Jehova gādā par mūsu dienišķajām vajadzībām

”Neuztraucieties.. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs.” (LŪKAS 12:29, 30.)

 1. Kā Jehova rūpējas par dzīvniekiem?

KĀDREIZ, redzot zvirbuli vai kādu citu putnu kaut ko knābājam zemē, mēs varbūt esam domājuši par to, ko gan ēdamu tas šādā veidā var atrast. Savā Kalna runā Jēzus paskaidroja, ka no tā, kā Jehova gādā par putniem, var kaut ko mācīties. Viņš sacīja: ”Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mateja 6:26.) Jehova brīnišķīgā veidā sagādā barību visai dzīvajai radībai. (Psalms 104:14, 21; 147:9.)

2., 3. Ko garīgā ziņā var mācīties no tā, ka Jēzus mācīja lūgt dienišķo maizi?

² Bet kāpēc Jēzus iekļāva parauglūgšanā vārdus: ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.”? (Mateja 6:11.) No šī vienkāršā lūguma var mācīties dziļas garīgas patiesības. Pirmkārt, tas atgādina, ka Jehova gādā par radītajām būtnēm. (Psalms 145:15, 16.) Cilvēki var stādīt un kopt iedēstīto, bet tikai Dievs var to izaudzēt, un šis princips ir spēkā arī garīgā ziņā. (1. Korintiešiem 3:7.) Tas, ko mēs ēdam un dzeram, ir dāvana no Dieva. (Apustuļu darbi 14:17.) Lūdzot, lai Dievs parūpējas par mūsu dienišķajām vajadzībām, mēs viņam apliecinām, ka neuztveram šīs dāvanas kā pašsaprotamas. Protams, tas mūs neatbrīvo no pienākuma pašiem strādāt, ja spējam to darīt. (Efeziešiem 4:28; 2. Tesaloniķiešiem 3:10.)

³ Otrkārt, padoms lūgt ”dienišķo maizi” ļauj saprast, ka mums nebūtu pārlieku jāraizējas par nākotni. Tālāk Jēzus teica: ”Jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies.” (Mateja 6:31—34.) Lūgums dot ”dienišķo maizi” parāda, ka jādzīvo vienkārši un jāattīsta ”dievbijība ar pieticību”. (1. Timotejam 6:6—8.)

Garīgais uzturs ik dienas

 4. Kādi notikumi Jēzus dzīvē un izraēliešu tautas vēsturē parāda, cik svarīgs ir garīgais uzturs?

⁴ Lūgšana par dienišķo maizi liek atcerēties arī to, ka mums katru dienu ir vajadzīgs garīgais uzturs. Lai gan Jēzus pēc ilgas gavēšanas bija ļoti izsalcis, viņš nepadevās Sātana kārdinājumam un nepārvērta akmeņus par maizi, bet sacīja: ”Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.) Jēzus toreiz citēja pravieti Mozu, kas izraēliešiem bija teicis: ”[Jehova] tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini, un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes.” (5. Mozus 8:3.) Kad Jehova izraēliešiem sagādāja mannu, viņi ne tikai dabūja uzturu, bet varēja arī kaut ko mācīties garīgā ziņā. Piemēram, viņiem bija dots norādījums ”ik dienas.. salasīt dienas tiesu”. Ja viņi salasīja vairāk, nekā bija nepieciešams vienai dienai, mannas pārpalikums sāka smirdēt un tajā saradās tārpi. (2. Mozus 16:4, 20.) Taču tā nenotika sestajā dienā, kad izraēliešiem bija jāsalasa divtik daudz mannas, lai pietiktu arī sabatam. (2. Mozus 16:5, 23, 24.) Tā izraēliešiem tika atgādināts, ka viņiem jābūt paklausīgiem un ka viņu dzīvība ir atkarīga ne tikai no maizes, bet arī no ”visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes”.

 5. Kā Jehova mums sagādā garīgo uzturu katrai dienai?

⁵ Arī mums ik dienas ir vajadzīgs garīgais uzturs, ko Jehova sagādā ar sava Dēla starpniecību. Jēzus ir iecēlis ”uzticīgo un gudro kalpu”, kas visiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem dod ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45.) Uzticīgais kalps ne vien rūpējas par to, lai pārpilnībā būtu pieejams garīgais uzturs, ko veido Bībeles studēšanas palīglīdzekļi, bet arī mudina mūs lasīt Bībeli katru dienu. (Jozuas 1:8; Psalms 1:1—3.) Tāpat kā Jēzus, mēs varam izjust garīgu stiprinājumu, ja ik dienas cenšamies labāk izprast Jehovas gribu un to pildīt. (Jāņa 4:34.)

Grēku piedošana

 6. Par kādiem parādiem mums jālūdz piedošana, un ar kādiem nosacījumiem Jehova ir gatavs dzēst šos parādus?

⁶ Nākamais parauglūgšanā ietvertais lūgums ir šāds: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12.) Jēzus šeit nerunāja par parādiem vārda tiešā nozīmē, viņš norādīja uz grēku piedošanu. Lūkas evaņģēlijā šis lūgums skan: ”Piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā.” (Lūkas 11:4.) Grēkojot mēs it kā paliekam parādā Jehovam, bet mūsu mīlošais Dievs labprāt ir ar mieru ”izdeldēt” jeb dzēst šo parādu, ja no sirds nožēlojam grēkus, ”atgriežamies” un lūdzam viņam piedošanu uz Kristus izpirkuma upura pamata. (Apustuļu darbi 3:19; 10:43; 1. Timotejam 2:5, 6.)

 7. Kāpēc mums katru dienu jālūdz piedošana?

⁷ Raugoties no cita viedokļa, var teikt, ka mēs grēkojam ik reizi, kad mums neizdodas ievērot Jehovas taisnīgās normas. Iedzimtā grēka dēļ mēs visi kļūdāmies vārdos, darbos un domās vai arī nedarām to, ko mums vajadzētu darīt. (Salamans Mācītājs 7:20; Romiešiem 3:23; Jēkaba 3:2; 4:17.) Tāpēc neatkarīgi no tā, vai varam atcerēties kādu dienas gaitā izdarītu grēku vai ne, mums katru dienu lūgšanās jāiekļauj lūgums piedot mūsu grēkus. (Psalms 19:13; 40:13.)

 8. Uz ko mūs būtu jāmudina lūgšanai par grēku piedošanu, un kāds var būt iznākums?

⁸ Lūgums piedot grēkus būtu jāizsaka pēc tam, kad esam veikuši godīgu pašpārbaudi, nožēlojuši savus grēkus un atzinuši tos, balstoties uz ticību Kristus izlieto asiņu spējai izpirkt grēkus. (1. Jāņa 1:7—9.) Lai būtu redzams, ka lūgšana ir bijusi neliekuļota, ir jādara arī ”darbi, kas grēku nožēlas cienīgi”. (Apustuļu darbi 26:20.) Ja ir izpildīti šie nosacījumi, mēs varam paļauties, ka Jehova labprāt piedos mūsu grēkus. (Psalms 86:5; 103:8—14.) Iznākums ir neaprakstāms miers — ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu” un kas ”pasargās [mūsu] sirdis un [mūsu] domas Kristū Jēzū”. (Filipiešiem 4:7.) Bet tas vēl nav viss, ko no Jēzus dotās parauglūgšanas var mācīties par grēku piedošanu.

Lai saņemtu piedošanu, ir jāpiedod citiem

9., 10. a) Ko Jēzus piebilda pēc parauglūgšanas, un ko viņš tādā veidā uzsvēra? b) Kā vēl Jēzus paskaidroja, cik svarīgi ir piedot citiem?

⁹ Interesanti, ka lūgums ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem” ir vienīgā parauglūgšanas daļa, ko Jēzus paskaidroja sīkāk. Pabeidzis lūgšanu, viņš sacīja: ”Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:14, 15.) Tā Jēzus skaidri norādīja, ka tas, vai Jehova mums piedos, ir atkarīgs no mūsu gatavības piedot citiem. (Marka 11:25.)

¹⁰ Citā reizē Jēzus ar ilustrācijas palīdzību uzsvēra, ka mums jāpiedod citiem, ja vēlamies, lai Jehova piedod mums. Viņš stāstīja par ķēniņu, kas labprāt piedeva kādam kalpam milzīgu parādu. Bet vēlāk ķēniņš bargi sodīja šo kalpu, jo tas nebija gribējis atlaist nesalīdzināmi mazāku parādu kādam citam kalpam. Pastāstījis šo ilustrāciju, Jēzus teica: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:23—35.) Doma ir skaidra: grēku parāds, ko mums ir piedevis Jehova, ir nesalīdzināmi lielāks par jebkuru pārkāpumu, ko kāds varbūt ir izdarījis pret mums. Turklāt Jehova mums piedod katru dienu. Citi pret mums pārkāpumus izdara daudz retāk, un mums noteikti viņiem jāpiedod.

11. Kāds apustuļa Pāvila padoms mums jāņem vērā, ja vēlamies saņemt Jehovas piedošanu, un ko tādā veidā var panākt?

¹¹ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:32.) Ja kristieši piedod cits citam, viņu starpā var pastāvēt miers. Pāvils aicināja: ”Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:12—14.) Uz to visu ir norādīts lūgšanā, ko mācīja Jēzus: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”

Aizsardzība kārdinājumā

12., 13. a) Ko nevarētu nozīmēt priekšpēdējais parauglūgšanā iekļautais lūgums? b) Kurš ir īstais kārdinātājs, un ko nozīmē lūgums neievest mūs kārdināšanā?

¹² Priekšpēdējais lūgums, ko Jēzus iekļāva parauglūgšanā, ir šāds: ”Neieved mūs kārdināšanā.” (Mateja 6:13.) Vai Jēzus mudināja lūgt Jehovu, lai viņš mūs nekārdina? Tā tas nevarētu būt, jo māceklis Jēkabs rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” (Jēkaba 1:13.) Turklāt psalmos ir rakstīts: ”Kungs, ja Tu skaitītu mūsu apgrēcības, mans Kungs, kurš gan pastāvētu?” (Psalms 130:3, VDP.) Jehova neskaita mūsu kļūdas un nemēģina mūs uz tām pamudināt. Bet ko tad īsti nozīmē Jēzus vārdi?

¹³ Tas, kurš cenšas mūs paklupināt ar savām viltībām un pat aprīt, ir Sātans Velns. (Efeziešiem 6:11.) Viņš ir īstais kārdinātājs. (1. Tesaloniķiešiem 3:5.) Lūdzot neievest mūs kārdināšanā, mēs vēršamies pie Jehovas ar lūgumu nepieļaut, ka mēs padotos kārdinājumam. Mēs viņam lūdzam palīdzību, lai ”sātāns mūs nepieviltu”. (2. Korintiešiem 2:10.) Mēs lūdzam iespēju palikt ”Visaugstākā patvērumā” un saņemt garīgu aizsardzību, kas tiek piešķirta tiem, kuri it visā atzīst Jehovas augstāko varu. (Psalms 91:1—3.)

14. Kā apustulis Pāvils apliecina, ka Jehova mūs nepametīs, ja kārdinājumā paļausimies uz viņu?

¹⁴ Ja no sirds cenšamies to darīt un apliecinām to ar savām lūgšanām un rīcību, tad varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs nekad neatstās. Apustulis Pāvils apliecina: ”Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13.)

”Atpestī mūs no ļauna”

15. Kāpēc tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk lūgt aizsardzību no ļaunā?

¹⁵ Kā liecina uzticamākie Kristiešu grieķu rakstu manuskripti, Jēzus pabeidza parauglūgšanu ar vārdiem: ”Atpestī mūs no ļauna.”a (Mateja 6:13.) Aizsardzība no Sātana ir īpaši nepieciešama šajā beigu laikā. Sātans un viņa dēmoni karo ar svaidīto atlikumu, ”kas tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”, un ar ”lielo pulku”, kas palīdz svaidītajiem. (Atklāsmes 7:9; 12:9, 17.) Apustulis Pēteris kristiešus mudināja: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā.” (1. Pētera 5:8, 9.) Sātans grib panākt, lai mēs beigtu sludināt, un cenšas mūs iebiedēt, izmantojot reliģisko, komerciālo un politisko sistēmu. Bet, ja paliksim nelokāmi, Jehova mūs izglābs. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7.)

16. Kā Jehova var palīdzēt saviem kalpiem, kam jāpieredz pārbaudījumi?

¹⁶ Jehova pieļāva, ka viņa Dēls tiek kārdināts. Bet, kad Jēzus pretojās Sātanam, citēdams Dieva Rakstus, Jehova sūtīja eņģeļus, kas viņu stiprināja. (Mateja 4:1—11.) Jehova var sūtīt eņģeļus palīgā arī mums, ja ar ticību lūdzam viņu un padarām viņu par savu patvērumu. (Psalms 34:8; 91:9—11.) Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.” (2. Pētera 2:9.)

Tuvu ir pilnīga brīvība

17. Kā Jēzus parauglūgšanā sarindoja dažādus jautājumus pēc svarīguma?

¹⁷ Parauglūgšanā Jēzus sarindoja dažādus jautājumus pēc svarīguma. Pirmām kārtām mums jādomā par Jehovas izcilā vārda svētīšanu. Tā kā tas tiks paveikts ar mesiāniskās Valstības starpniecību, mēs lūdzam, lai šī Valstība nāk un iznīcina visas nepilnīgās cilvēku valstis un lai tā panāk, ka Dieva prāts visā pilnībā notiek kā debesīs, tā arī uz zemes. Perspektīva mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes ir atkarīga no Jehovas vārda svētīšanas un no tā, ka visā Visumā tiek atzītas viņa tiesības uz augstāko varu. Kad lūgšanā esam pieminējuši šos svarīgākos jautājumus, mēs varam lūgt arī par savām ikdienas vajadzībām, par grēku piedošanu, kā arī par to, lai tiekam pasargāti kārdinājumos un paglābti no Sātana Velna viltībām.

18., 19. Kā parauglūgšana palīdz palikt skaidrā prātā un saglabāt cerību ”līdz galam stipru”?

¹⁸ Arvien tuvāk ir pilnīga atbrīvošana no ļaunā un no viņa nekrietnās sistēmas. Sātans labi zina, ka viņam ir pavisam ”maz laika atlicis”, lai darbotos uz zemes un paustu savas ”lielās dusmas”, kas it īpaši vērstas pret Jehovas uzticīgajiem kalpiem. (Atklāsmes 12:12, 17.) Aprakstīdams ”pastarā laika” zīmi, Jēzus paredzēja iespaidīgus notikumus, un daļa no tiem vēl joprojām ir nākotnē. (Mateja 24:3, 29—31.) Kad redzēsim tos risināmies, mūsu cerība uz glābšanu kļūs vēl stiprāka. Jēzus teica: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lūkas 21:25—28.)

¹⁹ Īsā parauglūgšana, ko Jēzus minēja saviem mācekļiem, skaidri parāda, ko vajadzētu iekļaut savās lūgšanās, galam tuvojoties. Saglabāsim pārliecību, ka Jehova līdz pašām beigām rūpēsies par mūsu ikdienas vajadzībām un par mūsu garīgumu. Ja lūgsim Dievu un būsim skaidrā prātā, mēs spēsim ”paļaušanos paturēt no sākuma līdz galam stipru”. (Ebrejiem 3:14; 1. Pētera 4:7, 8.)

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojuma jautājumi

• Ko nozīmē lūgums dot ”dienišķo maizi”?

• Paskaidrojiet, ko nozīmē vārdi ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”!

• Kāpēc mēs lūdzam, lai Jehova mūs neieved kārdināšanā?

• Kāpēc mums jālūdz ”Atpestī mūs no ļauna”?

[Attēli 15. lpp.]

Ja vēlamies saņemt piedošanu, mums jāpiedod citiem

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Lydekker