4., 5. a) Kā Hiskija ir apliecinājis, ka negrib būt atkarīgs no Asīrijas? b) Ko Sanheribs izdara, kad ir uzsācis karadarbību pret Jūdeju, un kā Hiskija mēģina izvairīties no tūlītēja uzbrukuma Jeruzalemei? c) Ko Hiskija dara, gatavodamies aizstāvēt Jeruzalemi asīriešu uzbrukuma laikā?

⁴ Jeruzalemi gaida nopietni pārbaudījumi. Hiskija ir atteicies no savienības, ko viņa bezdievīgais tēvs Ahass bija noslēdzis ar asīriešiem. Hiskija pat ir sakāvis filistiešus, kas ir Asīrijas sabiedrotie. (2. Ķēniņu 18:7, 8.) Tāpēc Asīrijas valdnieks ir sadusmots, un par tālākajiem notikumiem ir teikts: ”Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asirijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.” (Jesajas 36:1.) Iespējams, cerēdams pasargāt Jeruzalemi no tūlītēja nežēlīgā asīriešu karaspēka uzbrukuma, Hiskija piekrīt samaksāt Sanheribam milzīgu naudas summu — 300 talentus sudraba un 30 talentus zelta.a (2. Ķēniņu 18:14.)

⁵ Tā kā valdnieka mantnīcā nepietiek zelta un sudraba, lai samaksātu nodevu, Hiskija paņem dārgmetālus, kas atrodami templī. Viņš aizsūta Sanheribam arī zeltu, ar ko pārklātas tempļa durvis. Ar to Asīrijas valdnieks apmierinās, tomēr tikai uz kādu laiku. (2. Ķēniņu 18:15, 16.) Hiskija droši vien saprot, ka asīrieši neatstās Jeruzalemi mierā, tāpēc ir jāsāk gatavoties aizsardzībai. Ļaudis aizsprosto ūdens avotus, ko varētu izmantot zemē iebrukušie asīrieši. Hiskija nostiprina arī Jeruzalemes nocietinājumus un izveido ieroču krātuvi, kurā ir ”daudz ieroču un lielo vairogu”. (2. Laiku 32:4, 5.)