”Cilvēki, svētā gara vadīti”

”Pravietojumi nekad nav izteikti pēc cilvēku pašu gribas, bet cilvēki, svētā gara vadīti, ir runājuši to, kas nāca no Dieva.” (2. PĒT. 1:21.)

JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM

Kā svētais gars nodeva Bībeles sarakstītājiem Dieva vēsti?

Kādi pierādījumi liecina, ka Bībeli ir iedvesmojis Dievs?

Ko jūs katru dienu varat darīt, lai saglabātu pateicību par Dieva Rakstiem?

 1. Kāpēc mums ir nepieciešami Dieva iedvesmotie Raksti?

NO KURIENES mēs nākam? Kāpēc mēs esam šeit? Kas mūs gaida nākotnē? Kāpēc pasaule ir tāda, kāda tā ir? Kas ar mums notiek pēc nāves? Šie jautājumi nodarbina cilvēkus visā pasaulē. Kā gan mēs varētu zināt atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem, ja mums nebūtu Dieva iedvesmoto Rakstu? Bez Svētajiem Rakstiem mūsu galvenais skolotājs būtu mūsu pašu pieredze. Un, ja mēs vadītos tikai pēc personiskās pieredzes, vai gan mums pret ”tā Kunga likumiem” varētu būt tādas jūtas, kādas bija psalmu sacerētājam? (Nolasīt Psalmu 19:8.)

 2. Kas mums palīdzēs saglabāt pateicību par Dieva dāvanu — Bībeli?

² Tomēr skumjā realitāte ir tāda, ka daži ir ļāvuši savai sākotnējai mīlestībai pret Bībeles patiesību atdzist. (Salīdzināt Atklāsmes 2:4.) Viņi vairs nestaigā pa ceļu, kas ir patīkams Jehovam. (Jes. 30:21.) Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tā notiktu ar mums. Mums ir jācenšas saglabāt pateicību par Bībeli un tās mācībām, jo Bībele ir vērtīga dāvana no mūsu mīlošā Radītāja. (Jēk. 1:17.) Kā mēs varam vairot savu pateicību par ”Dieva vārdu”? Mums ir jāpārdomā, kā tika vadīti Bībeles sarakstītāji, un jāatsauc atmiņā daudzie pierādījumi, kas apstiprina, ka Bībele ir Dieva iedvesmota. Ja mēs tā rīkosimies, mēs izjutīsim pamudinājumu katru dienu lasīt Dieva Rakstus un izmantot to padomus dzīvē. (Ebr. 4:12.)

KĀ SVĒTAIS GARS VADĪJA BĪBELES SARAKSTĪTĀJUS

3. Kā izpaudās tas, ka pravieši un Bībeles sarakstītāji bija ”svētā gara vadīti”?

³ 1610 gadu laikā — no 1513. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 98. gadam — aptuveni 40 vīrieši sarakstīja Bībeli. Daudzi bija pravieši, kas darbojās, ”svētā gara vadīti”. (Nolasīt 2. Pētera 1:20, 21.) Grieķu vārds, kas šajā pantā tulkots ”vadīti”, var ietvert arī domu, ka kaut kas vai kāds tiek pārvietots, nests vai ļauj sevi vadīt. Apustuļu darbu grāmatas 27. nodaļas 15. pantā šis vārds ir lietots, runājot par kuģi, kas, vēja sagrābts un dzīts, tiek nests noteiktā virzienā. Pravieši un Bībeles sarakstītāji bija ”svētā gara vadīti” tādā nozīmē, ka Dievs ar sava aktīvā spēka starpniecību deva viņiem informāciju, pamudināja un vadīja viņus. Tāpēc tas, ko viņi rakstīja, nebija viņu pašu idejas, bet Dieva domas. Reizēm Bībeles sarakstītāji paši nesaprata, ko viņi, Dieva iedvesmoti, pravietoja un rakstīja. (Dan. 12:8, 9.) Nav šaubu, ka ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti” un tie ir brīvi no cilvēku izdomājumiem. (2. Tim. 3:16.)

4.—6. Kā Jehova nodeva savu vēsti Bībeles sarakstītājiem? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁴ Kā svētais gars nodeva Bībeles sarakstītājiem Dieva vēsti? Vai šī vēsts tika nodota vārdu pa vārdam, vai arī cilvēkiem tika pavēstītas domas, ko viņi varēja izteikt paši saviem vārdiem? Padomāsim par to, kā uzņēmējs varētu sagatavot vēstuli. Kad ir svarīgi, lai viņa domas būtu izteiktas pilnīgi precīzi, viņš vai nu raksta vēstuli pats, vai nodiktē to sekretārei. Sekretāre pieraksta uzņēmēja teikto, un pēc tam viņš vēstuli paraksta. Citos gadījumos viņš sekretārei pasaka tikai galvenās domas, kuras viņa pēc tam uzraksta saviem vārdiem. Tad uzņēmējs varbūt pārbauda vēstuli un iesaka sekretārei, ko tajā vajadzētu mainīt. Galu galā viņš to paraksta, un tā tiek uzskatīta par viņa vēstuli.

⁵ Līdzīgi arī dažas Bībeles daļas ir rakstītas ar ”Dieva pirkstu”. (2. Moz. 31:18.) Dažkārt Jehova ir diktējis uzrakstāmos vārdus, ja ir bijis būtiski, lai viss tiktu izteikts ļoti precīzi. Piemēram, 2. Mozus grāmatas 34. nodaļas 27. pantā var lasīt: ”Tas Kungs sacīja Mozum: ”Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.”” Un pravietim Jeremijam Jehova teica: ”Raksti visus vārdus, ko Es uz tevi runāju, grāmatā!” (Jer. 30:2.)

⁶ Tomēr lielākoties Dievs Bībeles sarakstītāju prātā un sirdī brīnumainā veidā lika nevis konkrētus vārdus, bet gan domas, ļaujot viņiem pašiem meklēt piemērotus vārdus, kā tās izteikt. ”Mācītājs pūlējās atrast piemērotus vārdus, lai attiecīgus norādījumus pareizi uzrakstītu un lai izteicieni atbilstu patiesībai,” teikts Salamana Mācītāja grāmatas 12. nodaļas 10. pantā. Evaņģēlija sarakstītājs Lūka bija ”no iesākuma visam rūpīgi izsekojis”, lai varētu to visu ”pēc kārtas.. aprakstīt”. (Lūk. 1:3.) Dievs ar savu garu nodrošināja to, ka rakstītāju nepilnība neietekmēja viņa vēsti.

 7. Kā par Dieva gudrību liecina tas, ka Bībeles sarakstīšanai viņš izmantoja cilvēkus?

⁷ Tas, ka Dievs Bībeles sarakstīšanai izmantoja cilvēkus, liecina par viņa izcilo gudrību. Vārdi atklāj ne tikai informāciju, bet arī jūtas un pārdzīvojumus. Kā būtu, ja Jehova Bībeli būtu licis sarakstīt eņģeļiem? Vai gan viņi spētu no cilvēku viedokļa aprakstīt tādas mums tik pazīstamas emocijas kā bailes, skumjas un vilšanās? Tā kā Dievs ļāva nepilnīgiem cilvēkiem pašiem izvēlēties, kādos vārdos ietērpt domas, ko viņi saņēma ar svētā gara starpniecību, Dieva vēstī izpaužas sirsnība, dažādo rakstītāju personība un tā skar mūsu sirdi.

TURĒSIM PRĀTĀ PIERĀDĪJUMUS

 8. Kādā ziņā Bībele atšķiras no visām citām reliģiskajām grāmatām?

⁸ Ir neskaitāmi daudz pierādījumu tam, ka Bībele ir Dieva iedvesmotie Raksti. Bībele ļauj iepazīt Dievu tā kā neviena cita reliģiska grāmata. Piemēram, pie hinduisma rakstiem pieder vēdu himnas, krājumi, kuros apkopoti šo himnu rituālu skaidrojumi, filozofiski apcerējumi, ko sauc par upanišadām, un eposi Rāmājana un Mahābhārata. Daļa no Mahābhāratas ir Bhagavadgīta, grāmata, kurā ietvertas morālas dabas pamācības. Budisma tekstu sakopojums ir Tripitaka (Trīs grozi). Tripitakas pirmajā grāmatā galvenokārt runāts par likumiem un normām, kas jāievēro mūkiem un mūķenēm. Otrajā grāmatā ir lasāms Budas mācību apkopojums, bet trešajā — budisma doktrīnas. Buda pats neuzskatīja, ka viņš ir dievs, un viņš tikpat kā neko nepateica par Dievu. Konfūcisma teksti ir notikumu aprakstu, morāles likumu, maģisku formulu un dziesmu sakausējums. Tiesa, islāma svētā grāmata māca ticību vienam Dievam; tā atklāj viņu kā viszinošu Dievu, kas paredz uz priekšu un nosaka visus notikumus, taču tajā pat nav pieminēts Dieva vārds Jehova, kas Bībelē ir lietots vairākus tūkstošus reižu.

9., 10. Ko mēs par Dievu varam uzzināt no Bībeles?

⁹ Lielākajā daļā reliģisko grāmatu par Dievu ir teikts ļoti maz vai vispār nemaz, turpretī Bībele mūs iepazīstina ar Dievu Jehovu un viņa darbiem. Tā mums palīdz izprast daudzas viņa personības šķautnes. Bībele atklāj, ka Dievs ir ne tikai visspēcīgs, gudrs un taisnīgs, bet ka viņš ir arī Dievs, kas mūs mīl. (Nolasīt Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:19.) Turklāt Bībelē ir teikts: ”Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi.” (Ap. d. 10:34, 35.) Bībeles pieejamība apstiprina šo patiesību. Pēc valodnieku teiktā, pasaulē mūsdienās ir aptuveni 6700 valodu un apmēram 100 no tām ir tādas, kurās runā 90 procenti pasaules iedzīvotāju. Taču visa Bībele vai tās daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2400 valodās! Tāpēc vismaz kādu Bībeles daļu var lasīt gandrīz ikviens zemeslodes iedzīvotājs.

¹⁰ Jēzus teica: ”Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” (Jāņa 5:17.) Dievs Jehova ir ”no mūžības uz mūžību”. Padomājiet, cik daudz iespaidīgu darbu viņš ir paveicis laika gaitā! (Ps. 90:2.) Vienīgi Bībelē ir stāstīts par Dieva darbiem gan pagātnē, gan tagadnē, un tajā ir atklāts, ko viņš darīs nākotnē. Tāpat viņa Raksti mums ļauj uzzināt, kas viņu iepriecina un kas apbēdina, un tajos ir stāstīts, kā mēs varam viņam tuvoties. (Jēk. 4:8.) Neļausim nekādām personiskām interesēm vai dzīves raizēm attālināt mūs no viņa.

11. Kādu gudrību mēs varam smelties Bībeles lappusēs?

¹¹ Par to, ka Bībele ir Dieva iedvesmota grāmata, liecina arī tajā atrodamā neizsmeļamā gudrība. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kas ir iepazinis Jehovas prātu, lai varētu viņu pamācīt?” (1. Kor. 2:16) Šajā pantā Pāvils atsaucās uz pravieša Jesajas vārdiem, kurš saviem laikabiedriem reiz uzdeva jautājumu: ”Kas ir tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs?” (Jes. 40:13.) Atbilde ir skaidra: to, protams, nespēj neviens. Nav brīnums, ka Bībeles padomi tādos jautājumos kā laulības dzīve, bērnu audzināšana, izklaides un draugu izvēle, attieksme pret darbu un morāles normu ievērošana ir vislabākie, un to izmantošana sniedz vislabākos rezultātus. Bībelē mēs nekad neatradīsim nevienu sliktu padomu. Turpretī cilvēki gluži vienkārši nav tik gudri, lai vienmēr dotu pareizus padomus. (Jer. 10:23.) Viņi tos bieži maina un pielabo, redzot, ka agrākie padomi ir izrādījušies kļūdaini. Bībelē ir teikts, ka cilvēku domas ”ir tikai dvēsma”. (Ps. 94:11.)

12. Kā pretinieki vēstures gaitā ir centušies iznīcināt Svētos Rakstus?

¹² Arī vēsturiski fakti liecina, ka Bībeles Autors ir patiesais Dievs. Daudzi savulaik ir ieguldījuši lielas pūles, lai iznīcinātu Svētos Rakstus. 168. gadā pirms mūsu ēras Sīrijas valdnieks Antiohs IV lika sameklēt un sadedzināt visas bauslības grāmatas. Mūsu ēras 303. gadā Romas imperators Diokletiāns izdeva rīkojumu izdemolēt kristiešu pulcēšanās vietas un Svēto Rakstu grāmatas atdot liesmām, turklāt šīs vajāšanas turpinājās aptuveni desmit gadus. Kopš 11. gadsimta pāvesti ir pūlējušies apturēt Bībeles zināšanu izplatību, aktīvi pretojoties Bībeles tulkošanai vienkāršo ļaužu valodās. Par spīti tam, ka Sātans un cilvēki, kas rīkojās viņa ietekmē, ir centušies iznīcināt Bībeli, tā ir saglabājusies līdz pat mūsu dienām. Jehova nevienam nav ļāvis iznīcināt šo viņa dāvanu cilvēcei.

PIERĀDĪJUMI, KAS IR PĀRLIECINĀJUŠI DAUDZUS

13. Kādu iemeslu dēļ mēs varam ticēt, ka Bībele ir no Dieva?

¹³ Pastāv arī citi iemesli ticēt, ka Bībele ir Dieva iedvesmota: tās iekšējā saskaņa, zinātniskā un vēsturiskā precizitāte, piepildījušies pravietojumi, spēja mainīt cilvēku dzīvi, tās sarakstītāju neparastā atklātība un fakts, ka tā sniedz atbildes uz būtiskajiem jautājumiem, kas minēti 1. rindkopā. Padomāsim par to, kādi argumenti dažus ir pārliecinājuši, ka Bībele ir no Dieva.

14.—16. a) Kas kādu musulmani, hinduisti un agnostiķi pārliecināja, ka Bībele ir Dieva iedvesmota? b) Kādus pierādījumus jums patīk izmantot sludināšanā, lai pārliecinātu cilvēkus, ka Bībele ir no Dieva?

¹⁴ Anvarsa bija musulmanis, kas uzauga kādā Tuvo Austrumu zemē. Kādu laiku viņš dzīvoja Amerikā, un reiz pie viņa atnāca Jehovas liecinieki. ”Man bija negatīvs viedoklis par kristīgajām reliģijām,” atceras Anvars, ”jo es zināju, ka tās ir vainojamas krusta karos un inkvizīcijas nežēlībās. Tomēr, tā kā es pēc dabas esmu zinātkārs, es piekritu mācīties Bībeli.” Drīz vien Anvars atgriezās savā dzimtenē un zaudēja kontaktus ar Jehovas lieciniekiem. Pēc vairākiem gadiem viņš pārcēlās uz Eiropu un atsāka Bībeles nodarbības. Galu galā Anvars nonāca pie secinājuma: ”Piepildījušies Bībeles pravietojumi, tās iekšējā saskaņa, kā arī mīlestība, kas valda Jehovas kalpu vidū mani pārliecināja, ka Bībele ir Dieva Raksti.” 1998. gadā Anvars kristījās.

¹⁵ Sešpadsmitgadīgā Aiša nāk no hinduistu ģimenes. Aiša stāsta: ”Es teicu lūgšanas vienīgi tajās reizēs, kad apmeklēju templi vai pieredzēju grūtības, bet es nekad nedomāju par Dievu, ja viss bija kārtībā.” Viņa turpina: ”Tomēr kopš tā brīža, kad pie manis atnāca Jehovas liecinieki, mana dzīve mainījās par 180 grādiem.” Aiša sāka mācīties Bībeli, iepazina Dievu un izveidoja ar viņu draudzību. Kas viņu pārliecināja, ka Bībeli ir iedvesmojis Dievs? Aiša skaidro: ”Bībele sniedza atbildes uz visiem maniem jautājumiem. Ar Bībeles palīdzību es spēju izveidot ticību, pat neredzot Dievu. Šādu ticību es nebiju ieguvusi, ejot uz templi un klanoties elku priekšā.”

¹⁶ Pola uzauga katoļu ģimenē, bet, kad viņa kļuva vecāka, viņa sāka uzskatīt sevi par agnostiķi. Taču tad kāds notikums mainīja viņas uzskatus. Pola atceras: ”Tas bija hipiju laiks. Kādu dienu es satiku kādu draugu, ko nebiju redzējusi vairākus mēnešus. Kad es ieraudzīju, kā šis puisis ir mainījies — viņš bija nogriezis matus, noskuvies un izskatījās priecīgs —, es viņam vaicāju: ”Kas ar tevi ir noticis, un kur tu biji pazudis?” Viņš pastāstīja, ka Jehovas liecinieki viņam māca Bībeli, un sāka man sludināt.” Redzot, cik ļoti Bībeles vēsts ir mainījusi viņas draugu, Pola sāka interesēties par Bībeli un ar laiku pārliecinājās, ka šī grāmata ir no Dieva.

”TAVS VĀRDS IR MANU KĀJU SPĪDEKLIS”

17. Ko mēs varam panākt, katru dienu lasot un pārdomājot Svētos Rakstus?

¹⁷ Bībele ir brīnišķīga Jehovas dāvana, ko viņš mums ir devis ar sava svētā gara palīdzību. Lasiet to katru dienu, un jūsu mīlestība pret šo grāmatu un tās Autoru augs. (Ps. 1:1, 2.) Ik reizi, kad grasāties lasīt un studēt Bībeli, vērsieties lūgšanā pie Dieva. Lūdziet, lai viņš ar savu svēto garu jums palīdz saprast lasīto. (Lūk. 11:13.) Bībelē ir ietvertas Dieva domas, tāpēc, pārdomājot, kas tajā ir stāstīts, mēs varam panākt, ka mūsu uzskati sakrīt ar Dieva domām.

18. Kāpēc jūs vēlaties turpināt iedziļināties Bībelē?

¹⁸ Turpināsim apgūt zināšanas no Bībeles un dzīvosim saskaņā ar to, ko mēs mācāmies. (Nolasīt Psalmu 119:105.) Ielūkosimies Svētajos Rakstos, it kā raudzītos spogulī. Saskatījuši kādu jomu, kurā kaut kas ir jāmaina, darīsim to. (Jēk. 1:23—25.) Izmantosim Dieva Rakstus kā zobenu, lai aizstāvētu savu ticību un atbrīvotu lēnprātīgus cilvēkus no viltus mācību gūsta. (Efes. 6:17.) Un vienmēr būsim pateicīgi par to, ka pravieši un Bībeles sarakstītāji bija ”svētā gara vadīti”.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 29. lpp.]

Lasiet Bībeli katru dienu, un jūsu mīlestība pret tās Autoru augs

[Attēls 26. lpp.]

Vēstules autors ir tas, kas to ir parakstījis