Ko mēs varam mācīties no Trešās Mozus grāmatas

1., 2. Kāpēc kristiešiem mūsdienās būtu jāpievērš uzmanība 3. Mozus grāmatai?

APUSTULIS Pāvils savam gados jaunajam draugam Timotejam atgādināja, ka ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti, un tie ir noderīgi”. (2. Tim. 3:16.) Arī 3. Mozus grāmata ir daļa no šiem Rakstiem. Kā jūs raugāties uz šo Bībeles grāmatu? Kāds varbūt to uzskata par likumu apkopojumu, kam nav nekāda sakara ar mūsdienām, taču patiesajiem kristiešiem ir cits viedoklis.

² Kaut gan 3. Mozus grāmata ir sarakstīta pirms kādiem 3500 gadiem, Jehova to ir saglabājis ”mūsu pamācīšanai”. (Rom. 15:4.) Tā kā šī grāmata mums ļauj iepazīt Jehovas domas, mums būtu jāvēlas tajā iedziļināties. Šajā Dieva iedvesmotajā grāmatā ir ietvertas daudzas vērtīgas mācības. Apskatīsim četras no tām.

 3. Kāpēc ik gadus Salīdzināšanas dienā tika nesti upuri?

³ Pirmā mācība: Jehovam mūsu upuri būs pieņemami tad, ja mēs būsim ieguvuši viņa labvēlību. Ik gadus Salīdzināšanas dienā izraēlieši pulcējās kopā, un Jehovam tika nesti dzīvnieku upuri. Šie upuri izraēliešiem palīdzēja paturēt prātā, ka viņiem ir jātiek attīrītiem no grēka. Bet, pirms augstais priesteris tajā dienā varēja vissvētākajā vietā ienest upuru asinis, viņam bija jāpaveic kaut kas tāds, kas bija būtiskāks par izraēliešu grēku piedošanu.

 4. Ko Salīdzināšanas dienā darīja augstais priesteris, pirmo reizi ieejot vissvētākajā vietā, kā var redzēt no 3. Mozus 16:12, 13? (Sk. attēlu uz vāka.)

⁴ Nolasīt 3. Mozus 16:12, 13. Iztēlosimies to, kas notika Salīdzināšanas dienā. Augstais priesteris ieiet saiešanas teltī. Tā ir pirmā no trijām reizēm, kad viņam tajā dienā jāieiet vissvētākajā vietā. Vienā rokā viņam ir trauks, kurā ir divas saujas smaržīgu kvēpināmo zāļu, bet otrā — zelta trauks, pilns ar kvēlojošām oglēm. Viņš uz brīdi apstājas pie aizkara, kas nodala vissvētāko vietu no pārējās telpas. Ar dziļu bijību viņš ieiet vissvētākajā vietā un nostājas pie līguma šķirsta. Simboliskā ziņā viņš atrodas paša Dieva Jehovas priekšā! Tad augstais priesteris svētās kvēpināmās zāles uzmanīgi pārkaisa kvēlojošajām oglēm, un telpu piepilda patīkama salda smarža.b Vēlāk viņš ieies vissvētākajā vietā ar grēku upuru asinīm. Ir vērts pievērst uzmanību tam, ka viņš dedzina kvēpināmās zāles, pirms viņš nes grēku upuru asinis.

 5. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Salīdzināšanas dienā Jehovas priekšā tika nestas kvēpināmās zāles?

⁵ Ko mēs varam mācīties no tā, kā Salīdzināšanas dienā Jehovas priekšā tika nestas kvēpināmās zāles? Bībelē minēts, ka Jehovas uzticīgo kalpu lūgšanas ir kā kvēpināmais. (Ps. 141:2; Atkl. 5:8.) Augstais priesteris kvēpināmās zāles Jehovas priekšā nesa ar dziļu godbijību. Līdzīgi arī mēs, vēršoties pie Jehovas lūgšanās, darām to ar dziļu cieņu. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Visuma Radītājs mums ļauj viņam tuvoties un vērsties pie viņa kā bērniem pie tēva. (Jēk. 4:8.) Viņš pat mums dāvā iespēju būt viņa draugiem. (Ps. 25:14.) Tas ir gods, ko mēs vērtējam tik augstu, ka nevēlamies viņu apbēdināt!

 6. Kā tas, ka augstais priesteris dedzināja kvēpināmās zāles, pirms viņš nesa upuru asinis, attiecas uz Jēzus dzīvi?

⁶ Atcerēsimies, ka augstajam priesterim kvēpināmās zāles bija jādedzina, pirms viņš nesa upuru asinis. Tā viņš gādāja, lai Dievs uz viņu raudzītos labvēlīgi un pieņemtu upurus. Ko no tā var mācīties? Pirms Jēzus varēja upurēt savu dzīvību, viņam bija jāpaveic kaut kas ļoti nozīmīgs — kaut kas nozīmīgāks par to, lai sagādātu cilvēcei glābšanu. Kas tas bija? Lai Jehova varētu pieņemt viņa upuri, viņam visu savu dzīvi uz zemes bija jāsaglabā paklausība un uzticība Jehovam. Tā Jēzus varēja pierādīt, ka dzīve saskaņā ar Jehovas prasībām ir pareizais dzīves ceļš. Tā viņš varēja apstiprināt sava Tēva tiesības uz augstāko varu un pierādīt, ka viņa Tēva valdīšanas veids ir taisnīgs.

 7. Kāpēc visa Jēzus dzīve uz zemes priecēja viņa Tēvu?

⁷ Dzīvodams uz zemes, Jēzus it visā klausīja Jehovam. Nekādi kārdinājumi vai pārbaudījumi — pat ne gaidāmā mokpilnā nāve — nespēja vājināt viņa vēlēšanos pierādīt, ka viņa Tēva valdīšanas veids ir pats labākais. (Filip. 2:8.) Pieredzot pārbaudījumus, Jēzus vērsās pie Dieva ”ar skaļiem saucieniem un asarām”. (Ebr. 5:7.) Viņa karstās lūgšanas liecināja par viņa uzticību Jehovam un stiprināja viņa apņēmību būt pilnīgi paklausīgam. Jehovam Jēzus lūgšanas bija kā saldi smaržojošs kvēpināmais. Visa Jēzus dzīve ļoti priecēja viņa Tēvu un apstiprināja, ka Jehovam ir tiesības uz augstāko varu.

 8. Kā mēs varam sekot paraugam, kādu, dzīvodams uz zemes, rādīja Jēzus?

⁸ Mēs varam līdzināties Jēzum, no sirds cenšoties klausīt Jehovam un saglabājot uzticību viņam. Pieredzot pārbaudījumus, mēs karsti lūdzam Jehovam palīdzību, jo vēlamies viņu iepriecināt. To visu darot, mēs apliecinām atbalstu Jehovas valdīšanas veidam. Mēs saprotam, ka viņš nepieņems mūsu lūgšanas, ja mēs darām kaut ko tādu, ko viņš nosoda. Turpretī tad, ja mēs dzīvojam saskaņā ar Jehovas normām, mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu no sirds teiktās lūgšanas Jehovam būs kā saldi smaržojošs kvēpināmais. Un mēs varam nešaubīties, ka mūsu uzticība un paklausība priecē mūsu debesu Tēvu. (Sal. Pam. 27:11.)

 9. Kāpēc tika nesti pateicības upuri?

⁹ Otrā mācība: mēs kalpojam Jehovam, jo esam viņam pateicīgi. Lai izceltu šo domu, pievērsīsim uzmanību ”pateicības upuriem”, kas bija vēl viens svarīgs patiesās pielūgsmes aspekts senajā Izraēlā.c 3. Mozus grāmatā var lasīt, ka izraēlietis šādu upuri varēja ”nest kā pateicību” Jehovam. (3. Moz. 7:11—13, 16—18.) Cilvēks nesa šādu upuri nevis tāpēc, ka tas no viņa tika prasīts, bet tāpēc, ka viņš pats to vēlējās. Tas bija labprātīgs upuris, ar ko izraēlietis apliecināja mīlestību pret savu Dievu Jehovu. Cilvēks, kas bija nesis upuri, viņa ģimenes locekļi un priesteris ēda upurētā dzīvnieka gaļu. Taču noteiktas dzīvnieka daļas nedrīkstēja ēst — tās bija jāupurē Jehovam.

10. Kas 3. Mozus 3:6, 12, 14—16 minētajiem pateicības upuriem ir kopīgs ar Jēzus kalpošanu?

¹⁰ Trešā mācība: mīlestība mūs mudina dot Jehovam pašu labāko. Taukus Jehova uzskatīja par labāko upurējamā dzīvnieka daļu. Ļoti vērtīgas viņa acīs bija arī dažas citas dzīvnieka daļas, piemēram, nieres. (Nolasīt 3. Mozus 3:6, 12, 14—16.) Tāpēc Jehova bija īpaši iepriecināts, ja izraēlieši šīs dzīvnieku daļas un taukus labprātīgi upurēja viņam. Izraēlietis, kas tā rīkojās, apliecināja savu dziļo vēlēšanos dot Dievam pašu labāko. Līdzīgu attieksmi pauda Jēzus. Viņš labprāt deva Jehovam pašu labāko, kalpojot savam debesu Tēvam no visas sirds un aiz mīlestības. (Jāņa 14:31.) Dieva gribas pildīšana Jēzum sagādāja prieku; viņam bija dziļa mīlestība pret Dieva likumiem. (Ps. 40:9.) Jehova noteikti jutās ļoti priecīgs, redzot Jēzus labprātīgo kalpošanu.

11. Kādā ziņā mūsu kalpošana līdzinās pateicības upuriem, un kāpēc tas mums var sniegt mierinājumu?

¹¹ Tāpat kā pateicības upuri, arī mūsu kalpošana Jehovam ir labprātīga mīlestības izpausme. Mēs dodam Jehovam pašu labāko, un mēs tā rīkojamies tāpēc, ka mīlam viņu no visas sirds. Jehova noteikti jūtas ļoti priecīgs, redzot miljoniem cilvēku, kas viņam kalpo labprātīgi un aiz dziļas mīlestības. Mūs var mierināt apziņa, ka Jehova redz un augstu vērtē ne tikai mūsu darbus, bet arī mūsu motīvus. Piemēram, ja jūs jau esat gados un vairs nevarat darīt tik daudz, cik vēlētos, jūs varat nešaubīties, ka Jehova saprot jūsu situāciju. Varbūt jums pašiem šķiet, ka jūs kalpošanā nevarat paveikt neko daudz, bet Jehova redz jūsu dziļo mīlestību, kas jūs mudina darīt to, ko jūs varat. Viņš ar prieku pieņem labāko, ko jūs varat dot.

12. Kā mūs var stiprināt pārdomas par to, kā Jehova raudzījās uz pateicības upuriem?

¹² Ko mēs varam mācīties no tā, ko nupat apskatījām? Kad uz altāra dega upurētā dzīvnieka labākās daļas, dūmi cēlās augšup un Jehova bija iepriecināts. Jehova tāpat priecājas, ka mēs viņam kalpojam labprātīgi un ar visu sirdi. (Kol. 3:23.) Viņš raugās uz mums ar labvēlību. Viņš ievēro to, ko mēs, mīlestības mudināti, paveicam kalpošanā. Mūsu veikumu, vai tas būtu liels vai mazs, viņš uzskata par ļoti vērtīgu un nekad neaizmirsīs. (Mat. 6:20; Ebr. 6:10.)

13. Kā, saskaņā ar 3. Mozus 9:23, 24, Jehova apliecināja savu labvēlību jaunieceltajiem priesteriem?

¹³ Ceturtā mācība: Jehova svētī savas organizācijas zemes daļu. Padomāsim, kas notika 1512. gadā pirms mūsu ēras, kad Sinaja kalna pakājē bija uzcelta saiešanas telts. (2. Moz. 40:17.) Mozus vadīja ceremoniju, kurā Ārons un viņa dēli tika iecelti par priesteriem. Izraēliešu tauta bija sapulcējusies, lai vērotu, kā priesteri pirmo reizi upurē Jehovam dzīvniekus. (3. Moz. 9:1—5.) Kā Jehova apliecināja savu labvēlību jaunieceltajiem priesteriem? Kad Ārons un Mozus svētīja tautu, Jehova lika no debesīm nākt ugunij un pilnībā sadedzināt upuri, kas atradās uz altāra. (Nolasīt 3. Mozus 9:23, 24.)

14. Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība tam, ka Jehova atbalstīja priesteru kalpošanu senajā Izraēlā?

¹⁴ Sūtīdams uguni no debesīm, Jehova iespaidīgā veidā parādīja, ka pilnībā atbalsta Āronu un tā dēlus, ko viņš bija izraudzījis par priesteriem. Kad izraēlieši redzēja šo skaidro pierādījumu, ka Jehova atbalsta priesterus, viņi saprata, ka arī viņiem tie ir pilnībā jāatbalsta. Kāpēc mums tam būtu jāpievērš uzmanība? Priesterība senajā Izraēlā attēloja kaut ko daudz nozīmīgāku. Kristum, lielākajam Augstajam priesterim, ir ķēnišķīgu priesteru saime, ko veido 144 tūkstoši svaidīto, kas kopā ar viņu valdīs debesīs. (Ebr. 4:14; 8:3—5; 10:1.)

15., 16. Kā Jehova ir parādījis, ka ir labvēlīgs pret ”uzticamo un gudro kalpu”?

¹⁵ 1919. gadā Jēzus nelielu grupu svaidīto brāļu iecēla par ”uzticamo un gudro kalpu”. Šim kalpam bija jāvada sludināšana un jāgādā Kristus sekotājiem ”uzturs īstajā laikā”. (Mat. 24:45.) Vai jūs redzat skaidrus pierādījumus tam, ka Dievs ir labvēlīgs pret uzticamo un gudro kalpu?

¹⁶ Sātans un tie, kas ir viņa pusē, ir centušies apturēt uzticamā kalpa darbību. Bez Jehovas palīdzības uzticamajam kalpam nebūtu iespējams veikt savu darbu. Par spīti grūtībām, ko izraisīja Pirmais un Otrais pasaules karš, nepārtrauktām vajāšanām, globālām ekonomiskām krīzēm un pieredzētām netaisnībām, uzticamais un gudrais kalps ir turpinājis gādāt garīgo uzturu Kristus sekotājiem uz zemes. Cik gan bagātīgs ir garīgais uzturs, kas mūsdienās bez maksas ir pieejams vairāk nekā 900 valodās! Tas ir nepārprotams pierādījums, kas liecina par Dieva atbalstu. Padomāsim par vēl vienu pierādījumu, kas par to liecina, — sludināšanu. Labā vēsts patiesi tiek sludināta ”pa visu apdzīvoto zemi”. (Mat. 24:14.) Nav šaubu, ka Jehova vada un dāsni svētī savu organizāciju.

17. Kā mēs varam apliecināt savu atbalstu Jehovas organizācijai?

¹⁷ Katram no mums būtu labi padomāt: ”Vai es augstu vērtēju iespēju piederēt pie Jehovas organizācijas zemes daļas?” Mums dotie pierādījumi, ka Jehova to atbalsta, ir tikpat pārliecinoši kā uguns, kas nāca no debesīm Mozus un Ārona laikā. Mums ir daudz iemeslu būt pateicīgiem Jehovam, ka varam piederēt pie viņa organizācijas. (1. Tes. 5:18, 19.) Kā mēs varam atbalstīt Jehovas organizāciju? Mēs to varam darīt, sekojot uz Bībeli balstītajiem norādījumiem, kas mums tiek sniegti ar mūsu publikāciju, sapulču un kongresu starpniecību. Mēs varam parādīt savu atbalstu, arī piedaloties sludināšanā un mācekļu gatavošanā tik lielā mērā, cik mums ir iespējams. (1. Kor. 15:58.)

18. Ko jūs esat apņēmušies darīt?

¹⁸ Būsim apņēmības pilni rīkoties saskaņā ar 3. Mozus grāmatā ietvertajām mācībām. Dzīvosim tā, lai Jehova pret mums būtu labvēlīgs un viņam mūsu upuri būtu pieņemami. Apliecināsim Jehovam savu pateicību, kalpojot viņam labprātīgi. Mīlestības mudināti, dosim Jehovam pašu labāko. Un no visas sirds atbalstīsim viņa organizāciju. Šādi mēs Jehovam varam parādīt, ka augstu vērtējam godu kalpot viņam un būt viņa lieciniekiem.