Vai mums ir zināmi fakti?

1., 2. a) Kāda svarīga spēja mums ir jāattīsta, un kāpēc? b) Kas ir aplūkots šajā rakstā?

MUMS visiem ir jāattīsta spēja izvērtēt informāciju un izdarīt pareizus secinājumus. (Sal. Pam. 3:14, 21—23.) Ja mēs tā nerīkotos, Sātanam un viņa pasaulei būtu viegli ietekmēt mūsu domāšanu. (Efes. 5:6; Kol. 2:8.) Tikai tad, ja mums ir zināmi fakti, mēs varam nonākt pie pareiziem secinājumiem. Salamana Pamācībās, 18. nodaļas 13. pantā, ir teikts: ”Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu.”

² Šajā rakstā ir apskatīts, kas var apgrūtināt faktu noskaidrošanu un traucēt nonākt pie pareiziem secinājumiem. Mēs arī pievērsīsim uzmanību principiem un piemēriem no Bībeles, kas mums var palīdzēt attīstīt spēju pareizi izvērtēt informāciju.

 3. Kāpēc mums ir jārīkojas saskaņā ar Bībeles principu, kas lasāms Salamana Pamācībās 14:15? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Mūsdienās cilvēki tiek apbērti ar informāciju. Interneta vietnes, televīzija un citi plašsaziņas līdzekļi piedāvā šķietami bezgalīgu informācijas klāstu. Daudzi arī saņem neskaitāmas e-pasta vēstules, īsziņas un cita veida informāciju no saviem draugiem vai paziņām. Visticamāk, šiem cilvēkiem ir labi nolūki, taču, tā kā mūsdienās tīša nepatiesas informācijas un izkropļotu faktu izplatīšana ir ļoti ierasta, mums ir pamats būt piesardzīgiem un uzmanīgi izvērtēt to, ko dzirdam. Kāds Bībeles princips mums var palīdzēt? Salamana Pamācību grāmatā, 14. nodaļas 15. pantā, ir sacīts: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.”

 4. Kā Filipiešiem 4:8, 9 palīdz izvēlēties, ko lasīt, un kāpēc ir tik svarīgi iegūt precīzu informāciju? (Sk. arī ”Daži uzticamas informācijas avoti”.)

⁴ Lai mēs spētu pieņemt labus lēmumus, mums ir vajadzīga uzticama informācija. Tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties, ko lasīt. (Nolasīt Filipiešiem 4:8, 9.) Mums nebūtu jāiznieko laiks apšaubāmu interneta vietņu pārlūkošanai vai nepārbaudāmas informācijas lasīšanai, ko mums citi pārsūta ar e-pasta starpniecību. Īpaši svarīgi ir vairīties no vietnēm, kuras ir izveidojuši atkritēji. Viņu mērķis ir graut Jehovas kalpu ticību un sagrozīt patiesību. Neuzticama informācija noved pie sliktiem lēmumiem. Nekad nenovērtēsim par zemu to, cik spēcīgi mūsu prātu un sirdi var ietekmēt maldinoša informācija. (1. Tim. 6:20, 21.)

 5. Kādas nepatiesas ziņas dzirdēja izraēlieši, un kā tas viņus ietekmēja?

⁵ Nepatiesa informācija var novest pie ļoti bēdīgām sekām. Piemēram, padomāsim par to, kas notika Mozus laikā, kad divpadsmit izlūki bija devušies izpētīt Apsolīto zemi. Atgriezušies desmit no izlūkiem runāja par Apsolīto zemi daudz ko negatīvu. (4. Moz. 13:25—33.) Viņi pārspīlēja faktus, un tauta nobijās un nolaida rokas. (4. Moz. 14:1—4.) Kāpēc ļaudis tā reaģēja? Iespējams, viņi sprieda: ja jau lielākā daļa izlūku ir atnesuši sliktas ziņas, tām jābūt patiesām. Viņi nevēlējās uzklausīt labās ziņas, ko bija atnesuši tādi uzticami vīri kā Jozua un Kālebs. (4. Moz. 14:6—10.) Ļaudis nevis centās noskaidrot faktus un paļāvās uz Jehovu, bet gan izvēlējās ticēt sliktajām ziņām. Cik gan tas bija muļķīgi!

 6. Kāpēc mums nebūtu jābūt pārsteigtiem, dzirdot šokējošu informāciju par Jehovas kalpiem?

⁶ Mums ir jābūt īpaši piesardzīgiem, kad dzirdam dažādas ziņas par Jehovas kalpiem. Neaizmirsīsim, ka Sātans ir saukts par ”mūsu brāļu apsūdzētāju”. (Atkl. 12:10.) Tāpēc Jēzus brīdināja, ka pretinieki mūs ”ar visādiem ļauniem vārdiem apmelos”. (Mat. 5:11.) Ja mēs šo brīdinājumu uztversim nopietni, mēs nebūsim pārsteigti, dzirdot šokējošu informāciju par mūsu ticības biedriem.

 7. Kas mums jāpārdomā, pirms mēs nosūtām e-pasta vēstuli vai īsziņu?

⁷ Vai jums patīk saviem draugiem un paziņām sūtīt e-pasta vēstules un īsziņas? Ja tā ir, iespējams, ieraugot kādu svaigi publicētu ziņu vai dzirdot kādu gadījumu, jūs jūtaties kā reportieris, kurš vēlas pēc iespējas ātrāk paziņot uzzināto citiem. Tomēr, pirms sūtīt e-pasta vēstuli vai īsziņu, padomājiet: ”Vai es esmu pārliecināts, ka šī informācija ir patiesa? Vai man tiešām ir zināmi fakti?” Ja jūs neesat par to pārliecināti, varētu gadīties, ka jūs, paši to neapzinoties, izplatītu nepatiesu informāciju. Ja šaubāties, spiediet ”Dzēst” nevis ”Sūtīt”!

 8. Ko dažās zemēs ir darījuši mūsu pretinieki, un kā mēs, paši to neapzinoties, varētu sekmēt mūsu pretinieku mērķu īstenošanos?

⁸ Pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc bez apdomas pārsūtīt e-pasta vēstules un īsziņas var būt bīstami. Dažās zemēs mūsu darbība ir ierobežota vai pat aizliegta. Mūsu pretinieki šajās zemēs varētu speciāli izplatīt ziņas, kuru mērķis ir sēt bailes un veicināt neuzticēšanos mūsu starpā. Padomāsim par to, kas notika bijušajā Padomju Savienībā. Valsts drošības komiteja (VDK) izplatīja baumas, ka vairāki labi pazīstami brāļi ir nodevuši ticības biedrus.a Diemžēl daudzi noticēja šīm nepatiesajām ziņām un iznākumā atstāja Jehovas organizāciju. Liela daļa ar laiku atgriezās, tomēr ne visi. Viņu ”ticības kuģis bija sadragāts”. (1. Tim. 1:19.) Kā mēs varam izvairīties no šādas nelaimes? Neveicināsim negatīvas vai neapstiprinātas informācijas izplatīšanos. Nebūsim lētticīgi un naivi. Pārliecināsimies, vai mums ir zināmi fakti.

 9. Kas vēl var traucēt nonākt pie pareiziem secinājumiem?

⁹ Reizēm mēs varam dzirdēt ziņas vai stāstus, kas satur puspatiesības vai nepilnīgu informāciju. Arī tas var traucēt nonākt pie pareiziem secinājumiem. Stāsts, kurā ir tikai desmit procenti patiesības, ir simtprocentīgi maldinošs. Kā mēs varam neļaut šādai maldinošai informācijai mūs pievilt? (Efes. 4:14.)

10. Kāpēc izraēlieši grasījās karot ar saviem brāļiem, un kas viņus no tā pasargāja?

¹⁰ Mēs varam mācīties no tā, kas Jozuas dienās notika ar izraēliešiem, kuri dzīvoja Jordānas rietumu krastā. (Joz. 22:9—34.) Viņi saņēma ziņas, ka izraēlieši, kas dzīvoja austrumos no Jordānas (Rūbena un Gada cilts, kā arī puse no Manases cilts), ir uzcēluši pie upes lielu un iespaidīgu altāri. Šīs ziņas bija patiesas, taču tā bija nepilnīga informācija. Balstoties uz to, izraēlieši, kas dzīvoja rietumu krastā, izdarīja secinājumu, ka viņu brāļi otrpus Jordānai ir sacēlušies pret Jehovu, un tāpēc sapulcējās, lai dotos pret tiem karā. (Nolasīt Jozuas 22:9—12.) Par laimi, pirms uzbrukšanas viņi no sava vidus sūtīja uzticamus vīriešus, lai tie noskaidrotu visus faktus. Ko tie uzzināja? Izraēlieši Jordānas austrumu pusē nebija uzbūvējuši altāri, lai uz tā nestu upurus viltus dieviem. Viņi to bija uzbūvējuši piemiņai, lai nākotnē visi zinātu, ka arī viņi pielūdz Jehovu. Visticamāk, izraēlieši bija ļoti priecīgi, ka uz nepilnīgas informācijas pamata nebija devušies karā pret saviem brāļiem, bet bija atvēlējuši laiku, lai uzzinātu faktus.

11. a) Kā Mefibošets kļuva par netaisnības upuri? b) Kā Dāvids būtu varējis izvairīties no šīs kļūdas?

¹¹ Reizēm mums personīgi var nākties pieredzēt sāpīgus brīžus, ja citi par mums izplata puspatiesības vai stāstus, kuros ir nepilnīga informācija. Padomāsim par to, kas notika ar Mefibošetu. Ķēniņš Dāvids Mefibošetam bija parādījis lielu laipnību un bijis pret viņu dāsns, atdodams viņam visu zemi, kas bija piederējusi viņa vectēvam Saulam. (2. Sam. 9:6, 7.) Taču vēlāk Dāvids par Mefibošetu dzirdēja negatīvu informāciju. Nepārbaudījis faktus, Dāvids nolēma atņemt Mefibošetam visu, kas tam piederēja. (2. Sam. 16:1—4.) Vēlāk, runādams ar Mefibošetu, Dāvids saprata, ka bija pieļāvis kļūdu, un atdeva viņam atpakaļ daļu no īpašumiem. (2. Sam. 19:25—30.) Šī netaisnība nebūtu notikusi, ja Dāvids būtu atvēlējis laiku, lai noskaidrotu faktus, nevis uz nepilnīgas informācijas pamata rīkojies pārsteidzīgi.

12., 13. a) Kā rīkojās Jēzus, kad citi viņu apmeloja? b) Ko mēs varam darīt, ja kāds par mums izplata nepatiesu informāciju?

¹² Kā rīkoties, ja kāds mūs aprunā vai izplata par mums melus? Šādu situāciju bija pieredzējis gan Jēzus, gan Jānis Kristītājs. (Nolasīt Mateja 11:18, 19.) Kā Jēzus rīkojās? Viņš nesāka tērēt visu savu laiku un spēkus tam, lai sevi aizstāvētu. Viņš mudināja cilvēkus pievērst uzmanību faktiem — tam, ko viņš darīja un mācīja. Jēzus teica: ”Gudrību attaisno tās darbi.” (Mat. 11:19, zemsv. piez.)

¹³ Mēs visi no tā varam mācīties kaut ko ļoti būtisku. Reizēm cilvēki var pateikt par mums kaut ko nepatiesu vai negatīvu, un tas var iedragāt mūsu reputāciju. Ko mēs varētu darīt lietas labā? Ja kāds par mums izplata melus, mēs varam dzīvot tā, lai neviens tiem nenoticētu. Kā redzams no Jēzus piemēra, mūsu krietnā dzīve var gaisināt par mums izteiktos nepatiesos apvainojumus.

14., 15. Kā paļaušanās uz savu gudrību mums varētu kļūt par lamatām?

¹⁴ Kā jau tika apskatīts, ne vienmēr ir viegli iegūt uzticamu informāciju. Bez tam arī mūsu pašu nepilnība var traucēt izdarīt pareizus secinājumus. Iespējams, mēs kalpojam Jehovam jau gadu desmitiem un esam attīstījuši labu spriestspēju. Varbūt pat citi mūs ciena par mūsu gudrību un apdomu. Tomēr arī šādā gadījumā pastāv briesmas iekrist sava veida lamatās.

¹⁵ Tā varētu notikt, ja mēs pārmērīgi paļautos uz sevi. Mūsu emocijas un personiskie uzskati varētu spēcīgi ietekmēt mūsu spriedumus. Paraugoties uz kādu situāciju, mēs varētu nospriest, ka to izprotam, kaut arī mums nebūtu zināmi visi fakti. Tas varētu būt ļoti bīstami! Bībelē mēs tiekam brīdināti nepaļauties uz savu gudrību. (Sal. Pam. 3:5, 6; 28:26.)

16. Ko iedomātajā situācijā redzēja Toms, un kādus secinājumus viņš izdarīja?

¹⁶ Iedomāsimies šādu situāciju. Kādu vakaru pieredzējis draudzes vecākais, ko sauksim par Tomu, vakariņojot ārpus mājām, pamana, ka pie viena no blakus galdiņiem sēž kāds cits draudzes vecākais, ko sauksim par Džonu, kopā ar sievieti, kas nav viņa sieva. Toms vēro, kā viņi jauki pavada laiku viens otra sabiedrībā, smejas un atvadoties apkampjas. Redzētais viņu pamatīgi satrauc. Viņš sāk spriest: ”Vai tas nebeigsies ar laulības šķiršanu? Kas notiks ar Džona sievu? Kas būs ar viņu bērniem?” Toms jau ir pieredzējis līdzīgas situācijas pagātnē. Kā jūs justos, ja redzētu šādu ainu?

17. Ko minētajā situācijā Toms vēlāk uzzināja, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹⁷ Taču padomāsim. Toms nosprieda, ka Džons ir bijis neuzticīgs savai sievai. Bet vai viņam bija zināmi visi fakti? Vēlāk tajā pašā vakarā Toms piezvanīja Džonam. Vai varat iztēloties, cik atvieglots viņš jutās, uzzinot, ka redzētā sieviete bija Džona miesīgā māsa, kas bija ieradusies no tālienes. Džons ar māsu nebija redzējies gadiem ilgi. Tā kā viņa pilsētā bija caurbraucot, viņiem bija laiks tikai kopīgi pavakariņot. Džona sieva nebija varējusi viņiem pievienoties. Par laimi, Toms savos kļūdainajos spriedumos nebija ne ar vienu dalījies. Ko mēs no tā varam mācīties? Lai arī cik liela būtu mūsu pieredze kalpošanā Jehovam, pati par sevi tā nekad nevar aizstāt faktus.

18. Kā mūsu spriedumus var ietekmēt nesaskaņas ar ticības biedriem?

¹⁸ Mums varētu būt grūti pareizi novērtēt noteiktas situācijas arī tad, ja mums ar kādu draudzes locekli ir saspīlētas attiecības. Pastāvīgi domājot par mūsu nesaskaņām, mēs varētu sākt raudzīties uz viņu ar zināmām aizdomām. Dzirdot par šo ticības biedru kaut ko negatīvu, mēs tam varētu uzreiz noticēt. Ko no tā var mācīties? Ja mēs turētu ļaunu prātu uz saviem brāļiem un māsām, mēs varētu izdarīt nepareizus secinājumus, kas nebūtu balstīti uz faktiem. (1. Tim. 6:4, 5.) Mēs varam to nepieļaut, ja neļaujam mūsu sirdī iemājot negatīvām jūtām un skaudībai. Mums jāpatur prātā, ka Jehova no mums prasa mīlēt ticības biedrus un augstsirdīgi tiem piedot. (Nolasīt Kolosiešiem 3:12—14.)

19., 20. a) Kādi Bībeles principi mums var palīdzēt pareizi izvērtēt informāciju? b) Kam ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

¹⁹ Iegūt uzticamu informāciju un to nekļūdīgi izvērtēt mūsdienās nepavisam nav viegli. Liela daļa informācijas nav pilnībā balstīta uz faktiem un satur puspatiesības, turklāt grūtības rada arī mūsu pašu nepilnība. Kas mums šajā ziņā var palīdzēt? Mums ir jāzina un jāliek lietā Bībeles principi. Viens no tiem norāda, ka atbildēt, pirms mēs esam uzzinājuši faktus, nav gudri. (Sal. Pam. 18:13.) Cits princips atgādina, ka mums nevajag uzreiz ticēt pilnīgi visam, ko dzirdam. (Sal. Pam. 14:15.) Un visbeidzot — lai cik ilgi mēs būtu kalpojuši Jehovam, mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu pārmērīgi paļauties uz savu gudrību. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Ja balstīsimies uz faktiem, Bībeles principi mūs pasargās — tie mums palīdzēs nonākt pie pareiziem secinājumiem un pieņemt labus lēmumus.

²⁰ Taču grūtības var sagādāt vēl kaut kas. Tā ir nosliece spriest, balstoties uz to, ko mēs redzam. Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību dažām ar to saistītām lamatām un tam, kā tajās neiekrist.