Viņi pildīja Jehovas gribu

Mozus un Ārons — drosmīgi Dieva vārdu sludinātāji

IEDOMĀJIES šādu ainu: astoņdesmit gadus vecais Mozus ar savu brāli Āronu stāv visvarenākā pasaules cilvēka, Ēģiptes faraona, priekšā. Ēģiptiešiem šis cilvēks ir kaut kas vairāk nekā tikai dievu pārstāvis. Viņi tic, ka faraons pats ir dievs. Faraons tiek uzskatīts par Hora (dievība ar piekūna galvu) iemiesojumu. Hors kopā ar Izīdu un Ozīrisu veido galveno trīsvienību ēģiptiešu dievu un dieviešu vidū.

Ikviens, kas tuvojās faraonam, viņa kroņa priekšpusē nevarēja neieraudzīt uz āru izvirzītu, nelaimi vēstījošu figūru — kobras galvu. Pastāvēja ticējums, ka šī čūska varēja izspļaut uguni un iznīcināt jebkuru faraona ienaidnieku. Tagad Mozus un Ārons ir atnākuši pie šī ķēniņa dieva, lai lūgtu kaut ko līdz šim vēl nedzirdētu — viņi prasa faraonam atlaist paverdzinātos izraēliešus, lai tie varētu svinēt svētkus savam Dievam, Jehovam. (2. Mozus 5:1.)

Jehova jau iepriekš bija pateicis, ka faraona sirds būs nocietināta. Tāpēc Mozu un Āronu nepārsteidza viņa noraidošā atbilde: ”Kas ir ”Tas Kungs” [”Jehova”, NW], ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls; es nepazīstu ”to Kungu”, un arī Israēlu es neatlaidīšu.” (2. Mozus 4:21; 5:2.) Tas bija sākums dramatiskai sadursmei. Nākamās tikšanās laikā Mozus un Ārons vēl neredzētā veidā pierādīja faraonam, ka viņi pārstāv patieso un visvareno Dievu.

Notiek brīnums

Saņēmis norādījumus no Jehovas, Ārons veica brīnumu, kas apstiprināja to, ka Jehova ir pārāks par Ēģiptes dieviem. Ārons faraona priekšā nometa zemē savu zizli, un tas tūlīt pat pārvērtās par čūsku! Faraons bija neizpratnē, un viņš saaicināja savus burvjus.a Šie vīri, izmantojot dēmonu spēku, ar saviem zižļiem varēja izdarīt kaut ko līdzīgu.

Varbūt faraons un viņa burvji ļauni priecājās, taču viņu prieks bija īslaicīgs. Iedomājies tikai, kādas izskatījās viņu sejas tad, kad Ārona čūska vienu pēc otras aprija viņu čūskas! Visi klātesošie bija liecinieki tam, ka ēģiptiešu dievības nevar līdzināties patiesajam Dievam — Jehovam. (2. Mozus 7:8—13.)

Tomēr pat pēc notikušā faraona sirds palika nocietināta. Tikai pēc tam, kad Dievs bija licis pār Ēģipti nākt desmit postošām mocībām, faraons beidzot teica Mozum un Āronam: ”Celieties un taisieties prom no manas tautas vidus, ir jūs, ir Israēla ļaudis, ejiet un kalpojiet tam Kungam, kā jūs to gribat.” (2. Mozus 12:31.)

Ko mēs varam mācīties

Kas Mozu un Āronu darīja spējīgus tuvoties varenajam Ēģiptes faraonam? No sākuma Mozus nebija pārliecināts par savām spējām, viņš apgalvoja, ka viņam esot ”grūta valoda un neveikla mēle”. Pat tad, kad Jehova apsolīja Mozu atbalstīt, viņš lūdzās: ”Sūti taču ko sūtīdams!” Citiem vārdiem, Mozus lūdza, lai Dievs sūtītu kādu citu. (2. Mozus 4:10, 13.) Tomēr Jehova izmantoja lēnprātīgo Mozu, dodams viņam gudrību un vajadzīgo spēku, lai Mozus varētu izpildīt viņam uzticēto uzdevumu. (4. Mozus 12:3.)

Mūsdienās Dieva Jehovas un Jēzus Kristus kalpi pilda pavēli ”darait par mācekļiem visas tautas”. (Mateja 28:19, 20.) Lai arī mēs piedalītos šī uzdevuma veikšanā, mums būtu vislabākajā veidā jāizmanto Dieva rakstu zināšanas un savas spējas. (1. Timotejam 4:13—16.) Nedomāsim par to, ko mēs nespējam, bet gan ar ticību pieņemsim jebkuru uzdevumu, kuru mums uztic Dievs. Viņš mūs var sagatavot un stiprināt, lai mēs varētu pildīt viņa gribu. (2. Korintiešiem 3:5, 6; Filipiešiem 4:13.)

Tā kā Mozum bija jāsastopas ar cilvēku un dēmonu pretestību, viņam, neapšaubāmi, bija vajadzīga pārcilvēciska palīdzība. Tāpēc Jehova viņu iedrošināja: ”Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu.” (2. Mozus 7:1.) Jā, Dievs atbalstīja Mozu un piešķīra viņam varu. Jehova viņam bija devis savu garu, tāpēc Mozum nebija iemesla baidīties no lepnā faraona un tā karavīriem.

Lai mēs izpildītu savu kalpošanu, arī mums jāpaļaujas uz Jehovas svēto garu jeb darbīgo spēku. (Jāņa 14:26; 15:26, 27.) Saņemdami Dieva atbalstu, mēs varam pievienoties Dāvida vārdiem, ko viņš izteica dziesmā: ”Uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?” (Psalms 56:12.)

Jehova savā žēlastībā neatstāja Mozu, lai tas viens pats pildītu savu uzdevumu. Dievs teica: ”Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis. Tu saki visu to, ko Es tev pavēlēšu, bet tavs brālis Ārons lai runā ar faraonu.” (2. Mozus 7:1, 2.) Cik brīnišķīgi, ka Jehova, darbodamies ar Mozus starpniecību, nepieprasīja no viņa vairāk, nekā viņš spēja izdarīt!

Dievs mums rada iespējas satikties ar citiem kristiešiem, kas tāpat kā mēs ir apņēmušies pildīt grūtu uzdevumu — būt par Visaugstākā, Dieva Jehovas, lieciniekiem. (1. Pētera 5:9.) Lai gan mēs varam sastapties ar šķēršļiem, būsim tādi kā Mozus un Ārons — drosmīgi Dieva vārdu sludinātāji.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 25. lpp.]

Mozus un Ārons drosmīgi pārstāvēja Jehovu faraona priekšā