Dieva bērnus drīz gaida ’apskaidrība un svabadība’
”Radība pakļauta iznīcībai, ..tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (ROMIEŠIEM 8:20, 21)
1. Kā Salīdzināšanas dienā tika simboliski attēlots Jēzus upuris?
JEHOVA atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu par izpirkuma upuri, pavērdams iespēju 144 000 cilvēku dzīvot debesīs un pārējai cilvēces daļai — perspektīvu mūžīgi dzīvot uz zemes. (1. Jāņa 2:1, 2.) Kā tika minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus upuris no gara dzimušo kristiešu labā tika simboliski attēlots, kad ikgadējā Salīdzināšanas dienā Izraēlas augstais priesteris grēku izpirkšanai upurēja bulli par sevi, savu namu un Levija cilti. Tajā pašā dienā priesteris upurēja āzi, kas bija grēku upuris par visiem pārējiem izraēliešiem, un tāpat Kristus upuris nāks par labu cilvēcei kopumā. Dzīvais āzis pazuda tuksnesī, simboliski aiznesdams prom tautas kopējos grēkus, kas bija izdarīti aizgājušajā gadā.a (3. Mozus 16:7—15, 20—22, 26.)
2., 3. Ko nozīmē Pāvila vārdi, kas lasāmi Romiešiem 8:20, 21?
2 Pastāstījis, uz ko var cerēt cilvēki, kas nākotnē būs ”Dieva bērni” debesīs, apustulis Pāvils sacīja: ”Visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.” (Romiešiem 8:14, 17, 19—21.) Ko nozīmē šie vārdi?
3 Kad tika radīts mūsu pirmtēvs Ādams, viņš bija pilnīgs cilvēks — Dieva dēls jeb bērns. (Lūkas 3:38.) Taču sagrēkodams viņš nonāca ’iznīcības verdzībā’, un šāds stāvoklis iedzimtības ceļā tika nodots visai cilvēcei. (Romiešiem 5:12.) Dievs pieļāva, ka iedzimtās nepilnības dēļ cilvēkus jau kopš dzimšanas gaida ’iznīcība’, tomēr viņš deva cerību, sūtīdams ”dzimumu” — Jēzu Kristu. (1. Mozus 3:15; 22:18; Galatiešiem 3:16.) Atklāsmes 21:1—4 ir runāts par laiku, kad ’nāves, bēdu, vaidu un sāpju vairs nebūs’. Tā kā šis solījums ir dots ”cilvēkiem”, mēs varam būt pārliecināti, ka jaunā sabiedrībā uz zemes, valdot Valstībai, cilvēki atgūs pilnīgu garīgo un fizisko veselību un varēs dzīvot mūžīgi, būdami ”Dieva bērni”. Kristus tūkstošgadu valdīšanas laikā paklausīgie cilvēki ’tiks atsvabināti no iznīcības verdzības’. Kad viņi būs pierādījuši savu uzticību Jehovam, izturot pēdējo pārbaudījumu, viņi uz mūžīgiem laikiem būs brīvi no iedzimtā grēka un nāves. (Atklāsmes 20:7—10.) Tad visi, kas dzīvos uz zemes, būs ieguvuši ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”.
Viņi saka: ”Nāc!”
4. Ko nozīmē ’ņemt dzīvības ūdeni bez maksas’?
4 Cik brīnišķīgas perspektīvas paveras cilvēcei! Ir pilnīgi saprotams, ka no gara dzimušie kristieši, kas vēl ir uz zemes, dedzīgi vēlas stāstīt par šīm izredzēm citiem un uzņemas vadību šajā darbā. Atlikušie svaidītie piederēs pie godā celtā Jēra, Jēzus Kristus, ’līgavas’, un viņi ir iesaistīti tālāk minēto pravietisko vārdu piepildījumā: ”Gars un līgava saka: ”Nāc!” Un kas to dzird, lai saka: ”Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 21:2, 9; 22:1, 2, 17.) Ieguvēji no Jēzus izpirkuma upura ir ne tikai 144 000 svaidīto. Dieva gars turpina darboties atlikušajos līgavas grupas locekļos, kas vēl ir uz zemes, un skan aicinājums: ”Nāc!” Ikviens, kas to dzird un kam slāpst pēc taisnīguma, tiek aicināts teikt: ”Nāc!” — un gūt labumu no pasākumiem, ko Jehova savā devīgumā ir paredzējis, lai mēs varētu izglābties.
5. Ko Jehovas liecinieki priecājas redzēt savā vidū?
5 Jehovas liecinieki tic, ka Dievs ar Jēzus Kristus starpniecību ir sagādājis iespēju iegūt dzīvību. (Apustuļu darbi 4:12.) Viņi priecājas redzēt savā vidū godprātīgus cilvēkus, kas grib uzzināt Dieva nodomus un pildīt viņa prātu. Ķēniņvalsts zāļu durvis ir atvērtas ikvienam, kas šajā ’pēdējā beigu laikā’ vēlas ’nākt un ņemt dzīvības ūdeni bez maksas’. (Daniēla 12:4.)
Laika gaitā notikušās izmaiņas
6. Kā Dieva gars dažādos laikos ir iedarbojies uz Jehovas kalpiem?
6 Dievs īsteno savus nodomus noteiktā laikā, un šis fakts ietekmē viņa attiecības ar cilvēkiem. (Salamans Mācītājs 3:1; Apustuļu darbi 1:7.) Lai gan arī pirmskristiešu laikos Dieva gars nāca pār viņa kalpiem, tie nekļuva par Dieva garīgajiem dēliem. Taču tad pienāca Jehovas noteiktais laiks ar svētā gara palīdzību pārradīt viņam veltījušos vīriešus un sievietes, lai tie nākotnē varētu saņemt debesu mantojumu, un pirmais, ar ko tas notika, bija Jēzus. Bet kā ir mūsdienās? Tas pats gars iedarbojas uz Jēzus ’citām avīm’, tomēr nerada tajās cerību un vēlēšanos dzīvot debesīs. (Jāņa 10:16.) Šiem cilvēkiem Dievs ir devis cerību mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes, un viņi ar prieku palīdz svaidīto atlikumam sludināt pašreizējā laikā, kad norisinās pāreja no vecās pasaules uz Dieva taisnīgo jauno pasauli. (2. Pētera 3:5—13.)
7. Kāds ražas ievākšanas darbs interesēja Bībeles pētniekus, bet ko viņi zināja par paradīzi?
7 Kad mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos tika izliets svētais gars, Dievs sāka ’vadīt daudz bērnu uz godību’, un viņš acīmredzot noteica laiku, kad būs sapulcināti visi 144 000 garīgā ’Dieva Israēla’ locekļu. (Ebrejiem 2:10; Galatiešiem 6:16; Atklāsmes 7:1—8.) Sākot ar 1879. gadu, šajā žurnālā bieži tika minēts ražas ievākšanas darbs, kas bija saistīts ar svaidīto kristiešu sapulcināšanu. Taču Bībeles pētnieki (tagadējie Jehovas liecinieki) zināja arī to, ka Rakstos ir runāts par izredzēm mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. Piemēram, Sargtorņa 1883. gada jūlija numurā (angļu val.) bija teikts: ”Kad Jēzus būs nodibinājis savu valstību, iznīcinājis ļaunumu utt., zeme kļūs par paradīzi, ..un visi, kas ir kapos, tiks augšāmcelti paradīzes apstākļos. Ja viņi pakļausies turienes likumiem, viņi varēs dzīvot šajā paradīzē mūžīgi.” Laikam ejot, svaidīto pulcēšana kļuva lēnāka, un pamazām Jehovas organizācijai tika piepulcēti arī cilvēki, kam nebija dotas izredzes dzīvot debesīs. Tikmēr Dievs piešķīra saviem svaidītajiem kalpotājiem — kristiešiem, kas bija piedzimuši no augšas, — dziļu izpratni par garīgiem jautājumiem. (Daniēla 12:3; Filipiešiem 2:15; Atklāsmes 14:15, 16.)
8. Kā 20. gadsimta 30. gados auga sapratne par iespējām dzīvot uz zemes?
8 Īpaši daudz cilvēku ar cerību dzīvot uz zemes pievienojas kristiešu draudzei kopš 1931. gada. Togad Jehova palīdzēja no gara dzimušo kristiešu atlikumam saprast, ka Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļā ir runa par šo cilvēku grupu, kas tiek atzīmēti izdzīvošanai, lai varētu dzīvot Dieva jaunajā pasaulē uz zemes. 1932. gadā tika secināts, ka šādu mūsdienās dzīvojošu avīm līdzīgu cilvēku pirmtēls bija Jehus līdzgaitnieks Jonadabs. (2. Ķēniņu 10:15—17.) 1934. gadā noskaidrojās, ka ”Jonadabiem” jāveltī sevi Dievam. 1935. gadā izrādījās, ka ”liels pulks”, kas līdz tam tika uzskatīts par otršķirīgu garīgu grupu — Kristus līgavas ’biedrenēm’ debesīs —, patiesībā ir citas avis, kurām ir izredzes dzīvot uz zemes. (Atklāsmes 7:4—15; 21:2, 9; Psalms 45:15, 16.) Un it īpaši kopš 1935. gada svaidītie rūpējas par to, lai tiktu meklēti taisnīgi cilvēki, kas ilgojas mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes.
9. Kāpēc daļa kristiešu pēc 1935. gada pārtrauca iebaudīt simbolus Kunga vakara maltītes laikā?
9 Pēc 1935. gada daļa kristiešu, kas iepriekš Kunga vakara maltītes laikā bija iebaudījuši maizi un vīnu, pārtrauca to darīt. Kāpēc? Šie kristieši bija sapratuši, ka viņiem ir izredzes dzīvot uz zemes, nevis debesīs. Kāda sieviete, kas kristījās 1930. gadā, stāstīja: ”Kaut gan tika uzskatīts, ka [iebaudīt maizi un vīnu] ir pareizi, īpaši dedzīgiem pilnas slodzes kalpotājiem, es nekad nebiju pārliecināta, ka man ir perspektīva nokļūt debesīs. Bet tad, 1935. gadā, mums tika paskaidrots, ka tiek vākts liels pulks cilvēku, kam ir izredzes mūžīgi dzīvot uz zemes. Daudzi no mums ļoti priecājās, kad mēs bijām sapratuši, ka piederam pie šī lielā pulka, un mēs pārtraucām iebaudīt simbolus.” Izmainījās pat kristīgo publikāciju saturs. Agrāko gadu literatūra bija domāta galvenokārt no gara dzimušajiem Jēzus sekotājiem, bet kopš 1935. gada Sargtornī un citās ’uzticīgā kalpa’ izdotajās publikācijās ir atrodama garīgā barība, kas ir piemērota gan svaidīto vajadzībām, gan viņu sabiedrotajiem, kuriem ir izredzes dzīvot uz zemes. (Mateja 24:45—47.)
10. Ar ko varētu tikt aizstāts svaidītais, kas ir kļuvis neuzticīgs?
10 Bet ja nu kāds no svaidītajiem kļūst neuzticīgs? Vai viņa vietā tiek izraudzīts kāds cits? Runājot par simbolisko eļļaskoku, Pāvils norādīja, ka tā notiek. (Romiešiem 11:11—32.) Ja kādu no gara dzimušu kristieti ir nepieciešams aizstāt, Dievs, visticamāk, piešķirs debesu aicinājumu cilvēkam, kas ir bijis priekšzīmīgs ticībā un svēti kalpojis viņam jau ilgus gadus. (Salīdzināt Lūkas 22:28, 29; 1. Pētera 1:6, 7.)
Daudz iemeslu būt pateicīgiem
11. Par ko mēs pārliecināmies, lasot Jēkaba 1:17, lai kādas būtu mūsu izredzes?
11 Lai kur mēs uzticīgi kalpotu Jehovam, viņš apmierinās mūsu vajadzības un pareizās vēlēšanās. (Psalms 145:16; Lūkas 1:67—74.) Neatkarīgi no tā, vai mums patiešām ir dota cerība nokļūt debesīs vai arī mums ir izredzes dzīvot uz zemes, mums ir daudz pamatotu iemeslu pateikties Dievam. Viņš vienmēr dara to, kas nāk par labu cilvēkiem, kuri viņu mīl. Kā teica māceklis Jēkabs, ”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva” — no Dieva Jehovas. (Jēkaba 1:17.) Padomāsim par dažām no šīm dāvanām un svētībām.
12. Kāpēc var teikt, ka Jehova visiem saviem uzticīgajiem kalpiem ir devis brīnišķīgu cerību?
12 Visiem saviem uzticīgajiem kalpiem Jehova ir devis brīnišķīgu cerību. Ir cilvēki, ko viņš ir aicinājis dzīvei debesīs. Saviem pirmskristiešu laika lieciniekiem Jehova deva lielisku cerību uz to, ka viņi tiks piecelti no nāves un varēs mūžīgi dzīvot uz zemes. Piemēram, Ābrahāms ticēja augšāmcelšanai un gaidīja ”pilsētu ar stipriem pamatiem” — debesu Valstību, kuras valdīšanas laikā viņš tiks piecelts dzīvei uz zemes. (Ebrejiem 11:10, 17—19.) Pašreizējā beigu laikā Dievs miljoniem cilvēku atkal dod cerību mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Jāņa 17:3.) Bez šaubām, visiem, kam Jehova ir piešķīris tik lielisku cerību, būtu jājūtas dziļi pateicīgiem par to.
13. Kā Dieva svētais gars ir iedarbojies uz cilvēkiem viņa tautā?
13 Jehova cilvēkiem savā tautā dāvā svēto garu. Kristieši, kam ir izredzes dzīvot debesīs, ir svaidīti ar svēto garu. (1. Jāņa 2:20; 5:1—4, 18.) Bet gara palīdzību un vadību saņem arī tie Dieva kalpi, kam ir perspektīva dzīvot uz zemes. Šāds cilvēks bija, piemēram, Mozus, kam bija Jehovas gars, tāpat kā tas bija 70 vīriešiem, kas tika iecelti par viņa palīgiem. (4. Mozus 11:24, 25.) Svētā gara darbības iespaidā Becaleēls varēja kalpot par prasmīgu amatnieku, kad Izraēlā bija jābūvē saiešanas telts. (2. Mozus 31:1—11.) Dieva gars nāca pār Gideonu, Jeftu, Simsonu, Dāvidu, Eliju, Elīsu un citiem. Kaut gan šie cilvēki, kas dzīvoja senatnē, nekad netiks celti debesu godā, svētais gars viņus vadīja un viņiem palīdzēja, un tādu pašu atbalstu mūsdienās saņem Jēzus citas avis. Tātad, ja cilvēkam ir Dieva gars, tas vēl nenozīmē, ka viņam ir debesu aicinājums. Taču Jehovas gars mūs vada, palīdz mums sludināt un izpildīt citus uzdevumus, ko esam saņēmuši no Dieva; tas mums dod spēka pārpilnību un ļauj attīstīt gara augļus — mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību un atturību. (Jāņa 16:13; Apustuļu darbi 1:8; 2. Korintiešiem 4:7—10; Galatiešiem 5:22.) Vai mums nebūtu jājūtas pateicīgiem par šo dāvanu, ko Dievs mums ir piešķīris savā žēlsirdībā?
14. Kādu labumu mēs gūstam no zināšanām un gudrības, ko mums dod Dievs?
14 Zināšanas un gudrība ir Dieva dāvanas, par kurām mums jābūt pateicīgiem, vienalga, vai mums ir izredzes dzīvot debesīs vai uz zemes. Precīzas zināšanas par Jehovu mums ļauj ’pārbaudīt svarīgāko’ un ’dzīvot mūsu Kunga cienīgi un viņam viscaur patīkami’. (Filipiešiem 1:9—11; Kolosiešiem 1:9, 10.) Dievišķa gudrība mūs aizsargā un sniedz vadību dzīvē. (Salamana Pamācības 4:5—7; Salamans Mācītājs 7:12.) Patiesas zināšanas un gudrība pamatojas uz Dieva vārdiem, un nedaudzos vēl atlikušos svaidītos īpaši saista viss, kas Bībelē teikts par viņu perspektīvu dzīvot debesīs. Tomēr mīlestība pret Dieva vārdiem un laba to izpratne nav pazīme, ka Dievs ir aicinājis cilvēku debesu dzīvei. Tādi vīrieši kā Mozus un Daniēls pat sarakstīja Bībeles daļas, taču viņi tiks piecelti dzīvei uz zemes. Vai nu mums ir izredzes dzīvot debesīs vai uz zemes, garīgo barību mums visiem sagādā ”uzticīgais un gudrais kalps”, kam ir Jehovas labvēlība. (Mateja 24:45—47.) Cik pateicīgi mēs esam par šādi iegūtajām zināšanām!
15. Kas ir viena no lielākajām Dieva dāvanām, un kādas ir jūsu domas par to?
15 Viena no lielākajām Dieva dāvanām ir ar mīlestību sagādātais Jēzus izpirkuma upuris, kas mums var dot labumu neatkarīgi no tā, vai mums ir perspektīva dzīvot debesīs vai uz zemes. ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Savukārt Jēzu mīlestība pamudināja ’atdot savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem’. (Mateja 20:28.) Apustulis Jānis paskaidroja, ka Jēzus Kristus ”ir mūsu [tas ir, svaidīto] grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku”. (1. Jāņa 2:1, 2.) Tāpēc mums visiem jābūt dziļi pateicīgiem par šo mīlestības pilno pasākumu, kas padara iespējamu glābšanu un mūžīgu dzīvi.b
Vai jūs būsiet tur?
16. Kāds nozīmīgs notikums tiks atzīmēts 1998. gada 11. aprīlī pēc saules rieta, un kam tas būtu jāatzīmē?
16 Ja esam pateicīgi par izpirkumu, ko Dievs ir sagādājis ar sava Dēla starpniecību, mēs 1998. gada 11. aprīlī pēc saules rieta būsim Ķēniņvalsts zālē vai kādā citā vietā, kur Jehovas liecinieki pulcēsies, lai pieminētu Kristus nāvi. Kad ritēja pēdējā nakts Jēzus dzīvē uz zemes, viņš, būdams kopā ar saviem uzticīgajiem apustuļiem, iedibināja šī notikuma atzīmēšanu un teica: ”To darait mani pieminēdami!” (Lūkas 22:19, 20; Mateja 26:26—30.) Nedaudzie atlikušie svaidītie iebaudīs neraudzētu maizi, kas simbolizē Jēzus bezgrēcīgo cilvēka ķermeni, un nestiprinātu sarkanvīnu, kas simbolizē viņa izlietās upurasinis. Simbolus drīkst iebaudīt tikai tie kristieši, kas ir piedzimuši no gara, jo vienīgi ar viņiem ir noslēgta jaunā derība un derība par Valstību un vienīgi viņi ir saņēmuši neapstrīdamu Dieva svētā gara liecību, ka viņiem ir izredzes dzīvot debesīs. Miljoniem citu cilvēku būs klāt un godbijīgi vēros notiekošo — šie cilvēki ir pateicīgi par mīlestību, ko Dievs un Kristus ir parādījuši, parūpēdamies par Jēzus upuri, kas padara iespējamu mūžīgu dzīvi. (Romiešiem 6:23.)
17. Kas mums jāatceras par svaidīšanu ar garu?
17 Agrākie reliģiskie uzskati, spēcīgi pārdzīvojumi tuva cilvēka nāves dēļ, pašreizējās grūtības vai sajūta, ka viņi ir saņēmuši kādu īpašu Jehovas svētību, dažiem varbūt liek kļūdaini domāt, ka viņus gaida dzīve debesīs. Bet mums visiem jāpatur prātā, ka Rakstos nav dota pavēle iebaudīt Atceres vakara simbolus, lai paustu savu pateicību par Kristus izpirkuma upuri. Turklāt svaidīšana ar garu ir atkarīga ”ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet.. no Dieva” — no Tā, kas padarīja Jēzu par savu garīgo Dēlu un kas ceļ godā vēl tikai 144 000 citu dēlu. (Romiešiem 9:16; Jesajas 64:8.)
18. Kādas svētības gaida lielāko daļu no tiem, kas mūsdienās kalpo Jehovam?
18 Lielum lielajam vairākumam cilvēku, kas kalpo Jehovam šajās pēdējās dienās, Dievs ir devis cerību mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (2. Timotejam 3:1—5.) Drīz viņiem būs iespēja atrasties šajā lieliskajā paradīzē. Tajā laikā debesu virsvadībai pakļauti valdnieki pārraudzīs visu, kas notiks uz zemes. (Psalms 45:17.) Visur valdīs miers, zemeslodes iedzīvotāji pakļausies Dieva likumiem un labāk apgūs Jehovas ceļus. (Jesajas 9:5, 6; Atklāsmes 20:12.) Darba būs pilnas rokas — būs jābūvē mājas un jāpakļauj zeme. (Jesajas 65:17—25.) Un kāds gan prieks būs atkal tikties ar saviem ģimenes locekļiem, kad no nāves tiks piecelti mirušie! (Jāņa 5:28, 29.) Pēc beidzamā pārbaudījuma viss ļaunums būs likvidēts. (Atklāsmes 20:7—10.) Tad zemi uz mūžīgiem laikiem apdzīvos pilnīgi cilvēki, kas būs ’atsvabināti no iznīcības verdzības un ieguvuši Dieva bērnu apskaidrību un svabadību’.
[Zemsvītras piezīmes]
a Skat. Insight on the Scriptures, 1. sēj., 225., 226. lpp.
b Skat. 1991. gada 15. marta Sargtorni (angļu val.), 19.—22. lpp.
Kā jūs atbildētu?
◻ Ko nozīmē ’ņemt dzīvības ūdeni bez maksas’?
◻ Kādi mums ir iemesli pateikties Dievam, vienalga, vai mums ir izredzes dzīvot debesīs vai uz zemes?
◻ Kāda ikgadēja notikuma atzīmēšanā mums visiem būtu jāpiedalās?
◻ Kāda nākotne gaida lielāko daļu cilvēku no Jehovas tautas?
[Attēls 18. lpp.]
Miljoniem cilvēku ir sākuši ’ņemt dzīvības ūdeni bez maksas’. Vai arī jūs esat starp viņiem?