Johebedas meita Mirjama palika tuvumā, lai novērotu, kas notiks tālāk. Tad faraona meita nāca uz Nīlu peldēties.a Varbūt Johebeda zināja, ka princese bieži nāk uz šo vietu pie Nīlas, un tāpēc ar nodomu atstāja grozu tur, kur to būtu viegli atrast. Lai nu kā, faraona meita drīz vien ieraudzīja grozu, kas gulēja starp niedrēm, un lika vienai no savām pavadonēm to atnest. Kad princese tajā ieraudzīja raudošo bērnu, viņu pārņēma līdzjūtība. Viņa saprata, ka tas ir ebreju bērns. Un tomēr viņa nevarēja pieļaut, ka tik brīnišķīgs bērns tiktu nogalināts. Nemaz jau nerunājot par cilvēcisku labestību, faraona meitu, iespējams, bija ietekmējis populārais ēģiptiešu uzskats, ka iekļūšana debesīs ir atkarīga no labajiem darbiem, kas tiek paveikti dzīves laikā.b (2. Mozus 2:5, 6.)