Pienākums rūpēties par ģimeni

”TĒVI, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Ar šiem Dieva iedvesmotajiem vārdiem apustulis Pāvils skaidri parādīja, ka pienākums rūpēties par ģimeni tiek uzticēts tam, kam tas būtu jāpilda, proti, tēvam.

Lielākajā daļā ģimeņu tēvs par bērniem nerūpējas viens. Sieva, viņa bērnu māte, vīram labprāt palīdz. Tāpēc ķēniņš Salamans teica: ”Mans bērns, palieci uzticīgs sava tēva pamācību tevī izveidotajam gara satvaram un nepamet savas mātes mācības!” (Salamana Pamācības 1:8.)

Rūpes par materiālo un garīgo

Vecāki, kas mīl savus bērnus, neizturas pret viņiem nevērīgi. Ja šādu nevērību parādītu kristieši, tas būtu tikpat nopietns pārkāpums kā atteikšanās no savas ticības; to var secināt no Pāvila vārdiem Timotejam: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8.) Kristieši saprot, ka audzināt bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam” nozīmē daudz vairāk nekā tikai rūpēties par viņiem materiāli.

Pārdomāsim Mozus pamudinošos vārdus, ar kuriem viņš vērsās pie izraēliešiem, kad tieši pirms ieiešanas Apsolītajā zemē tie bija izvietojušies nometnē Moāba klajumos. Mozus viņiem atkārtoja Dieva likumus un pēc tam paziņoja: ”Visus šos vārdus ņemiet pie sirds, un ierakstiet savās dvēselēs.” (5. Mozus 11:18.) Iepriekš Mozus bija atgādinājis, ka viņiem jāmīl Jehova no visas sirds, dvēseles un spēka, un piebildis: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.” (5. Mozus 6:5, 6.) Izraēliešu vecākiem bija ļoti svarīgi ļaut, lai Dieva bauslības vārdi iespiestos viņu sirdīs. Ja vecāku sirdi pildītu atzinība par garīgo, viņiem būtu viegli paklausīt Mozus nākamajiem vārdiem: ”Tie [Dieva bauslības vārdi] tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:7; 11:19; salīdzināt Mateja 12:34, 35.)

Ievērojiet, ka tēviem šie vārdi bija ”jāpiekodina” saviem bērniem un ’par tiem jārunā’. Vārds ”piekodināt” izsaka domu par mācīšanu ar biežas atkārtošanas un atgādināšanas palīdzību. Ja vecāki runāja par Dieva bauslību ik dienas — no rīta, pusdienā un vakarā —, tas bērniem par daudz ko liecināja. Apziņa, ka viņu vecāki mīl Dieva bauslību, viņus mudināja arī pašiem izveidot tuvas attiecības ar Jehovu. (5. Mozus 6:24, 25.) Interesanti, ka Mozus īpaši norādīja tēviem mācīt bērnus, tad ’kad viņi ir apsēdušies savos namos’. Tāda mācīšana ietilpa rūpēs par ģimeni. Bet ko var teikt par mūsdienām?

’Kad tu esi apsēdies savā namā’

”Tas nav viegli,” paskaidro Dženetaa — kristiete, kurai ir četri bērni. ”Nepieciešama neatlaidība,” piebalso viņas vīrs Pols. Tāpat kā daudzi liecinieku vecāki, Pols un Dženeta cenšas ar saviem bērniem studēt Bībeli vismaz reizi nedēļā. ”Mēs cenšamies panākt, lai mūsu ģimenē Bībeles studijas notiktu katru pirmdienas vakaru noteiktā laikā,” paskaidro Pols un piebilst: ”Taču tas ne vienmēr izdodas.” Tā kā Pols ir draudzes vecākais, viņam dažreiz jādodas risināt neatliekamus jautājumus. Divi Pola vecākie bērni ir pilnas slodzes kalpotāji. Viņi ir pārliecinājušies, ka vakari ir labs laiks, lai satiktu kalpošanā cilvēkus. Tāpēc ģimene nosaka studiju laiku, pielāgojoties apstākļiem. ”Dažkārt mums studija notiek tūlīt pēc vakariņām,” paskaidro Pols.

Taču arī tad, kad vecāki pauž saprātīgumu un ir elastīgi, nosakot studiju laiku, viņi cenšas panākt, lai studijas notiktu regulāri. ”Ja studijas laiks jāmaina,” piezīmē viņu meita Klēra, ”tētis vienmēr piestiprina pie ledusskapja durvīm lapiņu, uz kuras ir jaunais laiks, lai mēs visi būtu informēti.”

Regulāra ģimenes pulcēšanās uz Bībeles studijām jaunākajiem ģimenes locekļiem sniedz labu iespēju pastāstīt vecākiem par savām raizēm un problēmām. Lielāks labums ir no studijām, kurās bērni nejūtas tik sasaistīti, ka tikai nolasa atbildes uz jautājumiem no grāmatas, kas tiek izmantota Bībeles studēšanā. ”Mums ģimenes studija ir diskusiju laiks,” paskaidro Mārtins, kam ir divi dēli. ”Reizi nedēļā sanākot kopā, lai pārspriestu kādu jautājumu no Rakstiem, var noskaidrot, kā ģimenei klājas garīgā ziņā,” viņš stāsta. ”Sarunas gaitā daudz kas atklājas. Jūs uzzināt, kas notiek skolā, un, kas ir vēl interesantāk, noskaidrojat, kādus uzskatus bērni veido.” Viņa sieva Sandra tam piekrīt un uzskata, ka arī viņai ģimenes studijas ļoti palīdz. ”Kamēr vīrs vada studiju,” viņa stāsta, ”es daudz ko uzzinu, klausīdamās, kā dēli atbild uz viņa jautājumiem.” Pēc tam Sandra piebilst kaut ko tādu, kas zēniem varētu palīdzēt. Vēl viņai studijas patīk tāpēc, ka viņa tajās aktīvi piedalās. Ģimenes studijas vecākiem ļauj saprast, par ko domā viņu bērni. (Salamana Pamācības 16:23; 20:5.)

Pielāgošanās un neatlaidība

Kad pienāk laiks ģimenes studijai, jūs varbūt ieraugāt, ka viens no bērniem ir možs un ieinteresēts, turpretim cits jāpierunā, lai viņš koncentrētos un gūtu no studijas labumu. Kāda kristīga māte saka: ”Tāda ir ģimenes dzīve! Jūs zināt, kas jums kā vecākiem jādara. Ja jūs esat neatlaidīgi, Jehova palīdz un atalgo jūsu pūles.”

Bērna spējas koncentrēties lielā mērā var būt atkarīgas no viņa vecuma. Saprātīgi vecāki to ņem vērā. Kādam laulātam pārim ir pieci bērni, no kuriem jaunākajam ir 6 gadi, bet vecākajam vairāk nekā 20. Tēvs, vārdā Maikls, iesaka: ”Ļaujiet jaunākajam atbildēt uz jautājumiem pirmajam. Pēc tam lai vecākie bērni iztirzā materiālu sīkāk un pasaka iepriekš sagatavotās domas.” Parādot šādu saprotošu attieksmi, vecāki var iemācīt bērniem kaut ko ļoti vērtīgu, proti, domāt par citiem. ”Viens no mūsu dēliem apspriežamo jautājumu varbūt saprot uzreiz,” atzīmē Mārtins, ”bet citam nepieciešama palīdzība. Es pārliecinos, ka studijās var labi mācīties attīstīt kristīgu pacietību un citus gara augļus.” (Galatiešiem 5:22; Filipiešiem 2:4.)

Esiet gatavi pielāgoties savu bērnu dažādajām spējām un vecumam. Pusaudži Saimons un Marks stāsta, ka bērnībā viņiem ļoti patika kopā ar vecākiem studēt grāmatu Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis. ”Tēvs mums uzdeva atsevišķus notikumus attēlot uzvedumā,” viņi atceras. Zēnu tēvam ir palicis prātā, kā viņš, nometies uz ceļiem, kopā ar dēliem attēloja līdzību par labo samarieti. (Lūkas 10:30—35.) ”Tas bija reālistiski un ļoti aizraujoši.”

Daudziem bērniem nepatīk regularitāte, ar kādu ģimenes studijas tiek organizētas. Vai vecākiem tāpēc būtu jāatsakās no ieplānotajām studijām? Protams, nē. ”Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī,” atzīts Salamana Pamācībās 22:15. Kāda vientuļā māte domāja, ka nespēj vadīt ģimenes studijas, jo blakusapstākļu dēļ studijas vairākkārt bija gandrīz izjukušas. Tomēr viņa nepadevās. Tagad bērni viņu dziļi ciena un novērtē mīlestību un rūpes, ko viņa ir parādījusi, ar neatlaidību vadīdama regulāras ģimenes studijas.

Palīdzība ”bāreņiem”

Kristiešu vecāko uzdevums ir ’ganīt Dieva ganāmo pulku’. (1. Pētera 5:2, 3.) Laiku pa laikam apciemojot ģimenes no savas draudzes, viņiem paveras iespējas uzslavēt vecākus, kas pilda savus kristiešu pienākumus. Bet kas ir atbildīgs par bērnu mācīšanu ģimenēs, kurās ir tikai viens no vecākiem? Vienmēr paturēsim prātā, ka par bērnu izglītošanu atbildīgs ir nepilnās ģimenes tēvs vai māte.

Kristīga apdomība palīdzēs vecākajiem izvairīties no kompromitējošām situācijām, kādas varētu rasties, ja viņi uzņemtos tēva lomu. Divi brāļi varētu apmeklēt kristīgu māsu, kas ir vientuļā māte, taču viņiem, palīdzot organizēt šādas ģimenes studijas, vienmēr jābūt apdomīgiem. Ja draudzes vecākais laiku pa laikam uzaicina bērnus no nepilnām ģimenēm (un, protams, arī vecākus) pievienoties viņa paša ģimenes studijai, tas var izrādīties uzmundrinoši un praktiski. Tomēr nekad neaizmirsīsim, ka Jehova ir mūsu varenais debesu Tēvs. Nav šaubu, ka viņš dod vadību un palīdz mātei studēt ar saviem bērniem arī tad, ja viņa to dara viena pati.

Bet ko var teikt par situāciju, kad garīgi noskaņotam bērnam ir vecāki, kas ir kūtri savu garīgo pienākumu pildīšanā vai tos neuzņemas vispār? Jehovas uzticīgajiem kalpiem nekādā gadījumā nav jākļūst nomāktiem. ”Nelaimīgais uz tevi [Dievs Jehova] paļaujas,” dziedāja psalmu dziesminieks. ”Tu esi bāriņa palīgs.” (Psalms 10:14, LB-26.) Savukārt mīlošie draudzes vecākie darīs visu, kas būs viņu spēkos, lai uzmundrinātu vecākus, kas rūpējas par saviem bērniem. Viņi var ierosināt ģimenei sapulcēties uz pārrunām, lai sniegtu kādu praktisku ieteikumu, kā labāk organizēt ģimenes studijas. No atbildības, kāda Rakstos vecākiem noteikta, viņi, protams, tos neatbrīvos.

Bērniem, kuru vecāki nepieņem ticību, ir ļoti nepieciešams atbalsts. Ja viņu vecākiem tas ir pieņemami, varētu būt noderīgi viņus uzaicināt uz jūsu ģimenes studijām. Roberts, kas pašlaik ir jau pieaudzis un kam ir pašam sava ģimene, apmeklēja kristiešu sapulces kopā ar vecākiem, kad viņam bija tikai trīs gadi. Sapulces viņam palika atmiņā arī pēc tam, kad vecāki pārtrauca biedroties ar kristiešu draudzi. Desmit gadu vecumā Roberts iepazinās ar kādu liecinieku zēnu, kas aicināja viņu līdzi uz sapulcēm. Zēna vecāki ar prieku ņēma savā aizgādībā Robertu, kas garīgā ziņā bija bārenis, un vēlāk arī studēja ar viņu. Šo cilvēku mīlestība un rūpes palīdzēja Robertam strauji augt garīgi, un pašlaik viņš kalpo draudzē par vecāko.

Pat ja vecāki pretojas savu bērnu centieniem garīgi augt, šie bērni nav vieni. Jehova vienmēr paliek viņu uzticīgais debesu Tēvs. ”Bāriņu tēvs.. ir Dievs savā svētajā mājoklī,” teikts Psalmā 68:6. Zēni un meitenes, kas garīgā ziņā ir bāreņi, zina, ka viņi var griezties pie Jehovas lūgšanā un Dievs viņus stiprinās. (Psalms 55:23; 146:9, LB-65r.) Jehovas organizācija līdzīgi mātei uzcītīgi pilda savu pienākumu un gatavo lieliskas garīgas maltītes, kas tiek pasniegtas ar publikāciju starpniecību un sapulcēs vairāk nekā 85 000 kristiešu draudžu visā pasaulē. Tāpēc, saņemot garīgu palīdzību no Jehovas, mūsu Tēva, un viņa organizācijas, kas līdzinās mātei, pat ”bāreņiem” kaut kādā mērā ir pieejamas Bībeles studijas.

Kristīgi vecāki, kas vada regulāras ģimenes Bībeles nodarbības saviem bērniem, rīkojas uzslavas cienīgi. Vientuļie vecāki, kas neatlaidīgi māca saviem bērniem Jehovas ceļus, pelna īpašu uzmanību un uzslavu par savām pūlēm. (Salamana Pamācības 22:6.) Mēs zinām, ka, rūpēdamies par bērniem, kas garīgā ziņā ir kā bāreņi, mēs iepriecinām mūsu debesu Tēvu Jehovu. Gādāt par ģimenes garīgajām vajadzībām ir grūts pienākums. Bet ”nepiekusīsim.., jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Galatiešiem 6:9.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 23. lpp.]

Jaunākajiem ģimenes locekļiem ģimenes studija sniedz labu iespēju pastāstīt vecākiem par savām raizēm

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

Harper’s