’Dieva Israēls’ un ’lielais pulks’

”Es redzēju, un raugi: liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja.” (ATKLĀSMES 7:9)

 1.—3. a) Kāda lieliska nākotne debesīs ir svaidītajiem kristiešiem? b) Kā Sātans mēģināja sagraut pirmā gadsimta draudzi? c) Kādi notikumi 1919. gadā parādīja, ka Sātanam nebija izdevies sabojāt svaidīto kristiešu draudzi?

’DIEVA ISRAĒLA’ izveidošana mūsu ēras 33. gadā bija galvenais solis Jehovas nodomu īstenošanā. (Galatiešiem 6:16.) Šīs tautas svaidītajiem locekļiem ir cerība būt nemirstīgām garīgām būtnēm un kopā ar Kristu valdīt Dieva debesu Ķēniņvalstī. (1. Korintiešiem 15:50, 53, 54.) Viņiem būs izšķirīga nozīme tajā, kā tiks svētīts Jehovas personvārds un sadragāta lielā Pretinieka, Sātana Velna, galva. (1. Mozus 3:15; Romiešiem 16:20.) Nav brīnums, ka Sātans darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai iznīcinātu šo jauno draudzi, to gan vajājot, gan mēģinot sabojāt. (2. Timotejam 2:18; Jūdas 4; Atklāsmes 2:10.)

² Kamēr bija dzīvi apustuļi, Sātans to nevarēja panākt. Taču pēc viņu nāves atkrišana bez kavēkļiem izplatījās. Beigu beigās Jēzus izveidotā tīrā kristiešu draudze, kā varēja likties cilvēkiem, bija izpostīta: Sātans bija radījis atkritušu, izkropļotu reliģisku veidojumu, kas mūsdienās ir pazīstams kā kristīgā pasaule. (2. Tesaloniķiešiem 2:3—8.) Un tomēr patiesā kristietība neizzuda. (Mateja 28:20.)

³ Līdzībā par kviešiem un nezāli Jēzus jau iepriekš pateica, ka patiesie kristieši kādu laiku augs kopā ar ”nezāli” jeb neīstajiem kristiešiem; tā arī notika. Bet Jēzus tāpat teica, ka beigu laikā ”valstības bērni” atkal skaidri tiks nošķirti no ’nezāles’. (Mateja 13:36—43.) Arī tas piepildījās. Patiesie, svaidītie kristieši 1919. gadā atbrīvojās no Bābeles gūsta. Dievs viņus atzina par ’uzticīgo un gudro kalpu’, un viņi drosmīgi sāka sludināt Ķēniņvalsts labo vēsti. (Mateja 24:14, 45—47; Atklāsmes 18:4.) Gandrīz neviens no šiem cilvēkiem nebija ebrejs, taču, tā kā viņiem bija tāda ticība kā Ābrahāmam, patiesībā viņi bija ”Ābrahāma bērni”. Viņi piederēja pie ’Dieva Israēla’. (Galatiešiem 3:7, 26—29.)

”Liels pulks”

 4. Kāda kristiešu grupa kļuva redzama, īpaši 30. gados?

⁴ Sākumā tie, kas atsaucās uz svaidīto kristiešu sludināšanu, arī kļuva par garīgajiem izraēliešiem ar debesu cerību — viņi bija ’pārējie’ jeb atlikušie no 144 000. (Atklāsmes 12:17.) Tomēr vēlāk, īpaši 30. gados, iezīmējās kāda cita grupa. Šī grupa, kā noskaidrojās, bija ”citas avis” no līdzības par avju kūtīm. (Jāņa 10:16.) Pie tās piederēja Kristus mācekļi ar cerību mūžīgi dzīvot paradīzē uz Zemes. Tēlaini runājot, šie cilvēki bija svaidīto kristiešu bērni. (Jesajas 59:21; 66:22; salīdzināt 1. Korintiešiem 4:15, 16.) Viņi atzina svaidīto kristiešu draudzi par uzticīgo un gudro kalpu un tāpat kā viņu svaidītie brāļi dziļi mīlēja Jehovu, ticēja Jēzus izpirkuma upurim un bija dedzīgi Dieva slavētāji, gatavi ciest taisnīguma dēļ.

 5. Kā pakāpeniski radās skaidrība par citu avju stāvokli?

⁵ Sākotnēji par citu avju stāvokli nebija īstas skaidrības, bet ar laiku tāda radās. Svaidītie kristieši 1932. gadā tika iedrošināti, lai viņi mudinātu citas avis piedalīties sludināšanā — darbā, ko daudzas no tām jau veica. Citas avis 1934. gadā saņēma pamudinājumu kristīties ūdenī; 1935. gadā tās tika identificētas ar ’lielo pulku’ no Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas. Šos cilvēkus 1938. gadā uzaicināja būt par novērotājiem Jēzus Kristus nāves Atceres vakarā. Nobrieduši vīrieši no viņu vidus varēja būt starp ”valdniekiem”, kas būtu kā ”patvērums pret auku un.. pavēnis pret negaisu”, — tas noskaidrojās 1950. gadā. (Psalms 45:17; Jesajas 32:1, 2.) Tad, 1953. gadā, kļuva saprotams, ka Dieva zemes organizācija, kuras lielāko daļu tajā laikā veidoja citas avis, ir tās sabiedrības kodols, kas pastāvēs uz Zemes jaunajā pasaulē. Un 1985. gadā noskaidrojās, ka uz Jēzus izpirkuma upura pamata citas avis ir pasludinātas par taisnīgiem cilvēkiem, Dieva draugiem, kam ir iespēja pārdzīvot Harmagedonu.

 6. Kā mūsdienās ir saistīti svaidītie un citas avis, un kādi jautājumi tāpēc rodas?

⁶ Patlaban, pēdējo dienu nobeigumā, lielākā daļa no 144 000 ir miruši un saņēmuši savu debesu balvu. (2. Timotejam 3:1; Atklāsmes 6:9—11; 14:13.) Labo vēsti tagad galvenokārt sludina tie kristieši, kas cer dzīvot uz Zemes, un izdevību šādi atbalstīt svaidītos Jēzus brāļus viņi uzskata par priekšrocību. (Mateja 25:40.) Tieši svaidītie ir uzticīgais un gudrais kalps, ar kura palīdzību tiek sagādāta garīgā barība, ritot pēdējām dienām. Kādā situācijā būs citas avis, kad visi svaidītie būs saņēmuši debesu balvu? Kā citas avis tad tiks aprūpētas? Lai to uzzinātu, mazliet ielūkosimies notikumos senajā Izraēlā.

’Priesteru un ķēniņu valsts’ pirmtēls

 7., 8. Cik lielā mērā, pastāvot bauslības derībai, senais Izraēls bija priesteru un ķēniņu valsts un svēta tauta?

⁷ Kad Jehova izvēlējās Izraēlu sev par īpašu tautu, viņš noslēdza ar to vienošanos jeb derību un teica: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. Un jūs būsit Man par priesteŗu un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. Mozus 19:5, 6.) Bauslības derības dēļ Izraēls bija īpaša Jehovas tauta. Taču kā tiktu izpildīts solījums par priesteru un ķēniņu valsti un svētu tautu?

⁸ Izraēlieši tad, kad bija uzticīgi, atzina Jehovas augstāko varu un to, ka viņš ir tautas Ķēniņš. (Jesajas 33:22.) Tātad Izraēls bija ķēniņvalsts. Bet, kā tika darīts zināms vēlāk, apsolījums par ”ķēniņu valsti” nozīmēja kaut ko vairāk. Paklausot Jehovas Likumam, izraēlieši bija arī tīri, atšķirti no tautām, kas dzīvoja viņiem apkārt. Viņi bija svēta tauta. (5. Mozus 7:5, 6.) Vai viņi bija priesteru ķēniņvalsts? Levija cilts Izraēlā bija nošķirta kalpošanai templī, un priesteri bija no šīs cilts. Kad stājās spēkā Mozus bauslība, Levija cilts vīrieši tika paņemti to pirmdzimto vietā, kas nebija no šīs cilts.a (2. Mozus 22:28; 4. Mozus 3:11—16, 40—51.) Tāpēc var teikt, ka ikviena ģimene Izraēlā bija pārstāvēta tempļa kalpošanā. Šāda pārstāvniecība bija pati augstākā pakāpe, kādā tautu varēja nosaukt par priesterību. Tomēr tā pārstāvēja Jehovu citu tautu priekšā. Jebkuram svešzemniekam, kas vēlējās pielūgt patieso Dievu, tas bija jādara kopā ar Izraēlu. (2. Laiku 6:32, 33; Jesajas 60:10.)

 9. Kāpēc Jehova atraidīja ziemeļu ķēniņvalsti, Izraēlu, lai tā ’nekalpotu kā viņa priesteris’?

⁹ Pēc Salamana nāves Dieva tauta sašķēlās: Izraēlu, kas atradās ziemeļos, pārvaldīja ķēniņš Jerobeāms, bet Jūdu, kas bija dienvidos, — ķēniņš Rehabeāms. Tā kā templis, tīrās pielūgsmes centrs, atradās Jūdas teritorijā, Jerobeāms izveidoja pretlikumīgu pielūgsmes formu, uzstādīdams savas valsts robežās teļu tēlus. Tāpat ”viņš ierīkoja arī kalnu augstienēs svētnīcas un iecēla arī priesteŗus no visādiem ļaudīm, kas nebija no Levija cilts”. (1. Ķēniņu 12:31.) Kad ķēniņš Ahabs atļāva savai sievai svešzemniecei Izebelei ieviest zemē Baāla pielūgsmi, ziemeļu ķēniņvalsts vēl dziļāk iestiga nepareizā pielūgsmē. Visbeidzot Jehova paziņoja spriedumu dumpīgajai ķēniņvalstij. Viņa vārdā Hozeja teica: ”Mana tauta iznīkst.. aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties. Ja tu, priesteri, esi atmetis Dieva vārdu, tad Es atmetīšu arī tevi, ka tu vairs nekalposi kā mans priesteris.” (Hozejas 4:6.) Drīz vien asīrieši iznīcināja ziemeļu ķēniņvalsti Izraēlu.

10. Kā dienvidu ķēniņvalsts, Jūda, kad tā bija uzticīga, pārstāvēja Jehovu?

¹⁰ Kas notika ar dienvidu ķēniņvalsti, Jūdu? Hiskijas laikā Jehova tai teica ar Jesajas starpniecību: ”Jūs esat mani liecinieki, ..un jūs esat mans kalps, ko es esmu izredzējis.. [..] Šī tauta, ko Es esmu sev izredzējis, lai pauž manu slavu!” (Jesajas 43:10, 21; 44:21.) Dienvidu ķēniņvalsts, kad tā bija uzticīga, pauda tautām Jehovas slavu un rosināja cilvēkus ar godīgu sirdi pielūgt Jehovu viņa templī, kur kalpoja likumīgi priesteri — levīti.

Svešzemnieki Izraēlā

11., 12. Mini dažus svešzemniekus, kas kalpoja Jehovam kopā ar Izraēlu.

¹¹ Bauslībā, kuras starpnieks Mozus pats bija precējies ar midianieti Ciporu, bija redzamas rūpes par svešzemniekiem, kas atsaucās uz tautas sniegto liecību. ”Pūlis svešu”, kas nebija izraēlieši, atstāja Ēģipti kopā ar Izraēlu un bija klāt, kad tika dota bauslība. (2. Mozus 2:16—22; 12:38; 4. Mozus 11:4, NW.) Rahāba un viņas ģimene tika paglābta, nopostot Jēriku, un vēlāk uzņemta jūdu draudzē. (Jozuas 6:23—25.) Neilgi pēc tam gibeonieši noslēdza mieru ar Izraēlu un varēja veikt ar saiešanas telti saistītu darbu. (Jozuas 9:3—27; skatīt arī 1. Ķēniņu 8:41—43; Esteres 8:17.)

¹² Svešzemnieki ieņēma pat augstus amatus. Hetietis Ūrija, Batsebas vīrs, tāpat amonietis Celeks piederēja pie Dāvida ’varoņiem’. (1. Laiku 11:26, 39, 41; 2. Samuēla 11:3, 4.) Etiopietis Ebedmelehs kalpoja pilī un varēja piekļūt ķēniņam. (Jeremijas 38:7—9.) Pēc Izraēla atgriešanās no Babilonijas trimdas papildu atbildība tika uzticēta tempļa kalpotājiem neizraēliešiem, kas palīdzēja priesteriem. (Ezras 7:24.) Visi šie daudzie uzticamie cittautieši jeb svešinieki bija pašreizējā lielā pulka iepriekšējs atveids, tāpēc mūs ļoti interesē viss, kas ar viņiem saistīts.

13., 14. a) Kādas bija prozelītu priekšrocības un pienākumi Izraēlā? b) Kā izraēliešiem bija jāizturas pret uzticīgajiem prozelītiem?

¹³ Šie cilvēki bija prozelīti, sevi veltījuši Jehovas kalpi, pakļauti Mozus bauslībai un līdz ar izraēliešiem atšķirti no citām tautām. (3. Mozus 24:22.) Gluži tāpat kā izraēlieši, viņi upurēja un atturējās no maldīgas pielūgsmes un asinīm. (3. Mozus 17:10—14; 20:2.) Viņi palīdzēja Salamanam tempļa būvniecībā un piedalījās tīrās pielūgsmes atjaunošanā, valdot ķēniņiem Asam un Hiskijam. (1. Laiku 22:2; 2. Laiku 15:8—14; 30:25.) Kad Pēteris mūsu ēras 33. gadā izmantoja pirmo Ķēniņvalsts atslēgu, viņa vārdus dzirdēja ’jūdi un [nejūdu] prozelīti’. Iespējams, kāda daļa no trim tūkstošiem cilvēku, kas tajā dienā kristījās, bija prozelīti. (Apustuļu darbi 2:10, 41.) Drīz Filips kristīja etiopiešu prozelītu — vēl iekams Pēteris bija lietojis pēdējo Ķēniņvalsts atslēgu un sludinājis Kornēlijam un viņa ģimenei. (Mateja 16:19; Apustuļu darbi 8:26—40; 10:30—48.) Ir pilnīgi skaidrs, ka prozelīti netika pielīdzināti cittautiešiem.

¹⁴ Prozelītu stāvoklis zemē tomēr nebija tāds pats kā dzimušu izraēliešu stāvoklis. Prozelīti nekalpoja par priesteriem, un viņu pirmdzimtie nebija pārstāvēti levītu vidū.b Tāpat prozelītiem nebija mantojuma zemes Izraēlā. Izraēliešiem tomēr bija pavēlēts izturēties pret uzticīgajiem prozelītiem ar iejūtību, kā pret brāļiem. (3. Mozus 19:33, 34.)

Garīga tauta

15. Kas notika, kad miesīgais Izraēls atteicās pieņemt Mesiju?

¹⁵ Bauslība bija paredzēta, lai Izraēls paliktu tīrs, atšķirts no apkārtējām tautām. Taču tai bija arī cits mērķis. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtum taisnoti.” (Galatiešiem 3:24.) Diemžēl vairākums izraēliešu noraidīja bauslības doto iespēju tikt sagatavotiem, lai pieņemtu Kristu. (Mateja 23:15; Jāņa 1:11.) Tāpēc Dievs Jehova atteicās no šīs tautas un radīja ”Dieva Israēlu”. Iespēja tapt par pilntiesīgiem jaunā Izraēla locekļiem tika piedāvāta arī tiem, kas nebija ebreji. (Galatiešiem 3:28; 6:16.) Šī jaunā tauta ir tā, kas piedzīvo 2. Mozus 19:5, 6 pierakstītā Jehovas solījuma brīnišķīgo galīgo piepildījumu. Kā tas notiek?

16., 17. Kādā nozīmē svaidītie kristieši uz Zemes ir ”ķēnišķīgi” un kādā — ”priesteri”?

¹⁶ Pēteris citēja 2. Mozus 19:6, rakstīdams sava laika svaidītajiem kristiešiem: ”Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums.” (1. Pētera 2:9.) Ko tas nozīmē? Vai svaidītie kristieši uz Zemes ir ķēniņi? Nē, par tiem viņi vēl nav kļuvuši. (1. Korintiešiem 4:8.) Taču viņi ir ”ķēnišķīgi” tajā ziņā, ka ir izraudzīti, lai nākotnē būtu ķēniņi un valdītu. Jau tagad viņi ir tauta, pār ko valda Lielā Pavēlnieka Dieva Jehovas ieceltais ķēniņš Jēzus. Pāvils rakstīja: ”[Jehova] mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā dēla valstībā.” (Kolosiešiem 1:13.)

¹⁷ Vai svaidītie kristieši uz Zemes ir priesteri? Savā ziņā ir. Kā draudze viņi neapšaubāmi veic priesteru pienākumus. Pēteris par to teica: ”Uzceliet no sevis pašiem.. garīgu namu un topiet par svētu priesteŗu saimi.” (1. Pētera 2:5; 1. Korintiešiem 3:16.) Mūsdienās svaidīto kristiešu atlikums kopumā ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, kas tiek izmantots garīgās barības izdalīšanai. (Mateja 24:45—47.) Līdzīgi kārtībai, kāda pastāvēja senajā Izraēlā, katram, kas vēlas pielūgt Jehovu, tas jādara kopā ar šiem svaidītajiem kristiešiem.

18. Kāds galvenais pienākums svaidīto kristiešu draudzei ir uz Zemes, ņemot vērā to, ka viņi ir priesteri?

¹⁸ Svaidītie kristieši ir pārņēmuši no izraēliešiem arī priekšrocību liecināt par Jehovas diženumu citām tautām. No konteksta var redzēt, ka tad, kad Pēteris nosauca svaidītos kristiešus par ķēnišķīgiem priesteriem, viņš domāja arī par sludināšanu. Patiesi, viņš sasaistīja Jehovas solījumu no 2. Mozus 19:6 ar Jesajas 43:21 pierakstītajiem Dieva vārdiem, kas bija teikti Izraēlam, vienā citātā: ”Jūs esat.. ķēnišķīgi priesteŗi.., lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9.) Saskaņā ar to Pāvils teica, ka paust Jehovas varenos darbus ir tas pats, kas upurēt templī. Viņš rakstīja: ”Nesīsim tad caur [Jēzu] slavas upuri Dievam vienmēr, tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē.” (Ebrējiem 13:15.)

Pravietojuma piepildījums debesīs

19. Kāds apbrīnas vērts piepildījums debesīs ir apsolījumam par to, ka Izraēls būs priesteru ķēniņvalsts?

¹⁹ Tomēr vārdi no 2. Mozus 19:5, 6 beigu beigās piepildīsies arī citādi, vēl brīnišķīgāk. Kā ir teikts Atklāsmes grāmatā, apustulis Jānis dzird debesu būtnes minam šo Rakstu vietu, kad tās cildina augšā celto Jēzu: ”Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteŗiem, kas valdīs pār visu zemi.” (Atklāsmes 5:9, 10.) Kļūst skaidrs: ķēnišķīgā priesteru valsts ir Dieva debesu Ķēniņvalsts, valdošā vara, par ko Jēzus mūs mācīja lūgt. (Lūkas 11:2.) Visiem 144 000 svaidīto kristiešu, kas uzticīgi izturēs līdz beigām, būs vieta šajā Ķēniņvalstī. (Atklāsmes 20:4, 6.) Cik apbrīnojami piepildīsies solījums, kas ar Mozus starpniecību tika dots tik sen!

20. Uz kādu jautājumu vēl jāatbild?

²⁰ Kā tas viss ir saistīts ar stāvokli, kādā atrodas lielais pulks, un nākotni, kas to sagaida, kad visi svaidītie būs saņēmuši savu brīnišķīgo mantojumu? To apskatīsim šīs sērijas pēdējā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu vari paskaidrot?

◻ Kā pakāpeniski radās skaidrība par citu avju stāvokli?

◻ Kāpēc Jehova atraidīja ziemeļu ķēniņvalsts, Izraēla, priesteru kalpošanu?

◻ Ko Jūda, kad tās iedzīvotāji bija uzticīgi, pauda tautām?

◻ Kāds bija uzticīgo prozelītu stāvoklis Izraēlā?

◻ Kādā veidā svaidītā draudze kalpo par priesteru ķēniņvalsti?

[Attēls 14. lpp.]

Svaidītie kristieši, ķēnišķīgi priesteri, pauž Jehovas slavu uz Zemes

[Attēls 16. lpp.]

Ķēniņvalsts ir 2. Mozus 19:6 gala piepildījums