Palīdzi savam pusaudzim plaukt

1., 2. Kādas grūtības un kādu prieku var nest pusaudža gadi?

KAD mājās ir pusaudzis, situācija ģimenē ir pavisam citāda nekā tad, ja mājās ir piecus vai desmit gadus vecs bērns. Pusaudža gadi ir saistīti ar savām grūtībām un problēmām, taču tie var nest arī prieku un ieguvumus. Tādi cilvēki kā Jāzeps, Dāvids, Josija un Timotejs ar savu piemēru parādīja, ka jauniešiem var būt atbildības sajūta un labas attiecības ar Jehovu. (1. Mozus 37:2—​11; 1. Samuēla 16:11—​13; 2. Ķēniņu 22:3—​7; Apustuļu darbi 16:1, 2.) To pašu pierāda daudzi pusaudži arī mūsdienās. Tu droši vien pazīsti šādus pusaudžus.

² Bet ir arī tādi jaunieši, kam pusaudža vecums ir ļoti nemierīgs. Pusaudži ir emocionāli nenosvērti. Viņi mēdz tiekties pēc lielākas neatkarības un var būt sašutuši par vecāku noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr šiem jauniešiem vēl ir diezgan maz pieredzes un ir vajadzīgs, lai vecāki ar mīlestību un pacietību viņiem palīdzētu. Jā, pusaudža gados var būt daudz kā aizraujoša, taču tāpat tie var radīt apjukumu gan vecākos, gan pašos pusaudžos. Kā var palīdzēt jaunietim šajā laikā?

 3. Kā vecāki var labi parūpēties par savu bērnu turpmāko dzīvi?

³ Vecāki, kas seko Bībeles padomiem, rada saviem bērniem pusaudžiem vislabākās iespējas sekmīgi tikt galā ar visiem pārbaudījumiem un kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Visās pasaules zemēs un visos laikos vecāki un pusaudži, kas kopīgi ir ievērojuši Bībeles principus, ir saņēmuši svētības un rīkojušies sekmīgi. (Psalms 119:1.)

 4. Kāpēc vaļsirdīgas sarunas ir īpaši svarīgas tad, kad bērns ir pusaudža vecumā?

⁴ Bībelē ir teikts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā.” (Salamana Pamācības 15:22.) Vaļsirdīgas sarunas ir nepieciešamas jau tad, kad bērni vēl ir mazi, un īpaši svarīgas tās ir pusaudža vecumā, kad jaunieši droši vien mazāk atrodas mājās un vairāk laika pavada kopā ar skolas biedriem un citiem jauniešiem. Ja starp bērniem un vecākiem nav vaļsirdīgu sarunu — godīgas un atklātas domu apmaiņas —, pusaudži var atsvešināties no ģimenes. Tāpēc ir jānoskaidro, kā var nodrošināt brīvu domu apmaiņu.

 5. Kāds uzskats par domu apmaiņu ar vecākiem būtu jāveido pusaudžiem?

⁵ Šajā jautājumā pusaudžiem un vecākiem jāsadarbojas. Tiesa, sarunāties ar vecākiem pusaudža vecumā bērnam varbūt šķiet grūtāk nekā iepriekš. Bet atceries: ”Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Salamana Pamācības 11:14.) Šie vārdi attiecas uz visiem: kā jauniem, tā arī veciem cilvēkiem. Pusaudži, kas apzinās šo patiesību, saprot, ka viņiem joprojām nepieciešama laba vadība, jo viņiem nākas saskarties ar sarežģītākiem jautājumiem nekā agrāk. Pusaudžiem būtu jāatzīst, ka viņu ticīgie vecāki ir labi padomdevēji: vecākiem ir lielāka dzīves pieredze, un viņi daudzu gadu garumā ir apliecinājuši mīlestību un rūpes par saviem bērniem. Tāpēc gudri pusaudži arī šajā dzīves posmā nenovēršas no vecākiem.

 6. Kāda attieksme pret domu apmaiņu ar pusaudžiem ģimenē jāveido vecākiem, kas ir saprātīgi un mīl savus bērnus?

⁶ Lai būtu iespējama atklāta domu apmaiņa, vecākiem jābūt gataviem uzklausīt pusaudzi vienmēr, kad viņš vēlas runāt. Jums, vecāki, jānodrošina, lai domu apmaiņa būtu netraucēta vismaz no jūsu puses. Tas nemaz nav tik vienkārši. Bībelē teikts, ka ir ”savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt”. (Salamans Mācītājs 3:7.) Kad pusaudzis jūt vēlēšanos runāt, varbūt ir pienācis tavs laiks klusēt. Iespējams, ka tu esi paredzējis šo laiku personiskām studijām, atpūtai vai mājas darbiem. Bet, ja pusaudzis vēlas runāt ar tevi, pacenties izmainīt savus plānus un klausies. Citādi viņš otrreiz varbūt vairs nemēģinās. Atceries, kā rīkojās Jēzus. Reiz viņš bija ieplānojis laiku atpūtai. Taču, redzēdams cilvēkus, kas pulcējas, lai klausītos viņā, Jēzus atlika atpūtu un sāka tos mācīt. (Marka 6:30—34.) Lai gan pusaudži parasti apzinās, cik aizņemti ir vecāki, viņiem tomēr ir nepieciešama pārliecība, ka viņi var griezties pie saviem vecākiem, ja rodas tāda nepieciešamība. Tāpēc esiet gatavi klausīties un centieties saprast savus bērnus.

 7. No kā vecākiem jācenšas izvairīties?

⁷ Atceries, kā tu pats juties, kad biji pusaudzis, un nezaudē humora izjūtu! Vecākiem jāpriecājas par iespējām būt kopā ar saviem bērniem. Kā vecāki pavada brīvo laiku, kad tāds ir? Ja viņi vienmēr vēlas pavadīt savu brīvo laiku atsevišķi no ģimenes, pusaudži to ātri ievēros. Ja jaunieši nonāks pie secinājuma, ka draugi skolā par viņiem interesējas vairāk nekā pašu vecāki, viņiem neizbēgami būs problēmas.

 8. Kā bērnos var iepotēt apziņu, ka ir nepieciešams godīgums, strādīgums un pareiza uzvedība?

⁸ Ja vecāki vēl nav ieaudzinājuši savos bērnos godīgumu un darba tikumu, viņiem tas noteikti jāizdara, kamēr bērni ir pusaudža vecumā. (1. Tesaloniķiešiem 4:11; 2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Tāpat vecākiem jānodrošina, lai viņu bērni ar visu sirdi apzinātos, cik svarīga ir morālā tīrība. (Salamana Pamācības 20:11.) Šajā ziņā vecāki daudz ko iemāca ar savu piemēru. Tāpat kā neticīgie vīri ”ar sievu dzīvi bez sludināšanas” var tikt iegūti, arī pusaudži var iemācīties pareizus principus, vērojot savu vecāku rīcību. (1. Pētera 3:1.) Taču ar piemēru vien nekad nepietiek, jo ārpus mājas bērni redz arī daudz sliktu piemēru un pār viņiem gāžas vilinošas propagandas straume. Šī iemesla dēļ gādīgiem vecākiem jāzina savu bērnu domas par to, ko viņi redz un dzird, un bez saturīgām sarunām tas nav iespējams. (Salamana Pamācības 20:5.)

9., 10. Kāpēc vecākiem noteikti jāinformē bērni par dzimumjautājumiem, un kā viņi to var darīt?

⁹ Īpaši svarīgi tas ir jautājumos, kas saistīti ar dzimumdzīvi. Vai jūs, vecāki, mulsina sarunas par dzimumjautājumiem ar jūsu bērniem? Lai arī tā būtu, jums tomēr ir jārunā par šiem jautājumiem, jo kaut kā bērni noteikti par tiem uzzinās. Ja viņi to nedzirdēs no jums, nevar zināt, kādu izkropļotu informāciju viņi iegūs. Jehova Bībelē nevairās no jautājumiem, kas saistīti ar dzimumdzīvi, un arī vecākiem nebūtu no tiem jāvairās. (Salamana Pamācības 4:1—​4; 5:1—21.)

¹⁰ Mēs varam būt pateicīgi, ka Bībelē ir lasāmi skaidri norādījumi ar dzimumdzīvi saistītajos jautājumos, turklāt Sargtorņa biedrība ir publicējusi daudz noderīgas informācijas, apliecinot, cik vērtīgi šie norādījumi ir arī mūsdienu pasaulē. Kāpēc gan nevarētu izmantot šo palīdzību? Piemēram, tu varētu pārskatīt kopā ar dēlu vai meitu grāmatas Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes daļu ”Dzimumattiecības un tikumība”. Tu droši vien būsi patīkami pārsteigts par šādu pārrunu iznākumu.

11. Kāds ir visiedarbīgākais paņēmiens, kā vecāki var iemācīt bērniem kalpot Jehovam?

¹¹ Kura ir vissvarīgākā tēma, par ko vecākiem un bērniem jārunā? To minēja apustulis Pāvils, rakstīdams: ”Audzinait un pamācait [savus bērnus] būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Bērniem pastāvīgi jāmācās par Jehovu. It sevišķi viņiem jāmācās mīlēt Jehovu, un viņiem būtu jāvēlas kalpot Dievam. Arī šajā ziņā daudz var iemācīt paraugs. Ja pusaudži redz, ka vecāki mīl Dievu ”no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta” un ka tas vecāku dzīvē nes labus augļus, viņi jutīs spēcīgu pamudinājumu rīkoties tāpat. (Mateja 22:37.) Un tad, ja jaunieši redzēs, ka vecāki saprātīgi izturas pret materiālajām vajadzībām un galveno uzmanību veltī Dieva Valstībai, arī viņiem būs vieglāk veidot tādu pašu nostāju. (Salamans Mācītājs 7:12; Mateja 6:31—33.)

12., 13. Kas jāpatur prātā, lai ģimenes studijas varētu būt sekmīgas?

¹² Iknedēļas Bībeles studijas ģimenē ir ļoti labs līdzeklis, kā vecāki var iemācīt jauniešiem garīgās vērtības. (Psalms 119:33, 34; Salamana Pamācības 4:20—23.) Ļoti svarīgi ir studēt regulāri. (Psalms 1:1—3.) Vecākiem un bērniem jāapzinās, ka viss pārējais jāpakārto ģimenes studijām, bet nevis otrādi. Un, lai ģimenes studijas būtu efektīvas, ir nepieciešama pareiza attieksme. Kāds tēvs teica: ”Vadītājam jācenšas panākt, lai ģimenes studiju laikā veidotos brīva, bet tomēr arī nopietna atmosfēra, lai tā nebūtu ne piespiesta, ne arī aušīga. Ne vienmēr ir viegli atrast pareizo līdzsvaru, un bērnu attieksme bieži vien jāpalabo. Ja kādu reizi izdodas ne visai labi, neatlaidies un gatavojies nākamajai studēšanas reizei.” Tas pats tēvs pastāstīja, ka lūgšanā pirms katras studēšanas reizes viņš īpaši lūdz Jehovam palīdzību, lai visiem klātesošajiem būtu pareizā attieksme. (Psalms 119:66.)

¹³ Vadīt ģimenes studijas ir ticīgu vecāku pienākums. Tiesa, ne visiem vecākiem ir skolotāja talants, un viņiem var būt grūti atrast paņēmienus, kā padarīt ģimenes studijas interesantas. Tomēr, ja tu mīli savus bērnus ”ar darbiem un ar patiesību”, tu vēlēsies pazemīgi un godīgi palīdzēt, lai viņi varētu garīgi augt. (1. Jāņa 3:18.) Pusaudži gan, iespējams, reizēm būs neapmierināti, taču, visticamāk, viņi izjutīs tavas rūpes par viņu labklājību.

14. Kā 5. Mozus 11:18, 19 dotais princips ir izmantojams, runājot ar pusaudžiem par garīgiem jautājumiem?

¹⁴ Par garīgi nozīmīgiem jautājumiem var runāt ne tikai ģimenes studijās. Vai tu atceries Jehovas pavēli vecākiem? Viņš teica: ”Visus šos vārdus ņemiet pie sirds, un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos par zīmi uz savām rokām; tie lai jums ir par piemiņas zīmēm starp jūsu acīm, un māciet tos saviem bērniem, arī tad tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos, kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un ceļaties.” (5. Mozus 11:18, 19; skatīt arī 5. Mozus 6:6, 7.) Tas nenozīmē, ka vecāku pienākums ir nepārtraukti sprediķot saviem bērniem. Bet tomēr ģimenes galvam, kas mīl savu ģimeni, vienmēr būtu jācenšas atrast iespējas, kā uzlabot ģimenes garīgo stāvokli.

15., 16. a) Kas ir audzināšana? b) Kas ir atbildīgs par audzināšanu, un kas ir atbildīgs par to, lai pārmācība tiktu uzklausīta?

¹⁵ Ar audzināšanu tiek labota cilvēka personība, un audzināt nozīmē arī apmainīties domām. Audzināšana vairāk ir saistīta ar labošanu, nevis sodīšanu, kaut gan arī sods var būt nepieciešams. Bērniem bija nepieciešama audzināšana, kad viņi bija mazāki, un tagad, pusaudža vecumā, viņiem joprojām tā ir vajadzīga, — varbūt tā ir nepieciešama vēl vairāk nekā iepriekš. Gudri pusaudži zina, ka tā ir taisnība.

¹⁶ Bībelē ir teikts: ”Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs.” (Salamana Pamācības 15:5.) Mēs daudz ko uzzinām no šī panta. Tajā norādīts, ka bērns jāaudzina. Pusaudzis nevar ’pieņemt pārmācību’, ja tā netiek dota. Jehova pienākumu audzināt bērnus ir uzticējis vecākiem, jo sevišķi tēvam. Savukārt pusaudža pienākums ir pakļauties audzināšanai. Viņš iemācīsies vairāk un kļūdīsies retāk, ja būs paklausīgs tēva un mātes saprātīgajai pārmācībai. (Salamana Pamācības 1:8.) Bībelē ir teikts: ”Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.” (Salamana Pamācības 13:18.)

17. Pēc kāda līdzsvara jātiecas vecākiem, audzinot savus bērnus?

¹⁷ Audzinot pusaudžus, vecākiem jāsaglabā līdzsvars. Vecāki nedrīkstētu būt tik stingri, ka viņi aizkaitinātu savus bērnus, varbūt pat grautu bērnu pašapziņu. (Kolosiešiem 3:21.) Tajā pašā laikā vecāki nedrīkst būt tik piekāpīgi, ka viņu bērni paliktu bez nepieciešamās audzināšanas. Šādai piekāpībai var būt bēdīgas sekas. Salamana Pamācībās 29:17 mēs lasām: ”Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās un sagādās atvieglojumu tavai dvēselei.” Savukārt 21. pantā ir teikts: ”Ja kāds savu kalpu no jaunības tur par daudz maigi, tad viņš pēc tam grib kļūt par jaunu kungu.” Lai arī šajā pantā ir runāts par kalpu, tikpat labi tas ir attiecināms uz jebkuru jaunieti ģimenē.

18. Par ko liecina pārmācība, un no kā vecāki izvairās, ja viņi nodrošina pastāvīgu audzināšanu?

¹⁸ Patiesībā pareiza pārmācība liecina par to, ka vecāki mīl savu bērnu. (Ebrejiem 12:6, 11.) Ja tev ir bērns, tu zini, ka ir grūti nodrošināt pastāvīgu un saprātīgu audzināšanu. Varētu likties, ka miera dēļ labāk ir ļaut, lai stūrgalvīgs pusaudzis dara, kas viņam pašam patīk. Taču vecākiem, kas tā rīkojas, nākotnē būs jāpiedzīvo situācija, kad viņi vairs nespēs vadīt savu ģimeni. (Salamana Pamācības 29:15; Galatiešiem 6:9.)

19., 20. Kādai būtu jābūt saprātīgu vecāku rīcībai, kad viņi domā par to, kā bērni atpūšas?

¹⁹ Agrākos laikos bērniem parasti bija jāpalīdz vecākiem mājas darbos vai saimniecībā. Mūsdienās pusaudžu rīcībā ir daudz brīva laika, ko viņi var pavadīt ārpus vecāku redzesloka. Šī laika aizpildīšanai komerciālā pasaule piedāvā iespēju pārpilnību. Ja pievienojam šim apstāklim faktu, ka pasaulē pavisam zemu tiek vērtētas Bībelē noteiktās morāles normas, mēs iegūstam savienojumu, kura sekas var būt postošas.

²⁰ Tāpēc apdomīgi vecāki patur tiesības pieņemt gala lēmumu jautājumos par atpūtu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pusaudzis nepārtraukti aug. Ar katru gadu viņš arvien vairāk vēlēsies, lai pret viņu izturas kā pret pieaugušu cilvēku. Tāpēc ir saprātīgi, pusaudzim augot, pieļaut lielāku rīcības brīvību atpūtas izvēlē, — ja vien pusaudža izvēle liecina par virzību uz garīgu briedumu. Reizēm pusaudzis var pieņemt sliktu lēmumu mūzikas, draugu vai kā cita izvēlē. Šādos gadījumos vecākiem jārunā ar pusaudzi par viņa izvēli, lai nākotnē viņa lēmumi būtu labāki.

21. Kā tiek aizsargāts pusaudzis, ja atpūtai tiek veltīts saprātīgs laika daudzums?

²¹ Cik daudz laika būtu jāiedala atpūtai? Daudzās zemēs pusaudžos tiek veidota pārliecība, ka viņiem ir dotas tiesības nepārtraukti izklaidēties. Tāpēc pusaudzis, iespējams, plāno savu dzīvi tā, lai varētu vienā laidā patīkami pavadīt laiku. Vecāku pienākums ir iemācīt pusaudzim, ka laiks jāveltī arī daudz kam citam: jāstudē Bībele kopā ar ģimeni un personīgi, jātiekas ar garīgi nobriedušiem cilvēkiem, jāapmeklē kristiešu sapulces un jāstrādā mājās. Tas ir nepieciešams, lai ’pasaules kārības’ nenoslāpētu Dieva vārdu. (Lūkas 8:11—15.)

22. Kam vēl bez atpūtas jābūt pusaudža dzīvē?

²² Ķēniņš Salamans atzina, ka ”cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā” un ka šāda iespēja ”ir Dieva dāvana”. (Salamans Mācītājs 3:12, 13.) Jā, prieks ir pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļa. Bet dzīvē ir arī darbs. Daudzi pusaudži mūsdienās nepazīst gandarījumu, ko dod grūts darbs, un pašcieņas izjūtu, kāda rodas, kad cilvēks spēj paveikt sarežģītu uzdevumu. Daudziem netiek dota iespēja apgūt amatu vai profesiju, kas ir nepieciešams, lai viņi varētu nodrošināt savu turpmāko dzīvi. Šajā ziņā daudz kas tiek prasīts no vecākiem. Vai jūs parūpēsieties, lai jūsu bērnam būtu šādas iespējas? Ja jums izdosies iemācīt pusaudzim, kā novērtēt un pat labprāt darīt grūtu darbu, viņā veidosies veselīga attieksme pret dzīvi, kas visu mūžu nesīs viņam svētības.

23. Kā vecāki var uzmundrināt pusaudžus savā ģimenē?

²³ ”Mīlestība nekad nebeidzas” — šie vārdi ir patiesi arī tad, ja pusaudzis jums sagādā raizes. (1. Korintiešiem 13:8.) Nekad nepārstājiet apliecināt mīlestību, kāda jums pret viņu noteikti ir. Pajautājiet sev: ”Vai es uzslavēju katru bērnu par sekmīgiem centieniem grūtību un šķēršļu pārvarēšanā? Vai es nepalaižu garām iespējas apliecināt, ka mīlu un novērtēju savus bērnus?” Laiku pa laikam var rasties pārpratumi, taču tad, ja pusaudži jutīs jūsu mīlestību, viņi, visticamāk, atbildēs ar pretmīlestību.

24. Kāds vispārīgs Rakstos dots princips attiecas uz bērnu audzināšanu, bet kas tomēr jāpatur prātā?

²⁴ Protams, tuvojoties pieauguša cilvēka vecumam, bērni ar laiku paši sāks pieņemt ļoti nozīmīgus lēmumus. Reizēm vecākiem šie lēmumi var nepatikt. Ja nu bērns nolemj pārtraukt kalpošanu Dievam Jehovam? Tas ir iespējams. Pat daļa Jehovas garīgo dēlu noraidīja viņa padomus un sacēlās pret viņu. (1. Mozus 6:2; Jūdas 6.) Bērni nav mašīnas, ko mēs varam ieprogrammēt pēc sava prāta. Viņi ir cilvēki ar gribas brīvību un par saviem lēmumiem ir atbildīgi Jehovas priekšā. Bet Salamana Pamācībās 22:6 dotais vispārīgais likums paliek spēkā: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.”

25. Kā var vislabāk apliecināt Jehovam pateicību par privilēģiju, kāda ir vecākiem?

²⁵ Tāpēc veltījiet saviem bērniem daudz mīlestības. Dariet visu iespējamo, lai sekotu Bībeles principiem bērnu audzināšanā. Rādiet labu priekšzīmi ar savu dievbijīgo rīcību. Tā jūs sagādāsiet saviem bērniem vislabāko iespēju izaugt par atbildīgiem un dievbijīgiem cilvēkiem. Tas ir labākais veids, kā jūs varat apliecināt Jehovam savu pateicību par privilēģiju būt vecākiem.