Kā veidot pareizu attieksmi pret darbu

1.—3. a) Kāda ir daudzu cilvēku attieksme pret darbu? b) Kāda attieksme pret darbu ir pausta Bībelē, un kādi jautājumi ir aplūkoti šajā nodaļā?

DAUDZIEM cilvēkiem mūsdienās darbs nekādi nesaistās ar prieku. Katru dienu viņi negribīgi dodas uz darbu un bez īpašas patikas strādā garas stundas. Kas šādi noskaņotiem cilvēkiem varētu palīdzēt izjust patiesu interesi par savu darbu un pat gūt no tā prieku?

² Bībelē ir pausta pozitīva attieksme pret čaklu darbu. Pūles, kas tiek ieguldītas darbā, un šo pūļu augļi tajā ir saukti par dāvanu. Salamans rakstīja: ”Ja cilvēks ēd, dzer un rod prieku visos savos pūliņos, tad tā ir Dieva dāvana.” (Salamans Mācītājs 3:13, VDP.) Jehova, kas mūs mīl un vienmēr rūpējas par mums, vēlas, lai darbs un tā augļi mums sagādātu gandarījumu. Ja gribam pasargāt sevi viņa mīlestībā, mums jāņem vērā viņa viedoklis un viņa noteiktie principi, kas attiecas uz darbu. (Salamans Mācītājs 2:24.)

³ Šajā nodaļā ir aplūkoti četri jautājumi: kā rast prieku darbā, kāds darbs patiesajiem kristiešiem nav pieņemams, kā strādāšanu savienot ar garīgu darbību, un kas ir vissvarīgākais darbs, kādu mēs varam veikt. Taču vispirms pievērsīsim uzmanību diviem izcilākajiem piemēriem, no kuriem var mācīties pareizu attieksmi pret darbu, — Dievam Jehovam un Jēzum Kristum.

4., 5. Par kādiem Jehovas darbiem ir runāts Bībelē?

⁴ Jehova veic izcilus darbus. 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Kad Dievs bija radījis zemi un visu, kas uz tās, viņš atzina savu darbu par ”ļoti labu”. (1. Mozus 1:31.) Citiem vārdiem sakot, viņš bija pilnībā apmierināts ar to, kas bija paveikts uz zemes. Labi padarītais darbs Jehovam sagādāja gandarījumu, jo viņš māk ”priecāties par saviem darbiem”. (Psalms 104:31.)

⁵ Dievs ne uz brīdi nepārstāj kaut ko darīt. Kopš zemes radīšanas jau bija pagājis ilgs laiks, kad Jēzus teica: ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas.” (Jāņa 5:17.) Ko Jēzus Tēvs dara? Dievs no debesīm dažādi palīdz cilvēkiem un rūpējas par tiem. Viņš ir izveidojis ”jaunu radījumu” — kristiešus, kas ir piedzimuši no gara un kas kopā ar Jēzu valdīs debesīs. (2. Korintiešiem 5:17.) Dievs pakāpeniski īsteno savu nodomu dot cilvēkiem, kas viņu mīl, mūžīgu dzīvi jaunā pasaulē. (Romiešiem 6:23.) Jehovam noteikti ir ļoti patīkami redzēt sava darba augļus. Miljoniem cilvēku ir atsaukušies uz vēsti par Dieva Valstību, Dievs viņus velk pie sevis, un viņi veic nepieciešamās izmaiņas savā dzīvē, lai paliktu Dieva mīlestībā. (Jāņa 6:44.)

6., 7. Kādus darbus ir darījis Jēzus?

⁶ Darbs nav svešs arī Jēzum. Jau pirms savas dzīves uz zemes viņš palīdzēja Dievam radīt ”visas lietas debesīs un virs zemes”. (Salamana Pamācības 8:22—31; Kolosiešiem 1:15—17.) Arī dzīvodams uz zemes, Jēzus nevairījās no smaga darba. Jaunībā viņš mācījās strādāt celtniecībā un kļuva pazīstams kā ”namdaris”a. (Marka 6:3.) Tas bija grūts darbs, kas prasīja dažādas iemaņas, ņemot vērā, ka tajos laikos nebija ne kokzāģētavu, ne celtniecības materiālu veikalu, ne elektrisko darbarīku. Jēzus droši vien pats gādāja sev kokmateriālus, varbūt arī cirta kokus un nogādāja tos vajadzīgajā vietā. Vai mēs varam iztēloties viņu būvējam un iekārtojam mājas — piemēram, taisām un liekam jumta sijas, darinām durvis, izgatavojam mēbeles? Jēzus no savas pieredzes zināja, kādu gandarījumu sniedz labi padarīts darbs.

⁷ Jēzus nežēloja spēkus arī kalpošanā. Trīsarpus gadus viņš no visas sirds nodevās šim ārkārtīgi svarīgajam darbam. Lai būtu iespējams sludināt pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, Jēzus izmantoja visu viņa rīcībā esošo laiku — viņš bija gatavs agri celties un palikt nomodā līdz vēlai naktij. (Lūkas 21:37, 38; Jāņa 3:2.) Viņš ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību”. (Lūkas 8:1.) Jēzus nostaigāja simtiem kilometru pa putekļainiem ceļiem, lai darītu cilvēkiem zināmu labo vēsti.

8., 9. Kas liecina, ka Jēzum bija prieks par to, ko viņš darīja?

⁸ Vai Jēzus varēja priecāties par to, ko viņš paveica kalpošanā? Par to nav nekādu šaubu. Sludinot Valstību, viņš sēja patiesības sēklas un atstāja aiz sevis druvas, kas garīgā ziņā bija gatavas pļaujai. Dieva uzticētais darbs Jēzum deva tādu spēku un enerģiju, ka viņš bija ar mieru atteikties no ēdiena, lai to padarītu. (Jāņa 4:31—38.) Kad Jēzus kalpošana uz zemes tuvojās beigām, viņš ar izpildīta pienākuma apziņu teica savam Tēvam: ”Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt tu man esi uzdevis.” (Jāņa 17:4.)

⁹ No Dieva Jehovas un Jēzus vislabāk var mācīties, kā gūt prieku savā darbā. Mīlestība pret Dievu mūs mudina ”sekot Dievam”. (Efeziešiem 5:1.) Savukārt mīlestība pret Jēzu rosina ”sekot viņa pēdām”. (1. Pētera 2:21.) Tagad pievērsīsim uzmanību tam, kā arī mēs varam izjust prieku par savu darbu.

10., 11. Kas palīdz veidot pozitīvu attieksmi pret darbu?

¹⁰ Laicīgajam darbam ir sava vieta patieso kristiešu dzīvē. Protams, mēs vēlamies, lai darbs mums sagādātu gandarījumu, bet bieži vien tas nemaz nav tik viegli panākams, it īpaši tad, ja darbs mums nepatīk. Kā šādā situācijā strādāt ar prieku?

¹¹ Jāveido pozitīva attieksme. Ne vienmēr mēs varam mainīt savus apstākļus, bet savu attieksmi gan ir iespējams mainīt. Pārdomājot Dieva viedokli, var iegūt pozitīvu attieksmi pret darbu. Piemēram, ģimenes galvam jāatceras, ka darbs, ko viņš strādā, lai cik neinteresants tas viņam liktos, ļauj gādāt par ģimenes materiālajām vajadzībām. Dieva acīs tas nav kaut kas mazsvarīgs — viņa Rakstos ir teikts, ka tas, kurš negādā par savu ģimeni, ”ir ļaunāks par neticīgu”. (1. Timotejam 5:8.) Tātad, ja uzskatām darbu par līdzekli kāda mērķa sasniegšanai, mēs varam izjust gandarījumu, kādu citi līdzīgos apstākļos, iespējams, neizjūt.

12. Kāpēc jācenšas būt čakliem un godīgiem savā darbā?

¹² Jābūt strādīgiem un godīgiem. Ieguvēji parasti ir tie, kas nebaidās no darba un cenšas to padarīt pēc iespējas labāk. Darba devēji augstu vērtē čaklus un prasmīgus darbiniekus. (Salamana Pamācības 12:24; 22:29.) Patiesie kristieši strādā godīgi — viņi nezog darba devējam naudu, materiālus un laiku. (Efeziešiem 4:28.) Iepriekšējā nodaļā jau bija runāts par to, kādu labumu dod godīgums. Ja darbiniekam ir godīga cilvēka reputācija, citi viņam droši vien uzticas. Neatkarīgi no tā, vai darba devējs pamana mūsu centienus strādāt pēc iespējas labāk vai ne, mēs tik un tā varam justies gandarīti, jo mums ir ”laba sirdsapziņa” un mēs zinām, ka iepriecinām Dievu, ko mēs mīlam. (Ebrejiem 13:18; Kolosiešiem 3:22—24.)

13. Ko var panākt ar labu uzvedību darbavietā?

¹³ Jāatceras, ka ar savu rīcību mēs varam dot godu Dievam. Ja mēs darbā izturēsimies tā, kā pienākas kristiešiem, citi to noteikti ievēros. Tā mēs varam būt ”rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Titam 2:9, 10.) Mūsu labā uzvedība citiem var radīt labu priekšstatu par kalpošanu patiesajam Dievam. Būtu lieliski, ja kāds no darbabiedriem, mūs vērodams, sāktu interesēties par patiesību. Taču vēl svarīgāk ir apzināties, ka ar savu rīcību mēs dodam godu Jehovam un priecējam viņa sirdi. (Salamana Pamācības 27:11; 1. Pētera 2:12.)

14.—16. Kādi jautājumi būtu jāpārdomā, izvēloties darbu?

¹⁴ Bībelē nav atrodami sīki norādījumi par to, kāds darbs kristiešiem ir pieņemams un kāds nav. Tomēr tas nenozīmē, ka būtu pareizi strādāt pilnīgi jebkādu darbu. Ņemot vērā Bībeles principus, mēs varam izvēlēties darbu, ko var darīt godīgi un kas būtu pieņemams Dievam. (Salamana Pamācības 2:6.) Ir divi svarīgi jautājumi, kas jāpārdomā, izvēloties darbu.

¹⁵ Vai, strādājot šo darbu, man būtu jādara kaut kas tāds, kas Bībelē ir nosodīts? Bībelē nepārprotami ir nosodīta zagšana, melošana un elku tēlu taisīšana. (2. Mozus 20:4; Apustuļu darbi 15:29; Efeziešiem 4:28; Atklāsmes 21:8.) Mēs nekādā ziņā nestrādātu darbu, kurā būtu jādara kaut kas tāds. Tā kā mēs mīlam Jehovu, mēs neizvēlamies darbu, kas saistīts ar viņa norādījumu pārkāpšanu. (1. Jāņa 5:3.)

¹⁶ Vai es, darot šo darbu, kļūtu līdzvainīgs nepareizā rīcībā vai veicinātu šādu rīcību? Lūk, kāds piemērs. Nav nekas nepareizs strādāt par reģistratoru, bet vai kristietis varētu piekrist, ja viņam piedāvātu šādu darbu klīnikā, kas specializējas abortu veikšanā? Protams, reģistratora darbs neprasa pašam piedalīties šajā procedūrā. Bet vai kristietis, pastāvīgi strādādams šādā klīnikā, neatbalstītu abortus — darbību, kas ir pretrunā ar Dieva Rakstiem? (Psalms 139:16.) Mēs mīlam Jehovu un negribam būt cieši saistīti ar kaut ko tādu, kas Bībelē nosodīts.

17. a) Kādi faktori var ietekmēt lēmumus par darbu? (Skat. ”Vai pieņemt šo darba piedāvājumu?”.) b) Kā sirdsapziņa palīdz pieņemt lēmumus, kas ir patīkami Dievam?

¹⁷ Rūpīgi pārdomājot divus galvenos jautājumus, kas minēti 15. un 16. rindkopā, var saprast, kā rīkoties daudzās ar darbu saistītās situācijās. Ir arī vairāki citi faktori, kas var ietekmēt lēmumus par darbu.b Mums nebūtu jādomā, ka uzticīgais kalps dos norādījumus, kas attiecas uz visiem iespējamiem gadījumiem, un pašiem jāliek lietā spriestspēja. 2. nodaļā jau bija runāts par to, ka mums jāveido sava sirdsapziņa, cenšoties saprast, kā izmantot Bībeles principus ikdienas dzīvē. Tad mums būs ”prāti vingrināti” un sirdsapziņa mums palīdzēs pieņemt lēmumus, kas būs patīkami Dievam un kas mūs pasargās viņa mīlestībā. (Ebrejiem 5:14.)

18. Kāpēc nav viegli būt līdzsvarotiem?

¹⁸ Būt līdzsvarotiem nav viegli, jo tagad rit pēdējās dienas un ir iestājušies ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Atrast un saglabāt darbu nepavisam nav vienkārši. Patiesie kristieši apzinās, ka viņu pienākums ir strādāt un gādāt par ģimeni. Bet, ja neesam uzmanīgi, mūs var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēki, ar kuriem kopā strādājam, vai arī mēs varam pārņemt materiālistisko domāšanas veidu, kāds ir izplatīts pasaulē, un līdz ar to mūsu apņēmība kalpot Dievam var mazināties. (1. Timotejam 6:9, 10.) Lai nezaudētu garīgu stabilitāti, ir nepieciešams ”svarīgāko pārbaudīt”, un tagad uzzināsim, kā tas ir iespējams. (Filipiešiem 1:10.)

19. Kāpēc uz Jehovu var droši paļauties, un no kā mēs varam izvairīties, ja mums ir šāda paļāvība?

¹⁹ Pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Uz Jehovu var droši paļauties, jo viņš gādā par mums. (1. Pētera 5:7.) Viņš zina mūsu vajadzības labāk par mums pašiem, un viņa roka nekad nav par īsu. (Psalms 37:25.) Tāpēc mums jāņem vērā Bībelē lasāmais padoms: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš pats [Dievs] ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” (Ebrejiem 13:5.) Daudzi, kas kalpo Dievam pilnu slodzi, var apstiprināt, ka viņš tiešām sagādā visu dzīvei nepieciešamo. Ja pilnībā paļausimies, ka Jehova par mums rūpēsies, mēs nesāksim pārmērīgi raizēties, kā nodrošināt savu ģimeni. (Mateja 6:25—32.) Mēs nepieļausim, ka darba dēļ novārtā paliktu garīgā darbība, pie kuras pieder labās vēsts sludināšana un sapulču apmeklēšana. (Mateja 24:14; Ebrejiem 10:24, 25.)

20. Ko nozīmē paturēt aci skaidru, un kā to var izdarīt?

²⁰ Jāpatur sava acs skaidra. (Mateja 6:22, 23.) Skaidra acs ir tādam cilvēkam, kura dzīve ir vienkārša. Kristietim jākoncentrējas uz vienu mērķi — Dieva gribas pildīšanu. Ja mūsu acs būs vērsta pareizajā virzienā, mēs neaizrausimies ar dzīšanos pēc labi atalgota darba un pārticīgas dzīves. Mēs necentīsimies arī vienmēr iegādāties pašas jaunākās un labākās lietas, kas tiek reklamētas kā tādas, bez kurām cilvēks nevar iztikt. Kā ir iespējams saglabāt savu aci skaidru? Ir jāsargās uzņemties nevajadzīgus parādus, kā arī jāraugās, lai mums piederošo mantu nebūtu tik daudz, ka tās sāktu atņemt pārmērīgi daudz laika un uzmanības. Neaizmirsīsim Bībeles padomu būt mierā ar ”barību un apģērbu”. (1. Timotejam 6:8.) Jo vienkāršāk mēs dzīvosim, jo labāk.

21. Kāpēc mums jāizlemj, kam dot priekšroku, un kam mūsu dzīvē jābūt galvenajam?

²¹ Jāierāda garīgiem jautājumiem galvenā vieta dzīvē. Tā kā dzīvē visu nevar paspēt, mums jāizlemj, kam dot priekšroku, citādi mēs iztērēsim daudz laika, darot to, kas nav tik svarīgs, bet svarīgākajam laika vairs neatliks. Kas dzīvē būtu jāuzskata par galveno? Daudzi cilvēki tiecas pēc augstākās izglītības, cerot pēc tam veidot karjeru un pelnīt daudz naudas. Turpretī Jēzus savus sekotājus mudināja ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības”. (Mateja 6:33.) Patieso kristiešu dzīvē galvenais ir Dieva Valstība. Visai mūsu dzīvei — mūsu lēmumiem, mūsu mērķiem un tam, ko mēs darām, — būtu jāliecina, ka Dieva Valstība un viņa griba mums ir svarīgākas nekā materiāli apsvērumi un jebkas, ko varētu sasniegt pasaulē.

22., 23. a) Kāds ir patieso kristiešu galvenais darbs, un kas liecina, ka mēs to uzskatām par ļoti svarīgu? (Skat. ”Lēmums, kas ir devis neizsakāmu prieku un gandarījumu”.) b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret laicīgo darbu?

²² Paturot prātā, ka tagad ir beigu laika pēdējais posms, mēs pievēršam nopietnu uzmanību patieso kristiešu galvenajam darbam — sludināšanai un mācekļu gatavošanai. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Tāpat kā Jēzus, kas ir mūsu paraugs, mēs esam aizņemti šajā darbā, kas var glābt cilvēku dzīvību. Kas liecina par to, ka sludināšanu mēs uzskatām par ļoti svarīgu? Labo vēsti sludina visi Dieva kalpi bez izņēmuma, un daudzi ir kļuvuši par pionieriem un misionāriem. Vecāki, kas apzinās, cik vērtīgi ir garīgi mērķi, mudina savus bērnus tiekties pēc pilnas slodzes kalpošanas. Vai Valstības sludinātāji, kas nežēlo pūles kalpošanā, izjūt gandarījumu? Par to nav nekādu šaubu. Tie, kas ar visu sirdi kalpo Jehovam, ir priecīgi, apmierināti un saņem neskaitāmas svētības. (Psalms 16:11.)

²³ Daudziem no mums jāstrādā garas stundas laicīgajā darbā, lai sarūpētu iztiku savai ģimenei. Taču neaizmirsīsim, ka Jehova vēlas, lai mēs priecātos par savu darbu. Ja saskaņosim savu domāšanu un rīcību ar viņa viedokli un principiem, darbs mums nebūs par nastu. Iztikas pelnīšana nedrīkst novērst uzmanību no svarīgākā — pirmām kārtām mums jāsludina labā vēsts par Dieva Valstību. Ja vienmēr dosim priekšroku šim darbam, kļūs redzama mūsu mīlestība pret Jehovu un mēs pasargāsim sevi viņa mīlestībā.