībai, rodas grūtības, kad jāizskaidro, kas ar dvēseli notiek laika posmā starp nāvi un augšāmcelšanu. Gadsimtu gaitā cilvēki ir veidojuši dažādas teorijas par šo ”starpstāvokli”, kā to bieži mēdz dēvēt. Daži apgalvo, ka šajā laikā dvēsele atrodas šķīstītavā, kur tā tiek attīrīta no piedodamajiem grēkiem, lai pēc tam būtu cienīga doties uz debesīm.a
10. Kas liecina, ka priekšstats par šķīstītavu, kurā dvēseles nonāk pēc nāves, ir pretrunā ar Svētajiem rakstiem, un kā to apstiprina gadījums ar Lācaru?
10 Taču, kā mēs redzējām, dvēsele — tas ir pats cilvēks. Nomirstot cilvēkam, nomirst dvēsele. Tas nozīmē, ka pēc nāves vairs nepastāv nekāda apziņa: cilvēka vienkārši vairs nav. Piemēram, kad nomira Lācars, Jēzus Kristus neteica, ka Lācars ir nonācis šķīstītavā, limbā vai kādā citā ”starpstāvoklī”, bet pavisam vienkārši sacīja: ”Lācars ir aizmidzis.” (Jāņa 11:11.) Jēzus, kurš skaidri zināja, kas ar dvēseli notiek pēc nāves, nepārprotami uzskatīja, ka Lācars atrodas bezapziņas, neesamības stāvoklī.
Kas ir gars?
11. Kāpēc vārds ”gars” nevarētu attiekties uz bezmiesīgu cilvēka daļu, kas turpina dzīvot pēc nāves?
11 Bībelē teikts, ka, cilvēkam nomirstot, viņa ”gars iziet no miesas” un viņš ”atgriežas pīšļos”. (Psalms 146:4.) Vai šie vārdi jāsaprot tā, ka pēc cilvēka nāves kāds bezmiesīgs gars tiešā nozīmē atdalās no viņa un turpina dzīvot? Tas tā nevarētu būt, jo psalmu dziesminieks tālāk saka: ”Tanī pat brīdī [viņa] nodomi aiziet bojā.” (”Iet visas viņa domas bojā”, LB-1825.) Bet kas īsti ir ”gars”, un kādā ziņā tas nāves brīdī ”iziet” no cilvēka?
12. Ko nozīmē senebreju un grieķu vārdi, kas Bībelē tulkoti ar vārdu ”gars”?
12 Bībelē vārdi, kas tiek tulkoti ar vārdu ”gars” (ebrejiski rūah, grieķiski pneuma), pamatā nozīmē ’elpa, dvaša’. Tāpēc R. Noksa tulkojumā frāzes ”gars iziet no miesas” vietā teikts: ”Dvaša atstāj viņa ķermeni.” (Psalms 145:4, R. Noksa tulkojums.) Taču vārds ”gars” apzīmē kaut ko vairāk nekā tikai elpošanu. Piemēram, aprakstot cilvēku un dzīvnieku bojāeju pasaules plūdos, 1. Mozus 7:22 sacīts: ”Viss, kam bija dzīvības dvaša [”dzīvības spēka (jeb gara, ebrejiski rūah) elpa”, NW], kas dzīvoja sausumā, nobeidzās.” Tātad vārds ”gars” var attiekties uz dzīvības spēku, kas darbojas ikvienā dzīvā būtnē — gan cilvēkos, gan dzīvniekos — un ko uztur elpošana.
13. Kā garu var salīdzināt ar elektrisko strāvu?
13 To palīdz saprast šāda ilustrācija: ja strāva, kas darbina kādu ierīci, pārstāj plūst, ierīce vairs nedarbojas. Pēc ierīces apstāšanās strāva neuzsāk darboties pati par sevi. Līdzīgi notiek arī ar cilvēku — kad viņš nomirst, viņa gars pārstāj uzturēt dzīvību ķermeņa šūnās. Tas nepamet ķermeni un nepārceļas kādā citā pasaulē. (Psalms 104:29, NW.)
14., 15. Kādā nozīmē gars nāves brīdī atgriežas pie Dieva?
14 Bet kāpēc tādā gadījumā Salamana Mācītāja grāmatā 12:7 teikts, ka tad, kad cilvēks nomirst, ”garam [būs] atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis”? Vai ar to ir domāts, ka gars burtiskā nozīmē ceļo cauri izplatījumam pie Dieva? Nē, nepavisam. Jāatceras, ka gars ir dzīvības spēks. Kad dzīvības spēks ir zudis, vienīgi Dievs spēj to atjaunot. Tātad gars ’atgriežas pie Dieva’ tajā nozīmē, ka cilvēkam, kas ir miris, jebkādas izredzes atkal kļūt dzīvam ir atkarīgas tikai no Dieva.
15 Vienīgi Dievs var atjaunot garu jeb dzīvības spēku un atdot cilvēkam dzīvību. (Psalms 104:30.) Bet vai Dievs ir nodomājis to darīt?
[Zemsvītras piezīme]
a Saskaņā ar New Catholic Encyclopedia, ”[Baznīcas] Tēvi kopumā nepārprotami apstiprina šķīstītavas eksistenci”. Tomēr šajā pašā enciklopēdijā atzīts, ka ”katoliskā mācība par šķīstītavu ir balstīta uz tradīciju, nevis uz Svētajiem rakstiem”.
[Papildmateriāls 23. lpp.]
Atmiņas par iepriekšējo dzīvi
JA CILVĒKĀ nav nekā tāda, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves, kāpēc daži apgalvo, ka viņi atceras kādu citu dzīvi, ko esot dzīvojuši jau iepriekš?
Indiešu filozofs Nikhilananda raksta, ka ”pēcnāves pieredzi nevar pierādīt ar prātu”. Teologs Hanss Kings savā lekcijā ”Ticība mūžībai un tās modeļi reliģijās” norāda: ”Nevienu no atmiņu stāstījumiem par iepriekšējo dzīvi — un lielākoties tos stāsta bērni vai to zemju iedzīvotāji, kur pastāv ticība reinkarnācijai, — nebūtu iespējams pierādīt.” Viņš turpina: ”Vairākums [pētnieku, kas nopietni un zinātniski strādā šajā jomā] atzīst, ka viņu konstatētie gadījumi nesagādā patiešām pārliecinošus pierādījumus, lai varētu runāt par cilvēka zemes dzīves atkārtošanos.”
Bet ja nu jums šķiet, ka arī jums ir atmiņas par iepriekšējo dzīvi? Šādām sajūtām var būt dažādi cēloņi. Liela daļa informācijas, ko mēs uzņemam, uzkrājas kaut kur dziļi zemapziņā, jo mums tā nav nepieciešama tūlīt vai arī mēs to neizmantojam tiešā veidā. Kad kaut kas aizmirsts atkal atplaiksnī atmiņā, daži cilvēki to izskaidro kā pierādījumu iepriekšējai dzīvei. Taču patiesībā nav tādu gadījumu, kad būtu iespējams pierādīt, ka cilvēks ir pieredzējis vēl kādu citu dzīvi bez pašreizējās. Lielākajai daļai cilvēku, kas dzīvo uz zemes, nav nekādu atmiņu par to, ka viņi būtu dzīvojuši jau iepriekš, un viņi arī nedomā, ka viņiem varētu būt bijušas iepriekšējās dzīves.