Mūsu Dievs Jehova ir ”viens Jehova”!

1., 2. a) Kāpēc 5. Mozus 6:4 lasāmie vārdi ir tik labi zināmi? b) Kāpēc Mozus tos izteica?

JAU izsenis ticīgi ebreji ik rītu un vakaru saka lūgšanu, kas sākas ar sešiem senebreju vārdiem, kuri ietverti 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 4. pantā. Šo lūgšanu dēvē par Šma — pēc panta pirmā vārda —, un tajā ticīgie ebreji pauž apņemšanos pielūgt vienīgi Dievu.

² Minētos vārdus 1473. gadā p.m.ē. Moāba līdzenumā teica Mozus, pēdējo reizi uzrunādams sapulcināto izraēliešu tautu. Izraēliešiem drīzumā bija jāšķērso Jordāna, lai iegūtu savā īpašumā Apsolīto zemi. (5. Moz. 6:1.) Mozus, kas bija vadījis tautu iepriekšējos 40 gadus, vēlējās, lai izraēlieši, sastopoties ar grūtībām, būtu drosmīgi. Viņiem bija jāpaļaujas uz Jehovu un jābūt viņam uzticīgiem. Mozus vārdi, bez šaubām, ļoti iedrošināja tautu. Atgādinājis desmit baušļus un citus Jehovas dotos norādījumus, Mozus izteica neaizmirstamos vārdus, kas lasāmi 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 4. un 5. pantā. (Nolasīt.)

 3. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

³ Vai izraēlieši, kas klausījās Mozu, nezināja, ka viņu Dievs Jehova ir ”viens Jehova”? Protams, viņi to zināja. Dievbijīgie izraēlieši pielūdza tikai vienu Dievu — savu senču Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Bet kāpēc tad Mozus uzsvēra, ka Dievs Jehova ir ”viens Jehova”? Vai šis fakts ir saistīts ar to, ka Jehova, kā rakstīts 5. pantā, ir jāmīl ”no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku”? Kā 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 4. un 5. pantā lasāmie vārdi attiecas uz mums?

4., 5. a) Ko nozīmē vārdi ”viens Jehova”? b) Ar ko Jehova atšķiras no dieviem, ko pielūdza citas tautas?

⁴ Jehovam nav neviena līdzīga. Senebreju valodā, kā arī daudzās citās valodās vārds ”viens” tiek lietots ar daudz plašāku nozīmi nekā tikai skaitļa vārds. Ar šo vārdu var apzīmēt kaut ko tādu, kas ir tikai viens, unikāls, neatkārtojams, vienīgais. Pēc visa spriežot, Mozus necentās atspēkot viltus reliģijas mācības par trīsvienīgu dievu. Jehova ir debesu un zemes Radītājs, Visuma Augstākais valdnieks. Bez viņa nav neviena cita Dieva, viņš ir vienīgais patiesais Dievs, un nav neviena viņam līdzīga. (2. Sam. 7:22.) Tātad Mozus atgādināja izraēliešiem, ka viņiem jāpielūdz tikai un vienīgi Jehova. Viņi nedrīkstēja rīkoties līdzīgi kaimiņtautām, kas pielūdza dažādus dievus un dievietes. Daļa no šiem viltus dieviem, saskaņā ar ticējumiem, valdīja pār noteiktiem dabas spēkiem un parādībām, bet citi bija vienas un tās pašas dievības dažādas formas.

⁵ Ēģiptieši godināja daudz dažādu dievu, piemēram, saules dievu Ra, debesu dievieti Nutu, zemes dievu Gebu, Nīlas dievu Hapi un neskaitāmus svētos dzīvniekus. Daudzus no šiem viltus dieviem Jehova smagi pazemoja, kad lika nākt pār Ēģipti desmit mocībām. Ievērojams kanaāniešu dievs bija auglības dievs Baals, kas vienlaikus tika pielūgts arī kā debesu, lietus un negaisa dievs. Baals tika godināts arī kā dažādu vietu aizbildnis. (4. Moz. 25:3.) Izraēliešiem bija jāatceras, ka viņu Dievs, ”vienīgais Dievs”, ir ”viens Jehova”. (5. Moz. 4:35, 39.)

6., 7. Uz ko vēl norāda vārds ”viens”, un kā Jehova pierādīja, ka arī šajā ziņā viņš ir ”viens”?

⁶ Jehova ir uzticīgs un vienmēr rīkojas konsekventi. Vārds ”viens” norāda arī uz viengabalainību, uz pilnīgu saskaņu, kas raksturo gan nodomus, gan rīcību. Dievs Jehova nav neparedzams — viņš ir uzticīgs un patiess un vienmēr rīkojas konsekventi. Jehova apsolīja Ābrahāmam, ka tā pēcnācēji iemantos Kanaāna zemi, un viņš paveica daudz ko iespaidīgu, lai piepildītu savu solījumu. Jehovas apņemšanās to izpildīt nebija mazinājusies arī 430 gadu vēlāk. (1. Moz. 12:1, 2, 7; 2. Moz. 12:40, 41.)

⁷ Pēc vairākiem gadu simtiem, kad Jehova nosauca izraēliešus par saviem lieciniekiem, viņš tiem sacīja, ka joprojām ir tas pats, un piebilda: ”Priekš Manis neviena cita Dieva nav bijis, un pēc Manis neviena cita nebūs.” Uzsvērdams savu nodomu nemainīgumu, viņš sacīja: ”Arī turpmāk Es palieku tas pats.” (Jes. 43:10, 13; 44:6; 48:12.) Izraēliešiem patiešām bija milzīgs gods kalpot Jehovam — Dievam, kas vienmēr ir konsekvents savā rīcībā un uzticīgs. Tāds pats gods ir arī mums. (Mal. 3:6; Jēk. 1:17.)

8., 9. a) Ko Jehova prasa no saviem kalpiem? b) Kā Jēzus izcēla minēto Mozus vārdu svarīgumu?

⁸ Kā redzams, Mozus saviem tautiešiem atgādināja, ka Jehova nemainās un ka viņš pastāvīgi tos mīlēs un rūpēsies par tiem. No tā loģiski izrietēja, ka izraēliešiem ir jāpielūdz tikai un vienīgi Jehova un viņš jāmīl ”no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku”. Vecākiem bija jāizmanto katra izdevība, lai mācītu bērniem pielūgt vienīgi Jehovu. (5. Moz. 6:6—9.)

⁹ Tā kā Jehova nekad nemaina savus nodomus, ir skaidrs, ka pamatprasības, ko viņš izvirza saviem kalpiem, mūsdienās ir palikušas tādas pašas kā senatnē. Lai Jehovam būtu pieņemama mūsu kalpošana, arī mums ir jāpielūdz tikai un vienīgi viņš un jāmīl viņš ar visu savu sirdi, prātu un spēku. Tieši to uzsvēra arī Jēzus Kristus, atbildēdams kādam cilvēkam, kas viņam vaicāja, kurš ir vissvarīgākais bauslis. (Nolasīt Marka 12:28—31.) Apskatīsim, kā mēs ar savu rīcību varam parādīt, ka patiešām uzskatām mūsu Dievu Jehovu par ”vienu Jehovu”.

10., 11. a) Ko nozīmē tas, ka mēs pielūdzam tikai un vienīgi Jehovu? b) Kā dievbijīgie ebreji Babilonā apliecināja, ka ir apņēmušies pielūgt tikai Jehovu?

¹⁰ Lai varētu teikt, ka mūsu Dievs ir vienīgi Jehova, mums ir jāpielūdz tikai un vienīgi viņš. Kalpojot Jehovam, mēs nedrīkstam vienlaikus pielūgt citus dievus un pārņemt priekšstatus un paražas no citām reliģijām. Mums jāpatur prātā, ka Jehova nav vienkārši galvenais un varenākais dievs daudzu citu dievu vidū. Jehova ir vienīgais patiesais Dievs, tāpēc ir jāpielūdz tikai viņš. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.)

¹¹ Daniēla grāmatā var lasīt par ebreju jauniešiem Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju. Viņi bija apņēmušies pielūgt tikai Jehovu un tāpēc nevēlējās ēst neko tādu, kas pēc Mozus bauslības bija nešķīsts. Vēlāk trīs Daniēla biedri atteicās mesties ceļos Nebukadnecara uzslietā zelta tēla priekšā. Ir pilnīgi skaidrs, kas viņiem bija būtiskākais. Šie ebreji pat nepieļāva domu, ka viņi varētu pielūgt kaut ko citu. (Dan. 1:1—3:30.)

12. No kā mums jāuzmanās, ja vēlamies pielūgt vienīgi Jehovu?

¹² Ja vēlamies pielūgt vienīgi Jehovu, mums jāuzmanās, lai mūsu dzīvē nekas kaut vai daļēji neieņemtu to vietu, kas pienākas Jehovam. No kā mums jāsargās? Jehova desmit baušļos skaidri darīja zināmu, ka viņa kalpi nedrīkst pielūgt nekādus citus dievus un nedrīkst iesaistīties nekādā elkdievībā. (5. Moz. 5:6—10.) Mūsu laikos elkdievībai ir dažādas formas, un dažas ir grūti pamanāmas. Bet Jehovas prasības nav mainījušās — viņš joprojām ir ”viens Jehova”. Padomāsim, ko tas sevī ietver.

13. Ko kristietis var sākt mīlēt vairāk nekā Jehovu?

¹³ Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 5. pantā (nolasīt), ir rodams brīdinājums par to, kas varētu novērst kristieti no kalpošanas vienīgi Jehovam un varētu likt viņam zaudēt savas dārgās attiecības ar Jehovu. Kā var redzēt šajā pantā, ar elkdievību ir saistīta arī alkatība. Ja cilvēks kāri tiecas pēc kaut kā, piemēram, pēc bagātības un greznības, tas, ko viņš alkatīgi iekāro, sāk spēcīgi ietekmēt visu viņa dzīvi un būtībā kļūst par varenu dievu. Pievēršot uzmanību visam norādītajam pantam, var pamanīt, ka pārējie tajā minētie grēki kaut kādā veidā ir saistīti ar alkatību un tātad ar elkdievību. Alkatīga kāre pēc kaut kā no pantā minētā viegli var nomākt mīlestību pret Dievu. Ja mūs savā varā pārņemtu grēcīgās iekāres, Jehova mums vairs nebūtu ”viens Jehova”. Bet to gan mēs negribētu pieļaut.

14. No kā brīdināja apustulis Jānis?

¹⁴ Līdzīgu domu izteica apustulis Jānis. Viņš uzsvēra, ka tad, ja kāds mīl to, kas ir pasaulē, proti, ”miesas iekāri, acu iekāri un izrādīšanos ar savu mantu”, viņā ”nav mīlestības pret Tēvu”. (1. Jāņa 2:15, 16.) Tas nozīmē, ka mums pastāvīgi jāpārbauda, kas ir mūsu sirdī — vai mūs nav sākusi vilināt pasaulīga izklaide un sabiedrība un vai mums nesāk patikt pasaulīgs ģērbšanās stils. Mīlestība pret pasauli var izpausties arī centienos iegūt ”ko lielu”, iespējams, ar augstākās izglītības palīdzību. (Jer. 45:4, 5.) Mēs tagad atrodamies uz apsolītās jaunās pasaules sliekšņa, tāpēc ir bezgala svarīgi neaizmirst Mozus teiktos vārdus. Ja mēs skaidri apzināsimies, ka mūsu Dievs Jehova ir ”viens Jehova”, mēs pielūgsim tikai un vienīgi viņu un kalposim viņam saskaņā ar viņa prasībām. (Ebr. 12:28, 29.)

15. Kāpēc Pāvils kristiešiem atgādināja, ka Dievs ir ”viens Jehova”?

¹⁵ Vārdi ”viens Jehova” norāda, ka visi Jehovas nodoma aspekti ir pilnīgā saskaņā. Tāpēc arī viņa kalpu starpā ir jāvalda saskaņai un vienotībai. Pirmajā gadsimtā kristiešu draudzē bija ebreji, grieķi un daudzu citu tautību pārstāvji. Viņi agrāk bija piederējuši pie dažādām reliģijām, bija ievērojuši dažādas paražas un turējušies pie dažādiem uzskatiem. Dažiem bija grūti pieņemt jauno pielūgsmi un pilnībā atstāt savu agrāko dzīves ceļu. Tāpēc apustulis Pāvils viņiem atgādināja, ka kristiešiem ir viens Dievs — Jehova. (Nolasīt 1. Korintiešiem 8:5, 6.)

16., 17. a) Kāds pravietojums piepildās mūsu laikos, un kā tas ir redzams kristiešu draudzēs? b) Kas var graut mūsu vienotību?

¹⁶ Kā ir kristiešu draudzē mūsu laikos? Pravietis Jesaja paredzēja, ka ”laiku beigu posmā” cilvēki no visām tautām plūdīs uz simbolisku kalnu, tas ir, pievienosies Jehovas pielūgsmei. Viņi par Jehovu teiks: ”Lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” (Jes. 2:2, 3.) Mēs ļoti priecājamies, ka paši savām acīm varam redzēt, kā piepildās šis pravietojums. Daudzās kristiešu draudzēs Jehovam vienoti kalpo dažādu rasu un kultūru pārstāvji, kas runā dažādās valodās, un tas sagādā slavu Jehovam. Taču šī daudzveidība var radīt dažas grūtības, un tām ir vērts pievērst nopietnu uzmanību.

¹⁷ Padomāsim: kāda ir mūsu attieksme pret tiem kristiešiem, kas pieder pie pilnīgi citas kultūras? Mums var likties pavisam sveša viņu dzimtā valoda, apģērbs, paradumi un tradicionālie ēdieni. Vai mēs izvairāmies no viņiem un lielākoties pavadām laiku ar tiem, kuri pieder pie mūsu kultūras? Un kāda ir mūsu attieksme pret draudzes vecākajiem, rajona pārraugiem vai atbildīgiem brāļiem filiālē, kuri ir jaunāki par mums vai arī ir citas kultūras vai rases pārstāvji? Vai mēs pieļaujam, ka mūsos izveidojas tāda attieksme, kas grauj vienotību, kādai ir jāpastāv Jehovas tautā?

18., 19. a) Kādu padomu var lasīt Efesiešiem 4:1—3? b) Kā ikviens no mums var veicināt draudzes vienotību?

¹⁸ Kā mēs varam to nepieļaut? Pāvils deva vairākus labus ieteikumus kristiešiem, kas dzīvoja Efesā — bagātā un iedzīvotāju sastāva ziņā raibā pilsētā. (Nolasīt Efesiešiem 4:1—3.) Pāvils pieminēja tādas īpašības kā pazemība, lēnprātība, pacietība un mīlestība. Tās var salīdzināt ar nesošiem elementiem, piemēram, kolonnām, uz kurām stabili balstās visa ēka. Jebkurai ēkai, lai tā saglabātos labā stāvoklī, ir vajadzīga arī pastāvīga uzturēšana, citādi tā var sākt bojāties. Pāvils Efesas kristiešus skubināja: ”No sirds centieties saglabāt gara vienotību.”

¹⁹ Draudzes vienotības saglabāšana ir katra kristieša personiskais pienākums. Ko mēs varētu darīt? Pirmkārt, mums jāattīsta un jāizpauž Pāvila pieminētās īpašības: pazemība, lēnprātība, pacietība un mīlestība. Otrkārt, mums no visas sirds jācenšas panākt, lai draudzes locekļi būtu ”savienoti ar miera saiti”. Ja, runājot pārnestā nozīmē, mēs šajā ēkā pamanām kādas plaisas, mums bojājumi jāizlabo. Darīdami to visu, mēs saglabājam mūsu dārgo mieru un vienotību.

20. Kā mēs varam apliecināt, ka uzskatām mūsu Dievu Jehovu par ”vienu Jehovu”?

²⁰ Mūsu Dievs Jehova ir ”viens Jehova”. Tie ir ļoti iedvesmojoši vārdi. Šis atgādinājums izraēliešiem deva spēku pārvarēt grūtības, ar kādām viņi sastapās, iekarojot Apsolīto zemi. Savukārt, ja mēs ņemsim vērā šos vārdus, mēs spēsim izturēt visu, ar ko sastapsimies drīzumā gaidāmā lielā posta laikā, un veicināsim mieru un vienotību paradīzē, kas tiks izveidota pēc tam. Turpināsim pielūgt tikai un vienīgi Jehovu, mīlēsim viņu un kalposim viņam ar visu savu būtību, un no visas sirds centīsimies saglabāt kristīgās brāļu saimes vienotību! Tad mēs noteikti pieredzēsim, kā piepildās vārdi, ko Jēzus teica par cilvēkiem, kurus viņš atzīs par avīm: ”Nāciet, mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sagatavota kopš pasaules pirmsākumiem!” (Mat. 25:34.)